Piektdien, 21. februārī, plkst. 14.00 teātra namā “Jūras vārti” paredzētais Sudraba Edžus pazīstamākā darba “Dullais Dauka” motīvos balstītais Latvijas Nacionālā teātra režisora Jurģa Lūša iestudējums  aktiera slimības dēļ pārcelts 9. maiju. Iegādātās biļetes derīgas.

Tā ir izrāde jauniem cilvēkiem, kam svarīgi pārbaudīt robežas un uzzināt to, kas atrodas “aiz horizonta”, dažādās šī vārda nozīmēs. Režisoram Jurģim Lūsim tā ir debija Nacionālajā teātrī, kuru realizēt palīdzēja jaunie aktieri Kārlis Reijers, Elza Rūta Jordāne un pieredzējušais Ivars Puga, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ildze Jurkovska, komponists Henrijs Poikāns un gaismu māksliniece Lienīte Slišāne.

Jaunais režisors atklāj, ka izvēle par labu Sudraba Edžus “Dullā Daukas” iestudēšanai bijusi gandrīz vai nejauša: “Ar šo materiālu biju strādājis, kad mācījos scenogrāfijas nodaļā Mākslas akadēmijā, bet tā nebija mana pirmā izvēle, kad devos uz sarunām ar teātra vadību. Sarunā ieminējos arī par “Dullo Dauku” un galu galā nonācu tieši pie šī darba iestudēšanas.”

“Dullā Daukas” režisors stāsta, ka sākotnējā iecere bija uzrunāt pamatskolas auditoriju, jo šķita, ka, piemēram, vidusskolniekiem tas nebūs tik interesanti, tomēr izrādei bija lemts “salikties” citādāk: “Redzot, kā viss “salikās”, secinājām, ka tieši “jaunieši” ir tas pareizākais apzīmējums auditorijai. Izrādēs ir bijuši ne vien skolas vecuma, bet arī mana vecuma jaunieši – 20-25 gadi –, kas arī ar interesi skatījušies un pēc tam labi atsaukušies.”

Jautāts par to, ar ko visvairāk izdevies uzrunāt šo auditoriju, Jurģis Lūsis spriež, ka tas varētu būt tieši vēstījums par nepieciešamību izzināt vairāk un vairāk: “Tas ir stāsts par to, kā Dauka iziet cauri zemes dzīvei, iepazīstot gandrīz visu, ko var iepazīt, bet tā arī negūst sev pietiekamu atbildi, tāpēc nolemj šķērsot horizontu jūrā vai vismaz mēģināt līdz tam tikt. Man šķiet, ka varbūt šī veselīgā neapmierinātība ar pasauli ir tā, kas uzrunāja cilvēkus. Arī man pašam brīžiem ir tā sajūta, ka viss jau it kā ir, bet tik un tā visu laiku gribas šķērsot to nosacīto horizontu, lai uzzinātu vairāk, saprastu vairāk, apzinātos vairāk. Es pat ceru, ka tieši tas iestudējumā uzrunā visvairāk.”

Gan materiāla izvēlei, gan iestudējumam kopumā var pielikt treknu plusu, jo priecīgi par redzēto un piedzīvoto ir gan skatītāji, gan vienmēr tiešie kritiķi. “Jurģa Lūša interpretācijas skaistums ir tajā, ka režisors un aktieris Dullo Dauku nerāda kā kādu niekkalbi, Puķu Ansi, kuram nevar uzticēt nevienu darbu. Stilizētā lidotāja tērpā Dauka ir reizē gan sapņotājs mākslinieks, gan topošs zinātnieks,“ pēc pirmizrādes “Kultūras Dienā” rakstīja teātra kritiķe Undīne Adamaite.

Savukārt Edīte Tišheizere žurnālā “Ir” iestudējumu nosauca par nepilnu pusotru stundu tīra prieka: “Tas ir tīrs prieks – nepilnas pusotras stundas garumā sekot trim aktieriem izziņas ceļā, lai atbildētu uz Daukas lielajiem jautājumiem. Prieks par viņu prieku sadarbojoties, uzķerot otru vēl pirms klupiena, precīzi piespēlējot “bumbiņu”, uztverot skatienu vai mājienu — visi trīs profesionāli augstvērtīgi rotaļājas, un nav starp viņiem pieredzes bagāto un zaļknābju. Ir darba biedri.” Stāstot par darbu ar pieredzes ziņā tik dažādiem aktieriem, Jurģis Lūsis atklāj, ka tas iestudējumam nācis tikai par labu: “Katrs iedeva savu redzējumu, savu atšķirīgo pienesumu. Bija labs līdzsvars starp jautrību un nopietnu strādāšanu, domājot, kā to stāstu lai izstāsta un atrisina.”

