Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Sievietes daļas”

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Sievietes daļas”

Režisore Ināra Slucka
Scenogrāfe Marija Ulmane
Kostīmu māksliniece Kristīne Abika
Komponists Edgars Mākens
Tulkotāja Ingmāra Balode
Gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš
Producents Rihards Gāle

Lomās: Laura Siliņa, Jānis Āmanis, Esmeralda Ermale, Sanita Paula, Gundars Grasbergs, Ieva Aniņa, Jana Ļisova, Dace Zālīte-Zilberte vai Madara Norbūte

 

Sievietes “daļas” citu nozīmju starpā ir arī viņas sociālās lomas – šai izrādē sieviete ir mīļākā, sieva, meita, māsa, māte, māsīca, svaine, vecmāte, labākais draugs un arī konkurente. Visas šīs lomas tiek izspēlētas pie ģimenes pusdienu galda, kur atklājas ne tikai ģimenes problēmas, bet arī aktuālas lietas sabiedrībā, kas nodarbina cilvēkus ikdienas dzīvē. Lugai ir negaidīts ievads, un galvenās varones pārdzīvotais – dzemdībās zaudētais bērniņš – kļūst par impulsu tam, lai tuvinieki beidzot sāktu runāt par būtisko.

 

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Jaunā Rīgas teātra izrāde “Desmit iemeslu apciemot Kauci”

Jaunā Rīgas teātra izrāde “Desmit iemeslu apciemot Kauci”

Dramaturģe: Justīne Kļava
Režisors: Gatis Šmits
Scenogrāfs: Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece: Keita
Komponists: Jēkabs Nīmanis
Gaismu mākslinieks: Lauris Johansons

Lomās: Baiba Broka, Jānis Grūtups, Andris Keišs, Elita Kļaviņa, Gerds Lapoška, Marta Lovisa, Matīss Ozols, Dāvids Pētersons, Lolita Stūrmane, Sabīne Tīkmane.

 

Aktīva atpūta upītē un nomierinoša ekskursija mežā. Elpu aizraujošs muzeja apmeklējums un nebijusi pieredze Bebru sētā. Mūsdienīga autobusu pietura, labākās asinsdesas, spoku stāsti un nakšņošana vācu barona apartamentos. Šis un vēl daudz kas cits jūs gaida brīvdienu galamērķī – Kauce. Ja vien mācēsiet sevi pasargāt no purva izgarojumiem, kas noved cilvēkus ārprātā un izceļ gaismā vistumšākos noslēpumus.
Gotiskā komēdija vēsta par jaunu tūrisma reportieri, kurš dodas izpētes braucienā, bet negaidītu pavērsienu rezultātā kļūst par dalībnieku cīņā starp Dievu un nelabo.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

GRINČA ZIEMASSVĒTKI | Muzikāla izrāde visai ģimenei

GRINČA ZIEMASSVĒTKI | Muzikāla izrāde visai ģimenei

Šā gada decembrī bērnus visā Latvijā priecēs krāšņa, muzikāla svētku pasaka visai ģimenei – «Grinča Ziemassvētki».

Šī būs visiem zināmā pasaka par nejauko Grinču, kurš ienīda Ziemassvētkus tikai tāpēc, ka bērnībā pret viņu bija izturējušies slikti. Taču Ziemassvētki ir brīnumu laiks, un ar mazās meitenītes Sindijas palīdzību Grinčs atgūst ticību labajam, cilvēkiem un arī Ziemassvētkiem.

«Grinčs nav ļauns; par tādu viņu padarīja sabiedrība, un viņš tam noticēja. Patiesībā Grinčs ir tāda pati cilvēcīga būtne, kas alkst pēc draudzības, un svētki ir īstākais laiks, kad to saņemt,» saka Grinča lomas atveidotājs – šarmantais aktieris Māris Bezmers. «Izrāde ir par to, ka labais vienmēr uzvarēs un ņems pārsvaru, vajag tikai tam ticēt. Šobrīd pasaulē arī ir daudz negāciju un drūmu domu, bet, ja mēs paši sevī atradīsim to gaišo pusi, kam ticēt un palīdzēsim cits citam gan fiziski, gan morāli, gan emocionāli, mēs varam mainīt gan savu vidi, gan arī kopējo pasauli. Šī ir jautra pasaka visai ģimenei, kas pēc tam vēl ilgi atstāj pozitīvas emocijas.»

Savukārt izrādes režisors Imants Strads piebilst: «Labākā dāvana Ziemassvētkos ir bērnu kopīgie smiekli ar vecākiem, tāpēc radīsim svētku noskaņu visi kopā muzikālajā izrādē ģimenei «Grinča Ziemassvētki»!»

Šī būs sirsnīga un muzikāla pasaka divās daļās, kurā netrūks jautrības un piedzīvojumu. Izrādes režisors – Imants Strads, galvenajā lomā – Māris Bezmers. Lomās: aktieri no Latvijas teātriem.

 

Organizators: SIA “Art Management Group”

 

Ulda Marhileviča un Ditas Lūriņas Ziemassvētku koncerts

Ulda Marhileviča un Ditas Lūriņas Ziemassvētku koncerts

 

Organizators: SIA “Art Management Group”

Ulda Marhileviča un Ditas Lūriņas Ziemassvētku koncerts

Ulda Marhileviča un Ditas Lūriņas Ziemassvētku koncerts

Organizators: SIA “Art Management Group”

Kantrī un šlāgermūzikas svētki. Mārim Slokam 60 kopā ar grupu Klaidonis un draugiem

 

Organizators: SIA “Art Management Group”

Ungārijas valsts teātris. Balets “Carmina Burana”

Ungārijas valsts teātris. Balets “Carmina Burana”

Izrāde vēsta par rituāliem piepildītu barbaru apmetnes dzīvi. Apmetnes ļaudis cīnoties par izdzīvošanu, cīnoties ar savām bailēm, cenšas izdzīvot visu to, ko viņiem liek liktenis. Liktenis, kas dažkārt rada labas lietas, mīlestību un prieku, taču tikpat bieži – nelaimes, bēdas vai nāvi. Meitene, kuras dzīvei vajadzēja būt īsai, uz brīdi var justies patiesi laimīga, kad mīlestība liek aizmirst par visām sliktajām lietām un liek ticēt dzīvei, kas varētu būt citāda, pat labāka. Bet Fortūna it nežēlīga. Viņai nerūp mirkļa skaistums. Piedzīvojot grūtības, priekus un bailes, mēs varam uzzināt daudz vairāk par sevi, savu likteni un spējām.
Mūzika: Karls Orfs (Carl Orff)
Horeogrāfija: Tamašs Juroniks (Tamás Juronics)
Organizators: SIA “Devro”

Anitas Melderes personālizstāde “SAULĒ UN VĒJĀ”

Anitas Melderes personālizstāde “SAULĒ UN VĒJĀ”

„Anitas Melderes glezniecība ir aizrautīga cilvēka stāsts, – tāda, kuram pāri slīdošs mākonis ir pārliecinošs arguments un pietiekams pamats, lai uzbūvētu parādībai dzīvojamo telpu – gleznu. Abstraktajiem laukumiem ir sava konkrēta krāsu semiotika, kas tos vērš aktīvās darbības vietās ar savu iekšējo dramaturģiju.
Izstādē ar it kā bezrūpīgo nosaukumu „SAULĒ UN VĒJĀ” māksliniece koncentrējusi darbus, kas skaidro viņas radošās darbības meklējumu ceļus. Arī māksliniekiem ir nepieciešams laiku pa laikam noskaidrot savas koordinātes, lai dotos tālāk – brīnumainajos mākslas džungļos, meklējot jauno šķietami ierastajā – saulē un vējā,” tā Anitas Melderes veikumu raksturo māksliniece un dzejniece Ieva Rupenheite.
Pati māksliniece atklāj: „Izstādes nosaukums „SAULĒ UN VĒJĀ” atceļojis no mana Mākslas akadēmijas diplomdarba, taču tagadnē piešķiru tam dziļāku un daudzslāņaināku nozīmi.
Jaunība, kad vējš un saule matos un cilvēka dzīve mūža garumā, kur prieks un saulainas dienas mijas ar pretī stāšanos skarbiem vējiem.
Izstādē eksponētie darbi pieskaitāmi manas radošās dzīves abstraktās glezniecības periodam, dzīves briedumā izdarītajai izvēlei – ļauties bezpriekšmetiskās mākslas burvībai un izaicinājumiem, bet Intro izstāžu zālē reālistiskā manierē gleznotie darbi rāda ceļu, kas piedzīvots, un sapludina šos dažādos izteiksmes veidus.
Kā veidojās mans (arī šīs dienas acīm raugoties) drosmīgais lēmums pievērsties abstrakcijai? Galvenais iemesls varētu būt vēlme radoši izdzīvot savas jaunatklāsmes un radošas brīvības atmodas sajūtu.
Jau padomju gados savu nedaudzo ārzemju apmeklējumu laikā, arī izstādēs Maskavā, biju sazīmējusi savus skolotājus mākslā ārpus laika un telpas, sākot ar Braku, Pikaso, Miro, Klē un Tapjesu, nekad nezaudējot interesi arī par Rembrantu, Goiju, Tērneru un Velaskēzu.
1989. gadā biju starp tiem latviešu māksliniekiem, kas ar saviem darbiem tika arī plašajā pasaulē, – uz Ņujorku, uz Soho – pasaules mākslas Meku. Pēc dzelzs priekškara krišanas devos mākslas ceļojumos, lai redzētu, saprastu, baudītu. Lai redzētu sevi kontekstā, lai uzzinātu, cik kā profesionāla latviešu māksliniece esmu interesanta citiem. Un šīs patiesības pieņemtu, nezaudējot pašcieņu un skaidru galvu.
90. gadu sākumā mana pasaules izziņas vēlme mani aizveda uz Vāciju. Tikšanās un draudzība ar vācu uzņēmēja Matiasa Pihlera ģimeni, man dāvāja iespēju daudzkārt doties uz Ķelni un Bonnu un iepazīt šo pilsētu muzejus, kur arvien uzmeklēju Rotko darbus.
1993. gadā manā mākslā varēja sākties izmaiņas, jo biju tām gatava. Iedrošinājumu man netieši deva arī Boisa daiļrade, viņa kompozīcijas brīvība un nosacītā tēlainība.
Pavērās iespēja saprast un iedziļināties abstraktās mākslas valodā, artikulēti izsakot savas jūtas krāsu, žestu, proporciju un kompozīcijas principu kodos. Jaunās atklāsmes varēju nepastarpināti pielietot arī pedagoģijā, strādājot Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā. Mani ceļabiedri šajā kustībā bija KAISLĪGA ROMANTIKA, IDEĀLISMS un liela pārliecība par to, ko daru.
Lai strādājot augstskolā, nezaudētu radošo kapacitāti, 90. gadu vidū pieņēmu lēmumu regulāri rīkot personālizstādes. Ik vasaru centos pabūt kādā plenērā vai simpozijā, kur apstākļu maiņa ar nejaušību spirgto dabu, cilvēciski kontakti un iespēja paskatīties uz sevi no malas, ir atelpa un veldzējošas brīvdienas, kas sniedz nepieciešamo uzmundrinājumu.
Vairākkārt esmu piedalījusies simpozijos, kas pulcē akvareļa tehnikā strādājošos māksliniekus. Aizraušanās ar akvareli bagātinājusi manu rokrakstu ar krāsas pludinājumiem un lazējumiem, ar akvareļglezniecībai piederīgo valodu. Savās gleznās cenšos ielikt vēstījumu par dzīvības trauslumu un spēku, par mīlestības nozīmi, tās klātbūtni un kādu cerību par pārlaicīgā iespējamību.
Atbildes uz man svarīgiem jautājumiem palīdz atrast dabas vērojumi un līdzības ar cilvēka dzīvi mūža garumā. Dabas vērojumu iespaidā darbu kompozīciju risinājumā bieži izmantoju nosacīto dalījumu ar horizonta līniju un abstrakcijas nereti līdzinās pastarpinātām ainavām, taču tās joprojām nav noskatītas dabā, bet ir manu izjūtu transformācijas.
Analizējot savu abstraktās glezniecības ceļu, atrodu vairākus pagrieziena punktus un izmaiņas stilistikā, kam emocionālu impulsu arvien sniegusi pati dzīve.
No ticības un cerības caurstrāvota rotaļīga prieka agrīnajās abstrakcijās līdz pārdomām par cilvēka mūža plūdumu un līdzpārdzīvojumu pasaules mēroga drāmām, ko nesusi šodiena.

ANITA MELDERE (1949)

www.anitameldere.wordpress.com

  • 1973. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu ar diplomdarbu ”Saulē un vējā” profesoru Eduarda Kalniņa un Edgara Iltnera vadībā.
  • 1993. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu par darbu “Atmosfēriskums kā mākslinieciskās izteiksmes kvalitāte latviešu glezniecībā 80., 90. gados (Problēmas subjektīvs izvērtējums pasaules un latviešu glezniecības kontekstā).
  • Piedalās izstādēs kopš 1972. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1973. gada.
  • Daiļrades sākuma periodā strādājusi portreta, klusās dabas un figurālajā žanrā. 1994. gadā pievērsusies abstrakcijai.
  • Šodien pazīstama kā viena no spilgtām ekspresiju meistarēm Latvijas glezniecībā, kas iedvesmu tver dabas noskaņās un laika plūdumā.
  • Strādā eļļas, akrila , kā arī akvareļa tehnikās. Aizraušanās ar akvareli, bagātinājusi mākslinieces rokrakstu ar krāsas pludinājumiem un lazējumiem, ar akvareļglezniecībai piederīgo valodu.
  • Anitas Melderes gleznas atrodas muzejos un mākslas krātuvēs Latvijā, Lietuvā. Gruzijā, Krievijā, Japānā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV, Francijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Norvēģijā un citviet.
  • Mākslinieces darbi reproducēti albumos, grāmatās un periodiskos izdevumos, kas izdoti Latvijā un ārzemēs. Nesen izdotajā albumā Daugavpils Marks Rotko mākslas centra kolekcijas izstādei ”Atrasts kolekcijā”. 2021., albumā ”Swedbank. Mākslas kolekcija. Art collection.” 2020., kā arī senāk izdotos nozīmīgos izdevumos, tostarp reprodukciju albumā Masterpieces of Latvian Painting.1988. un daudzos citos.
  • Personālizstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 1995. un 2002. gadā, Jūrmalas pilsētas mākslas muzejā 2009. gadā un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 2014. un 2019. gadā papildinājuši mākslinieces daiļradei veltīti katalogi.
  • No 1999. gada sadarbībā ar norvēģu mākslinieci, akvarelisti Beati Jersvolli organizējusi, kā arī piedalījusies neskaitāmos projektos un izstādēs Norvēģijā un Latvijā
  • Strādājusi Latvijas mākslas akadēmijā: no 1974. – 2004. gadam kā pedagoģe LMA Vakara sagatavošanas kursos, no 1995. – 2009. gadam kā krāsu mācības docētāja Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā Dizaina nodaļā, kur izstrādājusi pati savu mākslinieces pieredzē un atziņās balstītu kursu.
  • No 2007.  – 2022. gadam – Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes (AF) Tēlotājas mākslas katedras vadītāja. No 2007. gada līdz šodienai praktiskā docente Arhitektūras fakultātes Tēlotājas mākslas katedrā ar rūpi par brīvas rokas zīmējuma tradīciju saglabāšanu un akvarelētājas prasmju nodošanu studentiem.
  • Docentes Anitas Melderes pedagoģiskā pieredze un radošums rod atspulgu mākslinieces vadītajos Tēlotājas mākslas katedras priekšmetos , Zīmēšanas un gleznošanas nodarbībās , kā arī katedras aktivitātēs.

Anitas Melderes personālizstāde „SAULĒ UN VĒJĀ” teātra namā „Jūras vārti” bez maksas apskatāma līdz 31.10.2022.

Ekspozīcija tapusi sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru.
Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Valmieras drāmas teātra izrāde “Mēs, roks, sekss un PSRS”

Valmieras drāmas teātra izrāde “Mēs, roks, sekss un PSRS”

Satīra par dzīvi komunismā 2 daļās

 

Režisors – Jānis Znotiņš

Dramaturģe – Ance Muižniece

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Pamela Butāne

Gaismu mākslinieks – Gatis Priednieks-Melnacis

Lomās: Kārlis Freimanis, Eduards Johansons, Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Klinta Reinholde, Sandis Runge

 

Šis ir stāsts par jauniem cilvēkiem, kuri 1985. gadā piedzīvoja leģendāro grupas “Pērkons” koncertu Ogres estrādē un tam sekojošo vilciena izdemolēšanu. Trīs draugi – septiņpadsmitgadīgie Andrejs, Vizma un Uģis – klausās mūziku, cenšas atrast savu vietu dzīvē, risina attiecības viens ar otru, ar savām ģimenēm un komunistisko režīmu. Viņu alkas pēc neatkarības no vecāku un iepriekšējo paaudžu uzskatiem un kontroles sakrīt ar lielajām, kolektīvajām, gaisā jūtamajām alkām pēc pārmaiņām un brīvības. Izrādē skanēs arī „Pērkona” mūzika, katrai dziesmai kļūstot par nozīmīgu daļu no stāsta.

Izrāde jauniešiem, kuri grib uzzināt, kā tas bija un tiem, kuri to piedzīvojuši paši.

 

Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra izrāde “Mamma”

Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra izrāde “Mamma”

Radošā komanda:

Režisore Ināra Slucka

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Marija Ulmane

Gaismu mākslinieks Maksims Ustimovs

Muzikālais noformējums Reinis Rabenau

Video projekcijas Oskars Spirkovičs

Izrādes vadītāja Kristiāna Drevinska

Izrādē piedalās: Jekaterina Frolova, Jevgeņijs Čerkess, Gaļina Rosijska, Svetlana Šiļajeva, Jana Ļisova, Serafima Rodina, Vadims Grosmans, Mersedes Margoit

 

Krievijas dramaturģes Asjas Vološinas luga ir stāsts par pieaugšanu un paaudžu pieņemšanu.

Oļas mammas jau sen vairs nav starp dzīvajiem, bet jau 23 gadus Oļa savā dzimšanas dienā saņem no viņas vēstules, līdz jāatver pēdējā no tām.

Izrāde iestudēta sadarbībā ar mūzikas un drāmas telpu “OratoriO” projekta “Meeting point. Tikšanās vieta. Место встречи” sadarbības ietvaros.

 

 

Atlaide 10% – Drauga kartes īpašniekiem, 3+ Ģimenes kartes īpašniekiem, pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti un viņu asistentiem.

Ieteicamais vecums: 18+

NB! Uz skatuves smēķē.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Mūzikls “Agrā rūsa”

Mūzikls “Agrā rūsa”

Turpinot aizsākto muzikālo izrāžu ceļu, veiksmīgi iestudējot tādus publikas mīlētus darbus kā „Māsa Kerija” un „Kaupēn, mans mīļais”, Producentu grupa 7 skatītājus iepriecinās ar Jāņa Lūsēna un Pētera Brūvera mūziklu AGRĀ RŪSA.  Mūzikla pamatā ir Elīnas Zālītes romāns, kas stāsta par jaunas lauku meitenes dzīves līkločiem 30.gadu Latvijā, vēlmi dzīvot Rīgā skaisti un bezrūpīgi. Apklusinot ilgas pēc mājām un ilūziju sabrukuma sāpes, Elza soli pa solim ieiet modes vidē – postošajā kruzuļu un spīguļu pasaulē. Kārotā greznība drīz vien apnīk, tā rada nicinājumu pret naudu un arī pret tās īpašnieku, viņas vīru Ķikuli. Elza izšķiras uz noziegumu savas mīlestības un brīvības dēļ. Tomēr ziedošā mīlestība pārtop par atmiņu drumslām, jo šī paradīze ir iedomāta un izkropļota. Kļūda atkal sagriež likteni neparedzamā virpulī, bet sods dziedina jaunai dzīvei. Tikai jasmīni turpina ziedēt un smaržot, līdz neprātam apreibinot mīlestību alkstošos…

Atjaunotajam iestudējumam ir sapulcināta lieliska komanda. Galvenā – Elzas loma uzticēta dziedātājai Beātei Zviedrei, kuras daudzpusīgā vokālistes pieredze labi pazīstama gan mūziklu, gan džeza un  akadēmiskās mūzikas pasaulē. Fabrikanta Ķikuļa lomā redzēsim Dailes teātra aktieri Arti Robežnieku, viņa dēla, mākslinieka Italo lomā  – dziedātājs, grupas „Baritoni” dalībnieks Mārtiņš Strods, tiesnesis Straujups – Dailes teātra akieris Gints Andžāns, savukārt Modes nama īpašnieces Cimbares tēlā iejutīsies dziedātāja Alise Kante. Nozīmīgas lomas izrādē atveidos arī aktieris Agris Krapivņickis (Elzas skolas gadu mīlestība Jānis), Ieva Parša (Elzas māte), Annija Putniņa un Sarma Liede (Elzas draudzenes Austra un Zenta), Sniedze Kaņepe (Reņģu sieva), Edvards Grieze (Reinis), Emīls Gilučs (Frīdis), kā arī jaunas paaudzes talanti – Toms Kalderauskis, Austra Kozuliņa, Daniels Pelnēns, Zane Lazdiņa, Sanita Roze, Uga Gundars, Ralfs Puzāns.

Par izrādes muzikālo pusi rūpēsies orķestris komponista Jāņa Lūsēna vadībā – Jānis Lūsēns (taustiņi), Aivars Gudrais (ģitāra), Jānis Lūsēns jun. (basa ģitāra), Harijs Gūtmanis (sitaminstrumenti), Evija Mundeciema (flautas u.c. instrumenti).

Izrādes veidotāji: režisore Marija Bērziņa, scenogrāfs Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece Liene Rolšteina, horeogrāfe Inga Krasovska un vokālā pedagoģe Annija Putniņa.

 

 

Organizators: SIA Izklaides producentu grupa 7 

Otra Puse. 30 gadu jubilejas koncerts

Otra Puse. 30 gadu jubilejas koncerts

 

Šogad grupa “Otra Puse “ svin savu 30 gadu pastāvēšanas jubileju, atzīmējot to ar koncertiem visā Latvijā. Klausītāji tiks iepriecināti ar visu laiku labākajām dziesmām, kas raksturo grupas darbību trīsdesmit gadu garumā – „Vēstules”, „Ieskaties”, „Nakts vai Rīts”, “Savādā”, „Pēc lietus”, u.c. Koncertu īpašie viesi būs “Otra Puse” dibinātāji, grupas “Jumprava” mūziķi Aigars Grāvers un Aigars Krēsla, kā arī brīnišķīgās balss īpašniece, dziedātāja Antra Stafecka, ar kuru grupai šo gadu garumā ir tapušas tādas duetu dziesmas kā “Uzzīmē mani”, “Kopā”, “Es Tev”, Antras komponētā “Tavās rokās” un grupas “100.debija” senais hits “Man dimantu nav”.

Grupas dzimšanas mēnesis ir 1992.gada augusts, kad Aigars Grāvers un Aigars Krēsla uzaicina divus jaunus mūziķus – tolaik grupā “Vaidava” spēlējošo Ivaru Makstnieku (sintezatori) un nevienam nezināmo dziedātāju Normundu Pauniņu, lai dibinātu jaunu projektu, kam vēlāk tiek dots nosaukums “Otra Puse”. Pirmā satikšanās notiek ierakstu studijā “4-tā”, kur top pirmie grupas singli – “Pēc lietus” un “Balāde par 3 saucieniem”. Abi skaņdarbi ātri kļūst par radio hitiem, savukārt dziesma “Pēc lietus” iegūst otro vietu 1992.gada Mikrofona aptaujā. Tā paša gada rudenī grupa dodas savā pirmajā koncertūrē pa visu Latviju.

Pie grupas lielākajiem panākumiem noteikti jāatzīmē divas Latvijas Mūzikas ierakstu gada Balvas “Zelta mikrofons” par labāko Popmūzikas Albumu – 2009.gadā „Nakts vai Rīts” un 2013.gadā „Uzzīmē mani”. Tāpat tautā plaši pazīstamā dziesma “Ave Pali”, kas iedziedāta duetā ar Aiju Andrejevu, izcīnīja 1.vietu 2011.gada Muzikālajā bankā. Savukārt skaņdarbs „Es Tev” duetā ar Antru Stafecku 2016.gadā iekļuva Muzikālās bankas vērtīgāko dziesmu vidū.

Grupas sastāvs – Normunds Pauniņš (balss), Ivars Makstnieks (taustiņi), Jānis Čubars (ģitāra), Mārtiņš Burkevics (bass), Mārtiņš Linde (bungas).

 

 

Organizators: Normunds Pauniņš, NM

FUNNY BALLOONS SHOW. Muzikāla izrāde ar gaisa baloniem visai ģimenei. ATCELTS

FUNNY BALLOONS SHOW. Muzikāla izrāde ar gaisa baloniem visai ģimenei

FUNNY BALLOONS SHOW – oriģināls autorprojekts, kas iepazīstinās skatītājus ar aizraujošu, pasakainu stāstu, neparastiem varoņiem un brīnišķīgu mūziku. Izrādē piedalās akrobāti uz bumbām, klauni un mīmi. Skatītājus pārsteigs ar neparastiem trikiem un fokusiem ar piepūšamajiem baloniem.
Šis pasakainais stāsts aizsākās, kad dižais Šarlendas valdnieks izdeva karaļa pavēli, kur galvenā balva ir karaļa meitas Šarlotes roka un sirds, kuru iegūs tas, kurš uzvarēs sacensībās. Tikai visgudrākais, visskaistākais un vislabākais balonu pūtējs spēs kļūt par karaļa znotu, kā arī iegūs pusi no balonu karaļvalsts.
Visi piepūšamās pilsētas iedzīvotāji sacenšas par princeses Šarlotes sirdi. Pat galvenais ļaundaris Šarlotans nolēma piedalīties konkursā un pasniedza karalim piepūstu Pūķa galvu.
Var teikt, ka visa karaļvalsts gatavojās kāzām. Vienīgi Šarlote sapņoja aizlidot pēc iespējas tālāk no karaļvalsts un savām acīm apskatīt visu piepūsto pasauli.
Kā zināms, ja kaut ko ļoti gribas, tas noteikti piepildīsies.
Tā nu princese Šarlote nolēma apskatīt pasauli un iepazīties ar blakus esošās karaļvalsts mistisko iedzīvotāju – misteru Ļumeru. Izrādījās, ka viņš ir patiess burvis, kas prot apieties ar spīdošajiem gaisa baloniem.
Vai princese atgriezīsies Piepūstajā karaļvalstī? Vai kāzas notiks?
Atbilde ir zināma tikai piepūstās karaļvalsts Šarlendas iedzīvotājiem, uz kurieni mēs jūs arī aicinām ciemos!
Pazīstami kopš agras bērnības gaisa baloni neatstāj vienaldzīgu nevienu uz pasaules, savukārt milzīgo, mazo, spīdošo bumbu krāšņais uzvedums sniedz neaizmirstamas sajūtas gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Iegrimstat bērnības un prieka pasaulē ar visu ģimeni! Kopā jautrāk!
Izrādes ilgums – 1 stunda un 10 min.

