Koncerts “Mans zelts ir mana tauta”

Piedalās:
Zigfrīds Muktupāvels,
Dināra Rudāne,
Anmary,
Atis Ieviņš.

Instrumentālā grupa: Jānis Lūsēns, Aivars Gudrais, Harijs Gūtmanis, Uģis Upenieks un Jānis Lūsēns juniors.

Koncertā skanēs Jāņa Lūsēna, Zigmara Liepiņa, Raimonda Paula, Ulda Marhilēviča, Jura Kulakova, Mārtiņa Brauna, Ulda Stabulnieka, Harija Zariņa un citu komponistu melodijas. Kā īpaši emocionāls vēstījums koncertā būs ne tikai izcila mūzika, bet arī latviešu dižgaru – dzejnieku balss audioieraksti, lasot savu dzeju, kas veltīta mūsu zemei un tautai.

“Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods…”  Lai arī šīs Rūdolfa Blaumaņa dzejas rindas tapušas pirms 120 gadiem, aktuālas tās kļuvušas tieši šodienas kontekstā. “Ir īstais laiks pastāvēt par mūsu Latvijas valsti, tās godu un vērtībām. Par Tēvzemi, valodu un spēku, jo tieši dziesmās ir spēks. Dziesmā mēs esam vienoti un stipri. Tas šobrīd nepieciešams visvairāk”, uzsver koncertu producents Aigars Dinsbergs, atgādinot, ka šī programma ir turpinājums pirms 14 gadiem aizsāktajai valsts svētku koncertsērijai.

Iepriekšējos gados šajā ciklā tapušas programmas “Mana dziesma Latvijai”, “Latviešu kino un teātra zelta dziesmas”, “Brīvās Latvijas dziesmas”, “Manas tautas dziesmas”, „Manai Dzimtenei”, „Es savai Tēvzemei” un citas.

Mākslinieces Guntas Kalseres gleznu izstāde

Koncerts MEKLĒJIET SIEVIETI!

Koncertā piedalās:
solistes Aija Vītoliņa, Elza Rozentāle, Annija Putniņa, Māra Upmane-Holšteine,
Ventspils Kamerorķestris, jauktais koris “Ventspils”,
instrumentālā grupa: Ritvars Garoza, Zane Volberga (taustiņinstrumenti), Jānis Bērziņš, Aleksis Zariņš (ģitāras), Ivars Ozols (basģitāra), Gundars Lintiņš, Edgars Zaurs (sitaminstrumenti).
Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents – Aigars Meri.
Dziesmu aranžijas – Ginta  Rūse un Emīls Zilberts.

Aleksandra Dimā (tēva) romānā “Parīzes mohikāņi” (1854) sastopamā un kulta statusu ieguvusī frāze Cherchez la femme, pardieu! Cherchez la femme! (latv. Meklējiet sievieti, Dieva dēļ! Meklējiet sievieti!) ir saistīta ar kriminālnozieguma motīva atklāšanu, kur vainojama sieviete…

Mūzikā sievietes balss vienmēr ir bijusi virzītājspēks un simbols. Daudzas dziesmas, pateicoties izcilām interpretācijām un fenomenālām balsīm, kļuvušas par neatņemamu mūzikas vēstures sastāvdaļu.

Koncertā būs iespēja dzirdēt skaņdarbus, ko izpildījusi rokenrola karaliene Tīna Tērnere, popa dieviete Šēra, iespaidīgās balss īpašniece Doloresa O’Riordana, leģendārā britu dziedātāja Eimija Vainhausa, ekscentriskas elegances simbols Enija Lenoksa, kantrīmūzikas ikona Dollija Pārtone, Ņujorkas indīroka seja Karena O (Kārena Lī Orzoleka) no grupas “Yeah Yeah Yeahs” un citas talantīgas dziedātājas. Izskanēs skaistākās dziesmas rokmūzikas un popmūzikas vēsturē, kuras pirmatskaņoja sievietes – dziedātājas.

Koncertu organizē SIA “Kurzemes filharmonija”, finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Koncerts pārcelts no koncertzāles “Latvija” uz teātra namu “Jūras vārti”. Iepriekš iegādātās biļetes derīgas, iespējamas izmaiņas biļešu vietās, jo tās tiek pielāgotas teātra nama skatītāju zālei.

Tālr. informācijai +371 25773303 (koncertzāle “Latvija”)

Andris Kalnozols

KALENDĀRS MANI SAUC

Maiguma drāma 3 daļās

Režisors – Mārtiņš Eihe
Dramatizējuma autore – Rasa Bugavičute-Pēce
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Pamela Butāne
Gaismu mākslinieks – Gatis Priednieks-Melnacis
Mūzikas autors – Emīls Zilberts
Kustību režisors – Aigars Apinis
Lomās: Meinards Liepiņš, Aigars Apinis, Anna Nele Āboliņa, Regīna Devīte, Mārtiņš Liepa, Mārtiņš Meiers, Inese Ramute, Diāna Krista Stafecka, Kārlis Dzintars Zahovskis

Pirmizrāde: 2022. gada 12. aprīlis

Koncerts “Es varēju sadejot”

Piedalās:

•  Saldus TIKS centra tautas deju ansamblis “Kursa” (vadītāja I.Buša)
• Kuldīgas kultūras centra tautas deju ansamblis “Venta” (vadītāja Z.Serdante)
• Kandavas jauniešu deju kolektīvs “Imuliņa” (vadītāja A.Eimane)
• Kandavas vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ozolāji” (vadītāja A.Eimane)
• Rīgas VEF kultūras pils tautas deju ansamblis „ Zelta sietiņš” (vadītāja B.Šteina)
• Jelgavas novada Elejas Saieta nama jauniešu deju kolektīvs “Tracis” (vadītāja I.Lejava-Majore)
• Slampes kultūras pils tautas deju kolektīvs “Laisma” (vadītāja L.Cīrule)
• pašmāju deju ansambļa “Liedags” jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi (vadītāja I.Liepiņa)

11. martā plkst. 17.00 uz teātra nama “Jūras vārti” skatuves atkal notiks tradicionālais tautas deju koncerts „Es varēju sadejot”, kurā Ventspils deju ansamblis „Liedags” ciemos būs aicinājis tuvus un tālus draugu kolektīvus, lai priecētu skatītājus kopīgā sadancī.

Tradicionālajam pavasara sadraudzības koncertam šī būs sešpadsmitā gadskārta, kas šogad ir īpaša, jo tā noritēs XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku gaidās. Kolektīvu dejotāji aicina ikvienu kopā izbaudīt deju rakstu burvību un tautas tērpu krāsainību.

Raibi raibos deju rakstus koncertā izdejos kolektīvi no dažādām Latvijas vietām – Saldus, Kuldīgas, Kandavas , Rīgas, Jelgavas novada Elejas, Slampes un Ventspils.

Koncertuzvedums

“Ričijs Rū rīko koncertu”

Koncertuzvedums “RIČIJS RŪ rīko koncertu” viesosies Ventspilī Teātra namā “Jūras Vārti”.

Kopā ar bērnu grāmatas varoni lācēnu Ričiju Rū, Reiniku ģimeni un draugiem uz skatuves tiks atdzīvināti piedzīvojumi, kas attēloti grāmatā un dziesmu albumā “Ričijs Rū rīko koncertu”.

“Iedvesmojoties no vecmammas dzejoļu krājumiem, centos iedzīvināt tēlus, lai kopā ar dēliņu Ričardu varētu tos lasīt un arī izdziedāt atraktīvā veidā. Tā radās sirsnīga grāmatiņa ar mīļiem un saprotamiem tēliem no manas bērnības. Prieks, ka māksliniece Guna Miķelsone precīzi uztvēra manas izjūtas, ko lieliski papildina arī Laura Reinika radītais muzikālais ietērps. Esmu pārliecināta, ka kopā esam radījuši brīnišķīgu dāvanu ikvienai ģimenei, kurā aug zinātkāri, radoši un mūziku mīloši bērni,” pauž projekta idejas autore un izpildītāja Rūta Reinika-Preisa.

Savukārt, Rūtas brālis, populārais mūziķis Lauris Reiniks uzsver, ka tieši bērni ir prasīga un godīga auditorija, tāpēc komponēt pašiem mazākajiem klausītājiem ir liels izaicinājums. “Galvenais vērtētājs bija mazais Ričards, kurš, par laimi, tapušās dziesmas bija gatavs klausīties atkal un atkal,” norāda dziesmu autors.

Koncertuzvedumā pie mazajiem skatītājiem dosies Lauris Reiniks, Rūta Reinika-Preisa, Edgars Šteins, Beāte Svarinska, Anita Levša, Sofija Timma un Ričards Preiss. Uzvedumā iekļauto dziesmu studijas producents ir Jānis Zvirgzdiņš, ilustrāciju autore Guna Miķelsone, horeogrāfe Beāte Svarinska, tērpu māksliniece Anita Znutiņa, scenogrāfs Egīls Kupčs, režisors Valdis Pavlovskis un producents Jānis Kļaviņš.

Koncerts ilgs nepilnu stundu un ir piemērots arī vismazākajiem skatītājiem. Pēc koncerta būs iespējams iegādāties “Ričijs Rū” grāmatiņu, mūzikas albumu un arī spēļu lācēnu.

Informējam, ka pasākuma laikā ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem un nolūkā informēt sabiedrību par notikušo pasākumu var tikt veikta fotografēšana, video un/vai audio ieraksta veikšana. Minētās darbības tiek veiktas atbilstoši datu apstrādes prasībām, neidentificējot konkrētas personas. Iegūtie materiāli var tikt publicēti un/vai translēti plašsaziņas līdzekļos, kā arī sociālajos tīklos internetā u.tml.

Ja Jūs nevēlaties tikt fotografēts vai filmēts, Jums ir tiesības pieprasīt, lai šādas darbības attiecībā uz Jums netiek veiktas.

Koncerts “Zeme zeļ, zeme plaukst”

Koncertā piedalās vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs “Strautuguns” un viesi:

• Jauniešu tautas deju kolektīvs “Strautuguns”
• Lielvārdes kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Pūpolītis”
• Druvas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs “Puzurs”
• Lielvārdes kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vēji”
• Jaunpils kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Jaunpils”
• Saldus pagasta Druvas kultūras centra deju kolektīvs “Druvas seniori”

18. martā plkst. 17.00 teātra namā “Jūras vārti” notiks tautas deju koncerts „Zeme zeļ, zeme plaukst”, kurā Ventspils vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs “Strautuguns” kopējā sadejošanās programmā aicinājuši draugu kolektīvus no dažādām Latvijas vietām.

VPDK “Strautuguns” savu darbību uzsāka 2012. gadā. Pagājušā gada aprīlī Rojā norisinājās XVII Deju svētku deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” repertuāra apguves pārbaudes seminārs, kurā kolektīvs tika izvirzīts dalībai XXVII Vispārējo dziesmu svētku noslēguma koncertā “Kopā augšup” Mežaparka Lielajā estrādē. Tas uzskatāms par īpašu sasniegumu, jo Ventspils deju kolektīvi pēdējās divās desmitgadēs piedalīties šajā programmā nav bijuši izvirzīti.

