Trešdien, 19. martā, plkst. 19.00 teātra namā “Jūras vārti” viesosies Valmieras drāmas teātris, skatītāju vērtējumam nododot Ineses Mičules iestudēto sadzīvisko komēdiju “Tu saki?”.

Uz “Jūras vārtu” skatuves lomās redzēsim Rihardu Jakovelu, Arti Jančevski, Janusu Johansonu, Ilzi Pukinsku, Ievu Puķi, Skaidrīti Putniņu, Ģirtu Rāviņu, Rihardu Rudāku, Krišjāni Salmiņu, Baibu Valanti un Elīnu Vāni.

Burbeķīša kapos zog puķes un andelē tirgū. Ierauj kočiņu un ierauj vēl vienu. Uzkuļas dullā Paulīne ar māsu, sarunājušas fotogrāfu, lai nobildētos zārka kleitā – jāredz taču, vai kritums mugurpusē ir gana labs?! Mantkārīgā Marta Skrapste uzsit istabai pa vidu dēļu sienu un dzīvo ar savu Jēkabu Skostiņu fiktīvi šķīrušies, jo tā mantiski izdevīgāk. Visam pa vidu – Režisors prāto par hamletisko “būt vai nebūt”.

Izrādes pamatā ir Vizmas Belševicas 1979. gadā izdotā krājuma “Nelaime mājās” stāsti – Kārlis Freimanis dramatizējis un Inese Mičule iestudējusi četrus no tiem. Belševicas mamma Matīsa ielas tirgū pārdevusi Lucavsalas dārziņā izaudzēto, un daudz kas krājumā ienācis no mājās pārnestajiem tirgus sievu stāstiem. Labvēlīgs humors, satīra, dzīvesgudra cilvēka ironiska attieksme. Pasaules izjūtas vitalitāte un ironiski spēcīgs skatiens uz cilvēku vājībām. Iespēja nedaudz atpūsties melnajā humorā, netiesāšanā un pazīstamā dzīves teātra vieglumā.

“Belševicas stāstu iestudējums vienlaikus veic vairākas funkcijas. Izrāde pretendē uz tā dēvētās gudrās izklaides nišu, jo atbilst formulai “pasmieties un padomāt”, tā ir samērā viegli pārvadājama, jo scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis skatuves telpu asprātīgi ir iekārtojis no taras kastēm un ziediem, radot savdabīgu tirgus un kapsētas hibrīdu,” raksta teātra kritiķis Artis Rozentāls.

Izrādes veidotāju kolektīvā darbojās arī gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Alise Putniņa, dziesmu un mūzikas aranžētājs Edgars Šubrovskis.

Viesizrādi organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Biļetes iegādājamas koncertzāles “Latvija” kasē (no pirmdienas līdz ceturtdienai) un visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, bet teātra nama “Jūra vārti” kasē – stundu pirms izrādes vai kārtējā pasākuma.

Piektdien, 21. februārī, plkst. 14.00 teātra namā “Jūras vārti” paredzētais Sudraba Edžus pazīstamākā darba “Dullais Dauka” motīvos balstītais Latvijas Nacionālā teātra režisora Jurģa Lūša iestudējums  aktiera slimības dēļ pārcelts 9. maiju. Iegādātās biļetes derīgas.

Tā ir izrāde jauniem cilvēkiem, kam svarīgi pārbaudīt robežas un uzzināt to, kas atrodas “aiz horizonta”, dažādās šī vārda nozīmēs. Režisoram Jurģim Lūsim tā ir debija Nacionālajā teātrī, kuru realizēt palīdzēja jaunie aktieri Kārlis Reijers, Elza Rūta Jordāne un pieredzējušais Ivars Puga, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ildze Jurkovska, komponists Henrijs Poikāns un gaismu māksliniece Lienīte Slišāne.

Jaunais režisors atklāj, ka izvēle par labu Sudraba Edžus “Dullā Daukas” iestudēšanai bijusi gandrīz vai nejauša: “Ar šo materiālu biju strādājis, kad mācījos scenogrāfijas nodaļā Mākslas akadēmijā, bet tā nebija mana pirmā izvēle, kad devos uz sarunām ar teātra vadību. Sarunā ieminējos arī par “Dullo Dauku” un galu galā nonācu tieši pie šī darba iestudēšanas.”

“Dullā Daukas” režisors stāsta, ka sākotnējā iecere bija uzrunāt pamatskolas auditoriju, jo šķita, ka, piemēram, vidusskolniekiem tas nebūs tik interesanti, tomēr izrādei bija lemts “salikties” citādāk: “Redzot, kā viss “salikās”, secinājām, ka tieši “jaunieši” ir tas pareizākais apzīmējums auditorijai. Izrādēs ir bijuši ne vien skolas vecuma, bet arī mana vecuma jaunieši – 20-25 gadi –, kas arī ar interesi skatījušies un pēc tam labi atsaukušies.”