 

Organizators: SIA Teatron

Komēdija “Gribu bērnu”

Komēdija “Gribu bērnu”

Izrāde “Gribu bērnu!” ir muzikāla un pozitīva izrāde, ko tās veidotāji, Pannas Teātris, nodēvējuši par juteklisku komēdiju normāliem cilvēkiem, jeb demogrāfisko sprādzienu divās daļās.
Izrādes  iecere ir radīt pozitīvas emocijas, rosināt sabiedrību aktīvāk iesaistīties demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, uzdrošināties pieņemt lēmumus un domāt par labo.

Kādā dziesmā teikts:
Diemžēl mēs esam
Tik daudz, cik mēs esam
Un vairāk mēs nevaram būt… 

Izrādes veidotāji domā, ka varam gan. Un kā vēl! Vajag tikai sev pateikt, ka gribēt būt vairāk ir normāli un jēdzīgi, ne tikai cilvēku skaita izpratnē.
Tautā mīlētie aktieri Ģirts Ķesteris, Elīna Vāne, Zane Daudziņa un Aldis Siliņš grib vairāk.
Kāpēc gan neiesvilināt skatītāju sirdīs patiesas ilgas un emocijas par savstarpējo attiecību dzīvinošo spēku, tieši šādam nolūkam veidotā izrādē.

Uzmanību!
Izrāde izraisa pozitīvas emocijas!

Izrādes radošā komanda:
Režisors Juris Rijnieks, scenogrāfs Ivars Noviks, komponists Niks Matvejevs un autores – Gunta Kalniņa un Inta Bernova.

* – izrāde paredzēta pieaugušajiem

 

Organizē izrāžu apvienība “Pannas Teātris” (Savstarpējo attiecību mācību centrs SAINS)

Festivāla “Ventspils Groove” noslēguma koncerts

20. augustā, plkst. 19.00 Ventspils teātra nama “Jūras vārti” lielajā zālē notiks latviešu džeza saksofonista un komponista Toma Rudzinska bigbenda mūzikas koncerts. Koncerta otrajā daļā uzstāsies itāļu hammond ērģelnieks Leonardo Korradi.

Koncertā pirmo reizi Latvijā skanēs Rudzinska bigbenda mūzika no jaunā albuma “Space Big Band” un tiks pirmatskaņoti divi jaundarbi – kompozīcija “Sonic Drive” Japāņu bigendam Brilliant Corners, un īpaši Ventspils bigbendam rakstītais, fjūžen mūzikas iedvesmotais skaņdarbs “Upper”.

“Ventspils bigbends Renāra Lāča vadībā ir paveicis lielisku darbu, sagatavojot šo koncertprogrammu. Sastāvs skan izcili, jaunie mūziķi ir uzdevumu augstumos, ar īpašu nepacietību gaidu bigbendam rakstītā jaundarba atskaņošanu, kur īpaša vieta atvēlēta sintezatoriem un taustiņinstrumentiem, kurus Ventspils bigbendā meistarīgi pārvalda Ritvars Garoza. Šis noteikti ir mans šīs vasaras gaidītākais koncerts!” par gaidāmo notikumu saka Rudzinskis.

Saksofonista, producenta un mūzikas pasniedzēja Renāra Lāča vadībā Ventspils bigbends darbojas kopš 2010. gada. Koncertsastāvu veido Mūzikas vidusskolas audzēkņi un pasniedzēji. Pēdējo gadu laikā Ventspils bigbends muzicējis kopā ar daudziem populāriem Latvijas māksliniekiem – Maestro Raimondu Paulu, komponistu Zigmaru Liepiņu, mūziķiem Intaru Busuli, Daumantu Kalniņu, Jāni Stībeli un citiem. Tāpat bigbendam bijusi iespēja uzstāties kopā ar pasaulē atzītiem ārvalstu māksliniekiem – trompetistu Gerhardu Ornigu un džeza izpildītāju Danielu Čačiju no Austrijas, zviedru mūziķi, “Grammy” balvas laureātu Magnusu Lindgrenu, igauņu vokālisti Sofiju Rubinu-Hanteri un daudziem citiem. Jau vairāk nekā 15 gadus Ventspils bigbends ir rezidējošais sastāvs mūsdienu ritma mūzikas festivālā “Ventspils Groove”.

Koncerta otrā daļā klausītājus priecēs itāļu hammond ērģeļu virtuozs Leonardo Corradi. Mūziķis izdevis albumu ar leģendāro ģitāristu Pīteru Bernstainu, koncertējot apceļojis pasauli un dalījis skatuvi ar džeza mūzikas grandiem Antonio Sančezu, Deivu Lībmenu, Pī Vī Elisu un citiem. JAZZIT žurnāla aptaujā izvēlēts par labāko hammond spēlētāju un Itālijas džeza uzlecošo zvaigzni.

Koncerts notiek sadarbībā ar mūsdienu ritma mūzikas festivālu “Ventspils Groove 2022”, Valsts kultūrkapitāla fonda, Latvijas valsts mežu, Kurzemes plānošanas reģiona un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes atbalstu.

Sarmītes Caunes personālizstāde “Krasta līnija”

Sarmītes Caunes personālizstāde “Krasta līnija”

Sarmītes Caunes izstāde “Krasta līnija” veidota kā divdaļīgs stāsts, kur viena tā daļa vēsta par neseniem iespaidiem un pārdzīvojumiem, kas atvesti no plenēra Venēcijā, otra – par nemitīgi mainīgo jūras krasta līniju, kas savukārt ik rītu vērota tepat.

Māksliniece sevi dēvē par noskaņu tvērēju. Un tas nav pārspīlēti. Iedvesmu gleznām Sarmīte smēlusies ikrīta pastaigās gar nemitīgi mainīgo jūras krastu. Tieši tad sakrātas sajūtas, noskaņas un iespaidi jauniem darbiem un radusies doma par krasta līniju kā izstādes nosaukumu. Vilinošs un interesants māksliniecei šķiet krasta plašums, kas ne tikai kaut kur ved, bet arī rosina domas par otru krastu tur, tālumā. It kā viens un tas pats skats, un tomēr tik dažāds: te ziemā vai agrā vasaras rītā, te ostas vai jūras motīvi. Smalkajā un niansētajā akrila gleznojumā dažviet spoži iemirdzas rudenīgas noskaņas, citviet baltie toņi viegli vizuļo sniegā vai miglā.

Šis iespaidu stāsts turpinās Venēcijas plenēra darbos, kuros jaušama tā pati krasta līnija, tomēr šoreiz pavisam citāda. Pilsētvide un tās ainavas ir Sarmītes Caunes otra mīlestība. Arī šeit māksliniece jūsmo par agriem rītiem, siltiem dienvidu vakariem, par sajūtām, kas tveramas, tikai strādājot brīvā dabā jeb plenērā. Līdzās gleznām skatāmas arī nelielas skices – ar krāsainajiem zīmuļiem un tušas pildspalvu brīvi radīti zīmējumi.

Sarmītes Caunes personālizstāde teātra namā „Jūras vārti” apskatāma bez maksas.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

Sarmītes Caunes personālizstādes “Krasta līnija” atklāšana

Sarmītes Caunes personālizstādes “Krasta līnija” atklāšana

Sestdien, 6. augustā, plkst. 14.00 teātra nama “Jūras vārti” divās izstāžu telpās tiks atklāta Sarmītes Caunes personālizstāde “Krasta līnija”, kas skatītājiem būs apskatāma līdz 11. septembrim.

Sarmītes Caunes izstāde “Krasta līnija” veidota kā divdaļīgs stāsts, kur viena tā daļa vēsta par neseniem iespaidiem un pārdzīvojumiem, kas atvesti no plenēra Venēcijā, otra – par nemitīgi mainīgo jūras krasta līniju, kas savukārt ik rītu vērota tepat.

Māksliniece sevi dēvē par noskaņu tvērēju. Un tas nav pārspīlēti. Iedvesmu gleznām Sarmīte smēlusies ikrīta pastaigās gar nemitīgi mainīgo jūras krastu. Tieši tad sakrātas sajūtas, noskaņas un iespaidi jauniem darbiem un radusies doma par krasta līniju kā izstādes nosaukumu. Vilinošs un interesants māksliniecei šķiet krasta plašums, kas ne tikai kaut kur ved, bet arī rosina domas par otru krastu tur, tālumā. It kā viens un tas pats skats, un tomēr tik dažāds: te ziemā vai agrā vasaras rītā, te ostas vai jūras motīvi. Smalkajā un niansētajā akrila gleznojumā dažviet spoži iemirdzas rudenīgas noskaņas, citviet baltie toņi viegli vizuļo sniegā vai miglā.

Šis iespaidu stāsts turpinās Venēcijas plenēra darbos, kuros jaušama tā pati krasta līnija, tomēr šoreiz pavisam citāda. Pilsētvide un tās ainavas ir Sarmītes Caunes otra mīlestība. Arī šeit māksliniece jūsmo par agriem rītiem, siltiem dienvidu vakariem, par sajūtām, kas tveramas, tikai strādājot brīvā dabā jeb plenērā. Līdzās gleznām skatāmas arī nelielas skices – ar krāsainajiem zīmuļiem un tušas pildspalvu brīvi radīti zīmējumi.

Sarmītes Caunes personālizstāde teātra namā „Jūras vārti” apskatāma bez maksas.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

“Atmosfēriskais mežs”. Jauno mediju kultūras centra RIXC mākslas projekts

“Atmosfēriskais mežs”
Jauno mediju kultūras centra RIXC mākslas projekts

“Atmosfēriskais mežs” vizualizē komplicētās attiecības starp mežu, klimata pārmaiņām un atmosfēru. Darbs balstīts mākslinieciskā pētījumā, kas trīs gadus norisinājās Finvaldes mežos Šveicē – senos Alpu skujkoku mežos, kas cieš no sausuma.
Koki izdala lielu daudzumu gaistošo organisko savienojumu, ko mēs uztveram kā meža smaržu. Zinātnieki jau ilgi ir zinājuši par saistību starp smaržojošo mežu un globālo sasilšanu. Kamēr daži uzskata, ka stiprā priežu meža smarža norāda uz to, ka klimata pārmaiņas varētu tikt ierobežotas, citi domā – gaistošās emisijas varētu pasliktināt globālo sasilšanu.
“Atmosfēriskais mežs” atklāj saistības, vizualizējot datus, kas ilustrē gaistošās emisijas un sveķu spiedienu priedēs vienas augšanas sezonas laikā. Skatītājs var pārvietoties starp kokiem, kas izplata gaistošās emisijas, vērot mežu no apakšas un izsekot ceļam cauri koka stumbram līdz koku galotnēm, vērojot savstarpejo mijiedarbību starp Zemes ekosistēmām un atmosfēru.

Rasa Šmite un Raitis Šmits (Latvija) ir starptautiski atzīti mākslinieki un kultūras novatori, kuria strādā ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām; mākslinieciskajā praksē Šmiti kopīgi veido mākslas darbus. Šmiti ir Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāji un ikgadējā RIXC Mākslas un zinātnes festivāla kuratori. Šmiti darbojas kā pētnieki un pasniedzēji Latvijā, Eiropā un ASV. Šmitu jaunākajos mākslas darbos tiek risinātas attiecības starp dabu un tehnoloģijām, cilvēkiem un augiem, piemēram, “Runā ar mani” un “Biotricity” darbu sērija, kas ir bijuši izstādīti Hek Bāzelē, Ars Electronica Lincā, Nacionālajā Zinātnes un tehnoloģiju muzejā Stokholmā, Vanbē Modernās un laikmetīgās mākslas muzejā Eindhovenā, ZKM Karlsrūē, MIT Teorētiskās fizikas centrā Bostonā, Venēcijas arhitektūras biennālē. 2017. gadā ieguva LR Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā un divas reizes nominēti Purvīša balvai – 2019. gadā par personālizstādi “Mikropasauļu svārstības” un 2020. gadā par mākslas darbu “Atmosfēriskais mežs” izstādē “Kritiskās zonas” Vācijā.

Lasīt vairāk šeit

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

“Atmosfēriskais mežs”. Jauno mediju kultūras centra RIXC mākslas projekts

“Atmosfēriskais mežs”
Jauno mediju kultūras centra RIXC mākslas projekts

“Atmosfēriskais mežs” vizualizē komplicētās attiecības starp mežu, klimata pārmaiņām un atmosfēru. Darbs balstīts mākslinieciskā pētījumā, kas trīs gadus norisinājās Finvaldes mežos Šveicē – senos Alpu skujkoku mežos, kas cieš no sausuma.
Koki izdala lielu daudzumu gaistošo organisko savienojumu, ko mēs uztveram kā meža smaržu. Zinātnieki jau ilgi ir zinājuši par saistību starp smaržojošo mežu un globālo sasilšanu. Kamēr daži uzskata, ka stiprā priežu meža smarža norāda uz to, ka klimata pārmaiņas varētu tikt ierobežotas, citi domā – gaistošās emisijas varētu pasliktināt globālo sasilšanu.
“Atmosfēriskais mežs” atklāj saistības, vizualizējot datus, kas ilustrē gaistošās emisijas un sveķu spiedienu priedēs vienas augšanas sezonas laikā. Skatītājs var pārvietoties starp kokiem, kas izplata gaistošās emisijas, vērot mežu no apakšas un izsekot ceļam cauri koka stumbram līdz koku galotnēm, vērojot savstarpejo mijiedarbību starp Zemes ekosistēmām un atmosfēru.

Rasa Šmite un Raitis Šmits (Latvija) ir starptautiski atzīti mākslinieki un kultūras novatori, kuria strādā ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām; mākslinieciskajā praksē Šmiti kopīgi veido mākslas darbus. Šmiti ir Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāji un ikgadējā RIXC Mākslas un zinātnes festivāla kuratori. Šmiti darbojas kā pētnieki un pasniedzēji Latvijā, Eiropā un ASV. Šmitu jaunākajos mākslas darbos tiek risinātas attiecības starp dabu un tehnoloģijām, cilvēkiem un augiem, piemēram, “Runā ar mani” un “Biotricity” darbu sērija, kas ir bijuši izstādīti Hek Bāzelē, Ars Electronica Lincā, Nacionālajā Zinātnes un tehnoloģiju muzejā Stokholmā, Vanbē Modernās un laikmetīgās mākslas muzejā Eindhovenā, ZKM Karlsrūē, MIT Teorētiskās fizikas centrā Bostonā, Venēcijas arhitektūras biennālē. 2017. gadā ieguva LR Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā un divas reizes nominēti Purvīša balvai – 2019. gadā par personālizstādi “Mikropasauļu svārstības” un 2020. gadā par mākslas darbu “Atmosfēriskais mežs” izstādē “Kritiskās zonas” Vācijā.

Lasīt vairāk šeit

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

“Atmosfēriskais mežs”. Jauno mediju kultūras centra RIXC mākslas projekts

“Atmosfēriskais mežs”
Jauno mediju kultūras centra RIXC mākslas projekts

Ventspils pilsētas svētku laikā, no 5. līdz 7. augustam, ikvienam mākslas cienītājam, apmeklējot teātra namu “Jūras vārti”, būs iespēja paviesoties Rasas un Raita Šmitu radītajā  “Atmosfēriskajā mežā”

“Atmosfēriskais mežs” vizualizē komplicētās attiecības starp mežu, klimata pārmaiņām un atmosfēru. Darbs balstīts mākslinieciskā pētījumā, kas trīs gadus norisinājās Finvaldes mežos Šveicē – senos Alpu skujkoku mežos, kas cieš no sausuma. Koki izdala lielu daudzumu gaistošo organisko savienojumu, ko mēs uztveram kā meža smaržu. Zinātnieki jau ilgi ir zinājuši par saistību starp smaržojošo mežu un globālo sasilšanu. Kamēr daži uzskata, ka stiprā priežu meža smarža norāda uz to, ka klimata pārmaiņas varētu tikt ierobežotas, citi domā – gaistošās emisijas varētu pasliktināt globālo sasilšanu. “Atmosfēriskais mežs” atklāj saistības, vizualizējot datus, kas ilustrē gaistošās emisijas un sveķu spiedienu priedēs vienas augšanas sezonas laikā. Skatītājs var pārvietoties starp kokiem, kas izplata gaistošās emisijas, vērot mežu no apakšas un izsekot ceļam cauri koka stumbram līdz koku galotnēm, vērojot savstarpējo mijiedarbību starp Zemes ekosistēmām un atmosfēru.

Rasa Šmite un Raitis Šmits ir starptautiski atzīti mākslinieki un kultūras novatori, kuri strādā ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām, mākslinieciskajā praksē kopīgi veidojot mākslas darbus. Šmiti ir Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāji un ikgadējā RIXC Mākslas un zinātnes festivāla kuratori. Darbojas kā pētnieki un pasniedzēji Latvijā, Eiropā un ASV. Šmitu jaunākajos mākslas darbos tiek risinātas attiecības starp dabu un tehnoloģijām, cilvēkiem un augiem, piemēram, “Runā ar mani” un “Biotricity” darbu sērija, kas ir bijusi izstādīta Elektroniskās mākslas centrā “HeK” Bāzelē, festivālā “Ars Electronica” Lincā, Nacionālajā Zinātnes un tehnoloģiju muzejā Stokholmā, Vanbē Modernās un laikmetīgās mākslas muzejā Eindhovenā, Venēcijas arhitektūras biennālē, kā arī daudzviet citur. 2017. gadā mākslinieki ieguvuši LR Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā un divas reizes nominēti Purvīša balvai – 2019. gadā par personālizstādi “Mikropasauļu svārstības” un 2020. gadā par mākslas darbu “Atmosfēriskais mežs” izstādē “Kritiskās zonas” Vācijā.

Lasīt vairāk šeit

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

Grupas “Astro’n’out” koncerts

Grupas “Astro’n’out” koncerts

Astro’n’out ir latviešu popgrupa, kas dibināta 2003. gadā Rīgā. Atpazīstamību tā ieguva ar dziesmu “Daļa Rīgas”. Astro’n’out ir radījuši daudzus radiohitus: “Gravitātei nē”, “Tici sev”, “Dejot trakāk”, “Multivitamīnu multipaka” un daudzus citus.

Grupā muzicē Māra Upmane-Holšteine (vokāls), Juris Kalnišs (ģitāra, elektronikas), Mārtiņš Elerts (ģitāra, elektronikas), Toms Poišs (bass), Mārtiņš Opmanis (bungas).

Astro’n’out ir tikuši nominēti Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai (vēlāk Zelta Mikrofons) par katru līdz šim izdoto albumu – kopā sešas reizes. Pēdējie trīs albumu tapuši ciešā sadarbībā ar producentu DJ Rudd. 2020. gadā grupas sestais studijas albums “Multivitamīnu multipaka” ieguva “Zelta Mikrofonu” par labāko 2019. gada Latvijas popmūzikas albumu. Savukārt kopā ar grupu “Sudden Lights” radītais skaņdarbs “Haosā” ieguvis gada radio hita apbalvojumu!

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Ievas Kampes-Krumholcas  personālizstāde “Personiska parādība”

Ievas Kampes-Krumholcas  personālizstāde “Personiska parādība”

No 6. jūlija līdz 3. augustam Ventspilī, teātra nama “Jūras vārti” mazajā izstāžu zālē aplūkojama Ievas Kampes-Krumholcas  personālizstāde “Personiska parādība”.

 Pēdējos piecus gadus mākslinieces daiļrades centrā ir “augu gleznas par cilvēkiem”. Ar nejaušu, bet ļoti trāpīgu augu kompozīciju Ieva Kampe-Krumholca simboliski un līdzībās stāsta par pārdzīvojumiem, kas skar viņu pašu, tuviniekus un sabiedrību kopumā. Mākslinieci absolūti neinteresē cilvēks – precīzs tā portretējums, bet gan netiešs tā atspoguļojums caur dabu. Visa Ievas uzmanība vērsta uz cilvēka mūža raksturojošo parādību [izpausmju] ieraudzīšana dabā – kokos, lapās, gaismēnās, noskaņās, lai novērotais vēlāk kā simboliski pastāstiņi tiktu nofiksēti gleznās. Māksliniece savas gleznas dēvē par personiskajām asociāciju kārtīm, kurās caur līdzībām stāsta par savu ikdienu, sajūtām un notikumiem.

Ievas gleznojums ir smalks un niansēts. Tas, uz pašas gruntētajiem audekliem, te viegli savijas smalkās līnijās, te pārtop zemes, dažādu zaļo un pelēcīgo nokrāsu laukumos – dārza un dabas nostūru ainavās. Caur augiem un koku  lapotnēm spraucas gaisma, kas ir ļoti būtiska katras gleznas sastāvdaļa.

Māksliniece Ieva Kampe-Krumholca dzimusi 1992. gadā. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu stājglezniecības restaurācijā, maģistru  –  glezniecību. Piedalījusies izstādēs Latvijā un citviet Eiropā, sarīkojusi vairākas personālizstādes, kā pēdējā no tām “Mēs nākam no viena koka” Valmieras muzejā 2020. gadā. Šobrīd dzīvo un glezno Kocēnos.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

Latvijas Leļļu teātra izrāde “Arturs un apaļā galda bruņinieki”

Latvijas Leļļu teātra izrāde “Arturs un apaļā galda bruņinieki”

Režisors: Edgars Niklasons
Dramaturģe: Sandija Santa
Scenogrāfe, leļļu māksliniece: Evita Bēta
Kostīmu mākslinieks: Edgars NiklasonsMūzikas autori: Mārtiņš Miļevskis, Kaspars Bārbals
Horeogrāfe: Alise Putniņa
Gaismu mākslinieks: Uldis Andersons

Lomās: Artūrs Putniņš, Dace Vītola, Lienīte Osipova, Elīna Bojarkina, Anrijs Sirmais, Matīss Millers, Rihards Zelezņevs

“GIDA BALSS. Kā vēsta nostāsti, senatnē dzīvojuši daudzi jo daudzi karaļi, tomēr tikai daži no tiem spējuši iemantot tādu slavu kā drosmīgais Karalis Arturs, Logres valdnieka Utera Pendragona dēls. (..)

ANSELS. (Ķēmodamies.) Kur mājo diženu bruņinieku dvēseles… B-o-o-o-ring! (Ansels fotografē “selfiju” ar Karaļa Artura menekenu, kurš atrodas aiz vitrīnas. Piepeši manekens sakustas un Ansels salecas,) Eu, jūs redzējāt?!

Tā aizsākas stāsts par četriem 6.b klases skolēniem, kuri dodoties ekskursijā uz viduslaiku mūra pils muzeju aiz pārlieku lielas garlaicības iekļūst piedzīvojumos, kas uz visiem laikiem izmaina viņu dzīves un aizsāk galvu reibinošu cīņu par izkļūšanu no muzeja un savām baiļu sienām.

Kā noticēt sev un kļūt par varoni? Kā atšķiras varoņi un varonība leģendā par Karali Arturu un Apaļā galda bruņiniekiem un mūsdienās? Izrādes veidotāji atdzīvinās leģendu par bruņinieku laikmetu, izmantojot leļļu un objektu teātra paņēmienus, bet dramaturģiju balstīs šobrīd visā pasaulē populāro “izlaušanās istabu” jeb “escape room” noteikumos, kad, lai izkļūtu no slēgtas telpas, spēles dalībniekiem ir jāatrisina noteikts skaits uzdevumu.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

 

Liepājas teātra izrāde “Šekspīrs”

Liepājas teātra izrāde “Šekspīrs”

Režisors – Elmārs Seņkovs
Režisora asistents objektu teātra jautājumos – Matīss Budovskis
Mākslinieks – Reinis Suhanovs
Mākslinieka asistente – Līga Zepa
Komponists – Edgars Mākens
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Lomās – Edgars Ozoliņš, Edgars Pujāts, Egons Dombrovskis, Gatis Maliks, Inese Kučinska, Kaspars Gods, Kaspars Kārkliņš, Mārtiņš Kalita, Pēteris Lapiņš, Rolands Beķeris.

Elmāra Seņkova režisētā izrāde piedāvā skatītājiem daudz asiņu, daudz melna humora un vēl vairāk līķu, kā jau Šekspīra lugās tas ierasts. Iestudējumā uz skatuves satiksies Ričards III, Lēdija Makbeta, Džuljeta, Otello un citi varoņi. Izrāde par to, kā cilvēki manipulē cits ar citu, kā viltus informācija maina situāciju un kāds pārējos allaž tur sev ērtā pavadā. Aust rīts. Mostas varenie, kroplie, mīlošie un aizvainotie, mostas varaskāre, vēlme atriebties un sirdsapziņas mokas… Aust rīts. Nu, vai pasaule nav skaista?

 

Izrāde nominēta 2019./2020. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai 8 nominācijās: “Gada lielās formas izrāde” (BALVA), “Gada režisors” (Elmārs Seņkovs), “Gada aktrise” (Inese Kučinska – BALVA), “Gada aktieris 2. plāna lomā (Edgars Ozoliņš), “Gada scenogrāfs” (Reinis Suhanovs – BALVA), “Gada kostīmu mākslinieks” (Reinis Suhanovs), “Gada muzikālās partitūras autors” Edgars Mākens), “Gada gaismu mākslinieks” (Mārtiņš Feldmanis). Izrāde uzvarējusi “Spēlmaņu nakts” skatītāju balsojumā, skatītāju balsojuma balvu ieguvusi arī Inese Kučinska. Izrāde nominēta balvai “Kilograms kultūras” kategorijā TEĀTRIS 2019. gada ziemas balsojumā!

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

 

 

 

Grupas “Labvēlīgais tips” koncerts “Man jau 30”

Grupas “Labvēlīgais tips” koncerts “Man jau 30”

Grupa “Labvēlīgais tips” šogad atzīmē trešo desmitgadi. Tam par godu tiek izziņota karsta un svaiga vasaras koncertsērija “Man jau 30”.

Grupas vēstījums ir tiešs – mēs ticam, vēl dejosim disko!

“Man jau 30” ir frāze no grupas mūžīgā grāvēja “Alumīnija cūka” un kļuvusi par koncertsērijas vadmotīvu. Ir pagājis laiks, nomainījies ārdurvīm kods, neskaitāmi skatuves tērpi, svars sviesta iepakojumam, bankām nosaukumi, izdoti 11 studijas albumi un divas izlases. Tas viss laikā kopš “Labvēlīgais tips” uz Latvijas skatuvēm, privātās un neprivātās ballītēs, TV un radio ēteros ar saviem muzikālajiem stāstiem priecējis klausītājus.

