Turpinot iepazīstināt ar māksliniekiem no leģendārās grupas “Maigās svārstības”, no otrdienas, 8. septembra, teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma Sandras Krastiņas un Edgara Vērpes izstāde “Tālais tuvums”, kurā mākslinieki skar tēmu, kas jau piekto gadu – kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – neatgriezeniski izmainījusi arī mūsu ikdienas dzīvi.

“Bruņotais konflikts nav vairs ārpolitisks jautājums, bet mūs tas skar dziļi un arī personiski. Karš tepat kaimiņu valstīs satriec ar nežēlīgo atziņu, ka vēl aizvien ir režīmi un arī pilsoniskās sabiedrības, kas uzskata par pieņemamu savas intereses realizēt ar iznīcības ieročiem,” stāsta mākslinieki.

Ukrainas dramatisko notikumu iespaidā jau 2014. gadā Edgars Vērpe savu radošā rokraksta pazīšanās zīmi – slaido zivs apjomu – pakāpeniski pārveidoja par šāviņiem. Personālizstādē “Intereses. Konflikts” 2017. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā agresora iebrukums Austrumukrainā izaicināja mākslinieku radīt objektu “Gruz 200”, lai raisītu asociācijas ar nāves kravu. Mākslinieks uzsvēra atziņu, ka katrai šāviņu kravai (“Gruz100”) pretim stājas kritušo kareivju kravas (“Gruz 200”). Toreiz apzīmējumu nozīme daudziem nebija pašsaprotama, šodien to jau zinām. Pilna mēroga iebrukums Edgara Vērpes radošo procesu eskalēja un 2023. gada gleznojumu cikls jau atspoguļoja pieaugošo emocionālo spriedzi. Gleznojums “24. 02. 2022. Bile (Čūsku sala)” ar leģendārās salas siluetu uz tumša bezdibeņa fona iezīmēja kara vēsturisko sākumu un turpinājumā gleznojumu cikls “O (Nulle) 2023_” vizuāli materializēja kara darbības saārdīto, uz gadu desmitiem sagandēto auglīgo melnzemi.

Sandras Krastiņas gleznojumu cikls “Kara ziedi” ir refleksija par kara darbības katastrofālajām sekām uz dabu tāli pāri faktisko notikumu areālam. Tomēr māksliniecei ir svarīgi runāt arī par apliecinošo, spēkpilno aspektu – skatot melnos, sprādzienveidīgos saulespuķu ziedu gleznojumus, paturam prātā ne tikai traģisko nozīmi, bet arī to, ka nogatavojusies, jaunām sēklām piebriedusī ziedkopa arī ir melna. Mākslinieces radošā darba tēma vairāku gadu garumā ir par vēsturisko atmiņu, pasaules turbulences plūstošajām robežām, līdzsvara zudumu ģeopolitiskā līmenī un reālu cilvēku likteņiem viņu vienīgās dzīves laikā. Notikumu un tēlu neviennozīmīgs raksturs, objektu mainīga līdzība, notikumu potenciāla transformācija savā pretmetā ir Sandras Krastiņas mākslas patstāvīgs elements.

Tālais tuvums kā distances vai paralēlo trajektoriju apzīmējums ir attiecināms arī uz Sandras Krastiņas un Edgara Vērpes radošo praksi. Gadiem strādājot kopējā darbnīcā, tātad, no pirmajām idejām esot lieciniekiem viens otra ideju materializācijai, mākslinieki tomēr paturējuši katrs savu individuālo pasaules uztveres optiku. Galerijā tiks piedāvāta īpaša iespēja apskatīt simbolisku mākslinieku “virtuvi” (tā būs pieejama visu izstādes laiku), kurā apmeklētāji varēs gūt priekšstatu par vidi, kādā top māksla. Tajā varēs atrast skices, “darbarīkus” un vēl šo to, kas uz izstādes laiku ir atceļojis no abu mākslinieku darbnīcām.

