Mēs visi esam ļoti dažādi – ar dažādām interesēm, pārliecību, uzvedību, vēlmēm un varēšanu –, kas ikdienu it kā padara tikai interesantāku. Tomēr dzīvē ir arī tādas situācijas, kurās visiem būtu jārīkojas puslīdz vienādi, jāievēro vieni un tie paši noteikumi un uzvedības normas.
“Jūras vārtos” ar Henrika Ibsena “Hedu Gableri” viesosies Latvijas Nacionālais teātris
Posted on Dec 05, 2024 - 1:06pm by Pēteris Neimanis in Uncategorized @lv
Otrdien, 17. decembrī, plkst. 19.00 Latvijas Nacionālais teātris “Jūras vārtos” izrādīs Edmunda Freiberga iestudēto Henrika Ibsena drāmu “Heda Gablere. Atgriešanās”.
Izrādē piedalās Madara Zviedre, Ģirts Liuziniks, Jēkabs Reinis, Ivars Puga, Daiga Kažociņa un Lāsma Kugrēna. Tas ir stāsts par sievieti, ko audzinājis tēvs, un vīrieti, kas audzis rūpīgā sieviešu uzraudzībā. Viņu laulība noslēgta pavisam nesen, bet visiem ir skaidrs, ka tā nebūs laimīga savienība. Visiem, izņemot jauno vīru, zinātnieku Jergenu Tesmani. Heda mīlestībai piešķir pašu svarīgāko lomu dzīvē, bet dzīve nepakļaujas viņas ideāliem, tāpēc sarežģītās jūtas pret pavisam citu vīrieti kļūst postošas.
Pieredzes bagātajam vecmeistaram Edmundam Freibergam “Heda Gablere” ir atgriešanās pie lielas formas darba iestudēšanas Nacionālajā teātri. Tāpat savu atkalredzēšanos ar skatuvi piedzīvo vairāki aktieri – Madara Zviedre, Ģirts Liuziniks, Jēkabs Reinis, Ivars Puga. Protams, tā ir arī klasiskā Henrika Ibsena darba iestudējuma atgriešanās. Nacionālajā teātrī luga iestudēta otro reizi (1991. gada iestudējumā Hedu atveidoja Lāsma Kugrēna), bet Latvijas teātri kopumā pie šī darba strādājuši jau piecreiz. Tā kā teātra apmeklētājiem ar pieredzi būs iespējams salīdzināt un vērtēt, kā bija toreiz un kā ir tagad.
Teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska to sauc par skaistu un tiešām klasisku iestudējumu, kas ies pie sirds tradicionālā teātra cienītājiem: ”Madaras Zviedres Heda ir ļoti skaista un ļoti nogarlaikojusies. (..) Viņa vēlas būt pašpietiekama personība un kā tāda arī uzvedas, nereti paštaisna, lielākoties vienaldzīga pret visu un visiem, taču būt pilnībā neatkarīgai viņai traucē pārliekā sabiedrības viedokļa respektēšana.”
Izrādē jūtams scenogrāfa Aigara Ozoliņa nekļūdīgā telpas izjūta. Sadarbībā ar gaismu mākslinieci Līvu Kalniņu un videomākslinieku Tomu Zeļģi, tā ieved šķietami reālistiskā un plašā hallē, kurā ienākot, varoņi uzreiz nokļūst notikumu epicentrā. Kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone iestudējumam piemeklējusi tērpus, liekot lietā savu rokraksta smalkumu un krāsu eleganci.
Viesizrādi organizē SIA ”Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības finansiālo atbalstu. Biļetes iegādājamas visās ”Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
Informējam, ka publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un publicitātei tiks veikta fotografēšana. Fotoattēli var tikt izvietoti teātra nama “Jūras vārti” mājas lapā un sociālajos kontos.
Ziemassvētkos Ventspilī uzstāsies pasaules baleta zvaigznes
Posted on Nov 23, 2024 - 12:45pm by Pēteris Neimanis in Uncategorized @lv
23. decembrī, plkst. 17.00 teātra namā “Jūras vārti” ar ekskluzīvu programmu “Baleta zvaigžņu Ziemassvētku galā koncerts” viesosies starptautiski atzīti baleta solisti no pasaulslaveniem teātriem, lai īsi pirms svētkiem iepriecinātu ar klasiskā baleta pērlēm.