Jautāts par to, ar ko visvairāk izdevies uzrunāt šo auditoriju, Jurģis Lūsis spriež, ka tas varētu būt tieši vēstījums par nepieciešamību izzināt vairāk un vairāk: “Tas ir stāsts par to, kā Dauka iziet cauri zemes dzīvei, iepazīstot gandrīz visu, ko var iepazīt, bet tā arī negūst sev pietiekamu atbildi, tāpēc nolemj šķērsot horizontu jūrā vai vismaz mēģināt līdz tam tikt. Man šķiet, ka varbūt šī veselīgā neapmierinātība ar pasauli ir tā, kas uzrunāja cilvēkus. Arī man pašam brīžiem ir tā sajūta, ka viss jau it kā ir, bet tik un tā visu laiku gribas šķērsot to nosacīto horizontu, lai uzzinātu vairāk, saprastu vairāk, apzinātos vairāk. Es pat ceru, ka tieši tas iestudējumā uzrunā visvairāk.”

Gan materiāla izvēlei, gan iestudējumam kopumā var pielikt treknu plusu, jo priecīgi par redzēto un piedzīvoto ir gan skatītāji, gan vienmēr tiešie kritiķi. “Jurģa Lūša interpretācijas skaistums ir tajā, ka režisors un aktieris Dullo Dauku nerāda kā kādu niekkalbi, Puķu Ansi, kuram nevar uzticēt nevienu darbu. Stilizētā lidotāja tērpā Dauka ir reizē gan sapņotājs mākslinieks, gan topošs zinātnieks,“ pēc pirmizrādes “Kultūras Dienā” rakstīja teātra kritiķe Undīne Adamaite.

Savukārt Edīte Tišheizere žurnālā “Ir” iestudējumu nosauca par nepilnu pusotru stundu tīra prieka: “Tas ir tīrs prieks – nepilnas pusotras stundas garumā sekot trim aktieriem izziņas ceļā, lai atbildētu uz Daukas lielajiem jautājumiem. Prieks par viņu prieku sadarbojoties, uzķerot otru vēl pirms klupiena, precīzi piespēlējot “bumbiņu”, uztverot skatienu vai mājienu — visi trīs profesionāli augstvērtīgi rotaļājas, un nav starp viņiem pieredzes bagāto un zaļknābju. Ir darba biedri.” Stāstot par darbu ar pieredzes ziņā tik dažādiem aktieriem, Jurģis Lūsis atklāj, ka tas iestudējumam nācis tikai par labu: “Katrs iedeva savu redzējumu, savu atšķirīgo pienesumu. Bija labs līdzsvars starp jautrību un nopietnu strādāšanu, domājot, kā to stāstu lai izstāsta un atrisina.”

Viesizrādi teātra namā “Jūras vārti” organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu. Biļetes iegādājamas koncertzāles “Latvija” kasē (pirmdienās plkst. 12-15/16-18; otrdienās, trešdienās, ceturtdienās plkst. 12-14.30/15-17) un visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās. Kase teātra namā “Jūras vārti” būs atvērta stundu pirms pasākuma. Izrādes apmeklējumam var izmantot projektu “Latvijas Skolas soma”.

Ventspilī skatāmas Anša Rozentāla lielformāta gleznas

Ceturtdien, 6. februārī, plkst. 17.00 teātra namā “Jūras vārti” tiks atklāta mākslinieka Anša Rozentāla lielformāta darbu izstāde “Skats apkārt 2.0”, kas izstāžu zālē un galerijā būs skatāma līdz marta beigām.

Februārī un martā teātra nama “Jūras vārti” izstāžu zālē un galerijā būs apskatāma Anša Rozentāla ekspozīcija “Skats apkārt 2.0”. No Latvijas mākslas klasiķa Jaņa Rozentāla trīs bērniem Latvijā turpinājies viņa dēla Miķeļa Rozentāla, nepamatoti aizmirsta mākslinieka, zars, kura atvase ir Ansis. Viņš savulaik mācījies zīmēt, izmantojot par paraugu izcilā klasiķa oriģinālus. Šobrīd Jaņa Rozentāla mazmazmazdēls ir metodiķis Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas katedrā un informācijas tehnoloģiju administrators.