Par māksliniekiem

Sandra Krastiņa (1957) ir viena no spilgtākajām latviešu mūsdienu glezniecības pārstāvēm, kura nozīmīgi ietekmējusi Latvijas mākslas vidi, sarīkojot lielu skaitu personālizstādes un piedaloties nozīmīgās grupu izstādēs, tostarp ari ārzemēs. Viņa darbojusies arī kā izstāžu kuratore, veidojusi dizainu vairākām Latvijas Bankas kolekcijas monētām, piedalījusies godalgotu animācijas filmu tapšanā, bijusi žurnāla “Dizaina Studija” galvenā redaktore un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja vadītāja. Krastiņas darbi atrodami Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, kā arī daudzos citos muzejos un kolekcijās Latvijā un ārvalstīs.

Edgars Vērpe (1958) aktīvi piedalās izstādēs kopš 1980. gada, sarīkojot vērienīgas personālizstādes un piedaloties starptautiskos mākslas projektos. Mākslinieka darbi iekļauti prestižās kolekcijās Latvijā un ārzemēs, tostarp Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rotko muzejā un citos. Vērpe vadījis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un kopš 2004. gada ir Valsts kultūrkapitāla fonda direktors.

Par nopelniem valsts labā un kultūras attīstībā abi mākslinieki apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Izstādi organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tā būs skatāma līdz okobra beigām.

Pasākumu laikā iespējama fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos, teātra nama “Jūras vārti” mājas lapas un sociālo tīklu kontos.

Par emocionālāko un krāšņāko nākamā rudens notikumu teātra namā “Jūras vārti” kļūs Igaunijas Nacionālā teātra “Vanemuine” viesošanās ar baleta izrādi “Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī”, kas veidota, iedvesmojoties no Friderika Šopēna dzīves un mūzikas.

Balets “Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī” ataino mīlasstāstu starp Frideriku Šopēnu un Žoržu Sandu – ievērojamu rakstnieci, kurai 19. gadsimta Francijas literārajā vidē panākumu gūšanai bija nepieciešams izmantot vīrieša pseidonīmu. Uzvedumā skan Šopēna klaviermūzika, ko izrādes laikā, gluži kā koncertā, izpilda pianists.

“Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī” nav uzvedums ar grandiozām dekorācijām, bet gan smalks, kamerstila darbs, kurā klasiskās dejas estētiku atsvaidzina modernās dejas dinamika. Izrādē izspēlētais stāsts ir par konkrētām vēsturiskām personībām, tāpēc svarīgi, ka dejotājiem izdevies piešķirt tēliem cilvēcisku siltumu, nevis tikai tehniski izpildīt soļus. Kustības ir plūstošas, emocionāli uzlādētas un ļoti estētiskas. Savukārt izrādes scenogrāfija un gaismas rada ziemeļniecisku, nedaudz melanholisku, bet tajā pašā laikā ļoti intīmu atmosfēru.

Izrādes idejas autore, režisore, horeogrāfe un scenogrāfe ir bijusī Hamburgas baleta dejotāja Kristīna Paulīna. Jaunās horeogrāfes baleta “Lietus decembrī” pirmizrāde notika 2022. gadā Zalcburgas “Landestheater”. Igaunijas Nacionālā teātra “Vanemuine” iestudējumā no jauna izstrādāts otrais cēliens, kurā īpašu uzmanību pievērsta Šopēna iekšējai pasaulei. Pirmizrādi Igaunijā jaunais uzvedums piedzīvoja divus gadus vēlāk, atzīmējot “Vanemuine” teātra 85. gadadienu.

“Man visas Šopēna kompozīcijas šķiet personiskas, trauslas un ļoti smalkas. Klausoties viņa mūziku, patiesi var sajust viņa dvēseles klātbūtni – viņš visu savu dzīvi veltīja mākslai. Tieši caur šo mākslu viņš paliks ar mums mūžīgi. Izrādes galvenais fokuss ir nozīmīgākie notikumi Friderika Šopēna dzīvē un viņa attiecības un mīlestība pret franču rakstnieci Žoržu Sandu,” atklāj Kristīna Paulīna.

