SIA “Kurzemes filharmonija” aicina komandā SKATUVES MEISTARU pilnas slodzes darbs koncertzālē “Latvija” un teātra namā “Jūras vārti”.

Pienākumi:

• Pasākumu norisei nepieciešamā aprīkojuma – dekorāciju, skatuves podestūras, orķestra aprīkojuma (nošu pultis, krēsli u.c.) – uzstādīšana un novākšana;
• Pasākumu norisei nepieciešamo telpu sakārtošana (krēslu, galdu, ekrāna, video projektora u.c. aprīkojuma izvietošana);
• Mākslas darbu ekspozīcijas iekārtošana un sagatavošana transportēšanai saskaņā ar atbildīgā darbinieka norādēm;
• Darbs ar skatuves mašinēriju (nodrošinām apmācību).

Mēs piedāvājam:

• Atalgojumu, bruto: 993 EUR/mēnesī
• Iespēju strādāt profesionālā komandā un labus darba apstākļus
• Vērtīgu pieredzi stabilā un dinamiskā darba vidē
• Sociālās garantijas.

Darba līgums uz nenoteiktu laiku, darba uzsākšanas laiks: 2026.gada aprīlis.

CV līdz 2026.gada 21.martam iesūtīt elektroniski: kf@ventspils.lv vai iesniegt personīgi SIA “Kurzemes filharmonija”, teātra namā “Jūras vārti”, Karlīnes ielā 40, Ventspilī. Sazināsimies ar otrās kārtas kandidātiem.

Teātra nama “Jūras vārti” piektdien, 6. marta, plkst. 16.00 tiks atklāta Ģirta Muižnieka personālizstāde “Maigās svārstības 1. Jambo”, un tā ir  pirmā reize, kad gleznotāja darbi būs skatāmi Ventspilī.

Pagājušā gadsimta 80. gados sevi spilgti pieteica jauno gleznotāju grupa, kuras darbība noslēdzās ar izstādi-akciju “Maigās svārstības”. Šis notikums atstāja pēdas. Kuratora Ivara Runkovska iniciētais projekts “apzīmogoja” tā dalībniekus, un viņu turpmākā radošā darbība tika asociēta tieši ar šo izstādi. Viņus joprojām dēvē par “Maigo svārstību” māksliniekiem, neraugoties uz savstarpēji kardināli atšķirīgajiem izteiksmes un domāšanas veidiem. Vienojošais elements, visticamāk, ir paaudzes attieksme pret lietām un dzīvi.

Ģirta Muižnieka personālizstāde “Maigās svārstības 1. Jambo” ir šī cikla ievadizstāde. “Jambo var būt jebkas – kāds zvēriņš, dziesmas vārdi, bērna šļupsts. Gluži kā dada nenozīmē neko. Kaut kas iracionāls. Taču es atklāju, ka jambo nozīmē “sveiks” svahili valodā, kurā runā daudzi Austrumāfrikā. Man tā ir sava veida sasveicināšanās arī “Maigajām svārstībām”,” tā par izstādi stāsta mākslinieks, kuram sasveicināšanās ar skatītājiem caur izstādes nosaukumu nav pirmā reize. 2006. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika viņa izstāde, kas saucās “Salut!” Runājot par “Jambo”, Muižnieks uzsver, ka tā būs turpinājums tēmām, kas bijušas klātesošas viņa pēdējo gadu darbos.: “Nonfinito – kā nepabeigtības slavinājums un tās pārākums par pabeigtību. Bībeles motīvu vilinājums ticēt brīnumiem, jo brīnums ir jebkura pašsaprotama lieta un eksistence. Antikompozīcija kā izteiksmes forma. Savus darbu motīvus es neizdomāju racionāli. Tie atnāk paši, iespējams tiecoties spoguļoties citādākā skatījumā.”

Ģirts Muižnieks dzimis 1956. gadā, ieguvis Maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1983. gada. Izstādēs piedalās no 1980. gada – ASV, Spānijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā un citur. Saņēmis Latvijas mākslinieku savienības Zelta medaļu “Gada mākslinieks 2007”, Muižnieka darbi atrodami vairākās prestižās ārvalstu kolekcijās. Šī ir viņa 20. personālizstāde, turklāt Ventspilī gleznotājs izstādās pirmoreiz.

Izstādi organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tā būs skatāma līdz aprīļa beigām.