Lepojamies ar mūsējiem un tiekamies deju notikumos arī tepat Ventspilī!

Mākslinieces Guntas Kalseres gleznu izstādes atklāšana

Ceturtdien, 2. martā plkst. 17.00 teātra namā “Jūras vārti” ikviens mīļi gaidīts uz mākslinieces Guntas Kalseres gleznu izstādes atklāšanu. Teātra nama “Jūras vārti” Izstāžu zālēs būs skatāma 25 gadu garumā tapušu darbu izlase – ainavas un abstrakcijas, kas atgādina kādu nesen redzētu vietu, ceļojumu vai piedzīvotu sajūtu. 

Guntas Kalseres darbiem raksturīga droša un ekspresīva mākslas valoda. Mākslinieces daiļradē dominē eļļas tehnikā gleznotas ainavas, klusās dabas, abstraktas vai figurālas kompozīcijas un aktu zīmējumi.

Lai gan Gunta Kalsere ir dzimusi Krustpilī, viņa iederas Kurzemē. Bieži vien atpazīstama dēļ savas aktīvās darbības Talsos (Gunta ir Talsu Krūmu mākslas biedre kopš pašiem pirmsākumiem). Ventspilnieki labprāt šo mākslinieci dēvē par savējo – tam ir savs iemesls, jo šeit pavadīti skolas gadi un Ventspils ir tā vieta, kur māksliniece laiku pa laikam atkal atgriežas. No 1997. gada Gunta ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Mākslas cienītāji viņas darbus ir skatījuši vairākas personālizstādēs un dažādās grupu izstādēs. Mākslinieces darbi izstādīti ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs – Zviedrijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Turcijā, u.c. Pagājušajā gadā Gunta Kalsere pārstāvēja Ventspils māksliniekus Ventspils muzeja organizētajā starptautiskajā J.F.Tīdemaņa mākslas plenērā 2022’.

Izstādi finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Guntas Kalseres gleznas teātra namā “Jūras vārti” skatāmas no 2. marta līdz 23. aprīlim.

Muzikāla Ziemassvētku izrāde

“Pifa Ziemassvētki”

Nākošā – 2023. gada Ziemassvētku laiks būs brīnumu pilns, jo pie skatītājiem atgriežas “Pifa Ziemassvētki”! Tā ir aizraujoša muzikāla Ziemassvētku izrāde, kuras laikā skatītāji uzzinās, kā gada skaistākajiem svētkiem gatavojas Pifs, Herkuless, krustmāte Agate, krusttētiņš Tontons, Dudū un Pele. Izrādē skan Jāņa Petera un Ivara Vīgnera leģendārās dziesmas. Lomās – Edgars Lipors, Jānis Skanis, Laila Kirmuška, Jānis Kirmuška, Vita Baļčunaite, u.c.

Biļetes uz izrādi jāiegādājas katram apmeklētājam.

Bungu un dūdu mūzikas grupas “Auļi”

20 gadu jubilejas koncerts

“Deviņvīru spēks”

Bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi” dibināta 2003. gadā un šogad – 2023. gadā svin 20 gadu jubileju.

Šajos gados Auļi ierakstījuši 11 albumus, nofilmējuši 33 video klipus un nospēlējuši dižu skaitu koncertu gan Latvijā, gan ārvalstīs, gan instrumentāli, gan kopā ar vispārsteidzošākajiem mūziķiem un dziedātājiem. Jubilejas tūres koncertos Auļi aicina klausītājus atvērt atmiņu albumu un kopīgi auļot cauri 20 gades aizraujošākajiem stāstiem un notikumiem.

Visu dziesmu laikā uz ekrāna būs skatāmi video, starp dziesmām galerijas un stāsti, protams īpašie viesi. Uz tikšanos Auļu 20 gadu jubilejas koncerts DEVIŅVĪRU SPĒKS.

Latvijas Jaunatnes teātra izrāde

“Kapteiņa Granta bērni”

Imanta Kalniņa mūzika, Knuta Skujenieka dzeja un Žila Verna sarakstītais piedzīvojumu romāns – tie ir savijušies aizraujošos piedzīvojumos, kuros dodas Kapteiņa Granta bērni, meklējot savu tēvu muzikālajā izrādē “Kapteiņa Granta bērni”. Komponista dziesmas tapa tālajā 1974. gadā, Latvijas Jaunatnes teātra iestudējumam Māras Ķimeles režijā ar Andra Freiberga scenogrāfiju. 2023. gadā pie skatītājiem nonāks jauniestudējums, ko veido radošā komanda, kas veidojusi tādus vērienīgus muzikālos iestudējumus kā rokopera “Lāčplēsis” (2013. un 2018. gada iestudējumi), mūziklu “Eslingena” (2014.), rokoperu “Mauglis” (2021.) un citus lielformāta darbus.

Biļetes uz izrādi ir jāiegādājas ikvienam apmeklētājam, neatkarīgi no vecuma.

Grupas “Menuets” jubilejas koncerts “Zelta 55”

Grupa “Menuets” ielūdz uz saviem jubilejas koncertiem! 

Grupa „Menuets” ir viena no slavenākajām Latvijas rokgrupām, kas kļuva populāra kā komponista Imanta Kalniņa mūzikas izpildītāja, turklāt šobrīd „Menuets” ir vecākā joprojām koncertējošā grupa Latvijā. Grupas pirmā uzstāšanās notika 1968.gadā, kopā sanākot sešiem Jūrmalas skolēniem, kad brāļi Sējāni un Bartaševici kopā ar domubiedriem sāka kopīgus mēģinājumus rokmūzikā, nu „Menuets” 2023.gada vasarā un rudenī svinēs savus zelta 55 saviļnojot, aizkustinot un aicinot kopā idziedāties no visas sirds.

Viks jeb dzejnieks Viktors Kalniņs sagaidot Menueta lielo jubileju teic tā: «Par viņu gadiem labāk nerunāsim. Tas ir tāpat, kā uz skatuves redzēt dzīvus «Rolling Stones».» Un viņam ir simtprocentīga taisnība.

Par viņu iedvesmas avotu var uzskatīt Bītlus. Par paroli – Imantu Kalniņu. Viņa sacerētā «Dziesma, ar ko tu sāksies» uz mūžīgiem laikiem kļuvusi par MENUETA neoficiālo himnu, ko ierasts klausīties un kopā dziedāt, kājās stāvot.

„Menuets” – tā ir sirdsapziņa, kas dzīvojusi divos gadsimtos un turpinās dzīvot latviešu tautā vēl un vēl. „Menuets” ne tikai atsauc nostalģiskas atmiņas par aizgājušajiem laikiem, bet arī apliecina to, ka dzīvojam šeit un tagad. Līdz smeldzei pazīstamas melodijas un līdz mielēm pazīstams teksts… Sevišķi tiem, kuriem šobrīd četrdesmit un pāri. Tā būs atgriešanās mūsu jaunībā, kad mēs kā puķu zēni un meitenes mājas ballītēs un māju pagalmos uz noskaņotām ģitārām savas uzstāšanās sākām un beidzām ar „Alvas zaldātiņiem”.

«Menuets» dzīvo ārpus jēdzieniem stilīgi vai vecmodīgi. Kaut gadi gājuši un liktenis nav saudzējis, savā dziļākajā būtībā «Menuets» ir tā pati ņiprā grupa, kas dzimusi Jūrmalas 4. vidusskolā, pirmos mēģinājumus aizvadījusi garāžā un savu nosaukumu reiz palienējusi no smaržu pudelītes ar poētisku uzrakstu «Menuets».

Jubilejas koncertprogrammā 2023.gada vasarā un rudenī skanēs gan visu laiku skaistākās un populārākās „Menueta” dziesmas, kuru autors ir Imants Kalniņš: „Viņi dejoja vienu vasaru”, „Alvas zaldātiņi”, „Dzeguzes balss”, „Balāde par Johanu”, „Dziesma, ar ko tu sācies”, „Četri balti krekli”, „Viņi dejoja vienu vasaru” u.c., gan grupas agrīnās dziesmas, kuru autori ir Adrians Kukuvass, Juris Sējāns un Juris Kulakovs.

Grupā „Menuets” joprojām muzicē Inese Pabērza, Adrians Kukuvass, Baiba Jagere, Normunds Puriņš, Juris Sējāns, Leons Sējāns, Raimonds Bartaševics un Ikars Ruņģis.

Toreiz, kad lasījām starp rindām un par brīvu elpošanu varējām tikai sapņot, viņi simbolizēja patvērumu. Kalniņa dziesmu latviskums, mūziķu nesmiņķētais šarms un mīļais priekšnesums «Menuetu» vērta pielūgsmes objektā, un teju katra uzstāšanās pārvērtās par bīstamu manifestāciju un šogad gan lieli, gan mazi tiek laipni lūgti par to vēlreiz pārliecināties. Cits ļausies jaunības nostalģijai, cits – šodienas realitātei, bet vēl citu gaida «Menueta» atklāšanas brīnums.

Dziedošo aktieru salidojums “O, kādi zēni!”

Šajā pavasarī un vasarā uz muzikālu salidojumu «O, kādi zēni!» aicinās labākie Latvijas teātru dziedošie aktieri Juris Hiršs un Gundars Grasbergs (Latvijas Nacionālais teātris), Imants Strads un Gints Andžāns (Dailes teātris), Edgars Pujāts (Liepājas teātris), kā arī neatkarīgie aktieri Kristians Kareļins, Andris Bērziņš un Jānis Kirmuška.

Koncertos skanēs gan populāras latviešu komponistu dziesmas no teātra izrādēm («Zilais karbunkulis», «Lilioma dziesma» u.c.), gan citas iemīļotas melodijas – piemēram, dziesmiņa «Puiši, puiši, kas tie puiši», «Bez puišiem nevar tik un tā», «Es šonakt sēdēšu uz jumta», «Trīs lietas», «Palaid puķīti pa dambi», «Nepareizā dziesma» («Par zaļu pat vēl zaļāks») u.c. Protams, neiztiks arī bez jokiem un labsirdīgas apcelšanās, kā arī jautriem uzdevumiem skatītājiem un mīklu minēšanas. Arī skatītāji katrā koncertā tiks aicināti dziedāt līdzi, tāpēc ieteicams laikus atkārtot zināmāko dziesmu vārdus!

Par pavadījumu gādās pavadošā grupa «ARmaestro» Anatolija Livčas vadībā: Miķelis Vīte (bungas), Viktors Veļičko (kontrabass), Artūrs Kutepovs (ģitāra) un Anatolijs Livča (klavieres).