Rozentāls juniors pēta ainavu žanra transformāciju caur laikmetīgās mākslas prizmu, piedāvājot vizuālu eseju par ainavas lomu mākslinieka redzējumā un tās mūžīgo, vienlaikus mainīgo būtību. Gleznās izceļas izteikta otas triepienu klātbūtne un intensīva krāsu izmantošana, kas veido dinamisku un dzīvīgu vizuālo valodu. Darbos klasiskie glezniecības elementi apvienoti ar eksperimentālām tehnikām un medijiem, radot simbolisku un emocionālu telpu. Māksla aicina skatītāju pievērst uzmanību gan plašumam, gan sīkām detaļām, sniedzot iespēju izzināt apkārtējo vidi caur jaunu skatījumu. Šie darbi ne tikai piedāvā vizuālu baudījumu, bet arī rosina dziļākas pārdomas, veicinot izpratni par ainavu glezniecību kā mākslas formu.

Ansis Rozentāls (1989) 2024. gadā ieguva profesionālo doktora grādu mākslās, apliecinot savu nozīmīgo ieguldījumu glezniecības attīstībā. Viņš ir bijis aktīvs mākslas pasaulē kopš 2009. gada, regulāri piedaloties grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Itālijā, Vācijā, Ķīnā, Beļģijā, Ēģiptē un citviet pasaulē. Ansis ir arī vairāku prestižu stipendiju ieguvējs – 2021. gadā viņš saņēma “Latvijas valsts mežu stipendiju mākslā”, bet 2018. gadā ieguva mākslinieka Valdemāra Tones stipendiju. A. Rozentāls piedalījies ievērojamos starptautiskos projektos, tostarp plenērā Parīzē, kur veselu nedēļu gleznoja ikonisko “Grand Palais Éphémère”. Rīgā Ansis veicis vairāku ēku fasāžu apgleznošanu, tādējādi apvienojot glezniecību ar pilsētvides estētiku. Savā mākslinieciskajā praksē A. Rozentāls koncentrējas uz klasisko glezniecību, kuru uzskata par vistīrāko un visdziļāko izteiksmes veidu. Aktīvi piedaloties plenēros un sadarbojoties ar starptautiskām mākslas kopienām, viņš nepārtraukti paplašina savu māksliniecisko redzesloku un iedvesmojas no dabas un cilvēka veidotās vides.

Anša Rozentāla izstādi “Skats apkārt 2.0” teātra namā “Jūras vārti” organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstpilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Izstāde teātra namā būs skatāma līdz 31. martam.

21. februārī plkst. 14.00 teātra namā “Jūras vārti” būs skatāms Sudraba Edžus pazīstamākā darba “Dullais Dauka” motīvos balstītais jaunā režisora Jurģa Lūša iestudējums.  Tā ir izrāde jauniem cilvēkiem, kam svarīgi pārbaudīt robežas un uzzināt to, kas atrodas “aiz horizonta”, dažādās šī vārda nozīmēs.

Jaunais režisors atklāj, ka izvēle par labu Sudraba Edžus “Dullā Daukas” iestudēšanai bijusi gandrīz vai nejauša. Ar šo materiālu Lūsis strādājis jau agrāk, tas bijis pazīstams un paticis, un doma par šādu iestudējumu iepatikusies arī Nacionālā teātra vadībai: “Ar šo materiālu biju strādājis, kad mācījos scenogrāfijas nodaļā Mākslas akadēmijā, bet tā nebija mana pirmā izvēle, kad devos uz sarunāt ar teātra vadību. Sarunā ieminējos arī par “Dullo Dauku” un galu galā nonācu tieši pie šī darba iestudēšanas.”

Iecere jau sākotnēji bija, ka tas būs iestudējums jauniešiem, vai tas atnāca jau pēc materiāla izvēles?

– Sākotnējā iecere bija par pamatskolas auditoriju, jo šķita, ka, piemēram, vidusskolniekiem tas nebūs tik interesanti, bet redzot, kā tā izrāde salikās, secinājām, ka tieši “jaunieši” ir tas pareizākais apzīmējums. Izrādēs ir bijuši ne vien skolas vecuma, bet arī mana vecuma jaunieši – 20-25 gadi –, kas arī ar interesi skatījušies un pēc tam labi atsaukušies.

Gados jauns režisors, divi jauni aktieri un pieredzējušais Ivars Puga – kā bija strādāt ar tik atšķirīga vecuma un pieredzes komandu?

– Patiesībā, tas nāca tikai par labu, jo katrs iedeva savu redzējumu un savu atšķirīgo pienesumu. Man ļoti patika strādāt ar šiem aktieriem, neskatoties uz to, ka tā bija mūsu pirmā kopīgā pieredze. Bija tāds labs līdzsvars starp jautrību un nopietnu strādāšanu, domājot, kā to stāstu lai izstāsta un atrisina.

Palasot atsauksmes jāsecina, ka iestudējums patīk gan kritiķiem, gan arī skatītājiem. Ar ko tieši tad izdevies trāpīt mērķauditorijai – jauniešiem?

