Jūnijā teātra namā Jūras vārti skatāma mākslinieces Sandras Strēles lielformāta gleznu izstāde Brikšņi.

Sandra Strēle šobrīd ir viena no pieprasītākajām latviešu māksliniecēm pasaulē. Viņa regulāri piedalās ārvalstu glezniecības pasākumos, saņemot balvas un atzinības gan no žūrijām, gan skatītājiem. Izstādē Ventspilī Sandra iepazīstina ar savu glezniecības izpratni, kuru visprecīzāk spēj raksturot jēdzieni “stāsts, stāstniecība, serialitāte” – kur stāsts turpinās no vienas gleznu sērijas uz nākamo, kur “kaut kas” notiek aiz gleznām vai starp gleznām, brikšņos. „Brikšņi man uzpeldēja kā tāda metafora – kā tas, kam tu mēģini izlauzties cauri,“ saka māksliniece. Viņa izmanto dažādu sen neeksistējošu augu replikas, ar kuru palīdzību mēģina šos brikšņus ietērpt kā mitoloģisku nevis reālu vidi. Katrs cilvēks izbrien savus brikšņus un atrod savas mājas vai patvērumu, bet tad atkal dodas tālāk un dziļāk savā iekšpasaulē. Brikšņi ir ļoti spēcīga metafora, kas savij laiku un dabas spēku, cīņu ar aizaugšanu.

Sandra Strēle 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu glezniecības nodaļā, kā arī piedalījusies studentu apmaiņas programmā Erasmus, kuru pavadījusi Antverpenes Karaliskajā tēlotājmākslas akadēmijā. Ir bijušas vairākas personālizstādes, māksliniece piedalījusies grupu izstādēs un mākslinieku rezidencēs Itālijā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā un citur.

Māksliniece par savām radošajām izpausmēm saņēmusi arī vairākas stipendijas un balvas: Borisa un Ināras Teterevu fonda vizuālās mākslas stipendiju (2012), Brederlo fon Sengbuša mākslas balvu (2014), SEB bankas stipendiju glezniecībā (2016), prestižas stipendijas no The Elizabeth Greenshields fonda Kanādā (2019, 2021), Jaunā gleznotāja balvu (2019) un pavisam nesen – Premi Internacional d’Art de Barcelona balvu Starptautiskajā Barselonas laikmetīgās mākslas mesē Spānijā (2022). Šobrīd Sandra studē Latvijas Mākslas akadēmijas profesionālās doktorantūras studiju programmā.

Māksliniece Rasa Jansone par Strēles darbiem saka: “Viņas glezniecība ir stabilas nervu sistēmas, noturīga darba režīma, uzmanīgi sabalansētas formas un satura savijums, kur lielformāts nav laimīgi sagadījusies nejaušība, bet gan stabils, atpazīstams rokraksts. Nosacīti Sandru varētu ievietot Latvijas glezniecības visdrošākā, tradīcijām bagātākā un skatītāju mīlēta  žanra – ainavas glezniecības – lauciņā. Tomēr Sandra risina ainavu pa savam, iekļaujot tajā ne tikai rotaļīgi dekoratīvus elementus, piemēram, sēnes, kas spēj augt gan baseina ūdenī, gan uz blokmāju jumtiem, bet arī nodemonstrējot pašpietiekami dekoratīvu, acij tīkamu glezniecību.”

Ventspilī Strēles darbi pirmo reizi tika izstādīti jau 2012. gadā, kad autore bija vien 2. kursa studente Latvijas Mākslas akadēmijā.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs izziņojis kolektīvus, kas piedalīsies Dziesmusvētku koru konkursa finālā un starp tiem ir arī Kurzemes filharmonijas jauktais koris Ventspils diriģenta Aigara Meri vadībā.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs, sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldībām, no 25. marta līdz 7. maijam rīkoja XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieku atlases skates. Labākie no koriem arī tika iekļauti koru konkursa finālā.

Starp 36 finālistiem jaukto koru grupā ticis arī jauktais koris Ventspils diriģenta Aigara Meri vadībā, saņemot desmito labāko punktu skaitu – 46,33 no 50 iespējamajiem. Labāko rezultātu skatēs uzrādījis Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris Sōla, saņemot 48,89 punktus.

