Rīgas Krievu teātra izrāde “Mēdeja”. Intervija ar Gunu Zariņu

Printer-friendly version

2. novembrī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris Ventspils skatītājiem piedāvās režisora Vladislava Nastavševa izrādi "Mēdeja" ar aktrisi Gunu Zariņu titullomā.

Varenā burve Mēdeja, Kolhidas ķēniņa meita un Saules dieva Heliosa mazmeita, palīdzēja Jāsonam iegūt zelta aunādu. Iemīlējusies argonautu vadonī, viņa aizbēga viņam līdz un kļuva par viņa sievu un viņa divu dēlu māti. Viņi atrod patvērumu Korintā, kur dažus gadus vēlāk Jāsons plāno precēties ar vietējā ķēniņa meitu. Un tad Mēdeja nolemj atriebties…

Izrādes režisors, mūzikas un noformējuma koncepcijas autors ir Vladislavs Nastavševs. Mēdejas lomā – Guna Zariņa. Pārējās lomas izrādē iemieso Andris Keišs, Igors Čerņavskis un Maksims Busels.

2013. gadā Nastavševa iestudētā izrāde "Mēdeja" ar Zariņu galvenajā lomā pirmizrādi piedzīvoja "Gogoļa centrā" Maskavā, bet 2014.gadā, sākoties Krievijas un Ukrainas konfliktam, Zariņa atteicās spēlēt galveno lomu šajā izrādē Maskavā. Tā aktrise pauda savu protestu pret Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainā un iejaukšanos neatkarīgas valsts iekšējās lietās.

Intervija Ar titullomas atveidotāju Gunu Zariņu

Iestudēt Eiripīda traģēdiju Mēdeja bijusi jūsu ideja. Kādēļ šāda izvēle?
- Tādēļ, ka man šķita – ir jāmeklē jauna valoda, kādā runāt ar skatītājiem, jāmeklē teātrī cita nopietnība. Vienā mirklī sajutu, ka mēs, noteiktā veidā strādājot, ļoti droši jūtamies. Šeit es domāju Jauno Rīgas teātri. Man intuitīvi šķita, ka ir jāmeklē kaut kas jauns un arīdzan bīstams. Otra lieta, kas mani interesēja, ir jautājums, vai antīkā traģēdija aizvien var būt traģēdija arī mūsdienu pasaulē. Nedomāju, ka esmu atradusi atbildi, bet katrā ziņā jautājumu esmu uzdevusi.

Kā jūs ar režisoru Vladislavu Nastavševu nonācāt tieši līdz Eiripīda Mēdejai?
- Tas jau ilgāku laiku bija galvā man pašai, un biju par to runājusi arī ar citiem režisoriem. Vladislavs man vienu dienu pajautāja – Mēdeja? Un es teicu – jā, Mēdeja.

Ko jums kā aktrisei nozīmē spēlēt traģēdiju?
- Tas nozīmē iegremdēties kaut kur, kur mūsdienu cilvēks nelabprāt gremdējas un, ja gremdējas, katrā ziņā ar to nelepojas. Tas nav mūsdienīgi – dzīvot traģēdijas pasaulē. Mūsdienu pasaule tomēr ir veiksmīgu, optimistisku, sportisku un ar visu galā tiekošu cilvēku pasaule. Tā nav vieta, kur cilvēks, un droši vien tajā skaitā arī es, šodien grib būt. Tas ir bezdibenis, kas ir ārkārtīgi destruktīvs gan pašam, gan apkārtējiem.

Ko esat ieguvusi priekš sevis, spēlējot Mēdeju?
- Nojausmu, ka teātrim nav robežu un mēs paši esam tie, kas tās rada. Izrāde ir diezgan daudz spēlēta, turklāt ne tikai Latvijā, un tas liecina, ka arī skatītājs ir gatavs šādām, vulgāri sakot, avantūrām. Kā aktrise esmu atvērusi tādu Pandoras lādīti, kur var vēl un vēl rakņāties un atrast visu ko, par ko pirms tam pat nenojautu.

Varbūt varat īsumā ieskicēt Mēdejas stāstu?
- Stāsts ir par Mēdeju, kas ir Kolhīdas valdnieka meita un kuras raduraksti iesniedzas dievu pasaulē. Biju šovasar Batumi, tur viņai ir uzcelts iespaidīgs piemineklis. Viņa bija medicīnas aizsācēja, burve, mācēja gatavot dažādas homeopātiskas zāles, ar kuru palīdzību varēja, piemēram, iemidzināt pūķus un pavairot karavīrus. Viss sākas ar to, ka viņas vīrs, kas ir kuģa Argo cēlājs un kapteinis varonis Jāsons, pēc tam, kad viņi kopā ir veikuši daudzus varoņdarbus, nolēmis sākt jaunu dzīvi. Viņš ir nolēmis pamest Mēdeju ar diviem viņu kopīgajiem bērniem, precēties ar Korintas valdnieka meitu un sākt jaunu, laimīgu un veiksmīgu dzīvi, jo viņi ar Mēdeju ir bēgļi. Viņi kopā visu ko ir savārījuši, un Mēdeja ir ziedojusi savu dzimteni un visus tuviniekus šīs mīlestības vārdā. Jāsons plāno sākt jaunu dzīvi un sagaida, ka Mēdeja kā visas normālas sievietes pakļausies šim plānam, bet Mēdeja nolemj viņam atriebies un sagrauj viņa un arī Korintas valdnieku likteņus. Dramatiskākais šajā izrādē un droši vien arī iemesls, kādēļ Mēdeju daudzi zina, ir tas, ka viņa nogalināja savus bērnus, lai šī atriebība izdotos. Vai arī tā ir pati atriebība. Katrs skatītājs pats var izdarīt secinājumus. Viņa nogalina abus bērnus un arī neļauj Jāsonam viņus apglabāt. Mūsu versijā viņa iznīcina viņu absolūti, lemjot arī sev mūžīgi mist šai stāstā. Jāuzsver, ka šī ir lugas interpretācija. Tajā ir Eiripīda teksti brīnišķīgos Josifa Brodska un Inokentija Aņenska tulkojumos, bet esam to mazliet saīsinājuši. Ideja bija pateikt, ko tāds pusdievs kā Mēdeja domā par parastajiem cilvēkiem, un to mēs esam pateikuši.

Režisors par izrādi ir teicis – jo mazāk, jo labāk. Vai tas ir scenogrāfijas ziņā?
- Es domāju, ka tas ir par visu. Antīkā traģēdija ir tik jaudīga, ka mēs izrādē absolūti ļaujam skanēt tekstam, lai nekas netraucētu stāstam. Varētu padomāt, ka nekā cita tur nav, kaut gan tās ir izvēles, kas tur izdarītas.

 

Biļešu cena € 4.00; 6.00; 8.50
Biļetes t/n "Jūras vārti" un visās "Biļešu Serviss" kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv Pirkt biļeti
Ar t/n "Jūras vārti" DRAUGA KARTI atlaide 5%

Organizē SIA "Kurzemes filharmonija"
Atbalsta Ventspils pilsētas dome un VKKF