Ivo Fomina jubilejas koncerts

“30 gadi uz skatuves un Jūsu sirdīs”

PAPILDKONCERTS

Pavasarī un vasarā Cēsīs, Rēzeknē, Ventspilī, Jelgavā, Rīgā un citviet Latvijā izskanēs pazīstamā Liepājas rokmūziķa Ivo Fomina jubilejas tūres «30 gadi uz skatuves un Jūsu sirdīs» koncerti. Tajos mūziķis gan kopā ar pavadošo grupu, gan viesiem, kuru vārdi pagaidām vēl netiek atklāti, sola atskaņot lielāko daļu dziesmu, kas skanējušas viņa rokmūziķa karjeras laikā. «Šajos koncertos gribu atspoguļot to, ko esmu darījis uz skatuves šos trīsdesmit gadus. Tās būs dziesmas no manas karjeras pašiem agrīnajiem gadiem, arī no dueta «Fomins un Kleins» laika, kaut kas arī no «Melnās princeses», arī labākās dziesmas no visiem četriem maniem albumiem, un, protams, arī klausītāju iemīļotie skaņdarbi,» Ivo ieskicē gaidāmo koncertu programmu.

Koncertos neiztiks arī bez īpašajiem viesiem (tādi būs katrā koncertā), taču viņu vārdus mūziķis pagaidām neatklāj: «Uz tikšanos koncertos, kur Jūs dzirdēsiet un redzēsiet gan mani, gan īpašos viesus! Tiekamies!»

Ventspils un Ventspils novada deju kolektīvu lielkoncerts ”Ceļā uz Deju svētkiem”

Izrāde “Skroderdienas Silmačos”

Pērn Dzintaru koncertzālē savu pirmirzrādi piedzīvoja visu laiku leģendārākās latviešu lugas “Skroderdienas Silmačos” 120. jubilejas jauniestudējums un jau šī 2023. gada jūnijā iestudējumu būs iespēja baudīt vairākās nozīmīgās Latvijas brīvdabas estrādēs un koncertzālēs.

Apzinoties, ka latvieši vienmēr pelnījuši īsteni latvisku ielīgošanu režisors Imants Strads radīja pavisam jaunu iestudējumu un pēc viņa aicinājuma kopā pulcējās aktieri no gandrīz visiem Latvijas lielākajiem teātriem. Skroderdienas Silmačos lomas izspēlēja spilgts aktieru kolektīvs: Kristīne Nevarauska (Antonija), Edgars Pujāts (Dūdars), Madara Melne Tomsone (Elīna), Ivo Martinsons (Aleksis), Artis Jančevskis (Kārlēns), Imants Strads (Pindaks), Ieviņa Elīna Bojarkina vai Zane Aļļēna,  Meinards Liepiņš (Rūdis), Marģers Eglinskis (Ābrams Vulfsons), Ģirts Liuzniks (Joske), Lelde Dreimane (Zāra Goldbaum), Pindacīša Ieva Puķe vai Regīna Devīte, Bebene Elīna Vāne vai Sigita Pļaviņa, Tomuļu māte Māra Mennika vai Baiba Valante.

“Parēķiniet paši – 120 gadi ir kā minimums 6 paaudzes, kuras ir uzaugušas ar Skroderdienām. Mums ir iespēja dziedāt līdzi un smieties par jokiem, par kuriem smējušies mūsu vecvecvecvecvecāki,” spriež izrādes režisors Imants Strads. Rūdolfa Blaumaņa lugu patiesi gribas redzēt – dziedāt līdzi zināmajām dziesmām un, ko tur liegties, sagaidīt arī krāsns sprāgšanu. Dažbrīd liekas, ka “Skroderdienas” var pelnīti saukt par latviskā gēna sastāvdaļu – tās skatās un zina no galvas jauni un veci un Skroderdienu skatīšanās tradīciju nodod no paaudzes paaudzē.

Latvijas Leļļu teātra izrāde

“Lidojošo cūku nams”

Autore – Lilija Berzinska

Dramatizējuma autors un režisors – Edgars Kaufelds
Scenogrāfs, leļļu mākslinieks – Kristaps Kramiņš
Mūzikas autori – Edgars Šubrovskis, Sniedze Prauliņa
Dziesmu tekstu autors – Edgars Šubrovskis
Gaismu mākslinieks-  Uldis Andersons

Lomās
Baiba Vanaga, Anrijs Sirmais, Miķelis Žideļūns, Rihards Zelezņevs, Matīss Millers, Arnita Jaunzeme

Dīvainākie un vienlaikus īpašākie cirka mākslinieki – cūkas, ir apvienojušies Latvijas Leļļu teātra ceļojošajā cirkā ar nosaukumu „Lidojošo cūku nams”! Katrs no šiem talantīgajiem māksliniekiem ir neparasts, jo spēj izpildīt tādu triku, ko nevarētu neviens cits ruksis visā pasaulē. Visi kopā viņi rada pavisam neaizmirstamu cirka izrādi. Lai arī rukšiem pa reizēm gadās kāds strīds, tie tomēr lieliski prot darboties komandā un atrisināt jebkuru radušos likstu. Kad cirkā negaidīti ierodas viesis, kurš nemaz nedzīvo uz šīs planētas, rukšu komandā top palīdzības plāns…

Šī aizraujošā, muzikālā izrāde ar leļļu cirka elementiem sniegs skatītājiem iespēju dzīvē vērot nepārspējamus cirka trikus un iepazīt neparasto cirka aizskatuves dzīvi.

Izrādi Ventspilī organizē SIA „Kurzemes filharmonija”.

Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils pilsētas pašvaldība.

Deju skolas KPD atskaites koncerts #KPDONELOVE

Svētdien, 12. februārī plkst. 15:00 Teātra namā “Jūras Vārti” notiks deju skolas KPD atskaites koncerts #KPDONELOVE par godu Mīlestības Dienai.

Ar skaistām, priecīgām, gan arī liriskām dejām koncertā piedalīsies visas deju skolas grupas: BABY KiDS, MiNi KiDS, KiDS, CHiLDREN, JUNiORS, LADiES, HiGH HEELS. Jūs redzēsiet dažādus mūsdienu deju stilus – Hip-Hop, Contemporary, Show dance, High Heels, Latina un Dance Mix.

Nacionālā teātra izrāde

“Aizliegtais Pianīns”

Autors – Māris Bērziņš

Režisore – Ināra Slucka

Lomās – Evija Krūze, Sanita Paula, Līga Zeļģe, Ance Kukule-Sniķere,  Anna Klēvere, Ieva Aniņa, Dace Bonāte, Indra Burkovska, Dita Lūriņa, Kaspars Aniņš, Mārcis Maņjakovs, Mārtiņš Brūveris, Juris Lisners, Normunds Laizāns

Asprātīgs un traģikomisks stāsts par to, kā mūsu dzīvi ietekmē birokrātija un absurdi likumi, kuri neuzrodas no zila gaisa, tos sacer mūsu līdzpilsoņi. Kāda Latvijas Republikas amatpersona nolemj sava dēla bērnudārzam atdot klavieres, jo mājās klavieres stāv nelietotas. Bērnudārza jaunā vadītāja ir laimīga, jo valstij nav liekas naudas, lai sagādātu bērniem īstas klavieres. Un tad sākas nebeidzamu pārpratumu virkne, jo – tas ir “interešu konflikts”.

Pasākumu teātra namā “Jūras vārti” finansē Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Vairāk informācijas: http://www.youareevents.lv

Labsirdīga pasaka visai ģimenei “Saules spēks”

Vairāk informācijas: http://www.youareevents.lv

Operetes teātra mūzikls ģimenei “Karlsons”

Režisors Valdis Lūriņš
Horeogrāfs Alberts Kivlenieks
Scenogrāfs Oskars Dreģis
Kostīmu māksliniece Juta Ķimenīte
Mākslinieciskā vadītāja un producente Agija Ozoliņa-Kozlovska

​Lomās:
Kārlis Rūtentāls, Megija Krista Strautmane, Laura Purena-Kancāne, Tatjana Kalniņa, Sabīne Krilova, Anastasija Dolgoņenko, Elīna Avotiņa, Patrīcija Kozlovska, Elīna Bojarkina, Sandija Dovgane, Inmārs Sikle, Adams Vaicis, Dāvids Loks un arī instrumentālā grupa džeza pianista Madara Kalniņa vadībā.

Aizraujošs mūzikls, dzīvesprieka pilns, asprātīgs Astrīdas Lingrēnes stāsts ar Ārnes Oita mūziku par pieaugušo un krāsaino bērnības fantāziju pasauli. Muzikāla izrāde tiem, kuri nav aizmirsuši bērnības sapņus, visiem — no astoņiem līdz astoņdesmit gadiem!

Spēle un improvizācija ir šī muzikālā iestudējuma (mūzikla) būtība. Kurš kuru pārspēs, pārspēlēs? Vai maz iespējama bērnības un pieaugušo pasaules satikšanās? … kaut vai spēlē, fantāzijās…, dzīves spēlē? –  Noteikti, ja abas šīs pasaules vieno sapnis! Sapnis, kura aizsākums ir bērnībā.

Kas īstenībā ir Karlsons – Brālīša fantāzija vai reāla būtne? Tā vēl arvien ir mīkla… Bet Karlsons vienmēr ir ikviena bērna vislabākais draugs un rotaļu biedrs, jo allaž ir gatavs draiskulībām un brīvs no vecāku priekšrakstiem un aizspriedumiem. Līdzdarbojies bulciņu dzīrēs, spokojies, lido un palaidņojies kopā ar Karlsonu un Brālīti!

Iestudējums tapis atzīmējot zviedru pazīstamās bērnu rakstnieces Astrīdas Lingrēnes 110-gadu un igauņu komponista Ārnes Oitsa 90-gadu jubileju.​

Ivo Fomina jubilejas koncerts

“30 gadi uz skatuves un Jūsu sirdīs”

Pavasarī un vasarā Cēsīs, Rēzeknē, Ventspilī, Jelgavā, Rīgā un citviet Latvijā izskanēs pazīstamā Liepājas rokmūziķa Ivo Fomina jubilejas tūres «30 gadi uz skatuves un Jūsu sirdīs» koncerti. Tajos mūziķis gan kopā ar pavadošo grupu, gan viesiem, kuru vārdi pagaidām vēl netiek atklāti, sola atskaņot lielāko daļu dziesmu, kas skanējušas viņa rokmūziķa karjeras laikā. «Šajos koncertos gribu atspoguļot to, ko esmu darījis uz skatuves šos trīsdesmit gadus. Tās būs dziesmas no manas karjeras pašiem agrīnajiem gadiem, arī no dueta «Fomins un Kleins» laika, kaut kas arī no «Melnās princeses», arī labākās dziesmas no visiem četriem maniem albumiem, un, protams, arī klausītāju iemīļotie skaņdarbi,» Ivo ieskicē gaidāmo koncertu programmu.

Koncertos neiztiks arī bez īpašajiem viesiem (tādi būs katrā koncertā), taču viņu vārdus mūziķis pagaidām neatklāj: «Uz tikšanos koncertos, kur Jūs dzirdēsiet un redzēsiet gan mani, gan īpašos viesus! Tiekamies!»