Tādēļ šeit vietā Andra Freidenfelda pārdomas: ““Labvēlīgais tips” – unikāls, dabisks produkts. Var lietot neierobežotos daudzumos bez bailēm, ka varētu rasties atkarība. Paralēli var lietot arī citus, latviešu labākās popmūzikas un rietumu izcilākās rokmūzikas izstrādājumus. Bet, ja nenopietni, tad mūsu spēks ir tajā apstāklī, ka nebaidāmies būt smieklīgi. Reti skatāmies spogulī, toties spogulis sāk raudzīties uz mums. Esmu ļoti bieži vadījis jauno izpildītāju koncertus “Bildēs” un citos pasākumos. Esmu lasījis viņu dosjē, un neviens nekad nav minējis, ka grib līdzināties “Labvēlīgajam tipam”, jo tas nav iespējams.”

Atgriežoties pie koncertsērijas, tajā izskanēs grupas populārākie un klausītāju iemīļotākie hiti: jau minētā “Alumīnija cūka”, kā arī “Frāzes”, “Čiekurs egles dēls”, “Naukšēnu disko”, “Džins ar toniku”, “Pīrādziņ, nāc ārā!”, “Lai”, “Omnibuss” un vēl citi. Būs daži svaigi pirmatskaņojumi, pavisam svaigs gaiss un arī frāzes.

Uz skatuves dēļiem muzikāli gozēsies klausītājiem jau ierastais grupas sastāvs: Andris Freidenfelds (balss), Normunds Jakušonoks (balss, taustiņi), Ģirts Lūsis (balss, ģitāra), Kaspars Tīmanis (balss, trombons), Oskars Ozoliņš (trompete, balss), Artūrs Kutepovs (ģitāra), Pēteris Liepiņš (ģitāra), Haralds Stenclavs (taustiņi) un Ainis Zavackis (sitaminstrumenti).

 

Organizators: SIA “L Tips”

Jāņa Kupča izstāde “Cietsirdīgās romances”

Jāņa Kupča izstāde “Cietsirdīgās romances”

“Cietsirdīgās romances” ir 2021. gada karstās vasaras Latgales iespaidu koncentrāts. Ciklā dominējošais ģeometriskais motīvs mākslinieku uzrunājis nelielajā Rekovas dievnamā un līdzīgi votu[1] važiņām seko no darba uz darbu.

Jānim Kupčam (1969) ir divas nozīmīgas radošās darbības jomas, kurās notiek procesuāli meklējumi un raksturīga ir virzība no projekta uz projektu. Keramika un glezniecība. Mākslinieks absolvējis Tallinas Mākslas universitātes Keramikas nodaļu un saņēmis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa glezniecības meistardarbnīcā. Jānis Kupčs kopš 2000. gada ir vairāk kā 15 personālizstāžu autors, apjomīgākā to daļa – glezniecības projekti, kuru nosaukumi vien liecina par poētisku un arī postmodernu attieksmi – Trausls zaķa miegs, Papīra kuģīša jaunā dzīve, Zudušos ciemus meklējot, Kuģu vēderi u.c. Atsauces uz literatūru gan jaušamas tikai nosaukumos, jo Jāņa Kupča glezniecība, lai arī sakņota reālās formās, tomēr ir abstrahēta un noteicošā loma šajos darbu ciklos ir gleznieciskajiem paņēmieniem un krāsas vieliskumam.

Savukārt projektos, kas realizēti telpiski – keramikas darbos ir gan bagātīgi kultūrslāņi, gan gaumīga ironija, īpaši jaunākajā personālizstādē (2020) Porcelāna muzejā ar uzrunājošo nosaukumu  Puškinam bija četri dēli – visi idioti, kur mākslinieks apspēlē Daniila Harmsa tekstu nosaukumā, bet formā un saturā risina asprātīgu dialogu ar skatītāju, liekot pēdējam atcerēties gan dažādus artefaktus (Kultūras ausis, Cilvēcei svarīgie āboli), gan pārvēršot miniatūrās groteskās padomju bērnībā folklorizētos pateicienus – Marta Krustiņsone sargā ĻeņinuMilicis vai karatists (kurš stiprāks).

Glezniecībā Jānis Kupčs ir emocionāls, jūtīgs un nebaidās (baidās) būt ievainojams. Izstādes titulcikla Cietsirdīgās romances ģeometrija atsaucas uz Šķilbēnu (Rekovas) Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas aizkustinošo interjeru – lakotajiem finiera rombiem, kas virknējas bezgalīgās rindās. Kā lūgšanu krelles. Kā ķēdītes ar uzklausīto lūgšanu pateicības ziedojumiem – votām, kas rotā katoļu svētbildes. Votu veidoli – sirds, rokas, kājas, acs siluets visbiežāk liecina, par ko katra no tām ziedota. Kā stāsta Aglonas māsa Marija, kas votu vēstures pētniecībai pievērsusies jau no 2009.gada, – “Grūtāk ir saprast, piemēram, votu sirds formā… Vai tā ir mīlestība, vai cilvēks no visas sirds par kaut ko pasakās.”  Ar sirdslietām tiešām nekad nav viegli. Iespējams, Cietsirdīgās romances ir arī mākslinieka paustā līdzība par radīšanu. Atgādinot Aleksandra Ostrovska lugu Līgava bez pūra (1879), pēc lugas Eldara Rjazanova uzņemto kinofilmu Cietsirdīgā romance (1984), kurā katrs mīl tikai sevi, un cietsirdīgi norobežojas no līdzcilvēkiem ar iedomu važām/ ķēdēm[2]. Tikai mākslinieka gadījumā šīs ķēdes ir pienākums pret sevi kā radošu personību. Lai radītu ir jākļūst cietsirdīgam. Jānocietina sirds pret tuvo apkārtni, pret līdzcilvēkiem, tāpēc romances (lasi-gleznas) ir cietsirdīgas un tomēr skaistas. Ar savu esamību tās atklāj mākslinieka neaizsargātību. Jāņa Kupča izstāde “Cietsirdīgās romances” ir arī savveida votas, ļaujot mums, darbu skatītājiem aizdomāties katram par savām “uzklausītajām lūgšanām” un pateicības formām, kādās tās iet.

______________________

[1] “ex voto” ir īsinājums no pilnās formas “Ex voto suscepto”, proti, “izpildīts saskaņā ar solījumu”. Pamatā ir latīņu vārds “votum” = solījums, svētsolījums, lūgšana, upurdāvana, ziedojums, vēlēšanās u.c.

[2] Лариса. Да я ничего и не требую от тебя; я прошу только пожалеть меня. Ну, хоть поплачь со мной вместе!Вожеватов. Не могу, ничего не могу.
Лариса. И у тебя тоже цепи?
Вожеватов. Кандалы, Лариса Дмитриевна.
Лариса. Какие?
Вожеватов. Честное купеческое слово. (Отходит в кофейную).

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

 

Jāņa Kupča izstādes “Cietsirdīgās romances” atklāšana

Jāņa Kupča izstādes ” Cietsirdīgās romances” atklāšana

“Cietsirdīgās romances” ir 2021. gada karstās vasaras Latgales iespaidu koncentrāts. Ciklā dominējošais ģeometriskais motīvs mākslinieku uzrunājis nelielajā Rekovas dievnamā un līdzīgi votu[1] važiņām seko no darba uz darbu.

Jānim Kupčam (1969) ir divas nozīmīgas radošās darbības jomas, kurās notiek procesuāli meklējumi un raksturīga ir virzība no projekta uz projektu. Keramika un glezniecība. Mākslinieks absolvējis Tallinas Mākslas universitātes Keramikas nodaļu un saņēmis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa glezniecības meistardarbnīcā. Jānis Kupčs kopš 2000. gada ir vairāk kā 15 personālizstāžu autors, apjomīgākā to daļa – glezniecības projekti, kuru nosaukumi vien liecina par poētisku un arī postmodernu attieksmi – Trausls zaķa miegs, Papīra kuģīša jaunā dzīve, Zudušos ciemus meklējot, Kuģu vēderi u.c. Atsauces uz literatūru gan jaušamas tikai nosaukumos, jo Jāņa Kupča glezniecība, lai arī sakņota reālās formās, tomēr ir abstrahēta un noteicošā loma šajos darbu ciklos ir gleznieciskajiem paņēmieniem un krāsas vieliskumam.

Savukārt projektos, kas realizēti telpiski – keramikas darbos ir gan bagātīgi kultūrslāņi, gan gaumīga ironija, īpaši jaunākajā personālizstādē (2020) Porcelāna muzejā ar uzrunājošo nosaukumu  Puškinam bija četri dēli – visi idioti, kur mākslinieks apspēlē Daniila Harmsa tekstu nosaukumā, bet formā un saturā risina asprātīgu dialogu ar skatītāju, liekot pēdējam atcerēties gan dažādus artefaktus (Kultūras ausis, Cilvēcei svarīgie āboli), gan pārvēršot miniatūrās groteskās padomju bērnībā folklorizētos pateicienus – Marta Krustiņsone sargā Ļeņinu, Milicis vai karatists (kurš stiprāks).

Glezniecībā Jānis Kupčs ir emocionāls, jūtīgs un nebaidās (baidās) būt ievainojams. Izstādes titulcikla Cietsirdīgās romances ģeometrija atsaucas uz Šķilbēnu (Rekovas) Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas aizkustinošo interjeru – lakotajiem finiera rombiem, kas virknējas bezgalīgās rindās. Kā lūgšanu krelles. Kā ķēdītes ar uzklausīto lūgšanu pateicības ziedojumiem – votām, kas rotā katoļu svētbildes. Votu veidoli – sirds, rokas, kājas, acs siluets visbiežāk liecina, par ko katra no tām ziedota. Kā stāsta Aglonas māsa Marija, kas votu vēstures pētniecībai pievērsusies jau no 2009.gada, – “Grūtāk ir saprast, piemēram, votu sirds formā… Vai tā ir mīlestība, vai cilvēks no visas sirds par kaut ko pasakās.”  Ar sirdslietām tiešām nekad nav viegli. Iespējams, Cietsirdīgās romances ir arī mākslinieka paustā līdzība par radīšanu. Atgādinot Aleksandra Ostrovska lugu Līgava bez pūra (1879), pēc lugas Eldara Rjazanova uzņemto kinofilmu Cietsirdīgā romance (1984), kurā katrs mīl tikai sevi, un cietsirdīgi norobežojas no līdzcilvēkiem ar iedomu važām/ ķēdēm[2]. Tikai mākslinieka gadījumā šīs ķēdes ir pienākums pret sevi kā radošu personību. Lai radītu ir jākļūst cietsirdīgam. Jānocietina sirds pret tuvo apkārtni, pret līdzcilvēkiem, tāpēc romances (lasi-gleznas) ir cietsirdīgas un tomēr skaistas. Ar savu esamību tās atklāj mākslinieka neaizsargātību. Jāņa Kupča izstāde “Cietsirdīgās romances” ir arī savveida votas, ļaujot mums, darbu skatītājiem aizdomāties katram par savām “uzklausītajām lūgšanām” un pateicības formām, kādās tās iet.

______________________

[1] “ex voto” ir īsinājums no pilnās formas “Ex voto suscepto”, proti, “izpildīts saskaņā ar solījumu”. Pamatā ir latīņu vārds “votum” = solījums, svētsolījums, lūgšana, upurdāvana, ziedojums, vēlēšanās u.c.

[2] Лариса. Да я ничего и не требую от тебя; я прошу только пожалеть меня. Ну, хоть поплачь со мной вместе!Вожеватов. Не могу, ничего не могу.
Лариса. И у тебя тоже цепи?
Вожеватов. Кандалы, Лариса Дмитриевна.
Лариса. Какие?
Вожеватов. Честное купеческое слово. (Отходит в кофейную).

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

 

Andra Otto Hvoinska. Personālizstāde “Portreti”

Andra Otto Hvoinska. Personālizstāde “Portreti”

Teātra nama “Jūras vārti” Mazajā izstāžu zālē skatāma gleznotājas Andras Otto Hvoinskas  personālizstāde “Portreti”. Kā vēsta izstādes nosaukums, ekspozīcijā ir iekļauti un mākslas interesentiem aplūkojami 13 eļļas tehnikā darināti portreti.

“Jau sen, sen cilvēks man šķiet pats interesantākais un emocionālākais gleznu saturs. Mana glezniecība ir klasiska. Eļļas tehnika ar visām tās plašajām iespējām – absolūtais baudījums, bet abstrakcionisms, bezpriekšmetiskā māksla – tā nešķiet saistoša. Liekot krāsu pret krāsu, līniju pret laukumu, gaismu pret ēnu, vienmēr to daru, konkretizējot attēloto. Mazliet gleznoju klusās dabas, nereti ainavas, tomēr figurālā glezniecība fascinē visvairāk. Īpaši mani saista cilvēka portrets,” atklāj Andra Otto Hvoinska.

Savukārt dzejniece un māksliniece Ieva Rupenheite stāsta: “Andra ir viena no dzīvespriecīgākajām Latvijas gleznotājām figurālistēm. Mākslinieces paštēls ir harmoniska sieviete, kuras ikdienā iederas gleznainas ābolu kaudzes un košzaļu zirņu pākstis, kura nevairās no laucinieciskā šarma staigāt sarkanu degunu, bet nekad nepiemirst krāsu kontrastu prieku. Turklāt, šim paštēlam piemīt neviltots pirmatklājēja izbrīns, gan dokumentējot ārējās norises, gan ļaujot ielūkoties intīmos brīžos. Kur cieši līdzās sagūlušas mīļotas muguriņas vai tumši ķirši traukā ir karstas, ne tikai vasaras simbols. Andra Otto Hvoinska glezniecībā izmanto savu atrasto krāsu kodu, kur rimtos pelēktoņu komplektos uzmirdz kāds debesu zils cepures pušķis vai savu viridonzaļo vientulību asi izjūtošs ķeblītis. Grafiskā tēlu plastika un it kā taupīgā krāsas ieberzēšanas maniere atgādina Birutas Baumanes glezniecību, tomēr Andras darbos ir pārlaicīgs rimtums un dienišķā prieka dzirksts, kas drīzāk gleznotāju tuvina Baltās grāmatas autora mentalitātei.”

Andra Otto Hvoinska absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, 1996.gadā iegūts maģistra grāds un pabeigta izsmalcināto kolorīta meistaru Viļa Ozola un Imanta Vecozola meistardarbnīca. Izstādēs piedalās kopš 1994. gada. Ir bijušas 9 personālizstādes.

Mākslinieces gleznas atrodas privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Francijā un ASV. Daudz ilustrē grāmatas un glezno lielformāta dekoratīvos gleznojumus. Divkārt piedalījusies arī Ventspils muzeja glezniecības plenērā.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Notikums “Punkts ir”

Koncertzāle “Latvija” un teātra nams “Jūras vārti” dodas ārā

Piektdien, 27. maijā, koncertzāle “Latvija” un teātra nams “Jūras vārti” jau otro reizi dodas ārpus savām sienām ar notikumu “Punkts ir”.

Piektdienas pievakarē laikā no plkst. 19.00 līdz 23.00 laukumā pie “Zaļā namiņa” (Ganību ielā 2) klātesošajiem būs iespēja kā pa atslēgas caurumu ieskatīties koncertzālē un “Jūras vārtos” jau drīz gaidāmajos pasākumos. Proti, caur nelieliem koncertiem un dramatiskām etīdēm klātesošie varēs iepazīt izcilo grieķu komponistu, arhitektu un savdabi Janni Ksenaki (Iannis Xenakis), apjaust jūnija sākumā Ventspilī gaidāmā laikmetīgā teātra festivāla “Nr. 1” piedāvājumu, kā arī nepacietīgi gaidīt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūzikas festivāla ģimenei un draugiem “Vasarnīca” atgriešanos Ventspilī.

Vispirms, plkst. 19.30, ar skaņdarba “Rebonds B” atskaņojumu perkusionists Guntars Freibergs ieskandēs jau nedēļas izskaņā, 29. maijā, koncertzālē gaidāmo komponista Jaņņa Ksenaka jubilejas notikumu “Εκατό Χρόνια” jeb “Simts gadi”. Šis 1988. gadā tapušais skaņdarbs perkusiju solo ir ne tikai spilgts un gluži vai hrestomātisks piemērs Ksenaka pulsācijas un šablonu mijiedarbes izpētei mūzikā, bet arī pavisam konkrēti met tiltu uz simtgades koncertu svētdien, kurā izskanēs arī Ksenaka darbs trim perkusionistiem “Okho”, kuru pavadīs īpaši veidota tandēma “IevaKrish” horeogrāfija, monumentālais “Pléïades” sitaminstrumentālistu sekstetam, kā arī darbi solo klavierēm, vijolei Miķeļa Fišera un Ievas Stalšenes veidotā scenogrāfijā.

Turpinājumā (plkst. 20.30) un vakara noslēgumā (plkst. 22.30) caur ainām no izrādēm “Mans kaimiņš ebrejs” un “Pazaudētās dziesmas” aktieris Artūrs Čukurs un dejotāja Agate Bankava klātesošos ievedīs “Teātra festivālā Nr. 1”, kas dažādās vietās Ventspilī notiks 4. un 5. jūnijā, un kura ietvaros tiks izrādītas ne tikai minētās Rēzeknes teātrī “Joriks” un Ģertrūdes ielas teātrī tapušās izrādes, bet arī “Dirty Deal Teatro” izrāde jauniešiem “Konklāvs” un viens no spilgtākajiem šīs sezonas notikumiem Dailes teātrī – Gediņu un Dzudzilo pāru veidotā kustību izrāde “Ļoti labas minūtes”.

Īpašs būs gaidāmais pianista Riharda Plešanova koncerts plkst. 21.30. Ne tikai tāpēc, ka tas būs sava veida īsstāsts par augustā gaidāmo LNSO festivālu “Vasarnīca”, kurā Rihards atskaņos vairākas Ģērģa Ligeti etīdes, bet arī tāpēc, ka pirmoreiz uz Ventspili ceļos klavierbūvnieka Dāvida Kļaviņa vēl viens unikāls instruments – koncerta izmēra “Una Corda M189”, uz kura Rihards Plešanovs atskaņos īpaši sagatavoto programmu.

Notikuma “Punkts ir” laikā par īpašām cenām būs iespēja iegādāties biļetes arī uz citiem koncertzālē “Latvija” un teātra namā “Jūras vārti” tuvākajā laikā gaidāmiem pasākumiem.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība

MEN$ deju šovs

MEN$ deju šovs

Tā diena ir klāt! MEN’$ ir atgriezušies no Amerikas tūres un gatavi Jūs pārsteigt ar jauno sezonas programmu. Smalks jutekliskums, pārsteidzoša horeogrāfija, trenēti un pievilcīgi vīriešu augumi – tas viss baudāms MEN’$ šovā.  Ja iepriekš esat redzējušas mūsu šova programmu, tad šī sezonas programma Jūs pārsteigs ar kaut ko neredzētu un košu! Save the date, ieplānojiet vakaru ar draudzenēm un steidzieties pēc savām biļetēm uz mens.lv ! Biļešu skaits ir ierobežots – nenokavē!

 

Organizē Georgijs Žarikovs; info@zharikof.com

Abonements/ Teātra festivāls Nr. 1

Teātra festivāls Nr. 1

Abonementa izrādes:

Rēzeknes teātra “Joriks” izrāde “Mans kaimiņš ebrejs”
4. jūnijs plkst. 16:00, Ventspils Rātslaukums

Dirty Deal Teatro izrāde “Konklāvs”
4. jūnijs plkst. 20:00 teātra nams “Jūras vārti” Jaunā zāle

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Pazaudētās dziesmas”
5. jūnijs plkst. 13:00, Annas iela 11, Ventspils

Dailes teātra izrāde “Ļoti labas minūtes”
5. jūnijs plkst. 16:00 teātra nams “Jūras vārti” Lielā zāle

 

No 3. līdz 5. jūnijam Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” un Ventspils pilsētvidē taps jauns sadarbības projekts “Teātra festivāls Nr. 1”, kura mērķis ir iepazīstināt Kurzemes reģiona iedzīvotājus ar aktuālākajām laikmetīgā teātra mākslas norisēm Latvijā, kā arī pulcināt nozares profesionāļus, kopīgi domājot par skatuves mākslas nākotni, problēmām un iespējamiem risinājumiem.

“Teātra festivāls Nr. 1” radies, pateicoties četru sadarbības partneru – Ģertrūdes ielas teātra, Rēzeknes teātra “Joriks”, Dirty Deal Teatro un teātra nama “Jūras vārti” – vienotam redzējumam un vēlmei darboties kopā, lai nākotnē skatītāju vērtējumam nodotu ne vien izcilākos pašmāju laikmetīgā teātra darbus, bet arī daudzsološus dramaturģijas, režijas un horeogrāfijas piemērus no Austrumeiropas valstīm.

Pirmajā “Teātra festivālā Nr. 1” tiks izrādītas četras saturiski un žanriski atšķirīgas izrādes. Sestdien, 4. jūnijā, plkst. 16.00 Rātslaukumā notiks Kristas Burānes un Jēkaba Nīmaņa Rēzeknes teātrī “Joriks” radītā muzikāli dokumentālā izrāde  “Mans kaimiņš ebrejs” Mārtiņa Eihes režijā, bet plkst. 20.00 teātra nama “Jūras vārti” Jaunajā zālē – Dirty Deal Teatro izrāde jauniešiem “Konklāvs”, ko veidojis režisors Klāvs Kristaps Košins. Savukārt svētdien, 5. jūnijā plkst. 13.00, Annas ielas 11 pagalmā būs skatāma Andreja Jarovoja, Agates Bankavas un Artūra Čukura veidotā Ģertrūdes ielas teātra izrāde  “Pazaudētās dziesmas”, bet plkst. 16.00 teātra nama “Jūras vārti” Lielajā zālē – Dailes teātra kustību izrāde “Ļoti labas minūtes”, ko veidojuši mākslinieki Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo un Reinis Dzudzilo.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

 

 

Abonements/ Teātra festivāls Nr. 1

Teātra festivāls Nr. 1

Abonementa izrādes:

Rēzeknes teātra “Joriks” izrāde “Mans kaimiņš ebrejs”
4. jūnijs plkst. 16:00, Ventspils Rātslaukums

Dirty Deal Teatro izrāde “Konklāvs”
4. jūnijs plkst. 20:00 teātra nams “Jūras vārti” Jaunā zāle

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Pazaudētās dziesmas”
5. jūnijs plkst. 13:00, Annas iela 11, Ventspils

Dailes teātra izrāde “Ļoti labas minūtes”
5. jūnijs plkst. 16:00 teātra nams “Jūras vārti” Lielā zāle

 

No 3. līdz 5. jūnijam Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” un Ventspils pilsētvidē taps jauns sadarbības projekts “Teātra festivāls Nr. 1”, kura mērķis ir iepazīstināt Kurzemes reģiona iedzīvotājus ar aktuālākajām laikmetīgā teātra mākslas norisēm Latvijā, kā arī pulcināt nozares profesionāļus, kopīgi domājot par skatuves mākslas nākotni, problēmām un iespējamiem risinājumiem.

“Teātra festivāls Nr. 1” radies, pateicoties četru sadarbības partneru – Ģertrūdes ielas teātra, Rēzeknes teātra “Joriks”, Dirty Deal Teatro un teātra nama “Jūras vārti” – vienotam redzējumam un vēlmei darboties kopā, lai nākotnē skatītāju vērtējumam nodotu ne vien izcilākos pašmāju laikmetīgā teātra darbus, bet arī daudzsološus dramaturģijas, režijas un horeogrāfijas piemērus no Austrumeiropas valstīm.

Pirmajā “Teātra festivālā Nr. 1” tiks izrādītas četras saturiski un žanriski atšķirīgas izrādes. Sestdien, 4. jūnijā, plkst. 16.00 Rātslaukumā notiks Kristas Burānes un Jēkaba Nīmaņa Rēzeknes teātrī “Joriks” radītā muzikāli dokumentālā izrāde  “Mans kaimiņš ebrejs” Mārtiņa Eihes režijā, bet plkst. 20.00 teātra nama “Jūras vārti” Jaunajā zālē – Dirty Deal Teatro izrāde jauniešiem “Konklāvs”, ko veidojis režisors Klāvs Kristaps Košins. Savukārt svētdien, 5. jūnijā plkst. 13.00, Annas ielas 11 pagalmā būs skatāma Andreja Jarovoja, Agates Bankavas un Artūra Čukura veidotā Ģertrūdes ielas teātra izrāde  “Pazaudētās dziesmas”, bet plkst. 16.00 teātra nama “Jūras vārti” Lielajā zālē – Dailes teātra kustību izrāde “Ļoti labas minūtes”, ko veidojuši mākslinieki Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo un Reinis Dzudzilo.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

 

 

Tikšanās ar mākslinieci Annu Baklāni

Tikšanās ar mākslinieci Annu Baklāni

Svētdien, 15. maijā no plkst. 11.00 līdz plkst. 13.00 teātra namā “Jūras vārti” būs iespēja sastapties un aprunāties ar mākslinieci Annu Baklāni, kuras personālizstāde “Glezniecība” aplūkojama nama mazajā izstāžu zālē.

Mākslinieces gleznās, kas aptver aptuveni septiņus-astoņus gleznotājas daiļrades gadus, virmo teiksmaina noslēpumainība, un ir jūtama pasakaini sapņaina noskaņa. Ātri vien top skaidrs, ka aiz smalkā, nevainojamā gleznojuma slēpjas kas vairāk.

“Simboliem ir liela nozīme mākslinieces izteiksmē. Tie var spēlēt noteiktu lomu viņas personīgajā pasaulē un prātā, bet skatītājiem ir atļauta brīva vaļa tos interpretēt. No darbiem dveš dziļums, kas liek aizdomāties. Tie nav tikai ārēji krāšņi un iekšēji tukši, jo vizuālais sniegums līdzsvarojas ar darbu psiholoģisko saturu. Gleznu izmēri ir dažādi, vairumā tiek gleznots uz audekla ar eļļu, bet smalkā un profesionālā gleznošanas tehnika ir vienādi perfekta neatkarīgi no darbu lieluma,” tā Annas Baklānes darbus raksturo gleznotāja, ilustratore Linda Treija.

Anna Baklāne (1982) izstādēs piedalās kopš 2000. gadu sākuma. Lielākās personālizstādes ir bijušas „Nomoda sapņi” galerijā „Daugava” 2009. gadā un „Sociālais tīkliņš” Agijas Sūnas mākslas galerijā 2010. gadā. 2009. gadā ieguvusi Gada gleznas balvu par gleznu “Nomoda sapnis jeb Kukas parādes portrets”. Piedalījusies kopizstādēs gan Latvijā, gan Eiropā, kā arī starptautiskajā vizuālās mākslas izstādē NordArt 2015. un 2018. gadā Vācijā, kas ir viena no lielākajām žūrētajām laikmetīgās mākslas izstādēm Eiropā.