– Nav jau arī tā, ka 100% visiem patīk, jo esmu novērojis, ka ir arī tādi, kas garlaikojas, bakstās telefonā. Varbūt tas ir tāpēc, ka ir padaudz teksta un kādam ir grūtāk izsekot līdzi, jo tas tomēr prasa zināmu koncentrēšanos. Ar ko izdevās trāpīt? Tas ir labs jautājums… Iespējams, tieši ar beigām. Tas ir stāsts par to, kā Dauka iziet cauri zemes dzīvei, iepazīstot gandrīz visu, ko var iepazīt, bet tā arī negūst sev pietiekamu atbildi, tāpēc nolemj šķērsot horizontu jūrā vai vismaz mēģināt līdz tam tikt. Man šķiet, ka varbūt šī veselīgā neapmierinātība ar pasauli ir tā, kas uzrunāja cilvēkus. Arī man pašam brīžiem ir tā sajūta, ka viss jau it kā ir, bet tik un tā visu laiku gribas šķērsot to nosacīto horizontu, lai uzzinātu vairāk, saprastu vairāk, apzinātos vairāk. Es pat ceru, ka tieši tas iestudējumā uzrunā visvairāk.

Vai ir iespējams atrast kādu veiksmes formulu jauniešiem domātam repertuāram, kam tur būtu jābūt, lai to jaunieti dabūtu uz teātri?

– Es laikam nebūšu tas lielākais jauniešu teātra eksperts. Esmu spēlējis bērnu izrādēs, bet tas tomēr ir kaut kas cits, jo uz šīm izrādēm atved vecāki, bet pusaudžu, jauniešu vecums jau ir tas, kad viņi jau paši sāk lemt par savu dzīvi. Manai kursabiedrenei Endīnei Bērziņai diezgan labi izdodas trāpīt jauniešu auditorijai, runājot par viņiem svarīgāk tēmām. Par iederēšanos starp vienaudžiem vai savu vietu dzīvē. Tā kā, skatoties uz to, ko dara viņa, es teiktu, ka pirmkārt tā ir tēma. Lai jaunietis spētu to saprast un uztvert, ka tas, ko dara aktieris ir kaut kas līdzīgs tam, kas notiek viņa paša dzīvē.

Vai vispār ir īpaši jāstrādā pie tā, lai jaunieši nāktu uz teātri? Varbūt pietiek ar to, ka sākumā ved ģimene, viņi pamazām pierod un izaug arī līdz citam repertuāram?

– Ir, ir pie tā jāpiestrādā. Ļoti laba lieta ir programma “Skolas soma”, pateicoties kurai jaunieši nokļūst labās izrādēs, kas ir ļoti vērtīgi. Vienā brīdī jau tas jaunais cilvēks pats sāk izdarīt savas izvēles un tad ir būtiski, lai būtu iespējams atrast kaut ko, kas uzrunā tieši viņu. Māksla tomēr diezgan subjektīva, un dažādus cilvēkus arī uzrunā dažādas lietas.

Tomēr gan jau arī nevajadzētu tā pavisam visu vienkāršot, piedāvājot jauniešiem tikai kaut ko ļoti vieglu, uzjautrinošu, bet arī kaut ko nopietnāku?
–  Jā, noteikti. Ar jaunieti jāprot runāt arī par nopietnām un dziļām tēmām.  Humors jau neizslēdz arī tēmas dziļumu un nopietnību, un man šķiet, ka tas jaunais cilvēks jau meklēt arī to, ne tikai iespēju pasmieties un izklaidēties.

No šī gada SIA “Kurzemes filharmonija” piedāvā iespēju kultūras pasākumu apmeklētājiem līdz 30 gadu vecumam, stundu pirms kārtējā pasākuma kasē biļetes iegādāties par īpašu cenu – 5 eiro.

Jauno iespēju varēs izmantot apmeklētāji līdz 30 gadu vecumam un tā būs pieejams tikai koncertzāles “Latvija” vai teātra nama “Jūras vārti” kasēs (atkarībā no tā, kur notiks pasākums) stundu pirms kārtējā notikuma. Biļeti varēs iegādāties uz jebkuru brīvo vietu, bet, lai saņemtu šo atlaidi, būs nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Katrs pircējs uz konkrēto pasākumu varēs iegādāties tikai vienu šādu biļeti. Pēdējā brīža piedāvājums jauniešiem attieksies tikai uz  SIA “Kurzemes filharmonija” organizētajiem pasākumiem.