Ziemassvētku galā koncerts sniegs iespēju vienkopus redzēt starptautiski atzītu baleta mākslinieku sniegumu – pas de deux no baleta “Riekstkodis”, “Silfīda”, “Šeherazāde”, “Dzīvnieku karnevāls” un citām izrādēm.
Baleta zvaigžņu Ziemassvētku galā koncertu organizē starptautiski pazīstamā kompānija “Worldstars”, kuras izrādēs dažādās pasaules vietās (šobrīd pasākumi tie rīkoti arī Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā un Apvienotajos Arābu Emirātos) piedalās Parīzes operas, “La Scala”, Londonas Karaliskā baleta, Čehijas Nacionālā baleta, Barselonas baleta, Bordo Nacionālā baleta, Dānijas Karaliskā baleta un citu teātru baleta solisti un mākslinieki. Šādi skatītājiem tiek sniegta iespēja, vērot augstākās klases baletu, kas iedvesmo un aizkustina.
“Baleta zvaigžņu Ziemassvētku galā koncertu” Ventspilī rīko SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Biļetes iegādājamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.
Tirdzniecībā abonements uz viesizrādēm teātra namā “Jūras vārti”
Posted on Nov 22, 2024 - 10:36am by Pēteris Neimanis in Uncategorized @lv
No pirmdienas, 25. novembra, plkst. 12.00 iespējams iegādāties abonementus 2025. gada sezonas pirmās puses viesizrādēm teātra namā “Jūras vārti”, kas ļauj ietaupīt un tikt pie garantētas vietas pieprasītos iestudējumos.
Teātra nama “Jūras vārti” pirmā pusgada abonementā iekļautas piecas Latvijas lielāko teātru izrādes: Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra iestudētā Vudija Alena izrāde pieaugušajiem “Centrālparka Rietumi” (29. janvārī plkst. 19.00), Liepājas teātra iestudējums “Vārdiņš” (11. februārī plkst. 19.00), Jaunā Rīgas teātra izrāde “Melnais piens/2024” (6. martā plkst. 19.00), Valmieras drāmas teātra eksistenciālā komēdija “Tu saki?” (19. martā plkst. 19.00) un Dailes teātra mīlestības eksperiments “Efekts” (24. aprīlī plkst. 19.00).
Abonementi tirdzniecībā būs pieejami līdz 2025. gada 7. janvārim. Piecu viesizrāžu abonementa cena 65 eiro, ietaupot 20% no biļešu kopējās cenas. Abonementu vietas paredzētas 3., 7., 13., 14. rindā.
Jaunais viesizrāžu abonements iegādājams teātra nama “Jūras vārti”, koncertzāles “Latvija” kasēs un visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.
Informējam, ka publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un publicitātei tiks veikta fotografēšana. Fotoattēli var tikt izvietoti teātra nama “Jūras vārti” mājas lapā un sociālajos kontos.
SIA “Kurzemes filharmonija” teātra izrāžu abonementā iekļautās izrādes:
29.01. 19.00 Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrāde CENTRĀLPARKA RIETUMI | 18+
11.02. 19.00 Liepājas teātra izrāde VĀRDIŅŠ | 12+
06.03. 19.00 Jaunā Rīgas teātra izrāde MELNAIS PIENS / 2024
19.03. 19.00 Valmieras drāmas teātra izrāde TU SAKI?
24.04. 19.00 Dailes teātra izrāde EFEKTS | 12+
Viesizrādes teātra namā “Jūras vārti” organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Aktieri uz “Jūras vārtu” skatuves kļūst tuvāki
Posted on Nov 21, 2024 - 3:41pm by Pēteris Neimanis in Uncategorized @lv
Katram teātra apmeklētājām skatītāju zālē ir iecienītākās vietas, kas tomēr ne vienmēr ir pieejamas, tāpēc nākas arī samierināties ar tādu redzamību, kādu šīs vietas piedāvā. Situāciju, protams, var mainīt fakts, ja skatītāja rīcībā ir teātra binoklis.