Pasākumu laikā iespējama fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos, teātra nama “Jūras vārti” mājas lapas un sociālo tīklu kontos.

Trešdien, 25. martā, plkst. 19.00 teātra namā “Jūras vārti” būs skatāms Liepājas teātra iestudējums “Latviešu raķetes”, kas nav tikai par Latvijas bobsleja vēsturi, bet arī par latviešu vīriešiem – tautas varoņiem. 

Izrādes “Latviešu raķetes” režisors ir Regnārs Vaivars, bet vēsturiskos personāžus atveido Mārtiņš Kalita, Valts Skuja, Kārlis Artejevs, Artūrs Irbe, Kārlis Ērglis, Hugo Puriņš, Armands Kaušelis, Kaspars Kārkliņš un Sandis Pēcis. Skatītāji varēs ielūkoties Latvijas bobsleja vēsturē – režisors intervējis 21 bobslejam tuvu stāvošu personu, veidojot savu skatījumu uz notikumiem.

Latvijas bobsleja pirmsākums meklējams 20. gadsimta 80. gados, kad inženieris un kamaniņu sporta treneris Rolands Upatnieks pilnīgi tukšā vietā (PSRS un Latvijā šāda sporta veida vēl nebija) radīja PSRS izlasi, kurā 95 procenti bija latvieši. Rolanda Upatnieka inženiera un menedžera talants radīja īstu revolūciju šajā 100 gadus vecajā sporta veidā, bet viņa projektētās kamanas visā pasaulē sauca par “Latviešu raķetēm”.

“Viņš izdarīja tiešām ģeniālas lietas. Skaidrs, ka kopā ar citiem, tomēr viņš bija lokomotīve, un viņš dabūja arī lielus sitienus. Nebija tā, ka viņu paijāja un glaudīja! Arī šīs “latviešu raķetes”, ko viņš ar inženieriem izgudroja, taču brutāli aizliedza,” stāsta aktieris Mārtiņš Kalita, kurš izrādē atveido Rolandu Upatnieku.

Režisors Regnārs Vaivars uzsver, ka šis iestudējums nebūt nav par sportu: “Tas ir stāsts par cilvēku, kurš iet pret straumi un tikai tādā veidā rada ūdensdzirnavas. Tas sasniegums ir patiešām unikāls, neviens cits neko tādu nav panācis – četros gados no debitantiem kļūt par olimpiskajiem medaļniekiem. Un to visu viņš darīja uz nojausmu, uz intuīciju, nedarot kā visi. Šī izrāde nav par sportu, bet latviešu vīriešiem – Lāčplēšiem – tautas varoņiem. Latvieši var, varēja un varēs.”

Pavisam nesen “Latviešu raķetes” piedzīvoja savu olimpisko debiju, jo februāra sākumā iestudējums tika izrādīts Milānas-Kortīnas olimpisko spēļu kultūras programmā. Izrāde saņēmusi piecas “Spēlmaņu nakts” nominācijas un ieguvusi galveno balvu kā gada labākā lielās formas izrāde.

Viesizrādi organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Biļetes iegādājamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un interneta vietnē bilesuparadize.lv

Pasākumu laikā iespējama fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos, teātra nama “Jūras vārti” mājas lapas un sociālo tīklu kontos.

Par emocionālāko un krāšņāko nākamā rudens notikumu teātra namā “Jūras vārti” kļūs Igaunijas Vanemuines teātra viesošanās ar baleta izrādi “Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī”, kas veidota, iedvesmojoties no Friderika Šopēna dzīves un mūzikas.

Balets “Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī” ataino mīlasstāstu starp Frideriku Šopēnu un Žoržu Sandu – ievērojamu rakstnieci, kurai 19. gadsimta Francijas literārajā vidē panākumu gūšanai bija nepieciešams izmantot vīrieša pseidonīmu. Uzvedumā skan Šopēna klaviermūzika, ko izrādes laikā, gluži kā koncertā, izpilda pianists.

“Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī” nav uzvedums ar grandiozām dekorācijām, bet gan smalks, kamerstila darbs, kurā klasiskās dejas estētiku atsvaidzina modernās dejas dinamika. Izrādē izspēlētais stāsts ir par konkrētām vēsturiskām personībām, tāpēc svarīgi, ka dejotājiem izdevies piešķirt tēliem cilvēcisku siltumu, nevis tikai tehniski izpildīt soļus. Kustības ir plūstošas, emocionāli uzlādētas un ļoti estētiskas. Savukārt izrādes scenogrāfija un gaismas rada ziemeļniecisku, nedaudz melanholisku, bet tajā pašā laikā ļoti intīmu atmosfēru.