Šajā pavasarī mūzikas un teātra cienītājiem “Kurzemes filharmonija” piedāvā:

Sestdien, 15.03. 17.00 / koncertzālē “Latvija”
Koncerts 
PERTS. KANČELI. KINO

Šogad atzīmējam ievērojamo komponistu Arvo Perta un Gijas Kančeli 90 gadu jubilejas.  Koncerts koncertzālē “Latvija” būs veltījums viņu muzikālajam mantojumam un brīnišķīgajai mūzikas pasaulei. Koncertā piedalīsies soliste Aija Vītoliņa, “Xylem trio”, Ventspils kamerorķestris, akordeoniste Inita Āboliņa, pianiste Zane Volberga, čellists Pēteris Ozoliņš, koncerta vadītāja būs Latvijas radio un televīzijas personība Liene Jakovļeva. Diriģents Aigars Meri.

Trešdien, 19.03. 19.00  / teātra namā “Jūras vārti”
Valmieras drāmas teātra eksistenciāla komēdija 
TU SAKI?

Izrādes pamatā ir Vizmas Belševicas 1979. gadā izdotā krājuma “Nelaime mājās” stāsti. Iestudējuma režisore ir Inese Mičule. Lomās: Rihards Jakovels, Artis Jančevskis, Januss Johansons, Ilze Pukinska, Ieva Puķe, Skaidrīte Putniņa, Ģirts Rāviņš, Rihards Rudāks, Krišjānis Salmiņš, Baiba Valante, Elīna Vāne.

Sestdien, 29.03. 16.00  / teātra namā “Jūras vārti” 
Koncerts
ROZĀ LIETUS. VENTSPILS BIGBENDS UN AIJA ANDREJEVA

Ventspils bigbenda un Aijas Andrejevas izpildījumā izskanēs Aijas un leģendārās “Opus Pro” dziesmas.

Sestdien, 12.04. 17.00  / koncertzālē “Latvija”
Koncerts
MONSERATAS KLOSTERA DZIEDĀJUMI. BERNATS VIVANKOSS UN LATVIJAS RADIO KORIS.

Koncertā “Monseratas klostera dziedājumi” pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos katalāņu komponista Bernata Vivankosa skaņdarbs “Klusās nedēļas responsoriji”, kuru izpildīs Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava.

Piektdien, 18.04. 16.00  / koncertzālē “Latvija”
Lielās Piektdienas koncerts 
STABAT MATER

Koncertā “Stabat Mater” skanēs trīs sakrālās mūzikas skaņdarbi, kas ataino Kristus ciešanu noslēpumu. Lielajā Piektdienā, Kristīgajai pasaulei nozīmīgajā dienā, koncertā piedalīsies izcili mākslinieki, tostarp Ilona Bagele, Laura Grecka un Rinalds Kandalincevs. Jauktais koris “Ventspils” un Ventspils kamerorķestris līdz ar izvēlēto koncertprogrammu aicina uz pārdomām, mieru un apceri par cilvēces grēku izpirkšanu un mūžības jautājumiem. Diriģents Aigars Meri, koncerta vadītāja Liene Jakovļeva.

Ceturtdien, 24.04. 19.00 / teātra namā “Jūras vārti” 
Dailes teātra izrāde – mīlestības eksperiments 
EFEKTS

Režisores Diānas Kaijakas darbs stāsta par diviem jauniešiem, kuri nevar izšķirt, vai viņu mīlestība ir patiesa vai tomēr antidepresantu blakusparādība. Lomās: Kristīne Nevarauska, Imants Strads, Marta Lovisa Jančevska, Meinards Liepiņš.

Sestdien, 31.05. 17.00 / koncertzālē “Latvija”
Koncerts
ŽANS GIJĒNS KEIRASS, SINFONIETTA RĪGA UN NORMUNDS ŠNĒ

Pazīstamais franču čellists Žans Gijēns Keirass kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” un diriģentu Normundu Šnē izpildīs Vīnes klasiķa Jozefa Haidna Remažora čellkoncertu un 95. simfoniju, kā arī ungāru meistara Ģerģa Ligeti veltījumu rumāņu folklorai Concert Românesc un Koncertu čellam un orķestrim.

Pasākumu organizatori un viss notikumu kalendārs redzams gan mājas lapās jurasvarti.lv un koncertzalelatvija.lv, gan Biļešu paradīzes internetvietnē bilesuparadize.lv.

No otrdienas, 17. decembra, plkst. 12.00 tirdzniecībā pieejamas biļetes uz profesionālo teātru viesizrādēm, kas teātra namā “Jūras vārti” būs skatāmas 2025. gada pirmajā pusē.

Būs iespējams iegādāties biļetes uz pieciem iestudējumiem, bet līdz 7. janvārim nopērkams arī teātra nama “Jūras vārti” abonements, kurā iekļautas šīs izrādes.