Viesizrādi teātra namā “Jūras vārti” organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu. Biļetes iegādājamas koncertzāles “Latvija” kasē (pirmdienās plkst. 12-15/16-18; otrdienās, trešdienās, ceturtdienās plkst. 12-14.30/15-17) un visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās. Kase teātra namā “Jūras vārti” būs atvērta stundu pirms pasākuma. Izrādes apmeklējumam var izmantot projektu “Latvijas Skolas soma”.

Ceturtdien, 6. februārī, plkst. 17.00 teātra namā “Jūras vārti” tiks atklāta mākslinieka Anša Rozentāla lielformāta darbu izstāde “Skats apkārt 2.0”, kas izstāžu zālē un galerijā būs skatāma līdz marta beigām.

Februārī un martā teātra nama “Jūras vārti” izstāžu zālē un galerijā būs apskatāma Anša Rozentāla ekspozīcija “Skats apkārt 2.0”. No Latvijas mākslas klasiķa Jaņa Rozentāla trīs bērniem Latvijā turpinājies viņa dēla Miķeļa Rozentāla, nepamatoti aizmirsta mākslinieka, zars, kura atvase ir Ansis. Viņš savulaik mācījies zīmēt, izmantojot par paraugu izcilā klasiķa oriģinālus. Šobrīd Jaņa Rozentāla mazmazmazdēls ir metodiķis Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas katedrā un informācijas tehnoloģiju administrators.

Rozentāls juniors pēta ainavu žanra transformāciju caur laikmetīgās mākslas prizmu, piedāvājot vizuālu eseju par ainavas lomu mākslinieka redzējumā un tās mūžīgo, vienlaikus mainīgo būtību. Gleznās izceļas izteikta otas triepienu klātbūtne un intensīva krāsu izmantošana, kas veido dinamisku un dzīvīgu vizuālo valodu. Darbos klasiskie glezniecības elementi apvienoti ar eksperimentālām tehnikām un medijiem, radot simbolisku un emocionālu telpu. Māksla aicina skatītāju pievērst uzmanību gan plašumam, gan sīkām detaļām, sniedzot iespēju izzināt apkārtējo vidi caur jaunu skatījumu. Šie darbi ne tikai piedāvā vizuālu baudījumu, bet arī rosina dziļākas pārdomas, veicinot izpratni par ainavu glezniecību kā mākslas formu.

Ansis Rozentāls (1989) 2024. gadā ieguva profesionālo doktora grādu mākslās, apliecinot savu nozīmīgo ieguldījumu glezniecības attīstībā. Viņš ir bijis aktīvs mākslas pasaulē kopš 2009. gada, regulāri piedaloties grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Itālijā, Vācijā, Ķīnā, Beļģijā, Ēģiptē un citviet pasaulē. Ansis ir arī vairāku prestižu stipendiju ieguvējs – 2021. gadā viņš saņēma “Latvijas valsts mežu stipendiju mākslā”, bet 2018. gadā ieguva mākslinieka Valdemāra Tones stipendiju. A. Rozentāls piedalījies ievērojamos starptautiskos projektos, tostarp plenērā Parīzē, kur veselu nedēļu gleznoja ikonisko “Grand Palais Éphémère”. Rīgā Ansis veicis vairāku ēku fasāžu apgleznošanu, tādējādi apvienojot glezniecību ar pilsētvides estētiku. Savā mākslinieciskajā praksē A. Rozentāls koncentrējas uz klasisko glezniecību, kuru uzskata par vistīrāko un visdziļāko izteiksmes veidu. Aktīvi piedaloties plenēros un sadarbojoties ar starptautiskām mākslas kopienām, viņš nepārtraukti paplašina savu māksliniecisko redzesloku un iedvesmojas no dabas un cilvēka veidotās vides.

Anša Rozentāla izstādi “Skats apkārt 2.0” teātra namā “Jūras vārti” organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstpilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Izstāde teātra namā būs skatāma līdz 31. martam.