Annas Baklānes personālizstāde “Glezniecība” teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma līdz 15.maija plkst. 13:00.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Dailes teātra kustību izrāde “Ļoti labas minūtes”/ Teātra festivāls Nr. 1

Dailes teātra kustību izrāde “Ļoti labas minūtes”

Kustību izrāde
Lomās: Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš
Autori: Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš

Kustību mākslinieki Elīna Gediņa un Rūdolfs Gediņš kopā ar vizuālajiem māksliniekiem Kristu Dzudzilo un Reini Dzudzilo radījuši izrādi “Ļoti labas minūtes”, domājot par trešo pāri Asju Lācis un Valteru Benjaminu. Šis darbs, atsaucoties Benjamina “Maskavas dienasgrāmatai“, rodas kustību mākslai un vizuālajai mākslai sarunājoties. Abi pāri ir dziļā pārliecībā, ka šīs mākslas formas viena otru papildina un spēj veidot spēcīgu veselumu. Izrāde ir kā sievietes un vīrieša ķermeniska saruna bez vārdiem, kurā abi ir iesprostoti ne tikai savās attiecībās, bet arī sarkanajā kubā, kas iezīmē divu cilvēku neizbēgamo blakuseksistenci, kas ir pilna spēles, absurda, pārpratumu, dusmu, prieka, seksualitātes, ziemas un vasaras.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

 

 

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Pazaudētās dziesmas”

Ideja: Agate Bankava, Artūrs Čukurs, Andrejs Jarovojs
Režija: Andrejs Jarovojs
Izpildījums: Agate Bankava, Artūrs Čukurs
Mūzika: Jānis Burmeisters, Artūrs Čukurs
Kustība: Agate Bankava
Teksta konsultante: Anna Belkovska
Vokāla konsultante: Beāte Zviedre

“Pazaudētās dziesmas” skan par pasauli un nedrošību, sapņiem un realitāti, par sīko un par bezgalīgo, un tik svarīgo spēju silta jūlija dzīvesprieku saglabāt drēgnā oktobra rītā. Izrāde par mūsu gatavību iedziļināties, paraudzīties uz ierasto citu acīm, pieņemt to, ko neizprotam. Pārvarot bailes no nezināmā un izmantojot ķermeni, balsi un ritmu kā galvenos izteiksmes līdzekļus, radošā komanda ļāvusies drosmei piedzīvot jaunus apvāršņus un aicina skatītājus kopīgi nosapņot ļoti gribēto un vajadzīgo rītdienu.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

 

 

 

Dirty Deal Teatro izrāde “Konklāvs”/ Teātra festivāls Nr. 1

Dirty Deal Teatro izrāde “Konklāvs”

Kinga etīde jauniešiem
Autori: Klāvs Kristaps Košins, Diāna Kondraša

Virs Vatikāna paceļas balti dūmi – konklāvs ir ievēlējis pāvestu. Tikmēr Rīgā, Baznīcas ielā 9/11 piestāj policijas busiņš.
Lēmums par speciālās izmeklēšanas darbības – speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanu neatliekamā kārtībā:
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī 2020. gada 14. janvārī tika uzsākts kriminālprocess ar lietas Nr.5248542527 par to, ka 2020. gada 14. janvārī tika iegūtas ziņas par narkotisko vielu nelikumīgu realizāciju Rīgas reģiona teritorijā. Liecinieks savās liecībās norāda, ka pazīst vīrieti ar segvārdu “Konklāvs”, kurš nodarbojas ar narkotisko vielu-marihuānas realizāciju. Šā brīža pirmstiesas procesa stadijā ir radušies izmeklēšanai labvēlīgi apstākļi, kas ļauj nekavējoties veikt kriminālprocesuālās darbības narkotisko vielu nelegālas aprites apkarošanai, vienlaicīgi pārtraucot personu noziedzīgās darbības.

Izrāde “Konklāvs” ir krimināls detektīvs, kas balstīts Klāva Kristapa Košina personiskajā, dokumentālajā stāstā par atkarībām šī vārda visplašākajā nozīmē. Izrāde ir Klāva diplomdarbs, absolvējot Latvijas Kultūras akadēmijas “Dramatiskā teātra režijas mākslas” kursu.

Izrāde 2021. gadā saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu par nebijušu atkailinātu patiesības pakāpi, par galvenā varoņa pašatklāsmes ceļu, kurā no izmisuma dzīlēm piedzimst viņa laikabiedriem noderīgas atziņas.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

 

Rēzeknes teātra “Joriks” izrāde “Mans kaimiņš ebrejs”

Muzikāli dokumentāla izrāde latviešu un krievu valodā.

Izrāde ir par ebreju kopienas dzīvi dažādu laikmetu griezumā un valstu ietvaros Latgales teritorijā, par tradīcijām, kultūru un vēstures notikumiem. Saikne no pagātnes līdz pat šodienai.

Komponists: Jēkabs Nīmanis
Režisors: Mārtiņš Eihe
Dramaturģija: Krista Burāne
Scenogrāfija: Pamela Butāne
Vēstures konsultants: Kaspars Strods
Dziesmu tekstu autors: Kirils Vilhelms Ēcis

Lomās: Inese Pudža, Rūta Holendere, Karīna Lučiņina, Sandija Dovgāne, Jana Ļisova, Artūrs Čukurs, Kristīne Klimanova, Larisa Beilo, Tatjana Suhiņina – Pecka, Jekaterina Garfunkele, Nadežda Voronova, Larisa Ščukina, Aivars Pecka, Kārlis Tols, Vladimirs Petrovs, Genādijs Voronovs.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

Izrāde bērniem “Sniegbaltītes skola”

Muzikāla Ziemassvētku pasaka bērniem “Sniegbaltītes skola”

Leģendārā pasaka “Sniegbaltītes skola” ir kļuvusi par vienu no mīļākajam bērnības pasakām jau daudzām paaudzēm. Šogad Latvijas Jaunatnes teātris saviem skatītājiem piedāvās jaunu un krāšņu šīs muzikālās bērnu pasakas iestudējumu, kurā darbosies visiem labi zināmie pasakas tēli – Sniegbaltīte, Salatēvs, zaķēni, vilcēns un citi meža zvēri.

Lomās -Laima Miltiņa, Jānis Jarāns, Raimonda Vazdika, Jānis Skanis, Juris Millers, Dace Makovska, Jānis Mūrnieks, Sandis Bergholds, Kārlis Tols, u.c. Izrādē piedalīsies arī bērnu tautas deju ansambļa “Dzintariņš” dejotāji. Izrādes režisors – Jānis Mūrnieks, horeogrāfe Sanita Misika, producents – Juris Millers. Izrāde paredzēta pirmsskolas vecuma skatītājiem un jaunāko klašu skolēniem.

Informējam, ka pasākuma laikā var tikt veikta pasākuma un tā apmeklētāju video un foto fiksēšana ar mērķi šos ierakstus padarīt publiski pieejamus. Biļete uz pasākumu ir jāiegādājas ikvienam pasākuma apmeklētājam.

Organizē Producents.lv SIA

Jubilejas koncerts “IGO 60”

Jubilejas koncerts “IGO 60”

Leģendārais dziedātājs, mūziķis un daudzpusīgais mākslinieks Igo, kura vārds ir kā latviešu mūzikas kvalitātes zīmols, šogad 29.jūnijā atzīmēs savu 60 gadu jubileju, ko nolēmis krāšņi nosvinēt ar koncertiem un izstādēm visā Latvijā –  Ventspilī mūziķis ar koncertu viesosies 1.oktobrī plkst. 16:00 teātra namā “Jūras vārti”. Koncertā kopā ar Igo uz skatuves kāps gan mūziķi, ar kuriem jubilārs savas karjeras laikā sadarbojies, gan komponisti, kas rakstījuši dziesmas tieši Igo balsij.

Koncertā skanēs Igo zelta repertuārs – dziesmas no grupām “Līvi”, “Remix” un “Liepājas brāļi”, kā arī fragmenti no Zigmara Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis”, operas “Parīzes Dievmātes katedrāle” u.c. darbiem.

“Šie būs koncerti, kur būs dzirdami skaņdarbi, kurus klausītāji vienmēr grib dzirdēt un gaida, kuri ikvienam raisa emocijas, atmiņas, kuriem var dziedāt līdzi. Kompozīcijas, kuras pārdzīvojušas laika pārbaudi un joprojām klausās vairākās paaudzēs,” saka Igo.

Igo ir aktīvs vēljoprojām un rada skaņdarbus arī pēdējos gados, kuri guvuši lielu popularitāti šodien. Līdzās šīm dziesmām koncertā skanēs arī agrāk radītie Igo izpildītie hiti, kuru autori ir Raimonds Pauls, Zigmars Liepiņš, Ēriks Ķiģelis, Jānis Strazds, Jānis Lūsēns, Mārtiņš Brauns, Uldis Marhilevičs, Aivars Hermanis, Valts Pūce un arī pats Igo. Programmā iekļautas kompozīcijas: “Brīva diena”, “Vējš sola lapai debesis”, “Redzēj puisis, redzēj meita”, “Nojausma”, “Mālos pelēkos”, “Ieelpots”, “Bet dzīvē viss ir savādāk”, “Nepiesauc, nepasauc mani vēl”, “Kā senā dziesmā”, “Laika dziesmiņa”, “Meitenei kafejnīcā”, “Pilnmēness naktī”, “Zīlīte” un citas zināmas kompozīcijas. Katrā koncertā repertuārs un īpašo viesu sastāvs būs atšķirīgs.

Pēdējos 10 gadus Igo aktīvi pievērsies arī vizuālajai mākslai. Top grafikas, paša dizainēti priekšmeti un trauku sērijas. Katru gadu Igo darbi redzami izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām. Paralēli tam Igo attīsta mūzikas un mākslas centru “Ceplis”, kur vada ekskursijas un meistarklases.

Igo dizaina priekšmetus, mūzikas albumus, trauku eksemplārus un grāmatas būs iespējams iegādāties pēc jubilejas koncerta. Tāpat pēc koncerta ikvienam, kurš vēlēsies, būs iespēja nofotografēties un saņemt autogrāfu.

Organizē Art Management Group, SIA

 

 

RAXTU RAXTI jubilejas koncerts

RAXTU RAXTI jubilejas koncerts

Muzikālā apvienība “Raxtu Raxti” šogad svin 10 gadu jubileju un aicina uz saviem jubilejas koncertiem un jaunā albuma “Vidū Saule” prezentācijas pasākumiem visā Latvijā. Koncertā skanēs “Raxtu Raxtu” zināmākās kompozīcijas, kuras klausītāji iemīļojuši kopš grupas darbības pirmsākumiem, kā arī pavisam jauni skaņdarbi no grupas jaunā albuma “Vidū Saule”.

Muzikālo darbību “Raxtu Raxti” aizsāka ar I. Kalniņa mūziku, ko izspēlēja tautas mūzikai pietuvinātā skanējumā, bet darbību turpināja, radot aranžējumus latviešu tautas mūzikai, kā arī radot jaunas oriģinālkompozīcijas, saglabājot latvisko kodu un mūzikas interpretāciju.

Koncertā piedalīsies:
Kristīne Kārkle-Kalniņa – balss, vijoles, kokle
Marts Kristiāns Kalniņš – balss, harmonium, klavieres, stabules, oboja
Edgars Kārklis – balss, akordeons, dūdas, stabules
Armands Treilihs – elektriskais bass
Artis Orubs – sitamie instrumenti
Ilze Grunte – ģitāras, arfa, mandolīna

Organizē Art Management Group, SIA

PRIME Orchestra Simfo šovs “Pasaules hiti”/PĀRCELTS no 12.04.

PRIME Orchestra Simfo šovs “Pasaules hiti”

Biļetes, kuras iegādātas uz sāktonēji plānoto PRIME ORCHESTRA Simfo šovu ‘PASAULES HITI’ VENTSPILĪ  09.04.2020. un vēlāk pārceltajiem datumiem, derīgas pasākuma apmeklējumam.

“PRIME orchestra” nosvinēs savu piekto gadadienu ar grandiozu jubilejas turneju un 10. decembrī ar svētku koncertu uzstāsies Ventspilī teātra namā “Jūras vārti”. Svētku programmā no cikla “Pasaules hiti” būs iekļautas labākās un skatītāju iemīļotākās kompozīcijas, kuras orķestris nospēlējis 5 gadu laikā, atjauninātā versijā, kā arī jaunas pārsteidzošas versijas hitiem, kurus orķestris vēl nav izpildījis! “PRIME Orchestra” iepriecinās fanus ar vēl vērienīgāku un izteiksmīgāku šovu, modernām skaņu tehnoloģijām, unikāliem aranžējumiem, sev raksturīgu spēcīgu dzīvo skaņu, kā arī humoru, harizmātiskiem vokāliem, specefektiem un, protams, emociju viesuli!

“PRIME Orchestra” – unikāla parādība uz pasaules mūzikas skatuves! Šis ir moderns simfoniskais jauktais orķestris – inovāciju un tradīciju, dabiskā talanta un progresīvo tehnoloģiju simbioze! “PRIME Orchestra” simfoniskais šovs vienmēr ir profesionāls, kvalitatīvs, spēcīgs, spilgts un aizraujošs. Katrā programmā ir iekļauti labākie pasaules roka, popa, elektroniskās un tagad arī repa mūzikas hiti oriģinālā simfoniskajā interpretācijā. Papildus tradicionālajiem orķestra mūziķiem „PRIME Orchestra” sastāvā ir rokgrupa, izcili vokālisti, koris un pat dīdžejs!

Organizē SIA “YOU ARE events” (Tālrunis informācijai +371 25777778)

Tikšanās ar mākslinieku Elmāru Orniņu

Tikšanās ar mākslinieku Elmāru Orniņu

Svētdien, 1. maijā plkst. 13.00 teātra nama Lielajā izstažu telpā notiks tikšanās ar mākslinieku, arhitektu Elmāru Orniņu – izstādes “Ar skatu no šķūņaugšas” autoru.

Teātra nama “Jūras vārti” lielajā izstāžu telpā skatāma arhitekta un gleznotāja Elmāra Orniņa personālizstāde “Ar skatu no šķūņaugšas” – koša, izteiksmīga un pārsteigumu pilna, kas aicināt aicina apskatīt to vēl un vēl. Mākslas darbos starp šķietami abstraktiem laukumiem un krāsu triepieniem pavīd ainavu un pilsētvides atveidi, kas pirmajā acu mirklī iespējams nav manāmi. Tos caurstrāvo brīvība un patiess gleznošanas prieks. Apgalvojums, ka šajās gleznās it viss ir savās vietās, nebūt nav pārsteidzīgs. Kompozīcija un kolorīts lieliski sader un papildina viens otru.

“Pateicoties laimīgām nejaušībām, 59 gadu vecumā Elmārs Orniņš atsāka gleznot. Viņš un vēl divi Talsu gleznotāji Andris Vītols un Andris Biezbārdis 1970. gadu beigās bija asistenti (krāsu jaucēji, gruntētāji, lakotāji, mantu nesēji) tolaik modīgajai gleznotājai Lidijai Auzai (1914 – 1989), kad viņa kombināta “Māksla” uzdevumā dekorēja Talsu pašvaldības ēku ar dižizmēra triptihu “Kurzeme”. Tagad visi trīs puiši veido Talsu Krūmu mākslas grupas ekspresionistu-abstrakcionistu kodolu. Elmāra pārsteidzoši sekmīgā ienākšana Talsu mākslinieku vidē ir gluži kā meteorīta lidojums, tikai virzienā uz augšu: ja jāsaka godīgi, sākums nemaz neliecināja, ka viņš tik ātri, jauneklīgi un veiksmīgi atradīs savu gleznošanas piegājienu – atraktīvu, brīvu formā un patīkamu krāsu pielietojumā… Viņš ir mūsu jaunais talants!” — Guna Millersone, māksliniece, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos un izstāžu kuratore.

“Arhitektūra ir viena no senākajam mākslas formām. Tāpēc arhitekta Elmāra Orniņa pievēršanās glezniecībai nav pārsteigums, drīzāk pat likumsakarība. Arhitektūrā dominē precizitāte un līnija, savukārt glezniecība sniedz iespēju māksliniekam savu pasaules redzējumu izteikt citā formveidē. Kad arhitekta senāko sabiedroto – zīmuli – aizstāj ota un špaktele, tad rezultāts uz audekla patīkami pārsteidz. Laba krāsu izjūta un to ekspresīvā saspēle uz audekla rada abstraktus, bet tai paša laikā saprotamus darbus. Rezumējot, mākslinieka darbi ir ekspresīvi un vienlaikus harmoniski, savā krāsu gammā dzīvespriecīgi.” — Uldis Jaunzems-Pētersons, mākslas zinātnieks un kurators, Talsu novada muzeja direktors.

 

Šobrīd viens no E.Orniņa darbiem skatāms konkursa “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” izstādē, Rīgā, Sv. Pētera baznīcā, kas ticis nominēts galvenajai balvai.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Elmārs Orniņš. Personālizstāde “Ar skatu no šķūņaugšas”

Elmārs Orniņš. Personālizstāde “Ar skatu no šķūņaugšas”

Teātra nama “Jūras vārti” lielajā izstāžu telpā skatāma arhitekta un gleznotāja Elmāra Orniņa personālizstāde “Ar skatu no šķūņaugšas” – koša, izteiksmīga un pārsteigumu pilna, kas aicināt aicina apskatīt to vēl un vēl. Mākslas darbos starp šķietami abstraktiem laukumiem un krāsu triepieniem pavīd ainavu un pilsētvides atveidi, kas pirmajā acu mirklī iespējams nav manāmi. Tos  caurstrāvo brīvība un patiess gleznošanas prieks. Apgalvojums, ka šajās gleznās it viss ir savās vietās, nebūt nav pārsteidzīgs. Kompozīcija un kolorīts lieliski sader un papildina viens otru.

“Pateicoties laimīgām nejaušībām, 59 gadu vecumā Elmārs Orniņš atsāka gleznot. Viņš un vēl divi Talsu gleznotāji Andris Vītols un Andris Biezbārdis 1970. gadu beigās bija asistenti (krāsu jaucēji, gruntētāji, lakotāji, mantu nesēji) tolaik modīgajai gleznotājai Lidijai Auzai (1914 – 1989), kad viņa kombināta “Māksla” uzdevumā dekorēja Talsu pašvaldības ēku ar dižizmēra triptihu “Kurzeme”. Tagad visi trīs puiši veido Talsu Krūmu mākslas grupas ekspresionistu-abstrakcionistu kodolu. Elmāra pārsteidzoši sekmīgā ienākšana Talsu mākslinieku vidē ir gluži kā meteorīta lidojums, tikai virzienā uz augšu: ja jāsaka godīgi, sākums nemaz neliecināja, ka viņš tik ātri, jauneklīgi un veiksmīgi atradīs savu gleznošanas piegājienu – atraktīvu, brīvu formā un patīkamu krāsu pielietojumā… Viņš ir mūsu jaunais talants!” — Guna Millersone, māksliniece, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos un izstāžu kuratore.

“Arhitektūra ir viena no senākajam mākslas formām. Tāpēc arhitekta Elmāra Orniņa pievēršanās glezniecībai nav pārsteigums, drīzāk pat likumsakarība. Arhitektūrā dominē precizitāte un līnija, savukārt glezniecība sniedz iespēju māksliniekam savu pasaules redzējumu izteikt citā formveidē. Kad arhitekta senāko sabiedroto – zīmuli – aizstāj ota un špaktele, tad rezultāts uz audekla patīkami pārsteidz. Laba krāsu izjūta un to ekspresīvā saspēle uz audekla rada abstraktus, bet tai paša laikā saprotamus darbus. Rezumējot, mākslinieka darbi ir ekspresīvi un vienlaikus harmoniski, savā krāsu gammā dzīvespriecīgi.” — Uldis Jaunzems-Pētersons, mākslas zinātnieks un kurators, Talsu novada muzeja direktors.

Šobrīd viens no E.Orniņa darbiem skatāms konkursa “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” izstādē, Rīgā, Sv. Pētera baznīcā, kas ticis nominēts galvenajai balvai.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

 

Anna Baklāne. Glezniecība

Anna Baklāne. Glezniecība

Izstādē skatāmas Annas Baklānes gleznas, kas aptver aptuveni septiņus-astoņus mākslinieces daiļrades gadus. Tādēļ izstādei izvēlēts visaptverošs un neierobežojošs nosaukums “Glezniecība”.

Sirreāli reālajā īstenības atspoguļojumā – cilvēku portretos, dzīvo radību tēlojumos, ainavās un augos klusajās dabās – virmo teiksmaina noslēpumainība, un ir jūtama pasakaini sapņaina noskaņa. Ātri vien top skaidrs, ka aiz smalkā, nevainojamā gleznojuma slēpjas kas vairāk. “Simboliem ir liela nozīme mākslinieces izteiksmē. Tie var spēlēt noteiktu lomu viņas personīgajā pasaulē un prātā, bet skatītājiem ir atļauta brīva vaļa tos interpretēt. No darbiem dveš dziļums, kas liek aizdomāties. Tie galīgi nav tikai ārēji krāšņi un iekšēji tukši, jo vizuālais sniegums līdzsvarojas ar darbu psiholoģisko saturu. Gleznu izmēri ir dažādi, vairumā tiek gleznots uz audekla ar eļļu, bet smalkā un profesionālā gleznošanas tehnika ir vienādi perfekta neatkarīgi no darbu lieluma.” Linda Treija

Anna Baklāne (1982) izstādēs piedalās kopš 2000. gadu sākuma. Lielākās personālizstādes: „Nomoda sapņi” galerijā „Daugava” 2009. gadā un „Sociālais tīkliņš” Agijas Sūnas mākslas galerijā 2010. gadā. 2009. gadā ieguvusi Gada gleznas balvu par gleznu Nomoda sapnis jeb Kukas parādes portrets. Piedalījusies kopizstādēs gan Latvijā, gan Eiropā, kā arī starptautiskajā vizuālās māk­slas izstādē NordArt 2015. un 2018. gadā Vācijā, kas ir viena no lielākajām žūrētajām laikmetīgās mākslas izstādēm Eiropā.

Tikšanās ar mākslinieci Annu Baklāni notiks 15. maijā plkst.11.00-13.00 teātra namā “Jūras vārti”.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Karaliskais Gruzijas Nacionālais balets “Gruzijas uguns”

Karaliskais Gruzijas Nacionālais balets “Gruzijas uguns”

Iespaidīgais deju šovs, kura laikā baudīsim pārsteidzošu meistarību, Kaukāza ritmus, dinamiskas, asas kustības, ekskluzīvus priekšnesumus ar kinžaliem un zobeniem, kā arī meistarīgu iestudējumu un krāšņus kostīms, aizvedīs neaizmirstamā ceļojumā pa senatnīgo Gruziju.

“Karaliskais Gruzijas Nacionālais balets” Gelas Pochišvili un Maijas Kiknadzes vadībā uz skatuves ir jau vairāk kā 30 gadu. Dejotājiem aplaudējuši vairāk kā 40 miljonu cilvēku 80 pasaules valstīs, izrādot savu sajūsmu dejotājiem, kas pārsteidz ar lielisku izpildījuma tehniku, neatkārtojamu artistismu, drosmi un neticamo ekspresiju, kas raksturīga tikai gruzīnu dejām.

Dejotāji nemitīgi meklē un mācās autentiskas nacionālās dejas, rod jaunus horeogrāfiskus risinājumus, piedāvājot skatuves miniatūras, stāstus un veselus priekšnesumus, kas ilustrē gruzīnu tautas pagātni un tagadni. Jaunā horeogrāfiskā programma “Gruzijas uguns” ir košs, krāsains un lirisks šovs, kas atļauj pieskarties tik neparastajai Gruzijas kultūrai un ieslīgt valdzinošajā dejas pasaulē, kas sevī harmoniski apvieno gruzīnu līdz milimetram precīzās kustības, stilu, eleganci un emocionalitāti. Programmā īpašs ir fakts, ka tās sagatavošanas laikā tika izmantota principiāli jauna pieeja – “Gruzijas uguns” nav atsevišķu deju izlase, bet gan vesela izrāde, kuru vieno kopīga ideja un sižeta līnija. Tas viss, mijiedarbojoties ar krāšņiem kostīmiem un grandiozām dekorācijām, piesaista skatītāja uzmanību un neļauj atraut acis no skatuves jau no priekškara atvēršanās brīža līdz pat mākslinieku pēdējam uznācienam.
“Karaliskais Gruzijas Nacionālais balets” uzstājies teju visās pasaules valstīs. No 1990. gada līdz šim brīdim teātris viesojies Austrijā, Somijā, Šveicē, Zviedrijā, Grieķijā, Indijā, ASV, Spānijā, Ēģiptē, Francijā, Japānā, desmit reizes Itālijā, Anglijā, Jaunzēlandē, Austrālijā, Turcijā, Izraēlā un citās valstīs. Talantīgie dejotāji horeogrāfa Gelas Pochivšvili vadībā uz tradicionālo Gruzijas tautas deju bāzes rada jaunus mūsdienu nacionālās horeogrāfijas šedevrus. Trupa ir pārliecināta, ka, pateicoties gadsimtiem senu dejas mākslas tradīciju un mūsdienu pieejas apvienošanai, viņu radītā gruzīnu deja pasaules horeogrāfijas mākslā ieņem augstu vietu.
Organizē SIA “YOU ARE events Liepāja”

 

 

Valmieras drāmas teātra izrāde “Ilgu tramvajs”

Valmieras drāmas teātra izrāde “Ilgu tramvajs”

Drāma 2 daļās

Autors – Tenesijs Viljamss
Režisors – Edmunds Freibergs
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš
Ineses Mičules tulkojums Ievas Strukas redakcijā

Lomās: Ieva Puķe, Inese Pudža, Tom J. Benedict, Rihards Jakovels, Kārlis Freimanis, Ģirts Rāviņš, Aigars Vilims, Uldis Sniķers, Māra Vīgante.

 

Trauslā un aizlauztā sapņotāja, netveramā Blānša, dzīvē zaudējusi visu, vēl cer atrast  patvērumu pie savas māsas Stellas kā pie pēdējā glābiņa. Tenesijs Viljamss lugas rakstīšanas laikā, attiecinot to uz sevi un arī uz Blānšu, ir teicis: “Šķiet, ka nejauši paziņas vai svešinieki parasti bijuši pret mani laipnāki nekā draugi. Mani pazīt nenozīmē mani mīlēt.”

Blānša, iespējams, ir aktrises lielākā dāvana. Valmieras teātra iestudējumā Blānšas loma ir režisora Edmunda Freiberga veltījums vienai no savas paaudzes labākajām aktrisēm – Ievai Puķei, kura par sev uzticēto galveno lomu saka: “Viņa ir noausta no sāpēm un nelaimīgas mīlestības. Viņas balsī skan ilgas un spīts. Viņu plosa meli un kaislība. Sekss un vardarbība. Neizskaidrojamais citādais. Dubļi un asinis. No tā visa viņa ir noausta. Un tomēr – tīra. Viena no visskaistākajām lomām, kas jelkad uzrakstīta.”