Jauno viesizrāžu sezonu teātra namā “Jūras vārti” sāks Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra iestudētā Vudija Alena traģiskā komēdija “Centrālparka Rietumi”, kas tiks izrādīta 29. janvārī un domāta tikai pilngadīgiem skatītājiem. ““Centrālparka Rietumi” ir ne tikai ekscentriska situāciju komēdija, bet arī sarkastiska un atmaskojoša luga. Smieklīgi noteikti būs, bet pieļauju, ka atradīsies iemesls arī aizdomāties,” par izrādi stāsta muzikālā iestudējuma režisors Sergejs Golomazovs. Izrādē darbosies aktieri Jekaterina Frolova, Veronika Plotņikova, Šamils Hamatovs, Igors Čerņavskis, Adriana Tatjana Začeste, Jūlija Berngardte, Konstantīns Ņikuļins, Vladislavs Janušenoks un mūziķi Vladimirs Tuzovs (taustiņinstrumenti), Dmitrijs Karpovs (basģitāra), Jūlija Saveļjeva (ģitāra), Antons Visockis (sitamie), Rodions Kuzmins (vokāls).

11.februārī ar iestudējumu “Vārdiņš” viesosies Liepājas teātris. Režisors Dž. Dž. Džilindžers piedāvā skatītājiem franču komēdiju, pēc kuras tapusi arī populāra filma “Le Prenom” (2012). Elizabetes un Pjēra rīkotajās vakariņās ierodas Elizabetes brālis Vincents, viņa draudzene Anna, kas ir bērniņa gaidībās, kā arī bērnības draugs Klods. Vakariņu gaitā rodas pārpratums pēc pārpratuma, kad pārējiem tiek paziņots gaidāmajam dēlam izvēlētais vārdiņš… Šīs nudien nebūs vienkāršas vakariņas. Lomās – Signe Dancīte, Everita Pjata-Gertnere, Rolands Beķeris, Kaspars Kārkliņš un Mārtiņš Kalita.

Jaunais Rīgas teātris pavasarī teātra namā “Jūras vārti” ieradīsies ar Alvja Hermaņa iestudēto izrādi “Melnais piens/2024”, kas būs skatāma 6. martā. Pagājuši 15 gadi, kopš JRT radās izrāde “Melnais piens”, kas toreiz apbraukāja daudzas zemes – no Eiropas līdz Latīņamerikai –, un šis poētiskais stāsts par latviešu saiti ar dabu un kosmosu kļuva universāls un saprotams arī tālu prom no Latvijas. Nu radīta jauna šīs izrādes versija – it kā tā pati, tomēr atjaunināta un uzlabota. Uz skatuves šajā iestudējumā redzēsim Vili Daudziņu, Elitu Kļaviņu, Sandru Kļaviņu, Janu Čivželi, Kristīni Krūzi un Aminatu Grietu Diarru.

19.martā teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma Valmieras drāmas teātra eksistenciāla komēdija “Tu saki?”. Izrādes pamatā ir Vizmas Belševicas 1979. gadā izdotā krājuma “Nelaime mājās” stāsti. Belševicas mamma Matīsa ielas tirgū pārdevusi Lucavsalas dārziņā izaudzēto, un daudz kas krājumā ienācis no mājās pārnestajiem tirgus sievu stāstiem. Labvēlīgs humors, satīra, dzīvesgudra cilvēka ironiska attieksme. Tā būs iespēja nedaudz atpūsties melnajā humorā, netiesāšanā un pazīstamā dzīves teātra vieglumā. Iestudējuma režisore ir Inese Mičule, bet varoņu lomās iejutīsies Rihards Jakovels, Artis Jančevskis, Januss Johansons, Ilze Pukinska, Ieva Puķe, Skaidrīte Putniņa, Ģirts Rāviņš, Rihards Rudāks, Krišjānis Salmiņš, Baiba Valante un Elīna Vāne.

Abonementā iekļauto viesizrāžu cēlienu “Jūras vārtos” 24. aprīlī ar mīlestības eksperimentu “Efekts” noslēgs Dailes teātris. Režisores Diānas Kaijakas darbs stāsta par diviem jauniešiem, kuri nevar izšķirt, vai viņu mīlestība ir patiesa vai tomēr antidepresantu blakusparādība. Viņi ir daļa no klīniskā pētījuma, bet mīlestība un tās radītās ķermeniskās izmaiņas draud to izjaukt vai arī padarīt par sensāciju, ja pētījuma veicējiem izdotos pierādīt, ka mīlestība ir pētāmo zāļu izraisīta. Laimes formula ir palikusi neatklāta, bet mīlestības teorija neizstrādāta. Tomēr neko vairāk un vienlaikus neko mazāk par laimi un mīlestību mēs no dzīves negribam, vai ne? Lomās – Kristīne Nevarauska, Imants Strads, Marta Lovisa Jančevska un Meinards Liepiņš.