Koru konkursa fināls notiks 1. jūlijā, kad jauktajiem koriem paredzēta uzstāšanās Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Noslēgumam pamazām tuvojas kārtējā SIA Kurzemes filharmonija sezona un var atskatīties uz to, kā ventspilnieki un citi kultūras norišu cienītāji novērtējuši līdz šim piedāvāto repertuāru koncertzālē Latvija un teātra namā Jūras vārti un atgādināt, kādus pasākumus vēl var pagūt apmeklēt.

Arī šajā sezonā Kurzemes filharmonija piedāvāja plašu un dažādu programmu – no klasiskās mūzikas līdz tautā iemīlētām līdzi dziedamām dziesmām un no uzvedumiem bērniem līdz baletam un dziļi filozofiskiem iestudējumiem. Divus gadus ilgusī pandēmija un ieviestie ierobežojumi neapšaubāmi bija mainījuši arī kultūras pasākumu apmeklētāju paradumus, tomēr pamazām viss atgriezās ierastajā ritmā, kas attiecās gan uz pasākumu piedāvājuma klāstu, gan klausītāju un skatītāju interesi.

Sezonas vidus iezīmējās ar pārmaiņām repertuāra veidošanas principos – ar mērķi piesaistīt plašāku auditoriju, tiek mainīti mākslinieku piesaistīšanas akcenti. Tas nenozīmēja atteikšanos no kaut kā, bet gan atgriešanos pie nepieciešamības audzināt savu publiku, ar dažādiem žanriem un pasniegšanas veidiem tomēr iepazīstinot pamazām. Pirmie soļi šajā virzienā izrādījās tiešām sekmīgi. Kurzemes filharmonijas pasākumu apmeklētājs ne vien izvēlas populārās mūzikas koncertus vai izrādes ar pazīstamu aktieru dalību, bet, piemēram, labprāt klausās arī klasisko mūziku dažādās tās izpausmēs. Pirms gadumijas koncertzālē pilnībā izpirkts bija gan Raimonda Tiguļa jubilejas koncerts un Ziemassvētku koncerts ar Liepājas Simfonisko orķestri, Vestardu Šimku pie klavierēm un Mihailu Gertsu pie diriģenta pults, gan Lindas Leen uzstāšanās kopā ar Ventspils Bigbendu. Savukārt jau šī gada sākumā klausītāji ļoti labprāt devās uz atkalredzēšanos ar Zigmaru Liepiņu un Mirdzi Zīveri, kuri Ventspilī nebija uzstājušies jau ļoti sen. Uz Jūras vārtiem apmeklētāji bija gatavi doties pat trakajā 8. marta putenī, zinot, ka pretī saņems labu izklaidi, un tā tas bija arī citos laika apstākļos un citos notikumos. Savukārt aprīļa sākumā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri pirmo reizi koncertzālē Latvija ieradās diriģents Tarmo Peltokoski, pēc tam solot atgriezties 2024. gadā un noteikti padomāt, kā programmā iekļaut koncertzāles ērģeles. Un arī šo uzstāšanos publika novērtēja gan ar kuplu apmeklējumu, gan ar ilgstošām stāvovācijām jau pēc koncerta. Lieldienās veiksmīgi tika uzsākts ērģeļmūzikas koncertu cikls, kura turpinājums gaidāms jau 11. jūnijā ar ērģelnieces Larisas Bulavas un tenora Jura Vizbuļa dalību. Pagājušā gada nogales un šī gada pirmās puses pasākumu apmeklējums liecina, ka dažāda žanra koncertu un izrāžu apmeklējumi Ventspilī ir cieņā un solītis pretī publikas vēlmēm ir bijis vietā.

Nepieciešamību orientēties uz dažādām auditorijām piemērotu repertuāru atzīst arī citu reģionālo koncertzāļu pārstāvji. Piemēram, Latgales vēstniecības Gors, kas tikko nosvinēja savu desmit gadu jubileju, Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona Rupaine atzīst, ka reģionālajās koncertzālēs orientēties uz tikai šauram klausītāju lokam saprotamu saturu īsti nav iespējams. Kas gan nenozīmē, ka no tāda būtu jāatsakās pavisam: «Mēs saprotam, ka mūsu mērķauditorija paplašināsies tikai tad, ja centīsimies izprast un paredzēt mūsu klausītāju vēlmes. Un būsim tik gudri piedāvāt viņiem arī to, ko viņi vēl nezina. Mācām auditoriju skatīties un klausīties arī ko citu – viņiem vēl neizprotamu.» Tieši tas ir ceļš, ko iet Kurzemes filharmonija, plānojot repertuāru koncertzālei Latvija, kas ir jaunākā no reģionālajām zālēm un šovasar – 27. jūlijā – svinēs vien savu ceturto dzimšanas dienu.