Par amerikāņu dramaturga un rakstnieka Tenesija Viljamsa 1947. gadā sarakstīto lugu “Ilgu tramvajs” fakti runā paši par sevi – pēc pirmizrādes ASV, Ņūheivenā, tajā pašā gadā tā kļuva par hitu, iekarojot skatītāju atzinību visos Amerikas teātros, kur vien tā tika iestudēta, 1948. gadā saņemot prestižo Pulicera prēmiju, bet pasaules slavu tai atnes Elijas Kazana 1951. gada filma ar Vivienu Lī un Marlonu Brando tās centrā.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Maģisko burbuļu triku izrāde “Misterybubbles”

Maģisko burbuļu triku izrāde “Misterybubbles”

Burbuļu iluzionists, lāzeršovs, neona istaba, dūmu specefekti, burbuļu triki, animatori ar muzikālo priekšnesumu, vadītājs ar rotaļām un diskotēku noslēgumā! Beidzot arī Latvijā vēl neredzētā šovā vērosim pasaules klases burbuļu trikus iluzionista Robert Valdman izpildījumā. Gaismas un dūmu specefekti padarīs izrādi aizraujošu gan lieliem, gan maziem.

Pasākumā skatītāji varēs nofotografēties neona foto stendā, kas aprīkots ar UV gaismām.
Uz vietas būs pieejams burbuļu veikaliņš, kur iegādāties burbuļu dāvaniņas lielo burbuļu priekiem no www.ziepjuburbuli.lv.

 

Organizē SIA “Ticketpoint”

 

Tikšanās ar māksliniekiem:
gleznotāju Madaru Gulbis un fotogrāfu Raimo Lielbriedi

Svētdien, 27. martā plkst. 13.00 teātra namā “Jūras vārti” notiks tikšanās ar gleznotāju Madaru Gulbis un fotogrāfu Raimo Lielbriedi, kas vienlaikus būs abu mākslinieku izstādes svinīgs noslēgums.

Madaras Gulbis glezniecības izstāde “Jūra… un jūra” skatāma teātra nama “Jūras vārti” lielajā izstāžu telpā. Māksliniece demonstrē sev tik raksturīgo, ar dziļu pārliecību noturēto un izkopto abstrakto eļļas glezniecību. Caur spožām un dzirkstošām krāsām vijas dzīvas sajūtas. Starp tām brīžiem uzmirdz tik tikko jaušamas līdzības ar apkārtējo vidi un dabu. Lasīt vairāk

Savukārt mazajā izstāžu zālē skatāma Raimo Lielbrieža fotogrāfiju izstāde “Nospiedumi”. Izstādē skatāmie darbi izgatavoti gumiarābika* nospieduma (gum bichromate print, eng.) tehnoloģijā. Šis attēlu oriģinālu izgatavošanas veids ir bijis plaši pazīstams un lietots 19. gs. beigās. Raimo Lielbriedis (1962) ir fotogrāfs un fotogrāfijas pedagogs Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Autoritāte melnbaltās analogās fotogrāfijas tehnoloģijās, populārās grāmatas “Kā fotografēt?” (Neputns, 2008) autors. Publicējis rakstus mākslas periodikā par melnbaltās fotogrāfijas estētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem. Lasīt vairāk

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem līdz 17 gadu vecumam sertifikāts nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

 

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Vasarnieki”

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Vasarnieki”

Pēc Maksima Gorkija lugas motīviem

Režija: Andrejs Jarovojs
Aktieri: Ieva Aniņa, Sandija Dovgāne, Mārtiņš Gailis, Jurģis Spulenieks
Māksliniece: Marija Ulmane
Video: Anta Aizupe (Varvara), Tom J. Benedict (Basovs), Jana Čivžele (Olga), Kaspars Dumburs (Zamislovs), Gundars Grasbergs (Dudakovs), Aleksandrs Maļikovs (Rjumins), Varis Piņķis (Šaļimovs), Iveta Pole (Jūlija), Edgars Samītis (Suslovs), Inga Siliņa (Kalerija), Andis Strods (Divpunkts), Guna Zariņa (Marja), Rihards Zelezņevs (Vlass)
Operators-inscenētājs: Dāvids Smiltiņš
Operatora asistents: Edgars Ļaksa
Montāža: Jurģis Ločmelis
Gaismotāji: Krišs Apšenieks, Dina Beināre
Grims: Linda Kolkovska, Iluta Reinberga

“Kādēļ jāapsver… jāaprēķina! … kā mēs visi baidāmies dzīvot! Ko tas nozīmē, sakiet, ko tas nozīmē? Kā mēs visi saudzējam sevi! Es nezinu, ko es runāju… Varbūt tas nav labi un vajag citādi runāt… bet es… es nesaprotu… Es sitos, kā liela, muļķīga muša sitas pret rūti… vēlēdamās tikt brīvībā.” (Maksims Gorkijs “Vasarnieki”)

Mēs aplīpam ar ideāliem un priekšstatiem, kādai jābūt dzīvei un mums tajā, līdz pienāk brīdis, kad tiekam konfrontēti ar realitāti un piedzīvojam vilšanos – kādu mēs sevi, atverot acis, galu galā ieraugām. “Vasarnieki” rāda ilūziju ieskautus cilvēkus, kuri nepārtraukti attaisnojas, kāpēc nedzīvo tā, kā vēlētos. Nespēdami samierināties ar personīgo un pasaules neviennozīmību, viņi pavada laiku dzerot un runājot, ļoti daudz runājot.
Kad Gorkijs sarakstīja lugu “Vasarnieki”, tās centrā bija viņa līdzgaitnieki – pārtikušais vidusšķiras slānis pirmajā paaudzē, kurus vairs neskar vienkāršas izdzīvošanas grūtības. Līdzīgā situācijā šobrīd ir Latvijas sabiedrība. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kam pieder politiskais un sociālais kapitāls, ir četrdesmit–sešdesmitgadnieku paaudze, kas sasniegusi zināmu labklājības līmeni, taču vienlaikus nes sevī traumatisku pieredzi, kas saistīta ar krasajām izmaiņām cilvēku dzīvēs, sabrūkot Padomju Savienībai. Paaudze, kam paklausība ieaudzināta ar pērienu un stingro roku. Cilvēki, kas mazotnē izslāpuši pēc glāstiem un uzmanības un pieaugušā vecumā to alkatīgi mēģina aizlāpīt ar statusu sabiedrībā un nebeidzamiem centieniem nopelnīt mīlestību.
Izrādes veidotāji centrā izvirzījuši cilvēku – viņa alkas, smieklus, asaras, vainas apziņu, mīlestības meklējumus. Gorkija lugas varoņi parādās video projekcijā – vasarnieki, kas iesprostoti savās dzīvēs, nokļuvuši cilpā, no kuras neredz izeju. Skaņa ir izslēgta. Uz skatuves atrodas četri jauni aktieri, kuri savā balsī atkārto uz ekrāna notiekošās sarunas.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Dzimusi vakardien”

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Dzimusi vakardien”

Režisore Ināra Slucka
Autors – Garsons Kanins
Tulkojums Ieva Struka
Scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece Marija Ulmane
Gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš
Muzikālais noformējums Gints Rutks
Video mākslinieks Toms Zeļģis
Producente Anna Vekmane

Lomās: Juris Hiršs; Inga Misāne-Grasberga; Kaspars Zvīgulis; Egils Melbārdis; Jānis Āmanis; Juris Lisners; Daiga Gaismiņa

Tam, kam ir nauda, ne vienmēr ir intelekts. Tam, kam ir intelekts,  ne vienmēr ir nauda. Par to arī šis mūžvecais stāsts, tikai autors uz šo pretrunu piedāvā palūkoties no komiskā skatupunkta. Amerikā šī luga savulaik trāpīja kā kulaks uz acs un piedzīvoja rekordilgu skatītāju atzinību. Notikumi ASV rāda, ka lugu varētu spēlēt atkal un atkal, jo vienmēr būs kāda biznesa haizivs ar skaistu, bet dumju mīļāko. Un vienmēr būs mīlestība, kuras vārdā ir vērts sākt domāt.

Izrāde “Dzimusi vakardien” iestudēta pēc vienošanās ar Concord Theatricals Samuel French, Inc. vārdā  www.concordtheatricals.com

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

 

Raimo Lielbriedis. Izstāde “Nospiedumi”

Raimo Lielbriedis “Nospiedumi”

“Jūras vārtu” mazajā izstāžu zālē izveidota Raimo Lielbrieža fotogrāfiju ekspozīcija “Nospiedumi”. Izstādē skatāmie darbi izgatavoti gumiarābika* nospieduma (gum bichromate print, eng.) tehnoloģijā. Šis attēlu oriģinālu izgatavošanas veids ir bijis plaši pazīstams un lietots 19. gs. beigās.

Raimo Lielbriedis (1962) ir fotogrāfs un fotogrāfijas pedagogs Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Autoritāte melnbaltās analogās fotogrāfijas tehnoloģijās, populārās grāmatas “Kā fotografēt?” (Neputns, 2008) autors. Publicējis rakstus mākslas periodikā par melnbaltās fotogrāfijas estētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem.

“Es ticu, ka māksla notiek starp darbu un skatītāju, un var lieliski iztikt bez lietošanas instrukcijas. Manos darbos nav nekādas koncepcijas. Nekādas. Vienīgā nozīmīgā manu darbu kvalitāte ir to izskats. Tāpēc es mēdzu izvēlēties dažādas tehnoloģijas oriģinālu izgatavošanai. Viena fotogrāfija var parādīties dažādos izskatos. Dažreiz tas pārsteidz mani pašu.

Es tā arī neesmu atradis nekādu saprotamu, paliekošu vai kaut kādā veidā vienojošu veidu, kā iedalīt fotogrāfiju kādā teorētiskā sistēmā. Es vairs neticu teorijām, neņemiet ļaunā. Vienīgais fakts, kas paliek nemainīgs ir tas, ka fotogrāfija ir vizuāls medijs.” (Raimo Lielbriedis)

_______
* Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem līdz 17 gadu vecumam sertifikāts nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Madara Gulbis. Izstāde “Jūra… un jūra”

Madara Gulbis “Jūra… un jūra”

Teātra nama “Jūras vārti” lielajā izstāžu telpā skatāma gleznotājas Madaras Gulbis personālizstāde “Jūra… un jūra”, kurā māksliniece demonstrē sev tik raksturīgo, ar dziļu pārliecību noturēto un izkopto abstrakto eļļas glezniecību. Caur spožām un dzirkstošām krāsām vijas dzīvas sajūtas. Starp tām brīžiem uzmirdz tik tikko jaušamas līdzības ar apkārtējo vidi un dabu.

Madara Gulbis izstādēs piedalās kopš 1993.gada. Savus darbus ir izstādījusi izstādēs Rīgā, Oslo, Helsinkos, Stokholmā, Hamburgā, Bonnā, Brēmenē, Frankfurtē, Štutgartē, Briselē, Lisabonā, Varšavā, Baku, Seulā, Venēcijā. Kopā jau ir bijušas 26 personālizstādes Latvijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā.

“Abstrakcija un abstrakts. Abstrahēt – tas nozīmē pievērst uzmanību būtiskajam un neņemt vērā nebūtisko. Norobežot un vispārināt atsevišķas iezīmes, skatīt tās šķirti no pārējām.

Abstraktā glezniecība ir sajūtu glezniecība. Tās priekšrocība – iespēja attēlot mirkli. Mirkli, kurš ir gana spēcīgs un svarīgs, mirkli, kurā notiek tik daudz kā būtiska. Mana glezniecība ir dabas atdarināšana, dabas imitēšana, bet ne kopēšana. Viss ir noskatīts, sajusts un saprasts dabā – kāda īpaša brīža, kāda skata, vienas sajūtas it kā fragments. Šeit es domāju dabu, vidi, visu to, kas ikdienā ir ap mums. Vidi, kurā notiek mūsu dzīves. Gleznā viss tiek pateikts tikai ar krāsu, arī kompozīcija veidota no krāsu laukumiem. Tie var būt brīvi plūstoši, viens otrā pārejoši, pārklājoši, tie var būt stingri atdalīti, norobežoti. Krāsa ir galvenā un tai skatītājā ir jāizraisa kāda sajūta, kāda doma. Protams, jāskatās un jādomā ir asociatīvi.” (Madara Gulbis)

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem līdz 17 gadu vecumam sertifikāts nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Dailes teātra izrāde “Esiet sveicinātas, skumjas”

Dailes teātra izrāde “Esiet sveicinātas, skumjas”

Radošā komanda:
Režisors – Klāvs Mellis*
Kustību režisors – Rūdolfs Gediņš*
Scenogrāfija un kostīmi – Ance Strazda*, Andris Kaļiņins
Gaismu mākslinieks – Jānis Sniķers
Mūzikas režisors – Kārlis Tone*

* Teātra trupa KVADRIFRONS

Lomās: Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Andris Bulis, Niklāvs Kurpnieks, Katrīna Griga, Milēna Miškēviča

Izrādi veidojis jaunais jau atzinīgi novērtētais režisors Klāvs Mellis, cieši sadarbojoties ar šobrīd vienu no profesionāli interesantākajiem kustību režisoriem Rūdolfu Gediņu, iestudējumu bagātinot ar izteiksmīgu kustību valodu.

Režisors Klāvs Mellis: “Tolaik, kad romāns tika sarakstīts, tas bija visai skandalozs, jo runāja par samērā vaļīgu jaunu cilvēku seksuālām attiecībām un vieglprātīgo dzīvesveidu. Mēs izrādē akcentējam stāstu par pieaugšanu, kas tostarp nozīmē arī rīcības seku apzināšanos. Strādājot ciešā komandā, esam domājuši, lai scenogrāfija un kustība kļūtu par vēl vienu spēcīgu izteiksmes līdzekli izrādē.”

“Iestudējumā ikviena aktieru kustība, tāpat kā vārds, ir piederīga žanram – īstai melodrāmai”, saka kustību režisors Rūdolfs Gediņš.
“Esiet sveicinātas, skumjas” ir franču kulta rakstnieces Fransuāzas Sagānas pirmā un, iespējams, labākā grāmata, kas tapusi vien septiņu nedēļu laikā. Šī stāsta centrā atrodas septiņpadsmit gadus vecā Sesila, kas laiku pavada laiskojoties jūras krastā un baudot kokteiļus, ar savu dekadentisko tēvu un viņa mīļoto sievieti. Viss mainās dienā, kad viesos ierodas Sesilas mirušās mātes sena draudzene Anna. Annai rūp gan meitenes nākotne, gan arī viņas sirds nav vienaldzīga pret meitenes tēvu. Tantes centieni vest ģimeni pie prāta padsmitniecei Sesilai nebūt nepatīk. Viņa daudz labprātāk turpinātu baudīt pirmo mīlestību, sauli un izklaides, tāpēc savērpj tādas intrigas, no kurām atpakaļceļa vairs nav.

Annas lomas atveidotāja Ilze Ķuzule Skrastiņa: “Manis atveidotajai varonei rūp šie cilvēki, tie ir viņas dzīves svarīga sastāvdaļa. Aiz labas gribas viņa šiem cilvēkiem vēlas palīdzēt un, jā, arī mainīt attieksmi pret dzīvi un pienākumiem. Diemžēl viņas centieni tiek uztverti kā apdraudējums un ļaunas intrigas noved pie nepaciešamas vilšanās. Skumjas var būt dažādas, tās var būt nomācošas un iznīcinošas, bet tik pat labi noslēptas bezrūpīgā dzīvesveidā, taču skumjas, kas šajos dažādajos veidos ir klātesošas sājā stāstā, galu beigās vedina domāt par to, ka katrai rīcībai ir sekas.”

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem līdz 17 gadu vecumam sertifikāts nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Grupas “bet bet” 30 gadu jubilejas koncerts/ PĀRCELTS no 01.10.

Grupas “bet bet” 30 gadu jubilejas koncerts

Grupa “bet bet” savu 30 gadu jubileju sāka atzīmēt jau 2021. gadā, taču, pulcēšanās ierobežojumu dēļ, to neizdevās realizēt pilnvērtīgi, tāpēc 2022. gadā grupa nolēmusi turpināt jubilejas turneju un nosvinēt to skaļi un jaudīgi! Par godu jubilejai grupa ir sagatavojusi savu labāko un jaunāko skaņdarbu programmu. Programmas repertuārā iekļautas tādas dziesmas kā “Kāpēc man nav sarkans mersedess”, “Pieklauvē”, “Man vienalga viss”, “Diena”, “Es tevi nemīlu”, “Mana mīļā meitene”, “Vakara vējā” un citas, laika pārbaudi izturējušas dziesmas.

Dzirdēsiet arī dažus pirmatskaņojumus no, sadarbībā ar Holivudā pazīstamās komponistes un filmas “Dvēseļu putenis” mūzikas autores Lolitas Ritmanes, speciāli grupai radītā dziesmu cikla.  Koncerta norises vietā varēs iegādāties arī jauno grupas 60 dziesmu nošu un dziesmu vārdu grāmatu, kā arī labākos grupas CD albumus un Guntara Rača jaunāko, un šogad klajā nākušo dzejoļu grāmatu “365” 4. daļa. Dažus no dzejoļiem, kas tiks veltīti kādam no klausītājiem, autora izpildījumā dzirdēsiet arī koncertā. Pēc koncerta grupas dalībnieki – Zigfrīds Muktupāvels, Guntars Račs, Uģis Tirzītis un Andris Alviķis – sniegs autogrāfus.

 

Organizē: Art Management Group

Rūdolfa Kugrēna stāvizrāde “Tagad”

Rūdolfa Kugrēna stāvizrāde “Tagad”

Ir laiks! Ir laiks smiekliem, komēdijas pilnam skatam uz pasauli, ir laiks neatlikt šī pasākuma apmeklējumu.

“Tagad” ir Rūdolfa Kugrēna septītā solo stāvizrāde. Viens no Latvijā zināmākajiem komiķiem un ražīgākais stāvizrāžu veidotājs pēc divu gadu pauzes atgriežas ar jaunu krājumu joku un vērojumu. ““Kaut kad” vai “vēlāk” laikam ir cilvēka ierastākie darbības režīmi. Lai ieliktu ātrumā “tagad”, vajag vai nu baigās nepatikšanas vai baigo jaudu. “Tagad” ir atgādinājums, ka kaut ko gaidot var gadīties nokavēt, bet īstais brīdis tāds joks vien ir. Šī ir izrāde par šo laikmetu, par cilvēkiem un norisēm šobrīd,” saka Rūdolfs.

Iesildītājs: komiķis Kalvis Troska.

 

Organizē: SIA “Comedy Latvia”

Izrāde “Karš vēl nav sācies”/ PĀRCELTS no 21.02.

Izrāde “Karš vēl nav sācies”

14. martā plkst. 19.00 teātra nams “Jūras vārti” ventspilniekiem piedāvā noskatīties starptautiskas radošās komandas veidotu un Ļeras Surkovas režisētu izrādi “Karš vēl nav sācies”, kuras pamatā pazīstamā krievu dramaturga Mihaila Durņenkova luga “TWHYS”.

Režisore Ļera Surkova izrādi veidojusi kā trīs aktieru teātri, izvēloties dažādu teātra skolu un dažādu tautību aktierus – latvieti Gunu Zariņu, lietuvieti Giti Ivanausku un Rīgas Krievu teātra aktieri Aleksandru Maļikovu. Izrādē piedalās arī pianists Rihards Plešanovs.

“Karš vēl nav sācies” sastāv no 12 novelēm, kas sarakstītas kā skeči vai monologi. Katrai novelei ir savs sižets, taču kopā tās veido vienotu dramatisko līniju.

“Lugas varoņi ir tādi paši kā mēs – neatkarīgi no valsts vai pilsētas – tie ir vecāki un bērni, vīri un sievas. Problēmas, kas viņus uztrauc, uztrauc ikvienu no mums – bailes pazaudēt savus tuvākos un ģimenes saites, tehnoloģiju attīstība un bezpalīdzīgi vecīši dziļos laukos. Patērētāju sabiedrība, kas pieradusi izvēlēties labāko, bet aizmirsusi, ko nozīmē patiesas jūtas. Agresija, kas uzliesmo ielās un neskaitāmi veidi, kā aizbēgt no realitātes,” atklāj iestudējuma radošā komanda.

Savukārt viens no izrādes varoņiem – aktieris Aleksandrs Maļikovs – saka: “Luga nav par karu, šis darbs apvieno bezgala daudz problēmu, kas iemājo cilvēkā – fobijas, paranoju, bailes. Karš jau nav tikai ārējs, tas notiek pašā cilvēkā katru sekundi, kad viņš saskaras ar jauniem apstākļiem, jauniem cilvēkiem un problēmām.”

Kopā ar režisori un aktieriem iestudējuma radošo komandu veido scenogrāfe Māra Broka, gaismu mākslinieks Matīss Beķers, skaņu operatore Olga Krikova un producente Jevgēnija Šermeņeva, producentu kompānija KatlZ.

Ieteicamais vecums 18+
Izrāde krievu valodā ar titriem latviešu valodā.

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Jāņa Bukovska (Latvian Blues Band) jubilejas koncerts

Jāņa Bukovska (Latvian Blues Band) jubilejas koncerts

Koncerta apmeklētāji varēs pieredzēt unikālu programmu – Jānis izvēlējie sev īpašus un nozīmīgus skaņdarbus kas tapuši visā ” Latvian Blues Band ” 22 gadu pastāvēšanas laikā. Klausītājiem būs iespēja ne vien baudīt iemīļotas kompozīcijas, bet arī dzirdēt jaunas vēl nebijušas dziesmas.

Arī sastāvs ar ko kopā uzstāsies Jānis, būs īpašs un citādāks, nekā klausītājiem ierasts. Jānis uz skatuves pievienosies Kristaps Rullis (pedal stīlģitāra), Jānis Pastars (ģitāra), Santa Šillere (vokāls), Annemarija Moiseja (vokāls), kā arī ilggadējie Latvian Blues Band mūziķi – Rolands Saulietis (bungas/perkusijas) un Artis Ločmelis (hammond organ/piano).

Organizē: SIA “R&B Club”

Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Tas notiek atkal”

Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Tas notiek atkal”

Līdz 19. februārim teātra namā “Jūras vārti” skatāma Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Tas notiek atkal”.

Ventspilī izstādīto gleznu kopumu veido darbi no pēdējām Alvīnes Bautras solo izstādēm “Adaptācijas Mašīna” (Rīgā,2021) un “Transs and Dance” (Jūrmalā,2021). Vairākas gleznas publiski būs apskatāmas pirmo reizi. Izstādes nosaukums sevī ietver ideju par dažādos laikos tapušu gleznu apvienojumu vienā ekspozīcijā, kas uztverams kā atkārtojums, papildinājums vai turpinājums.

Alvīnes Bautras glezniecība ir pazīstama ar portretu gleznām, taču šī ir pirmā izstāde, kurā redzamas arī ainavas, veidojot atsevišķu izstādes sadaļu. Jūras tematikai veltītās ainavas, pretēji portretiem attēlo telpu ārpus cilvēka. Abas šīs saturiski atšķirīgās gleznu sērijas vieno glezniecības stilistika, kuras idejas pamatā ir neskaidrs attēls. Ainavās tas tiek veidots radot graudaina attēla iespaidu, kā arī caur kustības elementu. Gleznu kompozīcijas iemieso sajūtu par kustības palēninājumu, tādejādi norādot uz vienmēr mainīgo skatu punktu neizbēgamību un mūžīgajām pārmaiņām.

Mākslinieces gleznotās sejas ir nemitīgos starpstāvokļos. Tie ir acumirklīgi tvērumi starp to, kas bija un to, kas būs. Seju pietuvinājumi vai šķietami mierīgās figūras nekad nav sastingušas, jo miera stāvoklis ir utopisks. Alvīne uzskata, ka kustība ir metafora par cilvēka daudzslāņaino dabu, dažādību un arī nenoteiktību. Tā ir indivīda transformācija, kas ved nezināmajā.

Alvīne Bautra maģistra grādu glezniecībā ieguvusi Latvijas Mākslas Akadēmijā. Savas zināšanas papildinājusi Kunsthochschule Berlin Weissensee, Vācijā un Igaunijas Mākslas Akadēmijā . 2018. gadā piedalījusies „Royal Arts Prize V.Edition” izstādē Londonā. Tajā pat gadā ieguvusi Brederlo – von Sengbusch mākslas prēmiju. 2019. un 2020. gadā bijusi starp konkursa Young Painter Prize finālistiem. Alvīnes darbi iekļauti mākslas grāmatās “100 Artists of the Future” (2019) un “100 [HUNDRED] Photographize Best Selected 2020 Vol. 01”, bet 2021. gadā izvēlēti dalībai izstādē Nord Art, Vācijā.

Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Tas notiek atkal” teātra namā “Jūras vārti” aplūkojama bez ieejas maksas.

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros. Bērniem līdz 12 gadu vecumam tests nav jāuzrāda.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Olgas Rajeckas jubilejas koncerts “Mana svētku diena”

Olgas Rajeckas jubilejas koncerts “Mana svētku diena”

2022. gada 7. janvārī nozīmīgu jubileju svin lieliskā latviešu dziedātāja un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Olga Rajecka. Lai atzīmētu šo notikumu, māksliniece ieplānojusi vairākus lielus koncertus, kuros viņa aicinās piedalīties māksliniekus, ar kuriem krustojušies viņas radošie ceļi.

“Koncertos piedalīsies gan deju kolektīvi, kuros esmu dejojusi un joprojām dejoju, gan mani draugi mūziķi, ar kuriem kopā esmu uzstājusies beidzamajos desmit gados, gan komponisti, kuri man rakstījuši dziesmas. Daudzi mani draugi diemžēl jau muzicē uz citām skatuvēm, taču svētki ir jāsvin. Ļoti priecājos, ka esmu nodzīvojusi līdz 2022.gadam, un tas ir tik lieliski, ka vēl varu drusku dziedāt un varu vēl uzdancot. Tāpēc būšu ļoti priecīga par iespēju atkal uzstāties publikas priekšā,” saka dziedātāja, piebilstot – katra koncerta viesu sastāvs atšķirsies.

Īpašie viesi – “Eolika”, Uģis Roze, u.c.
Video šeit

Organizē: Art Management Group

Izrāžu apvienības “Panna” izrāde “Garāža”

Izrāžu apvienības “Panna” izrāde “Garāža”

Jaunajā gadā “Pannas Teātris” skatītājiem piedāvā PIRMIZRĀDI ar pazīstamo un iemīļoto aktieri Aināru Ančevski.

Izrādes radošajā sastāvā darbojas režisors Juris Rijnieks, scenogrāfs Ivars Noviks, bet autors Pannas Teātra skatītājiem jau zināms kā izrādes “Viņi melo labāk” dramaturgs un Spēlmaņu Nakts balvas par gada sasniegumu oriģināldramaturģijā ieguvējs – Artūrs Dīcis.

Kādi “instrumenti” tad glabājas autora Artūra Dīča “Garāžā”? Negaidīti pavērsieni, izjokošana, humors, intrigas, šantāža, meli, atriebība, kaislība un mīlestība. Ar visu šo instrumentu  palīdzību Aināram un Ivaram nāksies uzkonstruēt savu īsto, vienīgo un pareizo sievieti, kaut arī tādēļ nāktos izjaukt kāda kāzas vai pat pārtraukt izrādi.