Viesizrādes teātra namā “Jūras vārti” organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības finansiālo atbalstu. Biļetes nopērkamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

Aktieri uz “Jūras vārtu” skatuves kļūst tuvāki

Katram teātra apmeklētājām skatītāju zālē ir iecienītākās vietas, kas tomēr ne vienmēr ir pieejamas, tāpēc nākas arī samierināties ar tādu redzamību, kādu šīs vietas piedāvā. Situāciju, protams, var mainīt fakts, ja skatītāja rīcībā ir teātra binoklis.

Arī teātra nama “Jūras vārti” apmeklētājiem tagad tiek piedāvāta iespēja, tikt tuvāk aktieriem un notikumiem uz skatuves. Skatītājiem iespējams aizņemties teātra binokļus uz izrādes laiku, pretī atstājot kādu ķīlu, piemēram, garderobes numuriņu. Binokļus, kuru skaits ir ierobežots, pirms pasākuma varēs saņemt pie dežurantes, kura arī pierakstīs jūs kontaktinformāciju un laipni pieņems ķīlu, ko jau pēc izrādes atkal apmainīs pret binokli.

Lai labi iestudētu izrādi un pēc tam to arī labi pasniegtu skatītājiem, sīkumu nav, tāpēc tādiem arī nevajadzētu traucēt baudīt labu darbu. “Kurzemes filharmonijas” kolektīvs ir pārliecināts, ka īstajā brīdī izmantots teātra binoklis neļaus palaist garām nianses, akcentus un pat vissīkākās detaļas.

Tuvākā iespēja novērtēt teātra binokļa priekšrocības būs jau otrdien, 24. novembrī, plkst. 19.00, kad “Jūras vārtos” ar režisora Dž. Dž. Džilindžere iestudējumu “Līnenas skaistumkaraliene” viesosies Liepājas teātris.

Pārdomas par cilvēkiem, kultūru, rīcību un sekām

Mēs visi esam ļoti dažādi – ar dažādām interesēm, pārliecību, uzvedību, vēlmēm un varēšanu –, kas ikdienu it kā padara tikai interesantāku. Tomēr dzīvē ir arī tādas situācijas, kurās visiem būtu jārīkojas puslīdz vienādi, jāievēro vieni un tie paši noteikumi un uzvedības normas.

Viena no tādām situācijām ir teātra izrādes vai līdzīga publiska pasākuma apmeklējums, kas no klātesošajiem prasa gan citu apmeklētāju, gan uz skatuves esošo cienīšanu. Vienkāršāk sakot, tādu uzvedību, kas netraucē sekot līdzi tam, kas notiek uz skatuves, un netraucē arī māksliniekiem darīt viņu darbu, kas bieži vien prasa maksimālu iejušanos tēlā un attēlotājā situācijā. Diemžēl nesenie notikumi teātra namā Jūras vārti izrādes Cilvēkam vajag suni laikā liek saprast, ka daudziem jauniešiem tas nav skaidrs un viņi neizjūt ne mazāko nepieciešamību uzvesties tā, lai netraucētu citiem un ievērotu kaut minimālas pieklājības normas. Jo kāpēc tas vispār būtu vajadzīgs? Mēģināsim paskaidrot.

Iedomājieties situāciju. Kādam skolēnam – pieņemsim, vienkārši A – klases priekšā jāprezentē savs projekts. A ir ļoti nopietni gatavojies, izdomājis, ko un kā runās, ko un kā rādīs. Centies visu saplānot tā, lai būtu tiešām interesanti un labi uztverami. Taču, tikko A ir sācis runāt, klasē sākas milzu kņada. Klasesbiedri sarunājas, iet prom un nāk atpakaļ, pārvietojas pa klasi, ēd, čaukstina papīrus, skatās telefonos, pat īsti necenšoties noslēgt to skaņu. Skolotāja ik pa laikam mēģina klasi apsaukt, lūdz būt klusākiem, nestaigāt apkārt un vispār klausīties, kas viņiem tiek stāstīts, bet tas situāciju padara tikai sliktāku. Nu jau trokšņo visi, un visā šajā jūklī A mēģina pēc iespējas labāk pasniegt to, ko pirms tam tik labi bija sagatavojis, bet nu jau vairs īsti nesaprot, vai kaut kas nav izlaists. To, protams, nesaprot arī skolotāja, kura, cīnoties ar troksni un vienaldzību, daudz ko palaidusi garām. Klasei par to gan ir vienalga, taču tā tas parasti ir līdz brīdim, kad kāds no runātājiem, staigātājiem, trokšņotājiem pats nonāk A vietā. Diezgan droši ir tas, ka viņam šāda attieksme pret sevi nemaz nepatiks. Nav izslēgts, ka arī viņš ir gatavojies pēc labākās sirdsapziņas, bet tikai retais to var tiešām novērtēt, jo kurš tad klausās, skatās un iedziļinās. Šajā brīdī parasti tā kā būtu jāseko pārdomām par to, vai viņš šādu attieksmi ir pelnījis un vai arī pašam pirms tam bija jābūt tik skaļam un nepieklājīgam? Vislabāk būtu, ja tūlīt arī sekotu secinājums, ka vajadzēja taču uzvesties labāk, netraucēt to citu runātāju, tomēr visbiežāk tas drīz vien aizmirstas. Līdz nākamajai reizei. Jo biežāk tādas reizes gadās, jo spēcīgāks ir efekts. Tā tam vismaz vajadzētu būt.