Teātra namā “Jūras vārti” Igaunijas Nacionālais teātris “Vanemuine” ar baletu “Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī” viesosies ceturtdien, 15. oktobrī, plkst. 19.00. Biļetes iegādājamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā bilesuparadize.lv.

Viesizrādi teātra namā “Jūras vārti” organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Pasākumu laikā iespējama fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos, teātra nama “Jūras vārti” mājas lapas un sociālo tīklu kontos.

No pirmdienas, 17. augusta, plkst. 12.00 būs iegādājamas biļetes uz vēl vienu jaunās sezonas viesizrādi teātra namā “Jūras vārti” – “Dirty Deal Teatro” iestudējumu “Alfas”, kas piemērots arī skolu jaunatnei.

Izrāde veidota, iedvesmojoties no notikumiem Jēkabpilī 2011. gada janvārī, kad četri policisti un viena civilpersona veica bruņotu laupīšanu spēļu zālē, kam sekoja bēgšana un apšaude aizturēšanas brīdī Daugavmalā. Tās sekas bija traģiskas – dienesta pienākumus pildot un mēģinot aizturēt laupītājus, gāja bojā policists. Šis notikums sakrita ar krīzes zemāko brīdi un vienlaikus skaudri atgādināja par “trekno gadu” vērtībām, proti, bravūru un dārga, reprezentabla un kredītos balstīta dzīvesveida publisku svinēšanu.

Šie vairāk nekā desmit gadus senie notikumi varētu šķist tāla pagātne, taču joprojām var uzdot jautājumu: kā mēs kā sabiedrība saprotam vārdus “izlēmība”, “spēks”, “vīrišķība” un “varonība”? Ieliekot šos notikumus dramatiski muzikālā formā, iespējams izveidot savu versiju par to, kā cilvēku raksturi, pašpārliecinātība, neuzmanība un situācija valstī saskārās vienā punktā un izraisīja traģēdiju.

Lomās redzēsim Aleksandru Brici, Arti Drozdovu, Mārtiņu Gūtmani, Emīlu Kivlenieku un Armandu Siliņu-Bergmani.

“Dirty Deal Teatro” mūzikas izrāde “Alfas” ieguvusi vairākas “Spēlmaņu nakts” balvas: tā atzīta par gada labāko mazās formas izrāde, režisors Valters Sīlis kļuva par gada režisoru, savukārt komponists Edgars Raginskis saņēma balvu kategorijā “Gada jaundarbs mūzikā vai muzikālais noformējums”.

““Alfas” vispirms ir interesants estētisks gadījums Latvijas teātrī. Komponista Edgara Raginska darbs ir rets mūzikas teātra piemērs, rādot, ka objektīvi resursietilpīgais teātra veids lieliski funkcionē arī mazbudžetā, protams, ja mākslinieki zina, ko dara. Un “Alfu” gadījumā jāatzīst, ka zina, radošajai komandai panākot organisku saspēli starp Raginska mūziku, Jāņa Baloža libretu un Sīļa režiju, kurā filigrāni iekļaujas mākslinieka Uģa Bērziņa un horeogrāfa Edvarda Kurmiņa darbs,” par izrādi raksta teātra kritiķe Zane Radzobe.

Izrāde teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma trešdien, 25. novembrī, plkst. 13.00 un tā ir iekļauta kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma”. Viesizrādi organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsu. Biļetes iegādājamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā bilesuparadize.lv.

Jaunajā sezonā SIA “Kurzemes filharmonija” piedāvā vēl divus pasākumus, kas iekļauti kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma” – Leļļu teātra izrāde “Oskars un lietas” teātra namā “Jūras vārti” Latvijas un koncerts mazajiem klausītājiem “Vivaldi gadalaiki” ar Liepājas Simfonisko orķestri koncertzālē “Latvija”.

Pasākumu laikā iespējama fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos, teātra nama “Jūras vārti” mājaslapā un sociālo tīklu kontos.

Foto: Aivars Ivbulis