Izrādē ir skaidrs risinājums kā to izdarīt. Un dažreiz tam var palīdzēt īsts veču humors.

 

Apmeklējot pasākumu, jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kurš apliecina, ka apmeklētājs ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19, pārslimojis Covid-19 pēdējo 6 mēnešu laikā. Izrāde nav paredzēta bērniem. Apmeklējot pasākumu, obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, personalizēta biļete un derīgs sertifikāts, kā arī jāievēro izrādes norises laikā un vietā noteiktos epidemioloģiskos noteikumus.

Organizē: Savstarpējo attiecību mācību centrs SAINS

Liepājas teātra izrāde “Jaunā līgava”

Liepājas teātra izrāde “Jaunā līgava”

Neparasts stāsts 2 daļās
Režisors Dž. Dž. Džilindžers

Alesandro Bariko ir itāļu rakstnieks, kura darbi tulkoti un izdoti visā pasaulē. Romāns «Jaunā līgava» («La Sposa giovane») sarakstīts 2015. gadā un Latvijā izdots 2019. gadā, tādēļ šobrīd ir viens no apspriestākajiem rakstnieka darbiem. Romāna dramatizējumu veidojis pats režisors.

Stāsta centrālais notikums ir Līgavas ierašanās, lai pildītu sen dotu solījumu – apprecēt Dēlu. Taču solījuma pildīšanu apgrūtina fakts, ka Dēls nav uz vietas. Arī ģimene, kuras muižā jaunā Līgava ieradusies, mērojot tālu ceļu no Argentīnas, nav informēta par to, kad Dēls atgriezīsies. Un atliek tikai gaidīt, laiku pavadot šajā savdabīgajā namā, kurā valda sava kārtība un noteikumi.

Lomās:
Jaunā līgava – Madara Kalna
Māte, vecāmāte – Inese Kučinska
Tēvs – Edgars Pujāts
Meita – Ilze Trukšāne vai Signe Dancīte
Tēvocis – Kaspars Gods
Modesto – Egons Dombrovskis
Komandīni – Leons Leščinskis
Sieviete – Karīna Tatarinova
Vīrietis – Edgars Ozoliņš

Radošā komanda:
Režisors – Dž. Dž. Džilindžers
Dramatizējuma autors – Dž. Dž. Džilindžers
Režisora asistente  un horeogrāfe – Linda Kalniņa
Scenogrāfs  – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece –  Marina Medvedeva
Komponists  – Andris Vilcāns
Video mākslinieks – Artis Dzērve
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Romānu no itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros. Bērniem līdz 12 gadu vecumam tests nav jāuzrāda.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Andas Lāces performance “Pēc lēkmes”

Andas Lāces performance “Pēc lēkmes”

Sestdien, 18. decembrī, plkst. 16.00 Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” notiks mākslinieces Andas Lāces performance “Pēc lēkmes”, kas skatītājiem tiks rādīta pirmo reizi.

Kad pret sienu sistā piere vēl asiņo, bet aizvien spēcīgāk pārņem viegls, saulains miers, tā performanci “Pēc lēkmes” raksturo idejas autore, māksliniece Anda Lāce.

Tas ir kinētiska sūkļu figūru objekta, gaismas un skaņas kopums. Uz skatuves Anda Lāce performēs kopā ar komponisti Oļesju Kozlovsku, kā arī ar mūziķiem Elīnu Saveļjevu (flauta) un Tomu Timofejevu (kontrabass). Tehnisko risinājumu autors ir Ansis Bergmanis.

Performances tapšana saistīta ar pieredzi, ko Anda Lāce guvusi “Sansusī” labklājības rezidenču programmā, ilgstoši strādājot Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Darbam iedvesmojusi arī kolumbiešu rakstnieka Gabriela Garsijas Markesa “Simts vientulības gados” pieminētā “vidējās istabas” ideja, kuru māksliniece uztver kā paplašinātās brīvības telpu starp normālību un galēju ārprātu (un nāvi). Darba pamatā ir arī personisko un pasaules “lēkmju” pieredzes atblāzma.

Anda Lāce (dz. 1982) ieguvusi maģistra grādu, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Figuratīvās glezniecības Meistardarbnīcu (2008). Apmaiņas programmā studējusi Mančesteras Metropolitēna universitātē (2005). Personālās un grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs piedalās kopš 2003. gada, savukārt kopš 2010.gada notiek Andas Lāces performances.

Māksliniece vairākkārt nominēta Purvīša balvai. 2017. gadā izvirzīta Purvīša balvas finālam ar performanci “Atindēšana”.

Sadarbībā ar komponisti Alisi Rancāni šogad tapusi instalācija “Valsi dejo tā!”. Līdzīgi kā radot performanci “Pēc lēkmes”, arī šim darbam ierosme gūta “Sansusī” labklājības rezidencē, tiekoties ar senioriem sociālās aprūpes centrā un iepazīstot drosmīgu, nedaudz neprātīgu, brīvu garu. Savukārt šī gada oktobrī Rīgā, Doma laukumā norisinājās Andas Lāces performance “Grūti nošķirt, vai tā ir orģijas apjoma liekulība vai patiesi visi te pēkšņi kļuvuši labāki”. Tā radīta, reflektējot par un konfrontējoties ar Austrijas avangarda klasiķa Hermaņa Niča personālizstādi “Orģiju un mistēriju teātris” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un procesiem Latvijas sabiedrībā.

Andas Lāces performance “Pēc lēkmes” ir bezmaksas pasākums.

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros. Bērniem līdz 12 gadu vecumam tests nav jāuzrāda.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Alekseja Naumova personālizstādes “Pasaules ainavas un L’Esparrou pils” atklāšana

Sestdien, 4. decembrī, plkst. 12.00 Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” tiks atklāta Alekseja Naumova personālizstāde “Pasaules ainavas un Le chateau de l’Esparrou”, kurā daļa eksponēto darbu Latvijā skatāmi pirmoreiz.

Mākslinieka Alekseja Naumova košā un vērienīgā glezniecība Ventspilī eksponēta vairākkārt. Viņa īpašais mīlestības žanrs glezniecībā ir ainava un darbs plenērā. Turklāt, ne tikai siltajās Dienvideiropas zemēs, kur ciprešu tumšais zaļums kontrastē ar spilgto debesjumu, bet arī Latvijas skaudrajā ziemā, kad krāsa sabiezē kā agra tumsa un vienīgais dabas piedāvātais kontrasts ir audekla baltais sniegs.

“Jūras vārtos” skatāmajā izstādē dominē veldzējoši siltie Francijas dienvidi un lielformāta pasaules ainavas. Un tomēr, arī balto smilšu pludmales ainavās var ielauzties vientulības skumjas, plivinot šķietami nebūtisku un bāli zilu glābšanas stacijas karodziņu. Aleksejs Naumovs arī savos jaunākajos darbos, kas tapuši šovasar Francijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstītajā rezidencē (Les Amis de l’Espparrou) Esparū pilī, ir uzticīgs savam godprātīgajam plenērista tēlošanas veidam, piedāvājot skatītājam nevis vispārinātu un tipisku pasaules ainavu, bet tieši savu skatījumu uz šo mirkli un gaismu.

A.Naumovs beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās Glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā un radošo aspirantūru profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā. Bijis Francijas valdības stipendiāts (Sorbonne Art Plastiques, L’ Ecole Nationale des Beaux-Arts dе Paris), studējot glezniecību Parīzē. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas  rektors (2007-2017). Bijis iniciators, vadītājs, apmaiņas programmu un izstāžu kurators dažādos sadarbības projektos mākslā Itālijā, Sicīlijā, Francijā, Japānā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Spānijā, Grieķijā, Krievijā, ASV un citviet. Vairāk kā 60 personālizstāžu autors. A. Naumova ieguldījumu novērtējusi arī Latvijas valsts, piešķirot māksliniekam Latvijas Valsts Augstāko apbalvojumu – Atzinības Krusta komandiera Ordeni. 2016. gadā apbalvots ar Francijas Ordeni mākslā un literatūrā (Ordre des Arts et des Lettres).

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros. Bērniem līdz 12 gadu vecumam tests nav jāuzrāda.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Alekseja Naumova personālizstāde “Pasaules ainavas un L’Esparrou pils”

Alekseja Naumova personālizstāde “Pasaules ainavas un L’Esparrou pils”

Līdz 16. janvārim teātra namā “Jūras vārti” skatāma Alekseja Naumova personālizstāde “Pasaules ainavas un L’Esparrou pils”.

Mākslinieka Alekseja Naumova košā un vērienīgā glezniecība Ventspilī eksponēta vairākkārt. Viņa īpašais mīlestības žanrs glezniecībā ir ainava un darbs plenērā. Turklāt, ne tikai siltajās Dienvideiropas zemēs, kur ciprešu tumšais zaļums kontrastē ar spilgto debesjumu, bet arī Latvijas skaudrajā ziemā, kad krāsa sabiezē kā agra tumsa un vienīgais dabas piedāvātais kontrasts ir audekla baltais sniegs.

“Jūras vārtos” skatāmajā izstādē dominē veldzējoši siltie Francijas dienvidi un lielformāta pasaules ainavas. Un tomēr, arī balto smilšu pludmales ainavās var ielauzties vientulības skumjas, plivinot šķietami nebūtisku un bāli zilu glābšanas stacijas karodziņu. Aleksejs Naumovs arī savos jaunākajos darbos, kas tapuši šovasar Francijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstītajā rezidencē (Les Amis de l’Espparrou) Esparū pilī, ir uzticīgs savam godprātīgajam plenērista tēlošanas veidam, piedāvājot skatītājam nevis vispārinātu un tipisku pasaules ainavu, bet tieši savu skatījumu uz šo mirkli un gaismu.

A.Naumovs beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās Glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā un radošo aspirantūru profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā. Bijis Francijas valdības stipendiāts (Sorbonne Art Plastiques, L’ Ecole Nationale des Beaux-Arts dе Paris), studējot glezniecību Parīzē. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas  rektors (2007-2017). Bijis iniciators, vadītājs, apmaiņas programmu un izstāžu kurators dažādos sadarbības projektos mākslā Itālijā, Sicīlijā, Francijā, Japānā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Spānijā, Grieķijā, Krievijā, ASV un citviet. Vairāk kā 60 personālizstāžu autors. A. Naumova ieguldījumu novērtējusi arī Latvijas valsts, piešķirot māksliniekam Latvijas Valsts Augstāko apbalvojumu – Atzinības Krusta komandiera Ordeni. 2016. gadā apbalvots ar Francijas Ordeni mākslā un literatūrā (Ordre des Arts et des Lettres).

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros. Bērniem līdz 12 gadu vecumam tests nav jāuzrāda.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku orķestra un Jūras spēku orķestra rokgrupas “Vairogs” koncerts

Programmā:
I daļa
Gustavs Holsts – Pirmā svīta Mi bemol mažorā militārajam orķestrim
Gustavs Holsts – Otrā svīta Fa mažorā militārajam orķestrim
Jans de Haans – Atklājumu fantāzija
Gilberts Timmers – Jautrais klarnetists. Solists Roberts Zonīs

II daļa
Rokgrupas “Vairogs” koncertprogramma, solists Atis Ieviņš

Diriģents – Zemessardzes orķestra koncertmeistars, Štāba virsseržants Kaspars Puikevics – Puikevski

Bezmaksas pasākums.
Ieejas kartes iespējams saņemt teātra nama “Jūras vārti” kasē.

 

Organizē Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs

Dailes teātra izrāde “Testosterons” (14+)

Dailes teātra izrāde “Testosterons”

Vīriešu saruna, sievietēm klāt neesot.

Režisors: Oļegs Šapošņikovs
Scenogrāfs: Kristaps Skulte
Stila konsultants: Gatis Timofejevs
Gaismu mākslinieks: Edgars Brākmanis

Lomās: Ģirts Ķesteris, Artis Robežnieks, Aldis Siliņš, Dainis Gaidelis, Niklāvs Kurpnieks, Lauris Dzelzītis, Toms Veličko.

Izrāde “Testosterons” jeb vīriešu versija par attiecībām ir izklaidējoša, paradoksāla, seksistiska un reizē arī politnekorekta, vieglprātīga komēdija ar dramatisku sižetu. Kāzu saviesīgā daļa izvēršas ne tā, kā plānots iepriekš, jo līgava aizbēgusi, atstājot topošo vīru pie altāra vienu pašu. Taču, neskatoties uz to, tradīcijas nedrīkst lauzt un jāpaceļ glāzes par līgavaini. Viņu sauc Kornels. Kā bioloģijas fakultātes pasniedzējs, kurš specializējies ornitoloģijā, Kornels zina – jo augstāks testosterona līmenis gaiļa asinīs, jo lielāka un spilgtāka ir viņa sekste un bārda. Un tā, meklējot līdzības ar dzīvnieku pasauli, sanākušie vīriešu pārrunā, kas atšķir sieviešu un vīriešu vērtību sistēmas. Līgavainis un kāzu viesi nolemj ātri atriebt notikušo, sadodot iedomātajam vaininiekam pēc nopelniem.

Teātra kritiķe Līga Ulberte uzskata, ka “Testosterons” ir viena no asprātīgākajām komēdijām, kāda līdz šim iestudēta Latvijas teātros: “Farsam līdzīgas situācijas ik pa brīdim pārtrauc intelektuālas refleksijas un psiholoģiski paradoksi. Dramaturgs mikrobiologa Tārpeļa un ornitologa Kornela mutē ieliek virkni interesantu, no dabas pasaules aizgūtu atziņu par dzīvnieku pārošanās paradumiem, kuru konfrontācija ar cilvēku pieredzi ir negaidīta un tāpēc vien komiska.” Pēc Līgas Ulbertes sacītā, aktieru gaumes un humora izjūta, pašironija un dabiskā, precīzā reakcija uz notikumiem, kas pašiem varoņiem patiesībā ir eksistenciāli svarīgi, ne tikai raisa publikā skaļus smieklus, bet arī ik pa brīdim pārrauj tos ar nopietniem kontrapunktiem.

Vecuma ierobežojums 14+
Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu
. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

 

Valmieras drāmas teātra izrāde “Smieklu sasaukšanās”

Valmieras drāmas teātra izrāde “Smieklu sasaukšanās”

24. novembrī plkst. 18.00 teātra nams “Jūras vārti” aicina mazos skatītājus un viņu vecākus apmeklēt režisores Ineses Mičules izrādi “Smieklu sasaukšanās”, kurā kopā ar Valmieras drāmas teātra aktieriem uz skatuves kāps arī iestudējuma mūzikas autors Renārs Kaupers.

 Mūziķa Renāra Kaupera un literātes Ineses Zanderes kopdarbs – izrāde “Smieklu sasaukšanās”, kas pelnīti ieguvusi dažādu paaudžu skatītāju atzinību, izdzēš robežu starp bērnu un pieaugušo pasauli, lai lielo un mazo smiekli saplūstu vienā veselumā, lai bērni sajustos lielāki un nopietnāki, bet pieaugušie atļautos būt mazi.

“Pēc “Prāta Vētras” pieredzes zinu, ka mazajiem patīk tādas pašas dziesmas kā pieaugušajiem, un tāpēc, manuprāt, viņi nav pelnījuši kaut kādu īpašu “uti-puti” attieksmi, bet gan tādu pašu mūziku, kādu klausās viņu tēti un mammas,” atklāj  Renārs Kaupers.

Savukārt izrādes režisore Inese Mičule par paveikto saka: “Tagad jau varu teikt, ka mums ir izdevušies piedzīvojumi spogulī un sapnī, apēstas konfektes, daudzstāvu nama kāpnes un Kreica kungs, Elzas gaidīšana, ejampanti, lecampanti, sedzampanti, redzampanti. Sarunas un prātošana – dziedot, lecot, spēlējot.”

“Smieklu sasaukšanās” radošo komandu veido režisore – Inese Mičule, māksliniece – Ieva Kauliņa, horeogrāfe – Liene Stepena, gaismu mākslinieks – Aleksandrs Rjazancevs (Sanktpēterburga). Lomās – Renārs Kaupers, Pauls Iklāvs vai Kārlis Dzintars Zahovskis, Ingus Kniploks, Mārtiņš Meiers, Inese Pudža vai Ieva Estere Barkāne, Klinta Reinholde, Uldis Sniķers, Baiba Valante.

Izrāde piemērota bērniem no 7 līdz 12 gadu vecumam.

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros. Bērniem līdz 12 gadu vecumam tests nav jāuzrāda.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Ellas Mežules gleznu izstāde “Piezīmes”

Ellas Mežules gleznu izstāde “Piezīmes”

Līdz 25. novembrim teātra nama “Jūras vārti” Lielajā izstāžu telpā skatāmas Ellas Mežules gleznas jeb “Piezīmes”, kuru radīšanas procesu pati māksliniece raksturo kā pieredzē balstītu subjektivitāti.

Darbi, kas tapuši kopš 2018. gada līdz pat izstādes atvēršanas dienai, iemieso ikdienas telpu, kur selektīvā kompozīcijas izvēle rada kņudošu nenoturības nojausmu. Māksliniece caur pašas subjektīvo pieredzi aplūko atmiņu veidošanās procesu, vērojot cilvēka spēju aizmirst faktus, gadskaitļus, vārdus un nosaukumus, bet tajā pat laikā atcerēties tādas detaļas kā skaņu, smaržu, garšu, skatienu un, galvenokārt, sajūtas par to, kā notikušais mums licis justies, kam piešķiram labu vai sliktu vērtējumu.

Tikpat intuitīvi ir arī gleznojumos izmantotie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Ļaušanās nejaušībām un tehniski neprognozējamiem iznākumiem pietuvina reiz notvertajām sajūtām. Darbos tiek attēlota fragmentāra ikdienā piedzīvota telpa, kur pamazām izzūd racionālo pasauli konstruējoši lielumi, to aizpilda subjektīvi svarīgas detaļas. No notiekošā pāri palikusī atmiņa tiek destilēta līdz esencei, formējot katram unikālu notikuma atspiedumu.

Ella Mežule (1991) studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, iegūstot Humanitāro zinātņu Maģistra grādu mākslās. Zināšanas papildinājusi Īrijā (National College of Art and Design) un Itālijā (Accademia di Belle Arte di Napoli). Aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Galvenokārt eksperimentē ar dažādu tehniku kombinācijām. Pēdējos deviņus gadus darbojas kā gleznotāja un ilustratore.

 

Ieeja izstādē bez maksas. To var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, personu apliecinošu dokumentu, ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Ievas Nagliņas personālizstāde “SATURS”

Ievas Nagliņas personālizstāde “SATURS”

Izstādē aplūkojamie darbi radīti dažādos laika periodos. Pats “vecākais” no tiem – kolāža “Pieteikšanās”, tapusi 1999. gadā un iezīmē turpmāko autores pievēršanos šai un citām mākslas tehnikām. Savukārt ideja par izstādes nosaukumu radusies, pateicoties citai 2019. gadā tapušai kolāžai “Saturs”. Abi minētie mākslas darbi tiek eksponēti pirmo reizi.

“Jūras vārtos” izvietoto ekspozīciju veido vairāki mākslas darbu cikli. Plenērā Mālpilī 2014. gada vasarā tapušā cikla “Kvadrātdialogs” kompozīcija galvenokārt būvēta no koka detaļām, dažviet reljefam spēcīgi izraujoties no darba plaknes. Cikls “Atmiņas par nākotni” radīts 2019. gadā izstādei “Vēstules no Latvijas” Vitebskas Mākslas muzejā, Baltkrievijā un kopā ar darbu “Home-B” iezīmē mākslinieces pievēršanos burzīta papīra estētikai. Izstādē apskatāmās grāmatiņas ir no divu personālizstāžu cikla “Latvietis praktiskais”. Katra no tām ir unikāls autordarbs vienā eksemplārā un vistuvāk atbilst “artist book” jeb mākslinieka grāmatas konceptam.

Izstādē redzamie jaunākie darbi – “Dzīve uz saburzītas papīra lapas”, “Cancel” un “No deadline” – radīti pandēmijas laika pārdomu ietekmē. Autore spēlējas ar dažādām materialitātēm, faktūru kontrastiem un krāsu attiecībām, strādā ar abstraktām formām, mākslas darbos, bet jo īpaši kolāžās, dažkārt izpildījuma tehnikas apvienojot ar ready-made. Darbu vēstījums ir pastarpināts vai netiešs.

Mākslinice Ieva Nagliņa (1981) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu. Strādā jauktos medijos. Ir veidojusi audiovizuālas performances. Strādā kā izstāžu kuratore Rīgas Porcelāna muzejā, darbojas biedrībā “Grafikas kamera” un vada raidījumu “Subjektīvie mērījumi” radio NABA.

 

Ieeja izstādē bez maksas. To var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, personu apliecinošu dokumentu, ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Maģisko burbuļu triku izrāde / ATCELTS

Maģisko burbuļu triku izrāde

PAR  BIĻETĒM:

Ja pasākuma norise ir atcelta, tad nauda par iegādātajām biļetēm to nominālvērtībā tiek atmaksāta pircējam. Naudas atmaksa notiek sekojoši:

  • ja biļetes ir iegādātas interneta veikalā bilesuparadize.lv, tad nauda tiek ieskaitīta biļešu pircēja bankas kontā bez klienta pieprasījuma likumā noteiktajos termiņos pēc pasākuma organizatora rīkojuma saņemšanas.
  • ja biļetes ir iegādātas Biļešu Paradīzes kasē, tad  naudu par iegādātajām biļetēm var saņemt līdz ar mirkli, kad tiks saņemts pasākuma organizatora rīkojums par atmaksas uzsākšanu, likumā noteiktajos naudas līdzekļu atmaksas termiņos jebkurā Biļešu Paradīzes kasē.

 

Organizē SIA “Ticketpoint” tālr. 28600213

Maģisko burbuļu triku izrāde/ ATCELTS

Maģisko burbuļu triku izrāde

PAR  BIĻETĒM:

Ja pasākuma norise ir atcelta, tad nauda par iegādātajām biļetēm to nominālvērtībā tiek atmaksāta pircējam. Naudas atmaksa notiek sekojoši:

  • ja biļetes ir iegādātas interneta veikalā bilesuparadize.lv, tad nauda tiek ieskaitīta biļešu pircēja bankas kontā bez klienta pieprasījuma likumā noteiktajos termiņos pēc pasākuma organizatora rīkojuma saņemšanas.
  • ja biļetes ir iegādātas Biļešu Paradīzes kasē, tad  naudu par iegādātajām biļetēm var saņemt līdz ar mirkli, kad tiks saņemts pasākuma organizatora rīkojums par atmaksas uzsākšanu, likumā noteiktajos naudas līdzekļu atmaksas termiņos jebkurā Biļešu Paradīzes kasē.

 

Organizē SIA “Ticketpoint” tālr. 28600213

Valmieras drāmas teātra izrāde “Uz Akapulko, kundze!” (12+)

Valmieras drāmas teātra izrāde “Uz Akapulko, kundze!”

Īvs Žamiaks
Komēdija 2 daļās

Režisors – Edmunds Freibergs
Telpa – Aigars Ozoliņš
Kostīmi – Anna Heinrihsone
Gaisma – Toms Streilis
Lomās – Ieva Puķe, Imants Strads vai Tālivaldis Lasmanis, Māra Mennika, Krišjānis Salmiņš, Emīls Krūmiņš

Nata ir 20 gadus laimīgi precējusies, viņai ir uzticams vīrs, viņa ir māte mīlošam pusaudzim, viņas māsa, kura dzīvo pie viņas, beidzot precēsies. No malas raugoties, ideāla ģimene. Pēkšņi vienu rītu Natai piezvana kāds noslēpumains svešinieks ar piedāvājumu doties uz Akapulko, un tas viņai liek paskatīties uz sevi un savu dzīvi no malas.

Franču dramaturga Īva Žamiaka (Yves Jamiaque, 1918 – 1987) luga “Uz Akapulko, kundze!” (“Acapulco Madame”) sarakstīta 1976. gadā un pieder pie bulvārkomēdijas žanra, kam raksturīgas salontipa lugas ar intelektuāliem, asprātīgiem dialogiem un komiski izspēlētiem pārpratumiem. Latvijā dramaturga lugas uzvestas vairākkārt. Kādreizējais Valmieras teātra aktieris un režisors Edmunds Freibergs lugu pirmo reizi iestudēja Nacionālajā teātrī 1989. gadā ar Astrīdu Kairišu un Uldi Dumpi galvenajās lomās.

 

Vecuma ierobežojums 12+
Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu
. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība  un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Jaunā Rīgas teātra izrāde “Vēstures izpētes komisija” (12+)/ PĀRDOTS

Jaunā Rīgas teātra izrāde “Vēstures izpētes komisija”

Režisors Alvis Hermanis: “Taisīt izrādi par “čekas maisu” lietu ir diezgan neiespējami, jo tur katra cilvēka gadījums ir pārāk atšķirīgs, un līdz ar to vispārinājumus veikt ir bezjēdzīgi. Par katru no viņiem tad būtu jātaisa atsevišķa izrāde. Mēs nekad neuzzināsim daudzu “čekas maisos” atrasto stāstus. Vai nu tāpēc, ka viņi ir miruši, vai tāpēc, ka daudzos gadījumos tie ir pārāk intīmi un personiski, lai ar tiem dalītos publiski. Gluži tāpat, dažādu iemeslu dēļ, mēs vairs neuzzināsim daudzu čekas ziņotāju upuru stāstus.
Publicētajos sarakstos es atradu daudzus desmitus cilvēku, kurus pazinu personīgi. Un par daudzu no viņiem privāto dzīvi es zinu pietiekami, lai iztēlotos, uz kāda pamata viņi tur nokļuvuši vai tikuši šantažēti. Samest viņus visus vienā kaudzē ir diezgan sātanisks plāns, un ar šo izrādi mēs negribētu tajā piedalīties. Tāpēc šī izrāde nav par Andri Slapiņu, kura vārds ir čekas maisos un kurš, atšķirībā no mums visiem, ir atdevis dzīvību par Latvijas brīvību. Jo novienkāršota vēstures leğenda par tumšajiem un gaišajiem spēkiem būtu gan nepatiesa, gan negodīga. Šī izrāde ir par to, kā iespējams manipulēt ar cilvēkiem un kā iespējams manipulēt ar vēsturi. Gan toreiz, gan tagad.”

Izrādes autori – Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Guna Zariņa, Jevgēnijs Isajevs, Inga Tropa-Fišere, Alvis Hermanis, Margarita Zieda
Režisors, scenogrāfs – Alvis Hermanis
Kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne
Izrādē piedalās – Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Guna Zariņa, Jevgēnijs Isajevs, Inga Tropa-Fišere

Skaņa, video – Gatis Builis
Gaisma – Lauris Johansons
Fotokolāžas – Guntis Konstants
Grims un parūkas – Sarmīte Balode

2018./2019. gada teātra sezonas Spēlmaņu nakts balva Gada aktieris otrā plāna lomā (Vilis Daudziņš), Spēlmaņu nakts nominācijas Gada lielās formas izrāde, Gada režisors, Gada aktieris (Kaspars Znotiņš), Gada aktrise otrā plāna lomā (Guna Zariņa).
Latvjas sabiedrisko mediju gada balva “Kilograms Kultūra 2019” kategorijā “Teātris”.