Andris Baltacis monoizrādē “Muzikants ir cilvēks”

Izpildītājs un scenārija līdzautors Andris Baltacis

Režisors un scenārija autors Ivars Lūsis

“Sveiks lai dzīvo! Lai dzīvo sveiks!” pirmā vēlējumu dziesma nodziedāta. Ar dažādas intensitātes troksni vaļā tiek vērti dzirkstoša dzēriena trauki, un te kāds no korķiem dodas nesankcionētā lidojumā un trāpa…! Kam? Kāda eleganta kundze atviegloti uzelpo: muzikantam, labi, ka ne cilvēkam …”

“Vairāk nekā trīs gadu desmitus, muzicējot un piedaloties ļaužu godos un svinībās, piedzīvoti dažādi notikumi ļoti plašā emociju amplitūdā – no kuriozām situācijām līdz smeldzīgai asarai. Ar laiku tie folklorizējas, bagātinās ar izskaistinājumiem un pārtop teju par anekdotēm. Šie stāsti ir pelnījuši būt apkopoti, lai nenonāktu zudībā un dotu iespēju paraudzīties uz muzikantiem kā cilvēkiem – radošiem, muzikāliem un sirsnīgiem,” tā monoizrādes idejas autors un izpildītājs Andris Baltacis.

Izrādē apkopoti stāsti iz muzikantu dzīves un viņu ikdienas gaitām visos Latvijas novados.
No muzikanta sagaida daudz. Andrim Baltacim, kuru vairāk atpazīst kā dziedātāju, būšana uz skatuves ir ļoti nozīmīga daļa no profesionālās darbības. Ir apgūtas vokālās prasmes Daugavpils Mūzikas vidusskolā, aktiermeistarība un režijas zinības gūtas Sanktpēterburgas Teātra akadēmijā, un tomēr ikreiz – vai tā būtu vairāku simtu klausītāju pilna zāle vai nelielas svinības jubilāra tuvāko radu lokā – ir jāpiedomā gluži kā tai senā dziesmā: “tfu, tfu, ka tik kas nenotiek!” Bet notiek! Un labi ka tā!

Dzintara Čīčas 30 gadu jubilejas koncerts “Vajag tikai mīlēt!”

Kopā ar Dzintaru Čīču koncertā piedalās:
dziesmu autors Kaspars Antess, instrumentālā grupa Anatolija Livčas vadībā.

Programmā:
1. daļā – tikai čigānu tautas dziesmas;
2. daļā – tikai Dzintara Čīčas hīti: “Likteņlīnijas”, “Par to (Raudāja māte)”, “Tu esi vasarā”, “Nāc un dziedi”, “Vijolnieks”, “Dāvāja Māriņa” čigānu valodā, “Ūdenskritums” u.c.

2023. gads dziedātājam Dzintaram Čīčam ir 30. dzīves gads, un tam par godu viņš dosies ilgi gaidītā koncerttūrē pa dzimto Latviju. 12. martā plkst. 15 koncerts izskanēs arī teātra namā “Jūras vārti”.

“Dzintaram bija 10 gadi, kad viņš tieši Ventspilī uz “Jūras vārtu” skatuves LTV Šlāgeraptaujas finālā dziedāja “Raudāja māte”, un viņu visi tolaik sauca par mazo Dzintariņu. Tagad viņam ir 30, bet klausītāji vēl aizvien viņu tā sauc. Aiz mīlestības. Jo otra tāda Dzintara mūsu estrādē nav,” teic Čīčas dueta partneris un dziesmu autors Kaspars Antess, kurš piedalīsies jubilejas koncertā.

Jubilārs Dzintars Čīča: “Nu jau man ir sieva un divi bērniņi, mūsu ikdiena rit Anglijā, tomēr paliek nemainīga mana apņemšanās reizi gadā radīt jaunu koncertprogrammu saviem klausītājiem Latvijā un ar to paviesoties mīļākajās pilsētās. Svinēt jubilejas pie galdiem man nepatīk, bet būt uz skatuves pie saviem klausītājiem – tā ir vislielākā dāvana.”

Li Bond personālizstādes “ILUS” atklāšana

Māksliniece Li Bond (kopš 2018.gada Lienas Bondares izvēlēts radošais pseidonīms) savai pirmajai personālizstādei Ventspilī, Teātra namā “Jūras vārti” izvēlējusies ar personīgu semantiku apveltītu vārdu ILUS*.

Izstādes kodolu veido divās mākslinieku rezidencēs Ķīnā (2018. – Šeņžeņa, Guanlana, Ķīnas dienvidi, 2019. – Tjiaņdzjiņa, Binhai, Ķīnas ziemeļi) tapušie darbi, kas līdz šim nav tikuši izstādīti Latvijā, kā arī video un skaņas instalācija “Izmeklēšana”. Eksponēti galvenokārt sietspiedes tehnikā radītie, arī lielformāta grafikas darbi, kurus vieno mākslinieces skata punkts.

Izstāde ILUS skatāma Teātra namā “Jūras vārti” no 2023.gada 13.janvāra līdz 26.februārim un tapusi ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu, un Guanlan Printmaking Base, YAC (Ķīna) atbalstu.

*ILUS – skaisti (igauņu valodā), ilu ir viens no pēdējiem vārdiem, ko pirms nāves teikusi Lienas Bondares vecmāmiņa.

Vairāk šeit

dav

Li Bond izstāde “ILUS”

Skaisti vai ne?

Šāds rečitatīvs skan kādā tāltālās padomju Latvijas laikā uzņemtajā filmā, iespējams, Ulda Brauna “Motociklu vasarā”, kur līdzās zelta frāzēm “Vai tu govi piesēji?” un ainavas kvalitātes apzīmējumam “Zoltners!”, bikla, bet pašpārliecināta jaunkundze, knibinot matu cirtu, kādos pat dažbrīd nepiemērotos mirkļos noveļ pār lūpām retorisko frāzi: “Skaisti vai ne?”  Tieši šī frāzes un ieraudzītā šķietamā nesavietojamība ir Li Bond radošās darbības izejas punkts.

Māksliniece Li Bond (kopš 2018.gada Lienas Bondares izvēlēts radošais pseidonīms) savai pirmajai personālizstādei Ventspilī, Teātra namā “Jūras vārti” izvēlējusies ar personīgu semantiku apveltītu vārdu ILUS*.

Izstādes kodolu veido divās mākslinieku rezidencēs Ķīnā (2018. – Šeņžeņa, Guanlana, Ķīnas dienvidi, 2019. – Tjiaņdzjiņa, Binhai, Ķīnas ziemeļi) tapušie darbi, kas līdz šim nav tikuši izstādīti Latvijā, kā arī video un skaņas instalācija “Izmeklēšana”. Eksponēti galvenokārt sietspiedes tehnikā radītie, arī lielformāta grafikas darbi, kurus vieno mākslinieces skata punkts.

Par savu ieceri māksliniece vēsta: “Man Ķīna ir īpaša vieta, ārpus ģeogrāfijas, drīzāk garīgā dimensijā. Nonākšana Ķīnā šķita tik likumsakarīga un vienlaikus brīnumaina, ka stāsts par laiku tur līdzinās mitoloģiskam piedzīvojumam. Ķīna smaržo, garšo, skan un vibrē citādāk. Tas bija un joprojām ir ceļojums sevī.  Ķīnā pie manis atnāca vārds “Ilu” un sajūta, ka vecmamma sēž uz mākoņa maliņas un, šūpodama kājiņas, noraugās uz mani. Vecmamma vienmēr kaut ko darīja, tā ka rokās viņai noteikti bija kāds dzijas kamoliņš, adīklis vai tamboradata. Zenta Apšusala bija mans vienīgais dzīvais, tādēļ īpašais vecvecāks. Viņa bija igauniete un vecvecmāmiņa Alma Rāgs arī.”

Līdzšinējā Li Bond darbība, lai arī saistīta ar grafiku, tomēr ikvienā izstādes projektā sniedzas arī ārpus grafiskās realitātes, gluži kā aizmiguša cilvēka roka vai basā pēda, kas izlien ārpus segas/gultas rāmja, arī Lienas radītie mākslas projekti tikai balstās savā labi zināmajā un apgūtajā plaknē, lai, piesaistot multimediālu formu, skartu pašu un skatītāju tiešāk. Arī līdz šim realizētajos projektos Li Bond savu mākslas darbu sākotnēji audzē mājas apstākļos – tas gandrīz vienmēr ir personīgs, pat autobiogrāfisks stāsts, kuru gan diez vai atradīsim iekļautu oficiālajā mākslinieces biogrāfijā.

Māksliniece un kuratore Rasa Jansone par Li Bond radošo darbību izsakās: “Viņas māksla ir eleganta un savaldīga, reizēm tā var šķist atsvešināti intelektuāla. Tas ir Li Bond labi pārvaldīts triks – skatītājs taustās gar mākslas darba perfekto ledu, pirksti jau metas zilgani, bet tad pēkšņi virsmā paveras sildoša jēgas plaisa – un tajā vienmēr ir mitusi smalkjūtīga, konsekventa feminisma dzīsliņa.”

Pati māksliniece par sevi: “Savos darbos es mēģinu notvert trauslo, atrast ideālo formas un satura vienību, kura pēc iespējas precīzāk iedarbotos uz skatītāju. Man ir svarīgi noslīpēt nost visu lieko, kā matemātikas vai fizikas formulās, kur ārēji vienkāršā forma ir ietilpīga un slēpj skaistu, sarežģītu, daudzslāņainu un plašu vēstījumu. Mani mākslas darbi ir personiskā pieredzē balstīts skatījums uz sociāliem, politiskiem un kultūras notikumiem, kuros skatītājam tiek atstāta samērā plaša interpretācijas telpa. Lietojot dažādus kultūras simbolus: animācijas varoņus, padomju arhitektūru, sadzīves priekšmetus, kā arī matemātikas formulas un citātus no mākslas, sakārtojot tos jaunās konceptuāli slāņainās instalācijās, veidoju jaunu nostaļģiski sirreālu neeksistējošu telpu. Manuprāt, tā ir mākslas darba un skatītāja mijiedarbība, kur slēpjas pieredzes patiesā būtība.”

Izstāde ILUS skatāma Teātra namā “Jūras vārti” no 2023.gada 13.janvāra līdz 26.februārim un tapusi ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu, un Guanlan Printmaking Base, YAC (Ķīna) atbalstu. Izstādes atklāšana paredzēta 13. janvārī plkst. 17.00.

*ILUS – skaisti (igauņu valodā), ilu ir viens no pēdējiem vārdiem, ko pirms nāves teikusi Lienas Bondares vecmāmiņa.

** PAR MĀKSLINIECI

Li Bond (Liena Bondare) dzimusi Alūksnē, dzīvo un strādā Rīgā. Kopš Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļas maģistra studiju absolvēšanas 2006. gadā līdz šim brīdim radošā prakse galvenokārt balstās grafikas tradīcijās, īpaši aizraujoties ar sietspiedes tehniku, tomēr pēdējo gadu laikā paralēli tam eksperimentējusi arī ar citiem medijiem un izteiksmes formām – krīta zīmējumiem, glezniecību, objektiem, telpiskām instalācijām, kā arī video un performanci.