Izrādes idejas autore, režisore, horeogrāfe un scenogrāfe ir bijusī Hamburgas baleta dejotāja Kristīna Paulīna. Jaunās horeogrāfes baleta “Lietus decembrī” pirmizrāde notika 2022. gadā Zalcburgas “Landestheater”. Vanemuines teātra iestudējumā no jauna izstrādāts otrais cēliens, kurā īpašu uzmanību pievērsta Šopēna iekšējai pasaulei. Pirmizrādi Igaunijā jaunais uzvedums piedzīvoja divus gadus vēlāk, atzīmējot Vanemuines teātra 85. gadadienu.

“Man visas Šopēna kompozīcijas šķiet personiskas, trauslas un ļoti smalkas. Klausoties viņa mūziku, patiesi var sajust viņa dvēseles klātbūtni – viņš visu savu dzīvi veltīja mākslai. Tieši caur šo mākslu viņš paliks ar mums mūžīgi. Izrādes galvenais fokuss ir nozīmīgākie notikumi Friderika Šopēna dzīvē un viņa attiecības un mīlestība pret franču rakstnieci Žoržu Sandu,” atklāj Kristīna Paulīna.

Teātra namā “Jūras vārti” Vanemuines teātris ar baletu “Mūža mīlasstāsts. Lietus decembrī” viesosies ceturtdien, 15. oktobrī, plkst. 19.00. Biļetes iegādājamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā bilesuparadize.lv.

Viesizrādi teātra namā “Jūras vārti” organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Pasākumu laikā iespējama fotografēšana un video filmēšana. Iegūtie materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes nolūkos, teātra nama “Jūras vārti” mājas lapas un sociālo tīklu kontos.

29.12.2025.

SIA “Kurzemes filharmonija” turpina realizēt projektu “Saules elektrostacijas izveide pašpatēriņa vajadzībām teātra namā “Jūras vārti” Karlīnes ielā 40, Ventspilī”, kas tiek īstenots ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalstu konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām” 2. kārtas ietvaros (projekta Nr. EKII-3.1/18).

Š.g. decembrī pabeigta 35 kW saules paneļu piegāde un uzstādīšana uz teātra nama “Jūras vārti” jumta Karlīnes ielā 40, Ventspilī. Saules elektrostacija nodota ekspluatācijā, un ir saņemta elektrostacijas pieslēgšanas atļauja no AS “Sadales tīkls”.

Projekta ietvaros papildus plānots uzstādīt arī 32,25 kWh  akumulatorus, kuros liekā saules enerģijas tiks uzglabāta un tērēta naktīs, nevis nodota tīklā. Ar akumulatoru palīdzību investīciju atmaksāšanās laiks samazinās, kā arī ir iespēja ieviest rezervētu elektroapgādi brīžiem, kad elektroenerģija nav pieejama no tīkla.

Projekta kopējās izmaksas plānotas 49 340,62 EUR apmērā, no kurām 34 538,43 EUR sedz EKII finansējums, bet 14 802,19 EUR nodrošina Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Aktrises slimības dēļ uz 2026. gada 9. aprīlī pārcelta teātra namā “Jūras vārti” paredzētā Jaunā Rīgas Teātra viesizrāde “Stikla zvērnīca”. Visas iegādātās biļetes un abonementi derīgi.

Ja kādu iemeslu dēļ apmeklēt Jaunā Rīgas teātra viesizrādi “Jūras vārtos” šajā datumā nav iespējams, biļetes var nodot “Biļešu paradīzes” kasēs vai rakstot uz info@bilesuparadize.lv, atkarībā no tā, kā tās iegādātas.

SIA “Kurzemes filharmonija” turpina realizēt projektu “Saules elektrostacijas izveide pašpatēriņa vajadzībām teātra namā “Jūras vārti””, kas tiek īstenots ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalstu konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām” 2. kārtas ietvaros (projekta Nr. EKII-3.1/18).

Ir noslēdzies atklāts konkurss un parakstīts līgums par 35 kW saules paneļu piegādi un uzstādīšanu uz teātra nama “Jūras vārti” jumta Karlīnes ielā 40, Ventspilī. Līgums noslēgts ar vietējo uzņēmumu SIA “VOLTS-1”, kas jau uzsācis saules elektrostacijas uzstādīšanas darbus. Darbus plānots pabeigt līdz š.g. novembrim.