 

Vecuma ierobežojums 12+
Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu
. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Elīnas Titānes laikmetīgās keramikas un grafikas izstādes “Vertikālais horizonts” atklāšana

2. septembrī plkst. 18.00  teātra namā “Jūras vārti”, klātesot autorei, tiks atklāta Elīnas Titānes laikmetīgās keramikas un grafikas izstāde “Vertikālais horizonts”.

Izstādē eksponētie zīmējumi un skulptūras tapušas pēdējo trīspadsmit gadu laikā dažādu mākslas darbu kolekciju, rezidenču un projektu ietvaros. Ekspozīcija veidota kontekstā ar asociatīvu izjūtu par vietu, laiku un telpu. Vertikālais virziens ir kā tiekšanās un augšanas izjūta, bet horizonts – kā plašums un vienlaikus aptveramā realitāte.

Skulpturālajiem objektiem un zīmējumiem piemīt vieglums, trauslums un plastiskums, ko caurvij Elīnai raksturīgais estētiski un tehniski filigrānais rokraksts. Mākslas darbos, to formās un faktūrā jaušama dabas klātbūtne, tomēr tiem nepiemīt tiešas norādes uz konkrēto. Elīna Titāne strādā ar visiem keramikas materiāliem: akmens masu, mālu, porcelānu, šamotu, veidojot gan lielformāta skulptūras, gan miniatūras.

“Man māksla nav ideja vai koncepcija, bet izpausme – iedvesmas materiālā. Mālā, porcelānā, uz papīra vai audekla. Necenšos definēt vai formulēt, bet atklāt tēlu pasauli. Paralēles starp  materiālu, tā izpausmi, intuitīvu uztveri un garīgām atskārsmēm ir mans prieks un motivācija darbam,” stāsta māksliniece.

Elīna Titāne ir viena no zināmākajām Latvijas mūsdienu keramiķēm, kurai ir bijušas vairāk kā divdesmit personālizstādes gan Latvijā, gan ārzemēs. Zināšanas un prasmes māksliniece papildinājusi rezidencēs, simpozijos un meistardarbnīcās Igaunijā, Zviedrijā, Korejā, Honkongā, Itālijā, Dānijā, Vācijā, Baltkrievijā, Moldovā, Turcijā, Polijā, Tunisijā, Ēģiptē, Somijā, Krievijā, Ķīnā, Ziemeļkiprā, Moldovā, Horvātijā.

 

Ieeja izstādē bez maksas. To var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu.

Savukārt izstādes atklāšanu 2. septembrī var apmeklēt tikai vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas (attiecas arī uz visu vecumu bērniem/ jauniešiem). Ierodoties uz pasākumu,  jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts un personu apliecinošs dokuments.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība un VKKF

Elīnas Titānes laikmetīgās keramikas un grafikas izstāde “Vertikālais horizonts”

No 2. septembra līdz 3. oktobrim teātra namā “Jūras vārti” skatāma Elīnas Titānes laikmetīgās keramikas un grafikas izstāde “Vertikālais horizonts”.

Izstādē eksponētie zīmējumi un skulptūras tapušas pēdējo trīspadsmit gadu laikā dažādu mākslas darbu kolekciju, rezidenču un projektu ietvaros. Ekspozīcija veidota kontekstā ar asociatīvu izjūtu par vietu, laiku un telpu. Vertikālais virziens ir kā tiekšanās un augšanas izjūta, bet horizonts – kā plašums un vienlaikus aptveramā realitāte.

Skulpturālajiem objektiem un zīmējumiem piemīt vieglums, trauslums un plastiskums, ko caurvij Elīnai raksturīgais estētiski un tehniski filigrānais rokraksts. Mākslas darbos, to formās un faktūrā jaušama dabas klātbūtne, tomēr tiem nepiemīt tiešas norādes uz konkrēto. Elīna Titāne strādā ar visiem keramikas materiāliem: akmens masu, mālu, porcelānu, šamotu, veidojot gan lielformāta skulptūras, gan miniatūras.

“Man māksla nav ideja vai koncepcija, bet izpausme – iedvesmas materiālā. Mālā, porcelānā, uz papīra vai audekla. Necenšos definēt vai formulēt, bet atklāt tēlu pasauli. Paralēles starp  materiālu, tā izpausmi, intuitīvu uztveri un garīgām atskārsmēm ir mans prieks un motivācija darbam,” stāsta māksliniece.

Elīna Titāne ir viena no zināmākajām Latvijas mūsdienu keramiķēm, kurai ir bijušas vairāk kā divdesmit personālizstādes gan Latvijā, gan ārzemēs. Zināšanas un prasmes māksliniece papildinājusi rezidencēs, simpozijos un meistardarbnīcās Igaunijā, Zviedrijā, Korejā, Honkongā, Itālijā, Dānijā, Vācijā, Baltkrievijā, Moldovā, Turcijā, Polijā, Tunisijā, Ēģiptē, Somijā, Krievijā, Ķīnā, Ziemeļkiprā, Moldovā, Horvātijā.

 

Ieeja izstādē bez maksas. To var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība un VKKF

Liepājas teātra muzikālā izrāde “Laternu stundā”

Liepājas teātra muzikālā izrāde ir  veltījums Maestro Raimondam Paulam – komponistam, kura radītā mūzika dzirdama gan pašu liepājnieku, gan arī citu Latvijas teātru  iestudējumos.  “Laternu stundā” izskanēs melodijas no izrādēm “Dāmu paradīze”, “Jauko māņu diena”, “Meža gulbji”, “Māsa Kerija” un citām.
Piedalās: Inese Kučinska, Karīna Tatarinova, Everita Pjata, Anete Berķe, Edgars Pujāts, Viktors Ellers, Armands Kaušelis, Rolands Beķeris, Mārtiņš Kalita, Kaspars Gods, Leons Leščinskis, Normunds Kalniņš, Māris Zīlmanis, Miks Akots, Raitis Eleris.

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām (attiecas arī uz visu vecumu bērniem/ jauniešiem). Ierodoties uz izrādi,  apmeklētājam jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, personu apliecinošs dokuments un personalizēta ieejas biļete.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Latvijas Leļļu teātra izrāde “Arturs un Apaļā galda bruņinieki”

Režisors: Edgars Niklasons
Scenogrāfe, leļļu māksliniece: Evita Bēta
Kostīmu mākslinieks: Edgars Niklasons
Mūzikas autori: Mārtiņš Miļevskis, Kaspars Bārbals
Video mākslinieks: Uldis Andersons

Lomās: Artūrs Putniņš, Dace Vītola, Lienīte Osipova, Elīna Bojarkina, Anrijs Sirmais, Matīss Millers, Rihards Zelezņevs.

“GIDA BALSS. Kā vēsta nostāsti, senatnē dzīvojuši daudzi jo daudzi karaļi, tomēr tikai daži no tiem spējuši iemantot tādu slavu kā drosmīgais Karalis Arturs, Logres valdnieka Utera Pendragona dēls. (..)

ANSELS. (Ķēmodamies.) Kur mājo diženu bruņinieku dvēseles… B-o-o-o-ring! (Ansels fotografē “selfiju” ar Karaļa Artura menekenu, kurš atrodas aiz vitrīnas. Piepeši manekens sakustas un Ansels salecas,) Eu, jūs redzējāt?!

Tā aizsākas stāsts par četriem 6.b klases skolēniem, kuri dodoties ekskursijā uz viduslaiku mūra pils muzeju aiz pārlieku lielas garlaicības iekļūst piedzīvojumos, kas uz visiem laikiem izmaina viņu dzīves un aizsāk galvu reibinošu cīņu par izkļūšanu no muzeja un savām baiļu sienām.

Kā noticēt sev un kļūt par varoni? Kā atšķiras varoņi un varonība leģendā par Karali Arturu un Apaļā galda bruņiniekiem un mūsdienās? Izrādes veidotāji atdzīvinās leģendu par bruņinieku laikmetu, izmantojot leļļu un objektu teātra paņēmienus, bet dramaturģiju balstīs šobrīd visā pasaulē populāro “izlaušanās istabu” jeb “escape room” noteikumos, kad, lai izkļūtu no slēgtas telpas, spēles dalībniekiem ir jāatrisina noteikts skaits uzdevumu.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

 

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Finlandizācija”

Juha Jokela
Gudra komēdija divās daļās

Neliels somu medicīnas iekārtu uzņēmums ir radījis ierīci, kas spēj ļoti precīzi analizēt smadzeņu darbību un tās traucējumus. Tā ir izcila iekārta, tomēr tā ir ļoti dārga, un ne visas slimnīcas to spēj atļauties. Patiesībā to nevar atļauties pat neviena Somijas slimnīca. Taču pateicoties Ārvalstu tirdzniecības ministrijas atbalstam, izdodas atrast partnerus Krievijā. Lugas darbība notiek no 2013. līdz 2015. gadam. Krimas okupācija notiek 2014. gadā.

Režisors: Valters Sīlis
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks: Uģis Bērziņš
Gaismu māksliniece: Krista Erdmane
Komponists: Edgars Raginskis

Lomās; Gundars Grasbergs, Ivars Kļavinskis, Uldis Anže, Daiga Gaismiņa, Jana Ļisova, Voldemārs Šoriņš, Zane Jančevska, Agnese Budovska.

“Spēlmaņu nakts 2019/ 2020” balvas:
Gada režisors – Valters Sīlis

“Spēlmaņu nakts 2019/ 2020” nominācijas:
Gada mazās formas izrāde.
Gada aktrise otrā plāna lomā – Jana Ļisova
Gada muzikālās partitūras autors – Edgars Raginskis

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām (attiecas arī uz visu vecumu bērniem/ jauniešiem). Ierodoties uz izrādi,  apmeklētājam jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, personu apliecinošs dokuments un personalizēta ieejas biļete.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība  un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Comedy Latvia. Vesels Bars Komiķu (vakcinētiem, pārslimojušiem, 16+)

Ir dzirdēts, ka smiekli pagarina mūžu, kas principā nozīmē, ka apmeklējot Comedy Latvia tūri jūs iespējams dzīvosiet mūžīgi (nenesam atbildību par šo apgalvojumu). Lai gan tas nav garantēts, tas ko varam apsolīt, ir krāsaina kompānija ar Latvijas labākajiem komiķiem un stand-up komēdijas scēnas celmlaužiem.

Skatītājus priecēs  – Rūdolfs Kugrēns, Jānis Kreičmanis, Aleksandrs Guzenko, Kalvis Troska un Jack Everitt – jeb, īsāk sakot, vesels bars komiķu.

 

Organizē Comedy Latvia SIA

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Malkas ceļi”

Radošā komanda: Andrejs Jarovojs, Rūdolfs Gediņš, Edgars Samītis un Rūdolfs Bekičs.

Pētot teātra izteiksmes līdzekļus, režisors Andrejs Jarovojs īpašu uzmanību pievērš tēlainai skatuves valodai, dažādu zīmju saspēlei un personiskai komunikācijai ar skatītāju. Katra izrāde tiek radīta kā īpašs mikrokosmoss ar saviem noteikumiem, radot satikšanās vietu mākslinieka un publikas iztēlei.
Iestudējumā “Malkas ceļi” Andrejs Jarovojs atgriežas pie teātra, kas nav balstīts tekstā. Fiziska un vizuāla izrāde, kur, spēlējoties ar koksnes materialitāti, simetriju un asimetriju, radošā komanda poētiskā veidā runā par cilvēku un kultūru, pētot vecā un jaunā līdzāspastāvēšanas noteikumus, savstarpējās attiecības un attīstības potenciālu. Izrāde-mandala par cilvēka nebeidzamajiem centieniem sakārtot pasauli un – īslaicīgajām uzvarām šajā procesā.

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām (attiecas arī uz visu vecumu bērniem/ jauniešiem). Ierodoties uz izrādi,  apmeklētājam jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, personu apliecinošs dokuments un personalizēta ieejas biļete.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvosta un Valsts Kultūrkapitāla fonds

 

TUTAS koncerts “Vasaras ceļojums”

TUTAS KONCERTS “Vasaras ceļojums”, uz kuru mazos skatītājus un klausītājus aicina bērnu iemīļotā seriāla “Tutas lietas” varoņi – burvīgā Tuta un viņas draugi Lapsa un Feneks.

Šovasar Tutai patīk ceļot! Tuta pošas pirmajā lielajā koncerttūrnejā pa Latviju, lai priekpilnā muzikālā vasaras ceļojumā dotos kopā ar visiem mazajiem koncerta apmeklētājiem, kas noteikti varēs dziedāt un dejot līdzi sev zināmajām dziesmām. Koncertā skanēs oriģināldziesmas no seriāla “Tutas lietas”, kas vedīs gan uz jūru, gan mežu, gan vecmāmiņas dārzu, gan Čučumuižu. Koncertā Tutai pievienosies arī viņas draugi – lielā Lapsa, Feneks, mūziķu grupa, kā arī Tutas dziesmu autore – Amsterdamā dzīvojošā latviešu komponiste, dziedātāja un pianiste Laura Polence.
Koncerts ilgs 45 minūtes un ir piemērots arī vismazākajiem skatītājiem. Pēc koncerta būs iespējams nofotografēties ar lielo Lapsu un Feneku, kā arī iegādāties “Tutas lietu” rotaļlietas, grāmatas, mūzikas albumus.

 

Informācija koncerta apmeklētājiem:
Koncerts notiks, ievērojot valstī spēkā esošos noteikumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai. Koncertu varēs apmeklēt cilvēki, kuri:
– ir vakcinējušies pret Covid-19;
– ir pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19;
– pēdējo 48 stundu laikā ir veikuši Covid-19 testu un tas ir negatīvs;
– pēdējo 6 stundu laikā ir veikuši Covid-19 ātro antigēna testu un tas ir negatīvs.
Pasākumu kopā ar vecākiem varēs arī apmeklēt bērni līdz 12 gadu vecumam (kas nav vakcinēti, pārslimojuši, un viņiem nebūs jāveic Covid-19 tests).
Apmeklējot koncertu, pie ieejas būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, Covid-19 sertifikāts vai analīžu rezultāti.

Biļete jāiegādājas katram neatkarīgi no vecuma.

 

Organizē SIA “Ausma Media”

TUTAS koncerts “Vasaras ceļojums”

TUTAS KONCERTS “Vasaras ceļojums”, uz kuru mazos skatītājus un klausītājus aicina bērnu iemīļotā seriāla “Tutas lietas” varoņi – burvīgā Tuta un viņas draugi Lapsa un Feneks.

Šovasar Tutai patīk ceļot! Tuta pošas pirmajā lielajā koncerttūrnejā pa Latviju, lai priekpilnā muzikālā vasaras ceļojumā dotos kopā ar visiem mazajiem koncerta apmeklētājiem, kas noteikti varēs dziedāt un dejot līdzi sev zināmajām dziesmām. Koncertā skanēs oriģināldziesmas no seriāla “Tutas lietas”, kas vedīs gan uz jūru, gan mežu, gan vecmāmiņas dārzu, gan Čučumuižu. Koncertā Tutai pievienosies arī viņas draugi – lielā Lapsa, Feneks, mūziķu grupa, kā arī Tutas dziesmu autore – Amsterdamā dzīvojošā latviešu komponiste, dziedātāja un pianiste Laura Polence.
Koncerts ilgs 45 minūtes un ir piemērots arī vismazākajiem skatītājiem. Pēc koncerta būs iespējams nofotografēties ar lielo Lapsu un Feneku, kā arī iegādāties “Tutas lietu” rotaļlietas, grāmatas, mūzikas albumus.

 

Informācija koncerta apmeklētājiem:
Koncerts notiks, ievērojot valstī spēkā esošos noteikumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai. Koncertu varēs apmeklēt cilvēki, kuri:
– ir vakcinējušies pret Covid-19;
– ir pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19;
– pēdējo 48 stundu laikā ir veikuši Covid-19 testu un tas ir negatīvs;
– pēdējo 6 stundu laikā ir veikuši Covid-19 ātro antigēna testu un tas ir negatīvs.
Pasākumu kopā ar vecākiem varēs arī apmeklēt bērni līdz 12 gadu vecumam (kas nav vakcinēti, pārslimojuši, un viņiem nebūs jāveic Covid-19 tests).
Apmeklējot koncertu, pie ieejas būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, Covid-19 sertifikāts vai analīžu rezultāti.

Biļete jāiegādājas katram neatkarīgi no vecuma.

 

Organizē SIA “Ausma Media”

Dailes teātra izrāde “Elpa” (vakcinētiem, pārslimojušiem, 12+)

Dailes teātra izrāde “Elpa”

Dankans Makmillans
Divvientulība klātienē
No angļu valodas tulkojis Gints Andžāns
Pirmizrāde – 2020. gada 15. jūlijā

Nominācijas “Spēlmaņu nakts 2019/2020” balvai:
Gada lielās formas izrāde
Gada aktrise – Ieva Segliņa
Gada jaunais skatuves mākslinieks – Kārlis Arnolds Avots
Gada muzikālās partitūras autors – Anna Ķirse

“Spēlmaņu nakts 2019/2020” balvas:
Gada jaunais skatuves mākslinieks – Kārlis Arnolds Avots
Gada muzikālās partitūras autors – Anna Ķirse

 

Viņi ir divi un jauni. Sieviete un vīrietis. Kad viņiem ienāk prātā doma par bērnu, to pavada daudzi iemesli, kāpēc tā nav laba ideja. Piemēram, zemeslode taču iet bojā, tāpēc atbildīgi būtu nevis radīt bērnus, bet stādīt mežus…
Tomēr vairums cilvēku rada pēcnācējus, nevis domā, kā atveseļot zemeslodes plaušas. Tad kāpēc viņi tagad ir apjukuši?
Privātās katastrofas, atšķirībā no tām, ko planētai prognozē zinātnieki, notiek ātri un negaidīti. Aizsit elpu bez brīdinājuma. Kā to atgūt? Un – kāpēc?

Šajā viena cēliena mīlestības stāstā skatītājiem būs iespēja nepārprotami ieraudzīt pašiem sevi, esot par lieciniekiem mīloša pāra savstarpējām attiecībām mūža garumā un atklājot krietnu savas dzīves komisma devu, kas ikdienas steigā pārtapusi par bailēm, šaubām, par “lielo” lēmumu pieņemšanu, rūpēm par pasauli un attiecību saglabāšanu.

Lomās – Ieva Segliņa un Gints Andžāns

Režisors – Dmitrijs Petrenko
Komponiste – Anna Ķirse
Gaismu mākslinieks – Edijs Feldmanis

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām (attiecas arī uz visu vecumu bērniem/ jauniešiem). Ierodoties uz izrādi,  apmeklētājam jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, personu apliecinošs dokuments un personalizēta ieejas biļete.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Puika, kurš redzēja tumsā”

“Spēlmaņu nakts 2019/2020” balvas:
Gada mazās formas izrāde
Gada gaismu mākslinieks – Lienīte Slišāne
Gada aktieris –  Kārlis Reijers
Gada režisors – Valters Sīlis

“Spēlmaņu nakts 2019/ 2020” nominācijas:
Gada aktrise otrā plāna lomā – Daiga Gaismiņa
Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs) – Rasa Bugavičute-Pēce
Gada scenogrāfs – Ieva Kauliņa
Gada video mākslinieks – Toms Zeļģis
Gada muzikālās partitūras autors – Gatis Krievāns

 

Kad tev aizsien acis ar necaurredzamu drānu, tu kļūsti cits. Izmainās tava domāšana, izmainās tavs fiziskais ķermenis un pasaules uztvere. Tu vairs neesi tas, kas tu biji pirms tam. Tu esi nezināmajā, un tu esi tajā viens pats. Un pēkšņi lietas, kuras iepriekš neprasīja nekādu piepūli, nu ir jādara lēni un uzmanīgi.
Jēkabs ir piedzimis neredzīgiem vecākiem, tāpēc viņam nav diži lielas izvēles – jābūt atbildīgam un saprotošam, jāattaisno uz viņu liktās vecāku cerības. Nē, tas nebūt nav grūti, jo viņš taču zina, ka ir īpašs – neredzīgo pasaulē Jēkabs ir vienīgais, kurš redz.  Viņš vienīgais redz tumsā! Grūti paliek brīdī, kad jāsāk iet skolā un nākas aptvert, ka patiesībā viņš vienkārši ir piedzimis neredzīgiem vecākiem un visa dzīve ir viens bezgalīgs pienākums.

Režisors – Valters Sīlis
Autore – Rasa Bugavičute -Pēce
Lomās: Kārlis Reijers, Daiga Gaismiņa, Ainārs Ančevskis, Madara Bore, Romāns Bargais

 

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām (attiecas arī uz visu vecumu bērniem/ jauniešiem). Ierodoties uz izrādi,  apmeklētājam jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, personu apliecinošs dokuments un personalizēta ieejas biļete.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Ivo Fomina jaunais mūzikas albums koncerttūrē “Cilvēks” (vakcinētiem, pārslimojušiem)

2021.gada sākumā nāks klajā jauns rokmūziķa Ivo Fomina albums “Cilvēks”, 2021.gadā ar jaunā ieraksta prezentāciju dodoties Latvijas koncerttūrē.

Līdz šim Fomins izdevis piecus soloalbumus, no kuriem pēdējais “Nekas jau nebeidzas” iznācis 2015.gadā. Jaunais albums “Cilvēks” ieguvis savu nosaukumu, pateicoties klausītāju sirdis un Muzikālās Bankas topus nopietni iekarojušai dziesmai “Cilvēks”. Tāpat albumā tiks iekļauta augustā klajā nākusī dziesma “Lai jau deg” (mūzikas autors Ivo Fomins, vārdu autors Guntars Račs), kas jau vairākas nedēļas klausāma “Muzikālā Banka” topa virsotnē un bijusi arī Radio SWH Top 1. Lielākā daļa albuma dziesmu ar Fomina mūziku un Rača vārdiem būs pilnīgi nedzirdētas.

Nu jau vairāku gadu garumā Fomins savu muzikālo karjeru veiksmīgi turpina kopā ar mūziķiem Robertu Dinteru (ģitāra), Kristapu Eihvaldu (ģitāra) un Ēriku Hanzovski (bungas), ar kuriem kopā izskanēs arī Latvijas koncerttūre 2021.gada pirmajā pusgadā.

Apmeklējot pasākumu, obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, personalizēta biļete un atbilstošs digitālais Covid-19 sertifikāts.

 

Organizē SIA “Ivo Fomina menedžments”

Ivo Fomina jaunais mūzikas albums koncerttūrē “Cilvēks” (vakcinētiem, pārslimojušiem)

2021.gada sākumā nāks klajā jauns rokmūziķa Ivo Fomina albums “Cilvēks”, 2021.gadā ar jaunā ieraksta prezentāciju dodoties Latvijas koncerttūrē.

Līdz šim Fomins izdevis piecus soloalbumus, no kuriem pēdējais “Nekas jau nebeidzas” iznācis 2015.gadā. Jaunais albums “Cilvēks” ieguvis savu nosaukumu, pateicoties klausītāju sirdis un Muzikālās Bankas topus nopietni iekarojušai dziesmai “Cilvēks”. Tāpat albumā tiks iekļauta augustā klajā nākusī dziesma “Lai jau deg” (mūzikas autors Ivo Fomins, vārdu autors Guntars Račs), kas jau vairākas nedēļas klausāma “Muzikālā Banka” topa virsotnē un bijusi arī Radio SWH Top 1. Lielākā daļa albuma dziesmu ar Fomina mūziku un Rača vārdiem būs pilnīgi nedzirdētas.

Nu jau vairāku gadu garumā Fomins savu muzikālo karjeru veiksmīgi turpina kopā ar mūziķiem Robertu Dinteru (ģitāra), Kristapu Eihvaldu (ģitāra) un Ēriku Hanzovski (bungas), ar kuriem kopā izskanēs arī Latvijas koncerttūre 2021.gada pirmajā pusgadā.

Apmeklējot pasākumu, obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, personalizēta biļete un atbilstošs digitālais Covid-19 sertifikāts.

 

Organizē SIA “Ivo Fomina menedžments”

Klāva Upaciera personālizstāde “Atkārtošana un atkārtošanās”

Klāva Upaciera personālizstāde “Atkārtošana un atkārtošanās”

Izstādē apkopoti darbi no dažādiem cikliem. Lai gan tehniski, kā arī izpildījuma ziņā tie ir atšķirīgi, darbus vieno sistemātiskums, dažādo formu un līniju abstraktais kopums. Klāva zīmējumi radīti ar zīmuļu, gēla pildspalvu, marķieru un citu rakstāmpiederumu palīdzību. Daži no tiem tapuši uz izdevniecībā apdrukātām loksnēm, kas iepriekš izmantotas ikdienas piezīmēm, un tikai vēlāk pārtapušas mākslas darbā.

Kā atklāj pats mākslinieks: “Zīmēšanā man nesagādā grūtības ilgstoši atkārtot vienu un to pašu darbību. Laikam tāpēc, ka esmu atklājis – tas ir kas līdzīgs fraktāļiem (cik nu es saprotu no matemātikas). Tu tik liec un liec klāt un beigās no tās it kā vienveidīgās masas rodas kaut kas jauns. (…) Beigās pašam vienmēr ir pārsteigums, un tas ir interesantākais.”

Ekspozīcijā iekļauti arī vairāki mākslas objekti, kuru tapšanā par vienu no galvenajiem darba rīkiem izmantota līmlente. Tā, piemēram, par mākslas darbu pārtapušas tukšās gēla pildspalvu čaulītes, kas radošā procesa rezultātā ieguvušas jaunu formu un pielietojumu.

Klāvs Upacieris dzimis Rīgā, mācījies Rīgas 1.ģimnāzijā. Vēlāk Ventspils Augstskolā studējis ekonomiku. Pārceļoties atpakaļ uz Rīgu, apguvis zīmēšanu pie mākslinieka Arnolda Plauža, un, viņa pamudināts, iestājies Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, ko absolvējis 2011. gadā. Veidojis vairākas personālizstādes, kā arī piedalījies grupu izstādēs.

Ieeja izstādē bez maksas. To var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils pilsētas dome un VKKF

Ventspils fotokluba KAKTUSS izstādes “Zeme, vai Tev sāp?” atklāšana

Ventspils fotokluba KAKTUSS izstādes “Zeme, vai Tev sāp?” atklāšana

21. jūlijā plkst. 19.00 Ventspils fotoklubs “Kaktuss” aicina uz divu gadu jubilejas izstādes “Zeme, vai Tev sāp?” atklāšanu, kas notiks pie teātra nama “Jūras vārti” galvenās ieejas.