Sarīkojusi trīspadsmit personālizstādes, nozīmīgākās no tām: “2. Sezona – epizodes” LNMM izstāžu zāle Arsenāls radošājā darbnīcā, “Season 1 – Episodes” Šauļu Mākslas galerijā, “Baltie plankumi” galerija Māksla XO un “Kunst > ikdienas nekas” RMT Intro zālē, Rīgā. Bijusi dalībniece dažādos projektos, izstādēs un rezidencēs Latvijā un ārvalstīs, tostarp “Echoes and Resonance” Mainsite Contemporary art, Oklahoma, (ASV), YAC un Guanlan Printmaking Base rezidencēs (Ķīna), “Survival K(n)it 7” (Latvija), KUMU Mākslas muzejā (Igaunija), “Vartai Gallery” (Lietuva), “Novas Gallery” Londonā (Lielbritānija), Opoles Laikmetīgās mākslas galerijā, MOCAK – Krakovas Laikmetīgās mākslas muzejā (Polija), Klužas Mākslas muzejā (Rumānija) u.c. Piedalījusies starptautiskos konkursos: 13. un 15. Tallinas grafikas triennālē (Igaunija), Starptautiskajā grafikas triennālē “Krakow 2012” (Polija) un “BIECTR” Kvebekā (Kanāda). Bijusi iniciatore un kuratore Latvijas ekspozīcijai “Et nuit illumina la nuit” izstādē “Exposition d’art contemporain balte” La Cité internationale des arts Parīzē (2008, Francija) un laikmetīgās grafikas izstādei “Power and Man” “Novas Gallery” Londonā (2006, Lielbritānija), kā arī vēl 14 izstādēm Latvijā un ārzemēs.

Lienas Bondares darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ķīnas grafikas muzejā Guanlanā, (Ķīna), Lučiāno Benetona laikmetīgās mākslas kolekcijā “Imago Mundi” (Itālija), Frans Masereel Centrum (Beļģija), Klužas Mākslas muzejā (Rumānija) un Kloster Bentlage (Vācija).

Tekstu sagatavoja Ieva Rupenheite

Harkivas Nacionālā akadēmiskā operas un baleta teātra baleta izrāde “Žizele”

Harkivas Nacionālais akadēmiskais operas un baleta teātris (Ukraina)
Komponists: Ādolfs Šarls Adāns
Librets: Teofils Gotjē, Žans Koralli, Anrī de Senžoržs
Horeogrāfija: Žans Koralli, Žils Pero, Mariuss Petipā
Redakcija: Leonīds Lavrovskis
Māksliniece – inscenētāja: Nadija Švetsa

Deja, tās saistība ar jaunību, mīlestību un nāvi ir centrālā tēma romantisma perioda baletā „Žizele”. Šajā stāstā būtiska loma ir mītiskiem tēliem vīlām – slāvu tautu folklorā sastopamiem pievilto jaunavu gariem, kas atriebībā var nodejot naktī sastaptos zēnus līdz nāvei. Lai vai kā, tieši šis motīvs kļuvis par iedvesmas avotu franču romantisma rakstnieka, dzejnieka un literatūrkritiķa Teofila Gotjē baleta libretam. Teofila Gotjē, libretista Žila Anrī Senžorža, komponista Ādolfa Šarla Adāna, horeogrāfu Žana Koralli un Žila Pero kopdarbs ir balets „Žizele”. Pēc pirmizrādes Parīzē 1841. gadā balets “Žizele” joprojām tiek plaši iestudēta teātros visā pasaulē. Ādolfa Šarla Adāna izteikti romantiskā mūzika rada spilgtas varoņu īpašības un smalki atspoguļo viņu jūtas un emocijas. Baleta sižets ir piecpadsmit gadus vecās, naivās  meitenes Žizeles pirmā iemīlēšanās un nodevība, kam seko ārprāts un nāve, kas pārtop baisi skaistā pēcnāves pasaulē ar vīlām, bet noslēgumā mīlestība uzvar pār nāves nolemtību. Iestudējuma vērtība ir tā sarežģītā horeogrāfijā –  Žizeles loma ir liels izaicinājums, kas daudzām dejotājām ir klasiskā repertuāra karjeras augstākā virsotne. Mūsdienās „Žizele” visbiežāk skatāma versijā, kuru 19. gadsmita nogalē veidojis Sanktpēterburgas Marijas teātra horeogrāfs Mariuss Petipā. Tā ir gaisīga, viegla un emocionāli piesātināta. Tieši šo versiju, ar Leonīda Lavrova redakciju, piedāvā Harkivas balets.

Harkivas Nacionālais akadēmiskais operas un baleta teātris ir viens no izcilākajiem un vecākajiem Ukrainas muzikālajiem teātriem, kas strādā balstoties uz Ukrainas un pasaules kultūras mantojuma labākām tradīcijām, kura vēsture aizsākās jau 1780. gadā. Latvijā Harkivas Nacionālais akadēmiskais operas un baleta teātris uzstāsies pirmo reizi!

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”, pasākumu atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

SATURS

1. CĒLIENS

Mazā, mežu ieskautā ciematā vīnogu ražas novākšanas svētku laikā. Hercogs Alberts par spīti tam, ka ir saderināts ar augstdzimušo Batildi, iemīlas kautrīgā, skaistā, zemniecē Žizelē un pārliecina viņu, ka ir vienkāršs zemnieks. Mežsargs Hanss neiesaistās vispārējā līksmībā, jo mīl daiļo Žizeli, bet meitene viņam neatbild ar pretmīlu. Turklāt Hansam jaunpienācējs šķiet aizdomīgs, bet Žizele neievēro mežsarga brīdinājumus.

Ciematā pēc medībām ierodas atpūsties kungu svīta. Zemnieki viņus laipni sagaida. Sākas dejas, kurās visaizrautīgāk dejo tieši Žizele. Tomēr māte liedz meitai dejot, jo Žizelei ir trausla sirds. Alberts cenšas izvairīties no mednieku svītas, jo izrādās, ka viesu vidū ir Alberta līgava Batilde… Batilde, neko par Alberta sānsoli nezinādama, Žizeles apburta dāvina viņai savas rotas.

Tikmēr Hanss atrod hercoga zobenu un ragu. Uz tiem ir ģerbonis, kas apliecina Alberta patieso izcelsmi un titulu. Mežsargs, greizsirdības mākts, Alberta klātbūtnē atklāj ciema ļaudīm šo noslēpumu. Žizele tam negrib ticēt, tad Hanss nopūš ragu, un kungu svīta ar hercoga līgavu parādās apmulsušā mīlētāja priekšā. No šī negaidītā trieciena Žizeles prāts aptumšojas, viņa metas mežonīgā dejā, sirds lūzt un viņa no bēdām mirst.

2. CĒLIENS

Pusnaktī Hanss ierodas ciemata kapsētā pie Žizeles kapa.

Teiksma par vīlām stāsta, ka saderinātās jaunavas, kuras mirušas pirms kāzām, naktīs iznāk no kapa un līdz nāvei dancina jaunekļus, kurus sastop savā ceļā. Naktī vīlas sāk pulcēties, viņas vada vīlu karaliene Mirta. Vilām par upuri krīt mežsargs Hanss. Tās ierauj Hansu dejā, līdz viņš nokrīt beigts.

Mirta izsauc Žizeles rēgu no kapa, lai sveiktu viņu dejā, tad pazūd mežā. Kapsētā pie mīļotās kapa ierodas arī Alberts. Žizeli aizkustina Alberta skumjas un viņa viņam piedod. Bet hercogam draud tāds pats liktenis kā Hansam, jo vīlas ievilina viņu savā trakajā dejā. Žizele visiem spēkiem cenšas mīļoto glābt. Albertam jau sāk zust spēki. Te atskan pulksteņa sitieni, kas vēsta rītausmu. Līdz ar pirmajiem saules stariem zūd vīlu spēks, un vīlas gaist rītausmas miglā. Žizele atvadās no mīļotā uz visiem laikiem. Gaist arī Žizele, kuras mīla izglābusi Albertu no nāves, un meitenes rēgu no vīlas likteņa.

Grupas “Tautumeitas” koncerts “Skrejceļš”

Etno-pop mūzikas grupa “Tautumeitas” ar sava aktuālā albuma “Skrejceļš”  programmu tikko aizvadīja veiksmīgu deviņu koncertu tūri Latvijā, uzstājoties tādās pilsētās kā Daugavpilī, Alūksnē, Valmierā, Talsos, Liepājā, Rīgā, Jelgavā, Ādažos un Cēsīs.

2023.gada pavasarī norisināsies tūres otrā daļa un grupa uzstāsies 24.martā Līvānos, 31.martā Smiltenē, 14.aprīlī Stopiņu pagastā, 15.aprīlī Ventspilī un noslēdzošais tūres koncerts gaidāms 22.aprīlī Rēzeknē.

Atceroties rudens tūri, “Tautumeitas” stāsta: “Tas bija brīnišķīgs un jaudīgs ceļojums, kura laikā pieturējām visos Latvijas novados un satikāmies ar brīnišķīgiem cilvēkiem. Esam gatavas nākamajam un noslēdzošajam “Skrejceļa” posmam  pavasarī. Latgales vēstniecībā “Gors” svinēsim ne tikai tūres noslēgumu, bet arī albuma “Skrejceļš” viena gada jubileju”.

Albums “Skrejceļš” iznāca šī gada aprīlī un tas veidots kopā ar jau ilglaicīgo grupas mūzikas producentu Reini Sējānu, zviedru producentu Povelu Olsonu (strādājis ar grupu “Prāta Vētra”) un Arni Račinski. Albumā apkopotas 14 dziesmas, ieskaitot tādas dziesmas kā  “Muoseņa”, “Guli guli”, “Panama” un “Mežā”.

Albumu “Skrejceļš” iespējams noklausīties šeit

Organizē SIA Every little thing

Spēles ar Jūliju

Augusta Strindberga luga aizsāka naturālisma teātri un vēl joprojām ir kaislību piesātināts stāsts par sievišķību un tās nepieradināmo dabu. Toreiz, 19. gadsimta beigās, Strindbergs šokēja Eiropas skatītājus ar drosmi runāt par cilvēka dabas zemiskākajiem instinktiem, kuri modernitātes laikmetā nekur nebija pazuduši. Aiz ārējām deklarācijām par dzimumu līdztiesību slēpās neapzinātas sekas – cilvēka dabas nekontrolējamās dziņas izpaudās nespējā izveidot patiesu tuvību, un arī liekulīga atgriešanās pie patriarhālās sabiedrības žņaugiem nedeva mierinājumu.