«Koncertzāles  galvenais mērķis – nodrošināt kvalitatīvas un profesionālas mākslas pieejamību ar dažādu jomu māksliniekiem un dažāda līmeņa projektiem. Tas nozīmē, ka koncertzāles komandai jānodrošina sabalansēta dažādu žanru Latvijas un ārvalstu profesionālās skatuves mākslas pārstāvniecība, mūzikas pieejamība visām mērķgrupām. Mēs nevaram izcelt vienu grupu un aizmirst par citām. Mūsu uzdevums ir radināt cilvēkus pie augstas kvalitātes pasākumiem. Jāspēj klausītāju ievilkt mūzikā un kultūrā tā, lai viņš gribētu atkal un atkal atgriezties, lai iepazītu kaut ko jaunu. Mums nenoliedzami ir jādomā par zāles piepildījumu un jāieliek stingri pamati, uz kuriem pēc tam varam turēties ilglaicīgi. Koncertzāles mūžam ir jābūt ilgam, tāpēc svarīgi, lai cilvēki mums uzticētos, lai izprastu un saprastu to, ko piedāvājam, un mēs piedāvājam kvalitatīvu un profesionālu akadēmisku mākslu,» pārliecināta Kurzemes filharmonijas valdes priekšsēdētāja Sigita Migoļa. Būtiski ir arī tas, ka zem viena jumta ar koncertzāli darbojas arī mūzikas skola. Tā ne tikai piedāvā arī savus pasākumus, dodot iespēju topošajiem mūziķiem uzstāties lieliskos apstākļos, bet tāpat audzina arī jaunos apmeklētājus.

Pie jaunās sezonas repertuāra jau enerģiski strādā arī jaunais Kurzemes filharmonijas mākslinieciskais vadītājs Guntis Cimiņš: «Ambīcijas mums joprojām ir lielas, turklāt nākamajā gadā svinēsim piecu gadu jubileju, tāpēc plānos ir aicināt gan ārzemju viesus, gan labākos Latvijas mūziķus. Tāpat arī veidosim lielus unikālos projektos. Ieceru ir tiešām daudz.» Jaunā sezona septembrī iesāksies ar ukraiņu pianista Vadima Neselovska koncertu pie Dāvida Kļaviņa vertikālajām klavierēm, kuras tikai nedēļu vēlāk spēlēs arī Andrejs Osokins, bet jau pēc gadumijas koncertzālē paredzēts arī trīs Osokinu koncerts. Savukārt Jūras vārtos jau septembrī atgriežas teātris un balets – ar izrādi Grimmi pie mums brauks liepājnieki, Nacionālais teātris atvedīs izrādi jauniešiem Divas pasaules, bet Latvijas Nacionālais operas un baleta teātri rādīs baletu Ņižinskis.

Šo sezonu noslēgsim ar jau pieminēto ērģeļmūzikas koncertu Par katru stundu Dievam pateicos!, skanēs Johana Sebastiāna Baha, Georga Frīdriha Hendeļa, Ludviga van Bēthovena, Sezāra Franka, Jāņa Kalniņa un Jāņa Ivanova mūzika, kas ļauj izbaudīt gan solo ērģelēm, gan skaņdarbus ērģelēm un tenora balsij. Vēl šomēnes – 26. maijā – koncertzālē Latvija ar solokoncertu Shipsea. Siltā gaismā viesosies Jānis Šipkēvics. Savukārt šīs nedēļas nogalē, dodoties tradicionālajā piektdienas vakara pastaigā, pie koncertzāles Latvija varēsiet gan uzzināt vairāk par jaunās sezonas repertuāru, gan iegādāties biļetes par izdevīgākām cenām uz daļu no pasākumiem.