“Zeme, vai Tev sāp?” ir Ventspils fotokluba “Kaktuss” divu gadu jubilejas izstāde. Izstādē piedalās pieci fotomākslinieki – Agnese Pastare, Krists Kūla, Gints Dreifogels, Ilze Ozola un Artūrs Orbidāns, kuri, pilnveidojot patstāvīgu ideju un interpretējot galveno tēmu, izveidojuši katrs savu darbu sēriju. Autori atspoguļojuši savu redzējumu tādās apakštēmās kā “Neredzami redzamais”, “atKritums”, “Daba. Putni. Cilvēks. Atbildība”, “Atgriešanās”, “Kad būs gana?”.

Pēc divu gadu aktīvas darbības fotopasaulē, autori ir nonākuši pie secinājuma, ka fotografēšana ir ne tikai aizraušanās, bet arī spēcīgs veids, kas ļauj saskatīt, parādīt un pastāstīt. Tā ir informācijas, emociju un sajūtu plūsmas atspoguļojums. Tā ir bezgalīgs un visaptverošs stāsts, kura vidi un varoņus veido gan fotogrāfijā attēlotais, gan viss apkārt esošais.

“Izstāde “Zeme, vai Tev sāp?” ir turpat divu gadu ilgs fotoprojekts par mums visiem, par cilvēkiem, Dabu un mūsu savstarpējo mijiedarbību. Par dzīvo, kā arī nedzīvo. Īsto, neīsto un iedomāto. Šis ir piecu fotomākslinieku stāsts par it kā apkārt neredzamo, nebeidzamo Zemes piesārņojumu, pastāvošo pārprodukciju, mūsu atstātajām pēdām. Par visatļautību,” stāsta izstādes autori.

Ieeja izstādē bez maksas. To var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu


Organizē Ventspils fotoklubs “Kaktuss” sadarbībā ar  SIA “Kurzemes filharmonija”

Ventspils fotokluba KAKTUSS izstāde “Zeme, vai Tev sāp?”

Ventspils fotokluba KAKTUSS izstāde “Zeme, vai Tev sāp?”

“Zeme, vai Tev sāp?” ir Ventspils fotokluba KAKTUSS divu gadu jubilejas izstāde, kurā piedalās pieci fotomākslinieki – Agnese Pastare, Krists Kūla, Gints Dreifogels, Ilze Ozola un Artūrs Orbidāns. Pilnveidojot patstāvīgu ideju un interpretējot galveno tēmu, autori izveidojuši katrs savu darbu sēriju, atspoguļojot savu redzējumu tādās apakštēmās kā “Neredzami redzamais”, “atKritums”, “Daba. Putni. Cilvēks. Atbildība”, “Atgriešanās”, “Kad būs gana?”.

Pēc divu gadu aktīvas darbības fotopasaulē, autori ir nonākuši pie secinājuma, ka fotografēšana ir ne tikai aizraušanās, bet arī spēcīgs veids, kas ļauj saskatīt, parādīt un pastāstīt. Tā ir informācijas, emociju un sajūtu plūsmas atspoguļojums. Tā ir bezgalīgs un visaptverošs stāsts, kura vidi un varoņus veido gan fotogrāfijā attēlotais, gan viss apkārt esošais.

“Izstāde “Zeme, vai Tev sāp?” ir turpat divu gadu ilgs fotoprojekts par mums visiem, par cilvēkiem, Dabu un mūsu savstarpējo mijiedarbību. Par dzīvo, kā arī nedzīvo. Īsto, neīsto un iedomāto. Šis ir piecu fotomākslinieku stāsts par it kā apkārt neredzamo, nebeidzamo Zemes piesārņojumu, pastāvošo pārprodukciju, mūsu atstātajām pēdām. Par visatļautību,” atklāj izstādes autori.

Izstādi var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu.

Izstādes atklāšana 21. jūlijā plkst. 19.00 pie teātra nama Jūras vārti galvenās ieejas.


Organizē Ventspils fotoklubs “Kaktuss” sadarbībā ar  SIA “Kurzemes filharmonija”

Saruna. Ieva Melgalve. Laimdota Malle, Kristīne Krauze-Slucka

Saruna. Ieva Melgalve. Laimdota Malle, Kristīne Krauze-Slucka

17. jūlijā, plkst. 17.00 teātra namā “Jūras vārti” notiks rakstnieces, dzejnieces, dramaturģes, tulkotājas un kritiķes Ievas Melgalves saruna ar māksliniecēm Laimdotu Malli un Kristīni Krauzi-Slucku.

Saruna, ko klātienē apmeklēt aicināts ikviens interesents un kuru būs iespējams vērot arī tiešraidē “Jūras vārtu” Facebook lapā, paredzēta kā Laimdotas Malles un Kristīnes Krauzes-Sluckas personālizstāžu “ooze/-ums” noslēguma pasākums. Tās gaitā mākslinieces dalīsies savā pieredzē par mākslas radīšanas procesu,tam nepieciešamajiem resursiem, kā arī iespējamo skatītāja reakciju uz mākslas izpausmēm.

 Sastopoties ar laikmetīgo mākslu, skatītājs nereti izvairās saprast un vērtēt, baidoties it kā kļūdīties. Ceru, ka saruna iedrošinās un aicinās uzticēties savām domām un emocijām,” stāsta Ieva Melgalve.

Tēmas, kas tiks apspriestas sarunas laikā, Ieva Melgalve pētījusi padziļināti, izstrādājot maģistra darbu Latvijas Mākslas akadēmijā Mākslas vēstures un teorijas apakšnozarē. Pētniecības procesā rakstniece pievērsusies mākslas darba tapšanai un tam, cik liela nozīme ir materiāliem, kas vistiešākajā veidā piedalās radošajā procesā.

“Svarīgs ir lēnais, rūpīgais un uzmanīgais darbs, kurā mākslinieces ieklausās ne tikai sevī, bet arī materiālā, ar ko strādā, piešķir tam tiesības darboties un radīt, kā ikvienā labā spēlē balansējot starp noteikumiem un kontroli un nejaušību un rotaļīgumu. Tā šķiet ne tikai estētiska, bet arī – varbūt pat primāri – ētiska izvēle, ļaujot savam ego atkāpties materialitātes priekšā,” recenzijā par izstādēm “ooze/-ums” raksta Ieva Melgalve.

Pasākuma organizatori atgādina, ka ierodoties uz pasākumu, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, kā arī Covid-19 sertifikāts, kas apliecina, ka apmeklētājs ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19, pēdējo 6 mēnešu laikā pārslimojis Covid-19 vai arī viņam ir negatīvs Covid-19 analīžu rezultāts. Visiem apmeklētājiem pasākuma laikā jālieto sejas maska.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils pilsētas dome un VKKF

Ģertrūdes ielas teātra laikmetīgās dejas iestudējums “Baiļu rutīna”

Ģertrūdes ielas teātra laikmetīgās dejas iestudējums “Baiļu rutīna”

Izrādes teksta autores, horeogrāfes un izpildītājas  Janas Jacukas solo darbs ir stāsts par spēku būt “vājajam” dzimumam. Izrāde ir ļoti personisks vēstījums par jaunas sievietes spēju sadzīvot ar visdažādākajām ikdienas bailēm – attiecībās, mājās, darbā, uz ielas.

Lai arī iestudējuma autore ir horeogrāfe, galvenās varones monologi izrādē mijas ar kustībām un pat dziesmām.
“Vārds un deja viens otru papildina, un nevar pateikt, kas ir svarīgāk – verbālais teksts vai ķermeņa valoda, kas parāda emocijas,” norāda māksliniece.

Uz jautājumu, vai izrādes pamatauditorija ir sievietes, Jana atbild: “Baiļu rutīna vairāk rezonēs ar sievietēm, bet ceru, ka arī vīriešiem būs, par ko padomāt. Tā nav taisnība, ka puikas nebaidās. Visiem ir ļauts baidīties! Tas būtu kolosāli, ja vīrieši, skatoties izrādi, atpazīs situāciju. Bailes nav vājuma pazīme, bet izdzīvošanas metode.”

Jana Jacuka Latvijas Kultūras akadēmiju absolvējusi 2018. gadā un par trīs darbiem – “Y”, “Manu acu tulkojums” un “Bedre” – nominēta “Dejas balvai 2017-2018” kategorijā “Laikmetīgās dejas dejotājs/-a”. Sadarbojusies ar teātriem kā horeogrāfe un jau par pirmo izrādi – “Mumu” Rīgas Krievu teātrī – ieguvusi “Spēlmaņu nakts” nomināciju. Pēc tam seko izrādes citos teātros, kopīgs darbs ar režisoriem Viesturu Kairišu, Georgiju Surkovu, Vsevolodu Ļisovski, Dmitriju Volkostrelovu, producenti Jevgeņiju Šermeņovu.

Biļetes uz Janas Jacukas monoizrādi “Baiļu rutīna”, kas notiks 10. jūlijā teātra namā “Jūras vārti”, iegādājamas visās “Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās.

 

Apmeklējot pasākumu, jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kas apliecina, ka apmeklētājs ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19, pārslimojis Covid-19 pēdējo 6 mēnešu laikā vai ir derīgs Covid-19 negatīvs analīžu rezultāts. Pasākumus kopā ar vecākiem var apmeklēt bērni līdz 12 gadu vecumam, kas nav vakcinēti, pārslimojuši, un viņiem nav jāveic Covid-19 tests (bērni no 12 gadu vecuma var vakcinēties, tāpēc viņiem jābūt vakcinētiem, pārslimojušiem vai jāveic Covid-19 tests). Apmeklētājam jāuzrāda arī personu apliecinošs dokuments un personalizēta biļete.  Pasākuma laikā jālieto sejas maskas.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils pilsētas dome un VKKF

Laikmetīgās dejas mākslas rezidence. Laikmetīgās dejas un mūzikas instalācija

Laikmetīgās dejas mākslas rezidence. Laikmetīgās dejas un mūzikas instalācija

Piektdien, 18. jūnijā, dejas mākslas profesionāļi un entuziasti aicināti apmeklēt Ostas ielas promenādi un teātra namu “Jūras vārti”, kur noritēs “Laikmetīgās dejas mākslas rezidence”.

Projekts “Laikmetīgās dejas mākslas rezidence”, kas tiek realizēts sadarbībā ar starptautisko laikmetīgās dejas mākslas festivālu “Laiks dejot 2021”, paredz gan meistarklašu, gan performanču norisi dažādās pilsētas vietās.

Laikmetīgās dejas meistarklase pusaudžiem notiks plkst. 12.00 Ostas ielas promenādē. Jauniešus vecumā no 12 līdz 16 gadiem gaidīs meistarklases vadītāji Ramona Levane un Edvards Kurmiņš. Savukārt plkst. 13.00 dejas profesionāļiem un pedagogiem būs iespēja gūt pieredzi Žigana Krajnčana (Slovēnija) vadībā.

Vakara noslēgumā, plkst. 19.00, ventspilnieki aicināti doties uz “Jūras vārtiem”, lai nama stiklotās fasādes logos vērotu Laikmetīgās dejas un mūzikas instalāciju. Performatīvajā priekšnesumā, kam īpašu noskaņu piešķirs mūziķa Jura Kaukuļa “dzīvā” klātbūtne, piedalīsies Latvijas kultūras akadēmijas Lakmetīgās dejas mākslas studiju programmas absolventi kopā ar horeogrāfidejotāju Olgu Žitluhinu, kā arī dejas mākslinieki no Slovēnijas.

Jau iepriekš vēstīts, ka “Laikmetīgās dejas mākslas rezidences” ieskaņas pasākums notika 4. jūnijā Lielajā laukumā, kur kopīgā meistarklasē pulcējās vairāki Latvijas un ārvalstu horeogrāfi, kā arī Ventspils deju kolektīvu vadītāji un dalībnieki.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils pilsētas dome un VKKF

No 17. jūnija līdz 18. jūlijam  teātra nama “Jūras vārti” telpās būs skatāmas divu mākslinieču – Laimdotas Malles un Kristīnes Krauzes-Sluckas – personālizstādes ar vienotu nosaukumu “ooze  / -ums”. Izstādes atklāšana 17. jūnijā plkst. 18:00

“ooze  / -ums” ir divu mākslinieču izstāžu pārklāšanās, divkārša meditācija par ķermeniskuma robežām telpā un laikā. Tie ir abu mākslinieču psihoģeogrāfiski kartējumi, kuros satiekas drūmums ar gaismu, smagums ar vieglumu. Īsie apzīmētāji ooze un –ums kalpo kā transformējoši pavedieni, kas tiecas atraisīt prombūtnes pieredzi caur zīmējumu, gaismu un fotogrāfiju.

Laimdota Malle ir maģistrantūras programmas absolvente Manchester School of Art Fine Art nodaļā Lielbritānijā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Piedalās izstādēs no 2012. gada, tostarp ar personālizstādēm “Kāds savāds, garš milzis” mākslas centrā “Noass” (2019) un “Irt”, kā arī izstādē “Savvaļa/Savage” ar darbu grupu “SEDIMENTS” (2021), Drustos. Laimdotas Malles instalācijas un darbu grupas sastāv no multimediālām vienībām, kas ietver niansētus, metaforiskus stāstus, netieši skarot jautājumus par kolektīvās un personiskās bezapziņas veidojumu nozīmi.

Kristīne Krauze-Slucka absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Latvijā izstādēs piedalās kopš 2017.gada, ieskaitot “Latvijas Mākslas akadēmijas gadsimta izstādi” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “ARSENĀLS” (2019) ar darbu “Pakļāvīgs pieskāriens”.  Kristīne Krauze-Slucka saņēmusi gleznotāja Valdemāra Tones fonda stipendiju un Ziemeļvalstu un Baltijas jauno mākslinieku Grand Prix balvu 2020 par savu darbu “Orgatopija”. Savā praksē pēta cilvēka un dabas attiecību pārmaiņu tēmu, pievēršot uzmanību adaptācijas un hibridizācijas norisēm, priekšplānā bieži vien izvirzot izvēlētā medija materialitātes aspektus.

Izstāde apskatāma līdz 18. jūlijam.

Izstādes var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils pilsētas dome un VKKF

Ventspils mākslinieku darbu izstāde

Ventspils mākslinieku darbu izstāde

Līdz 13. jūnijam  teātra nama “Jūras vārti” izstāžu telpās iekārtota Ventspils mākslinieku grupas izstāde.

Šogad izstādē piedalās – Jeļena Baranovska, Anita Birzgale, Rita Blaževiča, Sarmīte Caune, Reinis Gailītis, Vladimirs Iļibajevs Laimdota Junkara, Mārīte Kluša, Ingvilda Knāviņa, Gunta Krastiņa, Edvīns Krūmiņš, Jānis Kupčs, Janeta Liepājniece, Boriss Moisejevs, Andris Norītis, Anna Orniņa, Līva Ozoliņa, Malda Porniece, Ieva Rupenheite, Pauls Spridzāns un Sandra Vingre, kā arī Ventspils fotokluba “Kaktuss” pārstāvji – Santa Atte, Gints Dreifogels, Krists Kūla, Artūrs Orbidāns, Ilze Ozola, Agnese Pastare un Irina Popova.

Izstādē apskatāmie mākslas darbi aptver dažādus mākslas veidus – glezniecību, grafiku, keramiku, fotogrāfiju un  lietišķo mākslu. Tematiskā ziņā tie nav saistīti. Domu un ideju lidojums notverts ainavā, sadzīvē, fantāzijās un iztēles labirintos. Nemainīgi ir vien autoriem raksturīgie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi.

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils pilsētas dome

Ulda Marhileviča kino un teātra mūzikas autorkoncerts/ ATCELTS

Ulda Marhileviča kino un teātra mūzikas autorkoncerts

SIA “Art Management Group” informē, ka neprognozējamās epidemioloģiskās situācijas un ierobežojumu dēļ tiek atcelts Ulda Marhileviča kino un teātra mūzikas koncerts.
Ja biļetes iegādātas elektroniski, nauda tiks atgriezta maksātāja kontā.
Ja biļetes iegādātas kasē, naudu iespējams atgūt jebkurā “Biļešu paradīzes” kasē.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

 

 

J.Lūsēns, K.Vērdiņš. Mūzikls “Zvaigznes bērns”

J.Lūsēns, K.Vērdiņš. Mūzikls “Zvaigznes bērns”

Mūzikla visai ģimenei – ziemas pasakas “ZVAIGZNES BĒRNS” dramaturģijas pamatā izmantota slavenā Oskara Vailda pasaka. “Zvaigznes bērns”  ir krāšņs un emocionāls stāsts par cilvēka pieaugšanu un grūtību pārvarēšanu. Tās galvenais varonis meklē atbildi uz jautājumu “kas es esmu?”, uzvarot sevī ļaunumu un lepnību, mācoties pazemību un līdzjūtību, kā arī novērtējot atbalstu, ko sniedz draugi un ģimene.

Jauno mūziklu veido spēcīga radošā komanda – komponists Jānis Lūsēns, dzejnieks Kārlis Vērdiņš,  scenogrāfe un kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne, režisors Mārtiņš Kagainis, horeogrāfe Egija Abaroviča, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un vokālā pedagoģe Annija Putniņa.

Mūzikla galvenajās lomās iejutīsies Kristīne Zadovska, Zigfrīds Muktupāvels, Uģis Roze, Katrīna Dimanta, Annija Putniņa, bet Zvaigznes bērna lomu atveidos Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas audzēknis Markuss Rūtentāls.  Mūziklā piedalīsies arī citi Rīgas Doma kora skolas audzēkņi un Mūziklu nodaļas absolventi.

 

Organizē: Producentu grupa 7

 

Grupas “Eolika” jubilejas koncerts/ ATCELTS

Grupas “Eolika” jubilejas koncerts

PASĀKUMS ATCELTS!
Iepriekšpārdošanā iegādāto biļešu īpašnieki naudu var atgūt SIA “Biļešu Paradīze” noteiktajā kārtībā. Ja biļetes pirktas internetā, nauda tiks reversēta maksātāja kontā automātiski, bet, ja biļešu iegāde notikusi klātienē, naudu iespējams atgūt, vēršoties jebkurā “Biļešu Paradīzes” kasē.

 

Organizē SIA “Art Management Group”, tālr. : 29131458

Kaspara Zariņa darbu izstāde “Viss ir legāli”

Kaspara Zariņa darbu izstāde “Viss ir legāli”

No 2. aprīļa līdz 25. aprīlim teātra nama “Jūras vārti” logos skatāma latviešu mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Kaspara Zariņa darbu izstāde “Viss ir legāli”.

Izstādē aplūkojumi darbi, kuros mākslinieks audekla vietā izmanto finiera saplāksni, bet otu vietā – leņķa slīpmašīnu. Tēlus, simbolus un priekšmetus darbos aizstāj izslīpēti padziļinājumi apļi, ovāli vai vīrusu formas veidojumi; tajos slāni pa slānim atklājas lobītā finiera kārtas, kas  rezultātā veido abstraktas kompozīcijas. Savdabīga glezniecības un zemciļņa simbioze, kur krāsa ir kā pirmelemnts, kas darbojas tieši un transformējas mehāniskas iedarbības rezultātā, atklājot sākotnēji neparedzamas finiera šķiedras struktūras.

Kaspars Zariņš (1961) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Induļa Zariņa monumentālās glezniecības darbnīcu (1986). Izstādēs piedalās kopš 1980. gada, sarīkojis 30 personālizstādes. Darbi atrodas vairāku muzeju un fondu krājumos, kā arī privātajās kolekcijās, tai skaitā The Würth Collection un Schwäbisch Hall Vācijā. Darbojies grāmatu grafikā un animācijā. Saņēmis Latvijas nacionālā kino balvu “Lielais Kristaps” nominācijā “Labākais animācijas mākslinieks” par animācijas filmu “Vai tu ko teici?” (studija “Dauka”, 2009). 2017.gadā Kaspara Zariņa un Vijas Zariņas kopīgās personālizstādes “Paralēli” (LNMM izstāžu zālē „Arsenāls”, kuratore Inga Bunkše) ieguvušas Latvijas Sabiedrisko mediju gada balvu “Kilograms kultūras” nominācijā “Vizuālā māksla”. Kaspars Zariņš ir Itālijas Republikas Prezidenta ordeņa Al Merito della Repubblica Italiana kavalieris (2004). Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors kopš 1995. gada, profesors kopš 2008. gada.

“Laiks, kurā dzīvojam, ir mainījis ierastos mākslas baudīšanas paradumus. To darīt legāli un turklāt klātienē tikpat kā nav iespējams. Virtuālā vide piedāvā ceļot globālā tīmekļa neizmērojamos plašumos, tomēr tas nespēj aizstāt mākslas baudīšanas procesu. Ierobežojumi un aizliegumi ir radījuši nebijušu precedentu jauno laiku vēsturē. Svarīgākais nav tas, ka kaut kas aizliegts. Mums ir atņemtas izvēles iespējas – apmeklēt vai neapmeklēt kārtējo pasākumu, teātra izrādi, koncertu vai jebko citu.  Tādēļ Kaspara Zariņa izstāde “Viss ir legāli” teātra namā “Jūras vārti” logos ir legāla iespēja izvēlēties un ļauties procesam – mērķtiecīgi dodoties vai nedodoties to aplūkot”, pārdomās dalās mākslas zinātnieks un izstāžu kurators Uldis Pētersons.

 

 

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils pilsētas dome

Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstāde

Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstāde

Pielāgojoties apstākļiem, kas šobrīd nepieļauj izstāžu apmeklējumu klātienē, teātra nams “Jūras vārti” piedāvā iepriekš nepraktizētu pieeju mākslas darbu eksponēšanā, proti, no 23. februāra nama logos (Karlīnes un Loču ielā) būs skatāma daļa Daugavpils Marka Rotko mākslas centra sagatavotās starptautiskā glezniecības simpozija “Silva Linarte” dalībnieku, kā arī gleznotājas Silvas Linartes mākslas darbu ekspozīcijas.

Otra izstādes daļa, kas izvietota teātra nama telpās, būs vērojama virtuāli – “Jūras vārtu” sociālo tīklu kontos.

Izstādē līdzās Silvas Linartes (Latvija) gleznām izvietoti Agatas Čermuškinas-Črutas (Polija), Svena Drobnica (Zviedrija), Gonsalo Rodrigesa Gomesa (Spānija), Gunas Millersones (Latvija),  Ģiedres Riškutes (Lietuva), Oksanas Vronskas (Latvija), Osvalda Zvejsalnieka (Latvija), Ingrīdas Ivanes (Latvija), Ričarda Garbačauska (Lietuva), Kataržinas Kovaļskas (Polija), Francišeka Ledohovska (Polija) un Līsas Krūsmegi (Igaunija) darbi.

 Apliecinot mākslinieces Silvas Linartes ieguldījumu glezniecības mākslas medijā un apzinoties viņas radošā mantojuma unikalitāti, kā arī veicinot interesi par Daugavpili kā mākslinieciski rosinošu pilsētu, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs kopš 2019. gada aicina māksliniekus piedalīties mākslinieces vārdā nosauktajā glezniecības simpozijā, lai sev raksturīgā mākslinieciskā rokrakstā reflektētu par cilvēka, telpas un laika kategorijām, kas bija klātesošas Silvas Linartes mākslā.

Līdz šim starptautiskais glezniecības simpozijs “Silva Linarte” pulcējis māksliniekus gan no Latvijas, gan ārvalstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Krievija, Zviedrija, Spānija),  lai satiktos radošā dialogā, apcerētu Silvas Linartes dzīvi un radošo mantojumu, kā arī izjustu Daugavpils īpašo vidi. Simpoziju laikā tapuši vairāk nekā 40 mākslas darbi, un šobrīd tie glabājas mākslas centra kolekcijā.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcija ir tapusi līdz ar ideju par mākslas centra izveidi. Ik gadu tā tiek papildināta ar iepirkumiem, simpoziju dalībnieku radošo veikumu un vērtīgiem dāvinājumiem no māksliniekiem un sadarbības partneriem, apliecinot esošo un turpmāko sadarbību mākslas projektu īstenošanā. Pašlaik kolekcijā ir vairāk nekā 2000 mākslas darbu dažādos mākslas medijos. Rotko centra misija ir ne tikai saglabāt šo vērtīgo kolekciju, bet arī to regulāri izrādīt gan mākslas centrā, gan arī citās kultūras un mākslas telpās Latvijā un ārvalstīs.

Logs ir viens no vadošajiem motīviem Latgalē dzimušās mākslinieces un mākslas pedagoģes Silvas Linartes (1939-2018) glezniecībā. Logos gleznotas ne tikai abstraktās ainavas, bet arī mākslinieces dzīves pieredze un pasaules uztvere. Tās ir liecības par izsūtījumā pavadītājiem gadiem, caur vilciena logiem noskatītās Latvijas ainavas, skati, kas paveras no dzimtas māju plašajiem logiem. Lakoniskajā, šķietami trauslajā glezniecības manierē radītās dabas ainas, atmiņu fragmenti vai mākslinieciski vēstījumi atklāj mākslinieces niansēto redzējumu, smalko sajūtu liecinājumu un profesionālo tēlojumu.

Silva Linarte dzimusi 1939. gada 26. februārī Daugavpils novada Līksnas pagastā. Bērnību pavadīja izsūtījumā Krasnojarskas apgabalā Sibīrijā. Pēc atgriešanās Latvijā absolvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, kā arī Mākslas akadēmiju, iegūstot pedagoģes un gleznotājas kvalifikāciju. Ilgus gadus bija Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas pedagoģe. Pēc valsts neatkarības atgūšanas Silva Linarte atgriezās tēva dzimtajās mājās, pedagoga darbu turpinot Daugavpils mākslas vidusskolā „Saules skola” un līdzās tam 1993. gadā uzņemoties arī Daugavpils pilsētas galvenās mākslinieces amatu. Pēdējie mākslinieces dzīves gadi tika pavadīti intensīvi gleznojot un piedaloties neskaitāmās izstādēs. Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijā ietilpst 48 mākslinieces darbi. Viņas radošais devums pārstāvēts arī daudzās privātkolekcijās ASV, Vācijā, Kanādā, Bermudu salās, Ķīnā, Zviedrijā, Norvēģijā.

Marka Rotko mākslas centra izstāde teātra nama “Jūras vārti” logos būs aplūkojama divas nedēļas, līdz 9. martam.

Izstādes organizatori aicina mākslas darbus apskatīt pievakarē, kad ekspozīcija tiek papildu izgaismota.

Sadarbības partneris – SIA “VentSystem.lv”

 

Atbalsta Ventspils pilsētas dome un VKKF

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai saskaņā ar mūsu Sīkdatņu politiku
Piekrītu
Situs sbobet resmi terpercaya. Daftar situs slot online gacor resmi terbaik. Agen situs judi bola resmi terpercaya. Situs idn poker online resmi. Agen situs idn poker online resmi terpercaya. Situs idn poker terpercaya.

situs idn poker terbesar di Indonesia.

List website idn poker terbaik.

Kunjungi situs mpo slot online terpercaya

Kunjungi Situs slot mpo online terbaik Indonesia.

Situs agen slot terpercaya dan resmi

slot hoki gacor