Arī teātra nama “Jūras vārti” apmeklētājiem tagad tiek piedāvāta iespēja, tikt tuvāk aktieriem un notikumiem uz skatuves. Skatītājiem iespējams aizņemties teātra binokļus uz izrādes laiku, pretī atstājot kādu ķīlu, piemēram, garderobes numuriņu. Binokļus, kuru skaits ir ierobežots, pirms pasākuma varēs saņemt pie dežurantes, kura arī pierakstīs jūs kontaktinformāciju un laipni pieņems ķīlu, ko jau pēc izrādes atkal apmainīs pret binokli.
Lai labi iestudētu izrādi un pēc tam to arī labi pasniegtu skatītājiem, sīkumu nav, tāpēc tādiem arī nevajadzētu traucēt baudīt labu darbu. “Kurzemes filharmonijas” kolektīvs ir pārliecināts, ka īstajā brīdī izmantots teātra binoklis neļaus palaist garām nianses, akcentus un pat vissīkākās detaļas.
Tuvākā iespēja novērtēt teātra binokļa priekšrocības būs jau otrdien, 24. novembrī, plkst. 19.00, kad “Jūras vārtos” ar režisora Dž. Dž. Džilindžere iestudējumu “Līnenas skaistumkaraliene” viesosies Liepājas teātris.
Pārdomas par cilvēkiem, kultūru, rīcību un sekām
Posted on Feb 21, 2024 - 2:01pm by Pēteris Neimanis in Uncategorized @lv
Viena no tādām situācijām ir teātra izrādes vai līdzīga publiska pasākuma apmeklējums, kas no klātesošajiem prasa gan citu apmeklētāju, gan uz skatuves esošo cienīšanu. Vienkāršāk sakot, tādu uzvedību, kas netraucē sekot līdzi tam, kas notiek uz skatuves, un netraucē arī māksliniekiem darīt viņu darbu, kas bieži vien prasa maksimālu iejušanos tēlā un attēlotājā situācijā. Diemžēl nesenie notikumi teātra namā Jūras vārti izrādes Cilvēkam vajag suni laikā liek saprast, ka daudziem jauniešiem tas nav skaidrs un viņi neizjūt ne mazāko nepieciešamību uzvesties tā, lai netraucētu citiem un ievērotu kaut minimālas pieklājības normas. Jo kāpēc tas vispār būtu vajadzīgs? Mēģināsim paskaidrot.
Iedomājieties situāciju. Kādam skolēnam – pieņemsim, vienkārši A – klases priekšā jāprezentē savs projekts. A ir ļoti nopietni gatavojies, izdomājis, ko un kā runās, ko un kā rādīs. Centies visu saplānot tā, lai būtu tiešām interesanti un labi uztverami. Taču, tikko A ir sācis runāt, klasē sākas milzu kņada. Klasesbiedri sarunājas, iet prom un nāk atpakaļ, pārvietojas pa klasi, ēd, čaukstina papīrus, skatās telefonos, pat īsti necenšoties noslēgt to skaņu. Skolotāja ik pa laikam mēģina klasi apsaukt, lūdz būt klusākiem, nestaigāt apkārt un vispār klausīties, kas viņiem tiek stāstīts, bet tas situāciju padara tikai sliktāku. Nu jau trokšņo visi, un visā šajā jūklī A mēģina pēc iespējas labāk pasniegt to, ko pirms tam tik labi bija sagatavojis, bet nu jau vairs īsti nesaprot, vai kaut kas nav izlaists. To, protams, nesaprot arī skolotāja, kura, cīnoties ar troksni un vienaldzību, daudz ko palaidusi garām. Klasei par to gan ir vienalga, taču tā tas parasti ir līdz brīdim, kad kāds no runātājiem, staigātājiem, trokšņotājiem pats nonāk A vietā. Diezgan droši ir tas, ka viņam šāda attieksme pret sevi nemaz nepatiks. Nav izslēgts, ka arī viņš ir gatavojies pēc labākās sirdsapziņas, bet tikai retais to var tiešām novērtēt, jo kurš tad klausās, skatās un iedziļinās. Šajā brīdī parasti tā kā būtu jāseko pārdomām par to, vai viņš šādu attieksmi ir pelnījis un vai arī pašam pirms tam bija jābūt tik skaļam un nepieklājīgam? Vislabāk būtu, ja tūlīt arī sekotu secinājums, ka vajadzēja taču uzvesties labāk, netraucēt to citu runātāju, tomēr visbiežāk tas drīz vien aizmirstas. Līdz nākamajai reizei. Jo biežāk tādas reizes gadās, jo spēcīgāks ir efekts. Tā tam vismaz vajadzētu būt.