Projekta kopējās izmaksas plānotas 49 340,62 EUR apmērā, no kurām 34 538,43 EUR sedz EKII finansējums, bet 14 802,19 EUR nodrošina Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Projekts tiek īstenots Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām” 2.kārtas ietvaros.

SIA “Kurzemes filharmonija” turpina realizēt projektu “Saules elektrostacijas izveide pašpatēriņa vajadzībām teātra namā “Jūras vārti””, kas tiek īstenots ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalstu konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām” 2. kārtas ietvaros (projekta Nr. EKII-3.1/18).

Šobrīd ir izsludināts iepirkums par 35 kW saules paneļu piegādi un uzstādīšanu uz “Jūras vārtu” jumta Karlīnes ielā 40, Ventspilī. Plānotā sistēma tiks izmantota galvenokārt pašpatēriņam – nodrošinot elektroenerģiju ēkas darbības pamatfunkcijām, telpu nomnieku vajadzībām, ventilācijas un dzesēšanas sistēmām.

Projekta galvenais ieguvums ir ievērojama elektroenerģijas izmaksu samazināšana. Ņemot vērā esošos elektrības tarifus, plānotais atmaksāšanās laiks, rēķinot tikai pašvaldības līdzfinansējumu, ir vien 3,3 gadi. Tas nozīmē, ka pēc šī perioda ieguldījums sāks atmaksāties, nodrošinot reālu finansiālu ietaupījumu teātra namam un pašvaldības budžetam nākotnē. Paredzams, ka iegūtā enerģija būtiski samazinās ēkas elektroenerģijas iegādes apjomu no tīkla.

Uzstādītajai sistēmai būs hibrīda invertori, kas ļaus nākotnē bez būtiskām pārbūvēm pievienot arī akumulatorus. Tas dotu iespēju uzkrāt saražoto elektroenerģiju un to izmantot laikā, kad saules spīdums ir nepietiekams, tādējādi vēl vairāk palielinot izmaksu ietaupījumu un stabilizējot elektroenerģijas patēriņu.

Projekta kopējās izmaksas ir 49 340,62 EUR, no kurām 34 538,43 EUR sedz EKII finansējums, bet 14 802,19 EUR nodrošina Ventspils pašvaldība.

Ar šo projektu “Kurzemes filharmonija” ne tikai veicina videi draudzīgu risinājumu ieviešanu, bet arī rīkojas kā atbildīgs saimnieks, gudri ieguldot resursus nākotnes finansiālā ieguvuma nodrošināšanā.

Teātra namā “Jūras vārti” aizvadīts īpašs labdarības koncerts, lai vāktu līdzekļus traģiskajā avārijā uz Ventspils šosejas smagi cietušās Rēzijas Anastasijas Špudes rehabilitācijai, bet akcijas “Lai Rēzija staigātu” un finansējuma vākšana turpinās.

Labdarības koncerta laikā tika savākti 40880 eiro, dažu dienu laikā summa pieauga teju līdz 50 tūkstošiem eiro, bet akcija joprojām turpinās. Tās mērķis ir savākt 300 000 eiro, kas nepieciešami Rēzijas ilgtermiņa terapijai un rehabilitācijai, ko viskvalitatīvāk var nodrošināt ārvalstu klīnikas.

Savu ziedojumu naudas līdzekļu veidā lūdzam veikt ar pārskaitījumu uz Ventspils Rotary kluba norēķinu kontu: AS SWEDBANK, LV68HABA000140J063203. Maksājuma mērķis: Rēzijas Anastasijas Špudes rehabilitācijai un ģimenes atbalstam rehabilitācijas procesā. Visi savāktie naudas līdzekļi tiks izmantoti norādītajam mērķim, bet atlikums, ja tāds būs, tiks novirzīts citiem labdarības mērķiem.

Kopā mēs varam!

SIA “Kurzemes filharmonija” piedāvā iespēju kultūras pasākumu apmeklētājiem līdz 30 gadu vecumam, stundu pirms kārtējā pasākuma kasē biļetes iegādāties par īpašu cenu – 5 eiro.