Dramaturga un rakstnieka Romāna Dolžanska jaunā versija ar panākumiem debitējusi Vācu teātrī Berlīnē. Dailes teātra iestudējuma pamatā tiek izmantota Dolžanska adaptācija, un tā paver kritisku skatu uz mūsdienu saziņas tehnoloģiju manipulēšanas iespējām ar cilvēka instinktiem.

Izrādi teātra namā “Jūras vārti” finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”

Alex piemiņas koncerts “Zvaigznes ceļš”

Koncertā piedalīsies:
Harijs Zariņš (ģitārists un daudzu grupas “Opus Pro” hitu autors),
Aija Andrejeva,
Jānis Aišpurs,
Atis Ieviņš,
Dināra Rudāne,
Antra Stafecka,
grupas “Colt”, “Laime pilnīga”, “Laika suns”.

Koncerta vadītājs – Egons Dombrovskis.
Režisore – Maija Kalniņa.

Koncertprogrammā – grupas “Opus Pro“ zināmākās dziesmas – “Es eju tevi zagt“, “Rozā lietus”, “Dzimene”, “Tu un Es”, “Mīļais”, “Pēdējā pietura”, “Šonakt”, “Brīvību Baltijai”, “Svētuguns”, “Kā neviens” un citas.

23. aprīlī teātra namā “Jūras vārti” koncertā “Zvaigznes ceļš” tiks godināta neatkārtojamās balss īpašnieka un ilggadīgā grupas “Opus Pro” solista Alexa (1962 – 2021) piemiņa. Alexa populārākās dziesmas izpildīs gan viņa meita Aija Andrejeva, gan citi dziedātāji un grupas.

Ideja par šādu koncerttūri “Zvaigznes ceļš” radās dziedātāja meitai Aijai Andrejevai pēc tam, kad pagājušā gada augustā bija izskanējis pirmais piemiņas koncerts Alexam. “Kopā mēs uzcēlām skaistāko un lielāko pieminekli manam vecajam rokerim un tētim Alexam. Šis piemineklis ir pilns ar cilvēkmīlestību, prieku, asarām, to maģisko elektrību, ko sauc par rokenrolu, un siltu, siltu gaismu. Jāatzīst, grūti ietērpt visu to emociju gammu, kas manī mutuļo,” pēc pirmā koncerta atzina Aija. Līdzīgas emocijas klausītājus sagaida arī Ventspilī, kur tiks aizvadīts tūres pirmais koncerts Kurzemē.

Alex jeb īstajā vārdā Oļegs Andrejevs pašdarbības ansamblī spēlēja jau mācoties tehnikumā, kam sekoja dalība grupā “Metronoms”, kurā, tāpat kā tehnikuma ansamblī, viņš spēlēja bungas, un jau kā solistam Latvijas filharmonijas ansamblī “Opus”. Kopš 1986. gada viņš bija “Opus Pro” vokālists un atpazīstamākais šīs grupas dalībnieks. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Alex kopā ar Ainaru Virgu, Uldi Marhilēviču, Igo un Gunti Vecgaili darbojās latviešu grupas “Riga” sastāvā ASV, ierakstīja albumu “Riga in America”, kuru gan izdeva tikai 2015. gadā.

Pēc ilgstošas radošās pauzes Alex uz skatuves atgriezās 2011. gadā, daudz koncertējot kopā ar “Opus Pro”, ģitāristu un bijuši grupas biedri Hariju Zariņu un arī meitu Aiju.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.

Koncertu Ventspilī finansē Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Liepājas teātra izrāde “Malыš”

Režisors: Dmitrijs Petrenko

Lomās:
Tēvs – Kaspars Gods
Silvija – Ilze Trukšāne
Nastja – Karīna Tatarinova
Ļoņa – Mārtiņš Kalita

Māksliniece – Marija Ulmane
Mūzika – Reinis Ozoliņš
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Lugas autors – Marjus Ivaškevičs (no lietuviešu valodas tulkojusi Rasa Bugavičute-Pēce)

1941. gads meitai atņem tēvu, kuru izsūta uz Sibīriju. 1944. gads uz Latviju karot atved kādas Sibīrijas mātes dēlu. Divas ģimenes tiek šķirtas, bet abu likteņi negaidīti savijas, kad tēvs Sibīrijā iepazīstas ar māti, bet dēls Latvijā sāk dzīvot ar meitu. Šī nav izrāde par vēsturi, bet par ilgām pēc mājām, cilvēka spēku un vienlaikus bezspēcību, naidu un vienlaikus mīlestību, un par pieaugšanu.

Izrāde ir bilingvāla – gan latviešu, gan krievu valodā, uz skatuves pieejams titrēts tulkojums latviešu valodā.
Izrāde tikusi nominēta balvai “Kilograms kultūras” kategorijā TEĀTRIS 2020. gada ziemas balsojumā!

Video par izrādi

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”, pasākumu atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Grupas “Pērkons” un Liepājas Simfoniskā orķestra koncerts

Piedalās: Grupa „Pērkons” un Liepājas Simfoniskā orķestris

Programmā: Grupas „Pērkons” dziesmas Andra Sējāna aranžijā

Ventspilī teātra namā „Jūras vārti” izskanēs īpaša Latvijas roka veterānu „Pērkons” un Liepājas Simfoniskā orķestra koncertprogramma, kurā grupas skaņdarbi ietērpsies simfoniskā skanējumā. Dziesmu aranžijas šai programmai veidojis komponists Andris Sējāns.

„Grupa „Pērkons” ir Latvijas roka ikona, ko veido leģendāras personības. (..) Sen gaidītā pirmā programma ar simfonisko orķestri – kurš gan cits, ja ne Liepājas Simfoniskais!” uzsver LSO direktors Uldis Lipskis.

„Programma atšķirsies no līdzīgiem projektiem ar to, ka tas būs simfoniskais orķestris un grupa „Pērkons”, nevis grupa „Pērkons” un simfoniskais orķestris. Tādejādi uzsvars ir uz vārdu „simfonizēts”: simfoniskais orķestris atskaņos „Pērkona” mūziku,” saka grupas līderis un visu skaņdarbu autors Juris Kulakovs.

„Tēlaini izsakoties, šo koncertu iztēlojos kā vienu stundu un 20 minūtes lielisku braucienu ar labu, jaunu un komfortablu „mersedesu”. Sagaidu, ka katra atskaņotā „Pērkona” dziesma iegūs jaunas nianses un krāsas, kuras radīs simfoniskā orķestra veiksmīgais „Pērkona” dziesmu  aranžējums,” teic grupas ģitārists un Juris Sējāns, savukārt grupas solists, kultūras ministrs Nauris Puntulis piebilst: „Koncertu gaidu ar lielu nepacietību, un pilnīgi droši zinu, ka Ventspilī skanēs „Mēs pārtiekam viens no otra”.”

Skaņdarbus programmai izvēlējies pats komponists Juris Kulakovs. „Šie gabali ir komponēti pēc akadēmiskās mūzikas principa, līdz ar to pateicīgi tam, lai tos simfonizētu,” savu izvēli skaidro komponists, kura daiļradē rokenrols nesaraujami savijies ar akadēmisko mūziku.

Programmā simfoniskā orķestra skaņās izskanēs gan klasiskie „Pērkons” hiti – „Gandrīz tautasdziesma”, „Balāde par gulbi”, „Baletomānija”, „Zaļā dziesma”, „Dienišķā dziesma”, gan mazāk zināmi skaņdarbi – „Lidojums (Fly)” un „Tramvajs”.

Organizē SIA „Kurzemes filharmonija”. Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Jaungada izrāde “Aizbēgušās dāvanas noslēpums”

!IZRĀDE ATCELTA!

Par iegādātajām biļetēm interesēties: SIA “YOU ARE events Liepāja” (mob. 25777778)

Gada nogalē noteikti jānotiek BRĪNUMAM!

Stāsta varoņi, pārvarot briesmas, paveic īstu varoņdarbu, atrod aizbēgušās dāvanas un atdod bērniem svētkus. Sapņi var piepildīties tikai tajā pasaulē, kur mīt laipnas sirdis. Interaktīvais priekšnesums priecēs ar pārsteidzošiem šova elementiem, hipnotizējošām mūzikas melodijām, košām dekorācijām un skaistiem tērpiem. Piedzīvojumā piedalīsies elfi, fejas, sniegavīrs, Lāstekas karaliene, Salavecis u.c. Varoņiem būs jāpārvar daudzas briesmas un jāpaveic īsts varoņdarbs, lai atrastu, atdotu dāvanas un svētkus bērniem. Izrādes laikā būs ziepju burbuļu šovs, ledus Krio perfomance un burvju triki.

Salavecis rūpīgi sekos līdzi šim Ziemassvētku stāstam, kā arī pasniegs ilgi gaidīto dāvanu.

Organizē YOU ARE events Liepāja SIA

Muzikāls svētku stāsts visai ģimenei “Šreka trakais jaunais gads”

Izrādes režisors – Imants Strads.

Lomās: aktieri no Latvijas teātriem.

Šā gada decembrī un janvārī bērnus un viņu vecākus visā Latvijā izklaidēs iemīļotais meža briesmonis Šreks jautri muzikālā svētku stāstā visai ģimenei – “Šreka trakais jaunais gads”.

Jaunā gada svinību laikā Karalis gatavojas savas meitas kāzām ar Šreku un lielajām svinībām, bet pēkšņi pie viņa ierodas negantais princis Hugo un paziņo, ka kāzu nebūs. Senos rakstos teikts – princesi var precēt tas, kurš uzvarēs godīgā sacensībā par viņas roku. Karalim nav citas izejas, kā izsludināt šīs sacensības un te nu arī sākas visas patikšanas un nepatikšanas. Vai Šrekam izdosies uzvarēt nešpetno Hugo?

Šī būs aizraujoša, muzikāla izrāde visai ģimenei, kurā netrūks jautrības un piedzīvojumu.

Organizē Latvijas kultūras attīstības biedrība

Deju uzvedums “Ceļš laikā”

Ventspils Kultūras centra mūsdienu deju studija “Prieks” šogad svin savu 25+2 gadu jubileju ar koncertu “Ceļš laikā”

11.decembrī plkst. 15.00 teātra namā “Jūras vārti” Ziemassvētkus gaidot, Ventspils Kultūras centra deju studijas “Prieks” audzēkņi un tās vadītāja Everita Panfiļonoka aicina uz muzikālu deju uzvedumu “Ceļš laikā”. Koncerta stāsts ir par divām māsām, viņu kopīgām atmiņām, piedzīvojumiem un par satikšanos gaišākajos gada svētkos-Ziemassvētkos.

Uzvedumā ar saviem priekšnesumiem priecēs arī Ventspils Jaunrades nama mūsdienu deju studijas “Skorpions” audzēkņi (vadītāja Inga Spodiņuka) un Svetlanas Grundmanes deju studija “Deguntiņš uz augšu”. Koncerta režisore Ineta Kalniņa.