Protams, viss būtu vienkāršāk, ja jau no pirmajām reizēm, kad bērnam jādodas sabiedrībā, viņam mācītu cieņu pret citiem, jo šis ir tieši cieņas jautājums. Taču, ja ikdienā nesanāk saskarties ar cieņu pret sevi, ir sarežģīti saprast, ka tā jāizrāda citiem. Un galu galā izrādās, ka visspēcīgākais audzinošais efekts ir tieši paša rūgtajai pieredzei. Tikai tad vienmēr ir jautājums, cik daudz laika tas prasa un kas tajā brīdī jau sastrādāts…

Jaunībai ir tieksme jautrības vārdā darīt dažādas lietas, ko vēlāk briedums novērtē kā lielas muļķības, ne vienmēr atstājot spēkā apzīmējumu jautri. Bet, kas padarīts – padarīts. Tas toreiz biji tieši tu, kam likās ļoti jautri tumsas aizsegā spļaut no skatītāju balkona uz zemāk sēdošajiem, apmētāt viņus, skaļi sarunāties un staigāt iekšā ārā izrādes laikā, atstāt aiz sevis atkritumu kaudzi zālē, tualetē un visur, kur biji iegājis. Taču tas bija toreiz, bet tagad ir tagad. Tagad tev varbūt ir citi draugi un tu viņiem smiedamies stāsti, kā toreiz tajā teātrī, kur cilvēki tēloja suņus (vai jebkurā citā publiskā vietā), gāja, ko sadarīji. It kā jau tu ar to nelepojies, tomēr smejies, bet piepeši izrādās, ka jauno draugu kompānijā ir cilvēks, kuram trāpīja tavs spļāviens. Un varbūt tev tas cilvēks pat īpaši patīk, varbūt pat tieši viņa dēļ esi šajā kompānijā, bet te piepeši tāda atzīšanās… Var arī sanākt, ka ar laiku nonāc pretējā pusē – starp aktieriem, kas toreiz bija Ventspilī vai vienkārši zina par šiem notikumiem. Viņi tos pārrunā, šausminoties un neslēpjot šoku, ka kaut kas tāds vispār var notikt, un piepeši attopas: «Klau, tu taču esi no Ventspils? Vai toreiz tu nebiji zālē?» Un tev ļoti gribas pateikt, ka nebiji vai ka biji un izjuti tādu pašu šoku kā aktieri, kuriem bija ar šo ārprātu jāsadzīvo, bet nevari. Labākajā gadījumā jautātāji padomās, ka nesaproti, par kuru notikumu īsti ir runa, bet, ticamākais, nojautīs, ka biji un ka darīji.

Vienkāršākais, kā izvairīties no nepatīkamām situācijām nākotnē, ir nedarīt lielas muļķības tagadnē, bet to vienmēr ir vieglāk pateikt nekā izdarīt. Gadās jau… Tomēr tam nevajadzētu attiekties uz vietām, kur ir spēkā noteiktas uzvedības normas un likumi. Neskrien pāri ielai, kad deg sarkanais, nestaigā pa sliedēm, nelec no deviņstāvu mājas jumta, nerunā, kad runā citi, nestaigā, kad runā citi, nemēslo, bet, ja samēsloji, savāc, kad ienāc ciemos, sasveicinies, un nedari citam to, ko negribētu pats izjust uz savas ādas. Tas taču nevarētu būt sarežģītāk kā, piemēram, no rīta apģērbties, vai ne? Ir tikai jāgrib.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai saskaņā ar mūsu Sīkdatņu politiku
Piekrītu
Situs sbobet resmi terpercaya. Daftar situs slot online gacor resmi terbaik. Agen situs judi bola resmi terpercaya. Situs idn poker online resmi. Agen situs idn poker online resmi terpercaya. Situs idn poker terpercaya.

situs idn poker terbesar di Indonesia.

List website idn poker terbaik.

Kunjungi situs mpo slot online terpercaya

Kunjungi Situs slot mpo online terbaik Indonesia.

Situs agen slot terpercaya dan resmi

slot hoki gacor