Jauno iespēju varēs izmantot apmeklētāji līdz 30 gadu vecumam un tā būs pieejams tikai koncertzāles “Latvija” vai teātra nama “Jūras vārti” kasēs (atkarībā no tā, kur notiks pasākums) stundu pirms kārtējā notikuma. Biļeti varēs iegādāties uz jebkuru brīvo vietu, bet, lai saņemtu šo atlaidi, būs nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Katrs pircējs uz konkrēto pasākumu varēs iegādāties tikai vienu šādu biļeti. Pēdējā brīža piedāvājums jauniešiem attieksies tikai uz  SIA “Kurzemes filharmonija” organizētajiem pasākumiem.

Teātra namā “Jūras vārti” iespējams apmeklēt šādus SIA “Kurzemes filharmonija” organizētus pasākumus:

Trešdien, 04.03 19.00
Dailes teātris | Viņš teica, viņa teica
Veiksmīga sieviete satiek veiksmīgu vīrieti. Viņi uzsāk romānu. Abi ir precējušies un ar bērniem. Pēc dažiem gadiem viņi nolemj šķirties, bet nejaušība viņus no jauna saved kopā. “Šoreiz fiziskā tuvība nebija abpusēja, bet gan vardarbīga”, viņa teica. “Tā nav taisnība”, viņš teica. Tagad sabiedrībā pazīstamās personības sēž viens otram pretī tiesas zālē kā naidnieki. Režisors: Dmitrijs Petrenko. Lomās: Kristīne Nevarauska, Dainis Gaidelis, Ieva Segliņa, Lauris Subatnieks, Marta Lovisa Jančevska, Meinards Liepiņš, Inga Alsiņa-Lasmane, Indra Briķe, Imants Strads, Andris Bulis, Intars Stilbiņš, Juris Bartkevičs

Trešdien, 25.03. 19.00
Liepājas teātris | Latviešu raķetes
Skatītāji varēs ielūkoties Latvijas bobsleja vēsturē – režisors intervējis 21 bobslejam tuvu stāvošu personu, veidojot savu skatījumu uz notikumiem. Latvijas bobsleja pirmsākums meklējams 20. gadsimta 80. gados, kad inženieris un kamaniņu sporta treneris Rolands Upatnieks pilnīgi tukšā vietā (PSRS un Latvijā šāda sportaveida vēl nebija) radīja PSRS izlasi, kurā 95 procenti bija latvieši. Režisors: Regnārs Vaivars, lomās: Mārtiņš Kalita, Valts Skuja, Kārlis Artejevs, Artūrs Irbe, Kārlis Ērglis, Hugo Puriņš, Armands Kaušelis, Kaspars Kārkliņš, Sandis Pēcis

Pasākumu organizatori un viss notikumu kalendārs redzams gan mājas lapās jurasvarti.lv un koncertzalelatvija.lv, gan Biļešu paradīzes internetvietnē bilesuparadize.lv

Katram teātra apmeklētājām skatītāju zālē ir iecienītākās vietas, kas tomēr ne vienmēr ir pieejamas, tāpēc nākas arī samierināties ar tādu redzamību, kādu šīs vietas piedāvā. Situāciju, protams, var mainīt fakts, ja skatītāja rīcībā ir teātra binoklis.

Arī teātra nama “Jūras vārti” apmeklētājiem tagad tiek piedāvāta iespēja, tikt tuvāk aktieriem un notikumiem uz skatuves. Skatītājiem iespējams aizņemties teātra binokļus uz izrādes laiku, pretī atstājot kādu ķīlu, piemēram, garderobes numuriņu. Binokļus, kuru skaits ir ierobežots, pirms pasākuma varēs saņemt pie dežurantes, kura arī pierakstīs jūs kontaktinformāciju un laipni pieņems ķīlu, ko jau pēc izrādes atkal apmainīs pret binokli.

Lai labi iestudētu izrādi un pēc tam to arī labi pasniegtu skatītājiem, sīkumu nav, tāpēc tādiem arī nevajadzētu traucēt baudīt labu darbu. “Kurzemes filharmonijas” kolektīvs ir pārliecināts, ka īstajā brīdī izmantots teātra binoklis neļaus palaist garām nianses, akcentus un pat vissīkākās detaļas.

Tuvākā iespēja novērtēt teātra binokļa priekšrocības būs jau otrdien, 24. novembrī, plkst. 19.00, kad “Jūras vārtos” ar režisora Dž. Dž. Džilindžere iestudējumu “Līnenas skaistumkaraliene” viesosies Liepājas teātris.