Teātra nama “Jūras vārti” atklāta Ģirta Muižnieka personālizstāde “Maigās svārstības 1. Jambo”, un tā ir  pirmā reize, kad gleznotāja darbi būs skatāmi Ventspilī. 

Pagājušā gadsimta 80. gados sevi spilgti pieteica jauno gleznotāju grupa, kuras darbība noslēdzās ar izstādi-akciju “Maigās svārstības”. Šis notikums atstāja pēdas. Kuratora Ivara Runkovska iniciētais projekts “apzīmogoja” tā dalībniekus, un viņu turpmākā radošā darbība tika asociēta tieši ar šo izstādi. Viņus joprojām dēvē par “Maigo svārstību” māksliniekiem, neraugoties uz savstarpēji kardināli atšķirīgajiem izteiksmes un domāšanas veidiem. Vienojošais elements, visticamāk, ir paaudzes attieksme pret lietām un dzīvi.

Ģirta Muižnieka personālizstāde “Maigās svārstības 1. Jambo” ir šī cikla ievadizstāde. “Jambo var būt jebkas – kāds zvēriņš, dziesmas vārdi, bērna šļupsts. Gluži kā dada nenozīmē neko. Kaut kas iracionāls. Taču es atklāju, ka jambo nozīmē “sveiks” svahili valodā, kurā runā daudzi Austrumāfrikā. Man tā ir sava veida sasveicināšanās arī “Maigajām svārstībām”,” tā par izstādi stāsta mākslinieks, kuram sasveicināšanās ar skatītājiem caur izstādes nosaukumu nav pirmā reize. 2006. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika viņa izstāde, kas saucās “Salut!” Runājot par “Jambo”, Muižnieks uzsver, ka tā būs turpinājums tēmām, kas bijušas klātesošas viņa pēdējo gadu darbos.: “Nonfinito – kā nepabeigtības slavinājums un tās pārākums par pabeigtību. Bībeles motīvu vilinājums ticēt brīnumiem, jo brīnums ir jebkura pašsaprotama lieta un eksistence. Antikompozīcija kā izteiksmes forma. Savus darbu motīvus es neizdomāju racionāli. Tie atnāk paši, iespējams tiecoties spoguļoties citādākā skatījumā.”

Ģirts Muižnieks dzimis 1956. gadā, ieguvis Maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1983. gada. Izstādēs piedalās no 1980. gada – ASV, Spānijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā un citur. Saņēmis Latvijas mākslinieku savienības Zelta medaļu “Gada mākslinieks 2007”, Muižnieka darbi atrodami vairākās prestižās ārvalstu kolekcijās. Šī ir viņa 20. personālizstāde, turklāt Ventspilī gleznotājs izstādās pirmoreiz.

Izstādi organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tā būs skatāma līdz aprīļa beigām.

Pasākumu laikā iespējama fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos, teātra nama “Jūras vārti” mājas lapas un sociālo tīklu kontos.

Trešdien, 25. martā, plkst. 19.00 teātra namā “Jūras vārti” būs skatāms Liepājas teātra iestudējums “Latviešu raķetes”, kas nav tikai par Latvijas bobsleja vēsturi, bet arī par latviešu vīriešiem – tautas varoņiem. 

Izrādes “Latviešu raķetes” režisors ir Regnārs Vaivars, bet vēsturiskos personāžus atveido Mārtiņš Kalita, Valts Skuja, Kārlis Artejevs, Artūrs Irbe, Kārlis Ērglis, Hugo Puriņš, Armands Kaušelis, Kaspars Kārkliņš un Sandis Pēcis. Skatītāji varēs ielūkoties Latvijas bobsleja vēsturē – režisors intervējis 21 bobslejam tuvu stāvošu personu, veidojot savu skatījumu uz notikumiem.

Latvijas bobsleja pirmsākums meklējams 20. gadsimta 80. gados, kad inženieris un kamaniņu sporta treneris Rolands Upatnieks pilnīgi tukšā vietā (PSRS un Latvijā šāda sporta veida vēl nebija) radīja PSRS izlasi, kurā 95 procenti bija latvieši. Rolanda Upatnieka inženiera un menedžera talants radīja īstu revolūciju šajā 100 gadus vecajā sporta veidā, bet viņa projektētās kamanas visā pasaulē sauca par “Latviešu raķetēm”.