Organizē Ventspils kultūras centrs

Deju ansambļa “Liedags” koncerts “Danču dančus es izvedu”

Svētdien, 4. decembrī plkst. 15.00 Teātra namā “Jūras vārti”  ar  krāsainu, dažādu emociju pilnu koncertu “Danču dančus es izvedu” ļausies deju ansambļa “Liedags” kolektīvu dalībnieki. Piedalīsies no pašiem mazākajiem līdz pat vidējās paaudzes brašajiem dejotājiem, kā arī senioru deju kopa “Brīzīte” (vadītāja Inga Liepiņa).

Koncertu kuplinās Ventspils Mūzikas skolas Mūsdienu ritma mūzikas nodaļas vokālisti (pedagogi Lorija Cinkusa un Sanija Pastare).

Caur deju rakstiem tiks izdejots stāsts par satikšanos un kopā būšanu. Par to, ka vienā brīdī varam būt tik trausli, bet otrā – kļūt stiprāki kā jebkad agrāk. Par vēlmi dejot šeit, tagad un pa īstam.

Ventspils Kultūras centra deju ansamblis “Liedags” dibināts 1991. gadā un  mīlestība uz deju kopā saaicinājusi apmēram 170 dejotājus no 3 līdz 50 gadu vecumam. Deju ansamblis savā darbības laikā ir sasniedzis stabilu māksliniecisko līmeni un ieņem nozīmīgu vietu Ventspils kultūras dzīvē. Kolektīvs aktīvi piedalās pilsētas rīkotajos pasākumos, sadejo ar citiem deju kolektīviem tuvos un tālos Latvijas novados, kā arī tas ir koncertējis ārzemēs – Ungārijā, Čehijā, Austrijā, Slovākijā.

Biļetes iespējams iegādāties visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā

Organizē Ventspils Kultūras centrs

M. Bulgakova Mūsdienu teātra izrāde “Meistars un Margarita”

Režisors inscenētājs – Valērijs Beļakovičs

Lomās: Antons Naumovs (Meistars), Diāna Rozovļana (Margarita), Igors Haļizovs (Volands), Ivars Kalniņš (Poncijs Pilāts), un citi

Izrāde “Meistars un Margarita” veidota pēc tāda paša nosaukuma Mihaila Bulgakova romāna motīviem. Romāna sižetiskās līnijas meistarīgi tiek atklātas literārā darba mūsdienīgā interpretācijā. Izrādē skatītāji tiek ierauti notikumu virpulī un var izbaudīt plašu emociju gammu.

Izrādes darbība risinās divos dažādos laikmetos – Jēzus Kristus laika Jeruzālemē un 20.gs. 30-to gadu Maskavā. No vienas puses autora interpretācija par Kristus apcietināšanu, satikšanos ar Ponciju Pilātu un laiku līdz mesijas nāvei pie krusta, no otras – pasaules apceļošanas ietvaros sātans ar svītu ierodas Maskavā. Visus notikumus apvieno un caurvij Meistara un Margaritas mīlasstāsts.

Romāns “Meistars un Margarita” ir pazīstamākais Mihaila Bulgakova darbs un tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta romāniem pasaulē.

Rakstnieks tajā runā par mīlestību, filosofijas un ezotērikas jautājumiem, augstākajiem spēkiem, Dievu un Sātanu, ļauj piedzīvot mīlestību, draudzību un nodevību, laimes un patiesības meklējumus.

Mihails Bulgakovs (1891-1940) savu ievērojamāko darbu – romānu “Meistars un Margarita” rakstījis no 1929. gada līdz pat savas dzīves beigām. Padomju Savienībā tas pirmo reizi publicēts nepilnā versijā tikai 1967. gadā. Bez cenzūras – pirmais pilnais romāna variants, izdots 1973. gadā. Latviešu valodā romānu varēja lasīt no 1978. gada Ojāra Vācieša tulkojumā, vēlāk arī citos izdevumos. Pēc romāna motīviem radītas vairākas filmas un seriāli, iestudētas teātra izrādes daudzviet pasaulē.

Pasākumu organizē Art RitMi.

Dziesmu spēle “Šveiks – toreiz un tagad”

Režisors: Valdis Pavlovskis
Producents: Jānis Kļaviņš
Uzvedumā piedalās: Valters Krauze, Rihards Lepers, Mārtiņš Kanters, Inta Gudovska, Anita Levša, Olga Stupiņa un mūziķu grupa Mārča Auziņa vadībā, kā arī dejotāji – Beāte Svarinska un Kristaps Pelēkais.

Dziesmu spēlē “Šveiks – toreiz un tagad” izskanēs Ivara Vīgnera un Valta Pūces dziesmas ar Jāņa Petera un Pētera Brūvera dziesmu vārdiem. 

Pirms simt gadiem pasauli ieraudzījušais čehu autora radītais varonis Šveiks vēl joprojām saglabā apskaužamu popularitāti grāmatas lasītāju un teātra izrāžu apmeklētāju vidū un kalpo kā apliecinājums veselajam saprātam un viena cilvēka cīņai pret valsts līmenī paceltu stulbumu un birokrātiju. Krietnā kareivja Šveika ierašanās uz dažādu Latvijas teātru skatuvēm vienmēr bagātīgi papildināta ar dziesmām – ironiskām, priecīgām, skumjām, karavīru humora pilnām. Šveika dziesmas dzīvo vēl ilgi pēc tam, kad izrāde savas skatuves gaitas beigusi – “Mīļā, ķeizars mani karā sauc” vai “Ardievu, meitenes”, tāpat kā citas, sen dzīvo savu dzīvi un tiek dziedātas, dungotas un svilpotas pie pirmās vajadzības, neraugoties uz to radīšanas gadu.

Koncertuzvedums “Šveiks – toreiz un tagad” ar lieliskiem panākumiem pie skatītājiem devās šī gada rudenī un izrādes turpināsies arī nākošajā gadā, kad Šveiks apmeklēs skatītājus Ventspilī, Valmierā, Jelgavā, Ulbrokā, Rīgā, Aizkrauklē un citās Latvijas vietās.

Organizē Forte Production, SIA

Ilmāra Blumberga personālizstāde “Neredzamā nozīme”

Pirmo reizi kopš 2017. gada Ilmāra Blumberga (1945-2016) māksla atgriežas Ventspilī, – šoreiz teātra namā “Jūras Vārti”. Personālizstādē “Neredzamā nozīme”, kas tapusi, sadarbojoties nodibinājumam “Blumberga Fonds” ar teātra namu “Jūras Vārti”, apmeklētāju uzmanībai tiek piedāvāti dažādās tehnikās veidoti mākslas darbi, kas tapuši pēdējos mākslinieka darbības trīsdesmit gados.

Ekspozīcijā iekļauti darbi no mākslas cienītājiem pazīstamiem Ilmāra Blumberga cikliem, kā piemēram – “Venēcijas zīmējumi”, pēdējās mākslinieka radītās darbu sērijas “Beigas ir” un dažādi atsevišķi glezniecības lielformāta darbi, tādējādi piedāvājot retrospektīvu atskatu uz autora daiļradi kopš 1990. gada.

Izstādes vadmotīvs “Neredzamā nozīme” izvēlēts, pētot mākslinieka manuskriptus un pašrocīgos pārdomu pierakstus, kas veikti radošā procesa gaitā. Šo pierakstu izdarīšanas laiks ir nezināms.

Ilmārs Blumbergs 1972. gadā absolvējis Valsts Mākslas akadēmiju un līdz 1984. gadam strādājis Dailes teātrī Rīgā. Turpmākajā periodā strādājis individuāli, darbojoties tādās sfērās kā glezniecība, grafika, sietspiede, litogrāfija, instalācija, tēlniecība, dizains, scenogrāfija, kostīmi, fotogrāfija, grāmatu ilustrācijas, kino, kā arī performance un audioieraksti. No 1974. līdz 2013. gadam Ilmāram Blumbergam bijušas vairāk kā 25 personālizstādes 9 valstīs, saņemti vairāk kā 40 nozīmīgi apbalvojumi. Pēc mākslinieka nāves izstādes turpina organizēt “Blumberga Fonds”. Mākslinieks ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Jau 60 gadus, no 1962. gada, notiek regulāras nozīmīgas mākslinieka darbu izstādes Latvijā un visā pasaulē.

Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Ilmāra Blumberga personālizstāde “Neredzamā nozīme” teātra namā “Jūras Vārti” skatāma līdz nākošā gada 8. janvārim.

Koncerts “Sadraudzības tūre”

Pirmdien, 31. oktobrī plkst. 19.00 teātra namā “Jūras vārti” koncertā “Sadraudzības tūre” uzstāsies tautas deju ansamblis “Barvinok” no Vinnicas pilsētas bērnu un jauniešu mākslinieciskās un horeogrāfiskās izglītības centra “Barvinok” (Барвінок). Tā būs lieliska iespēja iepazīt šo dzīvespriecīgo, košo un tradīcijām bagāto tautas deju ansambli. Deju ansambļa “Barvinok” koncertprogrammā iekļauti vairāki tautas mākslas veidi, – tautas dziesmas, dejas un ukraiņu mūzikas instrumentu spēle ansambļa dalībnieku izpildījumā. Ukraiņu folklora, priekšnesumu augstā kvalitāte, dzirkstošais temperaments aizrauj visu vecumu publiku visā pasaulē.

Tautas deju ansamblis “Barvinok” dibināts 1984. gadā. Ansambļa dibinātājs un pastāvīgais vadītājs ir Ukrainas Tautas mākslinieks Petro Boiko. Lieliskas uzstāšanās prasmes, spilgts jauniešu talants, kultūras mantojuma apgūšana un daudzveidīgs tā pasniegšanas veids ir faktori, kas nodrošina ansambļa panākumus. Kopš dibināšanas ansamblis “Barvinok” ir kļuvis par daudzu festivālu uzvarētāju un laureātu vairāk nekā 30 pasaules valstīs, kā arī savā dzimtenē – Ukrainā.

2022. gada vasarā tautas deju ansamblis “Barvinok” uzsāka koncertturneju Eiropas pilsētās, lai vāktu līdzekļus gan Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, gan cilvēkiem, kas cietuši Krievijas karadarbībā pret Ukrainu. Koncerti norisinājās vairāk nekā 10 pilsētās Polijā, Francijā un Vācijā. Rudenī, pateicībā par palīdzību Ukrainai šajā grūtajā laikā, kolektīvs ar Vinnicas pilsētas pašvaldības atbalstu ieplānojis koncertus Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Koncerts notiek Ukrainas pilsētas Vinnicas un Ventspils sadraudzības dienu (https://bit.ly/3FnqhUt) ietvaros ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības atbalstu.

Informāciju par tautas deju ansambli “Barvinok” varat apskatīt tālāk norādītajās saitēs: www.facebook.com/natbarvinok; http://www.youtube.com/natbarvinok

Koncerts “Ieklausies Dvēseļu putenī”

Lāčplēša dienā, 11. novembrī plkst. 19.00 teātra namā “Jūras vārti” izskanēs koncerts “Ieklausies dvēseļu putenī” jauktā kora “Ventspils”, Ventspils Kamerorķestra un instrumentālās grupas izpildījumā. Diriģents Aigars Meri. Koncertā piedalīsies solisti: Annija Putniņa, Toms Kalderauskis, Edvards Grieze, Kate Kokamegi, Vaida Vovere, Eduards Rediko, Patriks Tabaks, Uga Gundars.