Protams, viss būtu vienkāršāk, ja jau no pirmajām reizēm, kad bērnam jādodas sabiedrībā, viņam mācītu cieņu pret citiem, jo šis ir tieši cieņas jautājums. Taču, ja ikdienā nesanāk saskarties ar cieņu pret sevi, ir sarežģīti saprast, ka tā jāizrāda citiem. Un galu galā izrādās, ka visspēcīgākais audzinošais efekts ir tieši paša rūgtajai pieredzei. Tikai tad vienmēr ir jautājums, cik daudz laika tas prasa un kas tajā brīdī jau sastrādāts…
Jaunībai ir tieksme jautrības vārdā darīt dažādas lietas, ko vēlāk briedums novērtē kā lielas muļķības, ne vienmēr atstājot spēkā apzīmējumu jautri. Bet, kas padarīts – padarīts. Tas toreiz biji tieši tu, kam likās ļoti jautri tumsas aizsegā spļaut no skatītāju balkona uz zemāk sēdošajiem, apmētāt viņus, skaļi sarunāties un staigāt iekšā ārā izrādes laikā, atstāt aiz sevis atkritumu kaudzi zālē, tualetē un visur, kur biji iegājis. Taču tas bija toreiz, bet tagad ir tagad. Tagad tev varbūt ir citi draugi un tu viņiem smiedamies stāsti, kā toreiz tajā teātrī, kur cilvēki tēloja suņus (vai jebkurā citā publiskā vietā), gāja, ko sadarīji. It kā jau tu ar to nelepojies, tomēr smejies, bet piepeši izrādās, ka jauno draugu kompānijā ir cilvēks, kuram trāpīja tavs spļāviens. Un varbūt tev tas cilvēks pat īpaši patīk, varbūt pat tieši viņa dēļ esi šajā kompānijā, bet te piepeši tāda atzīšanās… Var arī sanākt, ka ar laiku nonāc pretējā pusē – starp aktieriem, kas toreiz bija Ventspilī vai vienkārši zina par šiem notikumiem. Viņi tos pārrunā, šausminoties un neslēpjot šoku, ka kaut kas tāds vispār var notikt, un piepeši attopas: «Klau, tu taču esi no Ventspils? Vai toreiz tu nebiji zālē?» Un tev ļoti gribas pateikt, ka nebiji vai ka biji un izjuti tādu pašu šoku kā aktieri, kuriem bija ar šo ārprātu jāsadzīvo, bet nevari. Labākajā gadījumā jautātāji padomās, ka nesaproti, par kuru notikumu īsti ir runa, bet, ticamākais, nojautīs, ka biji un ka darīji.
Vienkāršākais, kā izvairīties no nepatīkamām situācijām nākotnē, ir nedarīt lielas muļķības tagadnē, bet to vienmēr ir vieglāk pateikt nekā izdarīt. Gadās jau… Tomēr tam nevajadzētu attiekties uz vietām, kur ir spēkā noteiktas uzvedības normas un likumi. Neskrien pāri ielai, kad deg sarkanais, nestaigā pa sliedēm, nelec no deviņstāvu mājas jumta, nerunā, kad runā citi, nestaigā, kad runā citi, nemēslo, bet, ja samēsloji, savāc, kad ienāc ciemos, sasveicinies, un nedari citam to, ko negribētu pats izjust uz savas ādas. Tas taču nevarētu būt sarežģītāk kā, piemēram, no rīta apģērbties, vai ne? Ir tikai jāgrib.