“Viņš izdarīja tiešām ģeniālas lietas. Skaidrs, ka kopā ar citiem, tomēr viņš bija lokomotīve, un viņš dabūja arī lielus sitienus. Nebija tā, ka viņu paijāja un glaudīja! Arī šīs “latviešu raķetes”, ko viņš ar inženieriem izgudroja, taču brutāli aizliedza,” stāsta aktieris Mārtiņš Kalita, kurš izrādē atveido Rolandu Upatnieku.

Režisors Regnārs Vaivars uzsver, ka šis iestudējums nebūt nav par sportu: “Tas ir stāsts par cilvēku, kurš iet pret straumi un tikai tādā veidā rada ūdensdzirnavas. Tas sasniegums ir patiešām unikāls, neviens cits neko tādu nav panācis – četros gados no debitantiem kļūt par olimpiskajiem medaļniekiem. Un to visu viņš darīja uz nojausmu, uz intuīciju, nedarot kā visi. Šī izrāde nav par sportu, bet latviešu vīriešiem – Lāčplēšiem – tautas varoņiem. Latvieši var, varēja un varēs.”

Pavisam nesen “Latviešu raķetes” piedzīvoja savu olimpisko debiju, jo februāra sākumā iestudējums tika izrādīts Milānas-Kortīnas olimpisko spēļu kultūras programmā. Izrāde saņēmusi piecas “Spēlmaņu nakts” nominācijas un ieguvusi galveno balvu kā gada labākā lielās formas izrāde.

Viesizrādi organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Biļetes iegādājamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un interneta vietnē bilesuparadize.lv

Pasākumu laikā iespējama fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos, teātra nama “Jūras vārti” mājas lapas un sociālo tīklu kontos.

Par emocionālāko un krāšņāko nākamā rudens notikumu teātra namā “Jūras vārti” kļūs Igaunijas Vanemuines teātra viesošanās ar baleta izrādi “Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī”, kas veidota, iedvesmojoties no Friderika Šopēna dzīves un mūzikas.

Balets “Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī” ataino mīlasstāstu starp Frideriku Šopēnu un Žoržu Sandu – ievērojamu rakstnieci, kurai 19. gadsimta Francijas literārajā vidē panākumu gūšanai bija nepieciešams izmantot vīrieša pseidonīmu. Uzvedumā skan Šopēna klaviermūzika, ko izrādes laikā, gluži kā koncertā, izpilda pianists.

“Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī” nav uzvedums ar grandiozām dekorācijām, bet gan smalks, kamerstila darbs, kurā klasiskās dejas estētiku atsvaidzina modernās dejas dinamika. Izrādē izspēlētais stāsts ir par konkrētām vēsturiskām personībām, tāpēc svarīgi, ka dejotājiem izdevies piešķirt tēliem cilvēcisku siltumu, nevis tikai tehniski izpildīt soļus. Kustības ir plūstošas, emocionāli uzlādētas un ļoti estētiskas. Savukārt izrādes scenogrāfija un gaismas rada ziemeļniecisku, nedaudz melanholisku, bet tajā pašā laikā ļoti intīmu atmosfēru.

Izrādes idejas autore, režisore, horeogrāfe un scenogrāfe ir bijusī Hamburgas baleta dejotāja Kristīna Paulīna. Jaunās horeogrāfes baleta “Lietus decembrī” pirmizrāde notika 2022. gadā Zalcburgas “Landestheater”. Vanemuines teātra iestudējumā no jauna izstrādāts otrais cēliens, kurā īpašu uzmanību pievērsta Šopēna iekšējai pasaulei. Pirmizrādi Igaunijā jaunais uzvedums piedzīvoja divus gadus vēlāk, atzīmējot Vanemuines teātra 85. gadadienu.

“Man visas Šopēna kompozīcijas šķiet personiskas, trauslas un ļoti smalkas. Klausoties viņa mūziku, patiesi var sajust viņa dvēseles klātbūtni – viņš visu savu dzīvi veltīja mākslai. Tieši caur šo mākslu viņš paliks ar mums mūžīgi. Izrādes galvenais fokuss ir nozīmīgākie notikumi Friderika Šopēna dzīvē un viņa attiecības un mīlestība pret franču rakstnieci Žoržu Sandu,” atklāj Kristīna Paulīna.

Teātra namā “Jūras vārti” Vanemuines teātris ar baletu “Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī” viesosies ceturtdien, 15. oktobrī, plkst. 19.00. Biļetes iegādājamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā bilesuparadize.lv.

Viesizrādi teātra namā “Jūras vārti” organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Pasākumu laikā iespējama fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos, teātra nama “Jūras vārti” mājas lapas un sociālo tīklu kontos.