Pēc kinofilmas “Dvēseļu putenis” pirmizrādes koncerta radošā grupa vērsās pie filmas veidotājiem ar lūgumu ļaut izveidot vokāli instrumentālu instrumentāciju “dzīvam atskaņojumam” Reiņa Sējāna apdarēm, jo oriģināli tās radītas, izmantojot elektroniskās mūzikas neierobežotās iespējas. Atļauja tika saņemta un Andris Sējāns izveidoja latviešu strēlnieku dziesmu svītu bigbendam, stīgu orķestrim, korim un solistiem.

Svīta izskanēs desmit daļās:

• Rītprūsija
• Izlūki
• Čiekurkalna gaiļi dzied
• Klusa, klusa latvju sēta
• Pulcējieties, latvju dēli!
• Div’ dūjiņas gaisā skrēja
• Ak, Latvija!
• Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros
• Nāc uz Nāves salu
• Uz priekšu, latvieši!

Strādājot pie filmas “Dvēseļu putenis”, tās veidotāji veica apjomīgu izpēti par Pirmo pasaules karu, kas apliecināja, ka strēlnieku dziesmas bija nozīmīga tā laika sastāvdaļa. Tās ne tikai ataino latviešu puišu kara gaitas, bet tām piemīt ļoti liels spēks celt karavīru un visas tautas nacionālo pašapziņu. Sadarbojoties filmas režisoram Dzintaram Dreibergam, Mārim Mihelsonam un Reinim Sējānam, tika radītas jaunas muzikālās apdares desmit latviešu strēlnieku dziesmām.

Koncertu “Ieklausies dvēseļu putenī” organizē SIA “Kurzemes filharmonija”. Pasākums notiek ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības atbalstu.

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Sievietes daļas”

Režisore – Ināra Slucka
Scenogrāfe – Marija Ulmane
Kostīmu māksliniece – Kristīne Abika
Komponists – Edgars Mākens
Tulkotāja – Ingmāra Balode
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš
Producents – Rihards Gāle

Lomās: Laura Siliņa, Jānis Āmanis, Esmeralda Ermale, Sanita Paula, Gundars Grasbergs, Ieva Aniņa, Jana Ļisova, Dace Zālīte-Zilberte vai Madara Norbūte

Sievietes “daļas” citu nozīmju starpā ir arī viņas sociālās lomas – šai izrādē sieviete ir mīļākā, sieva, meita, māsa, māte, māsīca, svaine, vecmāte, labākais draugs un arī konkurente. Visas šīs lomas tiek izspēlētas pie ģimenes pusdienu galda, kur atklājas ne tikai ģimenes problēmas, bet arī aktuālas lietas sabiedrībā, kas nodarbina cilvēkus ikdienas dzīvē. Lugai ir negaidīts ievads, un galvenās varones pārdzīvotais – dzemdībās zaudētais bērniņš – kļūst par impulsu tam, lai tuvinieki beidzot sāktu runāt par būtisko.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Jaunā Rīgas teātra izrāde “Desmit iemeslu apciemot Kauci”

Dramaturģe – Justīne Kļava
Režisors – Gatis Šmits
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Keita
Komponists – Jēkabs Nīmanis
Gaismu mākslinieks – Lauris Johansons

Lomās: Baiba Broka, Jānis Grūtups, Andris Keišs, Elita Kļaviņa, Gerds Lapoška, Marta Lovisa, Matīss Ozols, Dāvids Pētersons, Lolita Stūrmane, Sabīne Tīkmane.

Aktīva atpūta upītē un nomierinoša ekskursija mežā. Elpu aizraujošs muzeja apmeklējums un nebijusi pieredze Bebru sētā. Mūsdienīga autobusu pietura, labākās asinsdesas, spoku stāsti un nakšņošana vācu barona apartamentos. Šis un vēl daudz kas cits jūs gaida brīvdienu galamērķī – Kauce. Ja vien mācēsiet sevi pasargāt no purva izgarojumiem, kas noved cilvēkus ārprātā un izceļ gaismā vistumšākos noslēpumus.
Gotiskā komēdija vēsta par jaunu tūrisma reportieri, kurš dodas izpētes braucienā, bet negaidītu pavērsienu rezultātā kļūst par dalībnieku cīņā starp Dievu un nelabo.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Muzikāla izrāde visai ģimenei “Grinča Ziemassvētki”

Šā gada decembrī bērnus visā Latvijā priecēs krāšņa, muzikāla svētku pasaka visai ģimenei – «Grinča Ziemassvētki».

Šī būs visiem zināmā pasaka par nejauko Grinču, kurš ienīda Ziemassvētkus tikai tāpēc, ka bērnībā pret viņu bija izturējušies slikti. Taču Ziemassvētki ir brīnumu laiks, un ar mazās meitenītes Sindijas palīdzību Grinčs atgūst ticību labajam, cilvēkiem un arī Ziemassvētkiem.

«Grinčs nav ļauns; par tādu viņu padarīja sabiedrība, un viņš tam noticēja. Patiesībā Grinčs ir tāda pati cilvēcīga būtne, kas alkst pēc draudzības, un svētki ir īstākais laiks, kad to saņemt,» saka Grinča lomas atveidotājs – šarmantais aktieris Māris Bezmers. «Izrāde ir par to, ka labais vienmēr uzvarēs un ņems pārsvaru, vajag tikai tam ticēt. Šobrīd pasaulē arī ir daudz negāciju un drūmu domu, bet, ja mēs paši sevī atradīsim to gaišo pusi, kam ticēt un palīdzēsim cits citam gan fiziski, gan morāli, gan emocionāli, mēs varam mainīt gan savu vidi, gan arī kopējo pasauli. Šī ir jautra pasaka visai ģimenei, kas pēc tam vēl ilgi atstāj pozitīvas emocijas.»

Savukārt izrādes režisors Imants Strads piebilst: «Labākā dāvana Ziemassvētkos ir bērnu kopīgie smiekli ar vecākiem, tāpēc radīsim svētku noskaņu visi kopā muzikālajā izrādē ģimenei «Grinča Ziemassvētki»!»

Šī būs sirsnīga un muzikāla pasaka divās daļās, kurā netrūks jautrības un piedzīvojumu. Izrādes režisors – Imants Strads, galvenajā lomā – Māris Bezmers. Lomās: aktieri no Latvijas teātriem.

Video ieskats izrādē

Organizators: SIA “Art Management Group”

Ulda Marhileviča un Ditas Lūriņas Ziemassvētku koncerts

“Vēl mirkli padomā par mani…”

Sagaidot dzejnieces Broņislavas Martuževas simtgadi, piedzīvojot un sajūtot, manuprāt, skaistāko gada brīdī- Ziemassvētku gaidīšanas laiku, pašus svētkus un ļoti maģisko un brīnumu pilno mirkli, kad viens gads nomaina gadu, ļausim dzestruma skarto gaisu ievibrēt Broņislavas vārdiem, dzejai, dienasgrāmatas ierakstiem,  sajūtām un vēstījumiem. Esmu ārkārtīgi laimīga, ka komponists Uldis Marhilevičs, ar kuru mūs vieno mana dzimtā “Vēju pilsēta” – Liepāja, izdzirdot Broņislavas vārdu, teju iesaucās, Jā!, tā ir Latgale, mana tēva dzimtas saknes. Savukārt, man pašai ir izkritusi tā lielā likteņa labvēlība, pazīt dzejnieci Broņislavu Martuževu personīgi, piedzīvot viņas personības un iekšējā spēka starojumu. Mana vīramāte Anna Egliena ir dzejnieces māju un literārā mantojuma sargātāja, kopēja un tālāk devēja. Dzejnieces mājās “Dārziņi”, Lubānā, Madonas novadā izveidota “Broņislavas Martuževas dzejas klēts”, starp citu, aizbrauciet, izmantojiet iespēju pietuvoties dzejniecei un paši sev, jo Dzejas klēts apcirkņi glabā ne tikai Martuževas, bet caur Martuževu – Latvijas – likteņa liecības 20. gadsimtā.

Kad man jādomā par Broņislavu, tad sajūtu, ka domāju par stipru cilvēku, kaut arī var teikt, ka pieminu cilvēku, kura it kā nebija, jo karš un padomju vara piespieda jauno meiteni slēpties pagrīdē – savās mājās zem grīdas dēļiem, tad izsūtījums, atgriežoties Latvijā, aizliegums publicēties, pirmās publikācijas zem sveša vārda… Un tomēr tik stipra un nesalauzta balss, tik drosmīgs un nepiekāpīgs gars, tik daudz mīlestības. Šķiet, tieši tā mums šobrīd šajā vētru un satricinājumu pilnajā pasaulē pietrūkst – viena droša un stipra, mīlestības pilna balss. Tādēļ gaidīsim gada skaistākos svētkus kopā ar dzejnieci B. Martuževu, sajutīsim, kā viņas dzeja atskan U. Marhileviča skaņās un melodijās, kā tā atbalsojas manā – aktrises Ditas Lūriņas balsī.
* * *
Vēl mirkli padomā par mani,
Pirms pulksteņi sit divpadsmit.
Sāk gaisus ietrīcināt zvani.
Šai mirklī padomā par mani.

Vijole: Dzintars Beitāns, basģitāra: Modris Laizāns, sitamie instrumenti: Ivars Kalniņš, Vokāls: Zane Biķe, ģitāra: Jānis Bērziņš, pie klavierēm Uldis Marhilevičs

Organizators: SIA “Art Management Group”

Kantrī un šlāgermūzikas svētki. Mārim Slokam 60

10. decembrī plkst. 18.00 grupa “Klaidonis” aicina uz kantrī un šlāgermūzikas svētkiem teātra namā “Jūras vārti”, lai nosvinētu sava solista Māra Slokas 60 gadu jubileju dzimtajā pusē. Koncertprogrammā skanēs grupas “Klaidoņa” labākās dziesmas: “Mazā dvēselīte”, “Zarus nelauz”, “Aizvijas ceļš”, u.c. Šajā koncertā viesosies arī Latvijā iemīļotā grupa “Dakota”.

Kantrī mūzikas grupa “Klaidonis” šī gada nogalē un nākošā gada sākumā solista Māra Slokas jubileju atzīmēs ar plašu koncerttūri, viesojoties dažādās Latvijas vietās –  Valmierā, Rēzeknē, Jelgavā, Bauskā, Rīgā u.c. Tomēr Ventspils puse Mārim ir īpaša, jo šī viņa dzimtā puse, kur aizritējusi arī mūziķa bērnība. Māris Sloka dzimis 1962.gada 28.novembrī. Māra vecāki nebija mūziķi, bet labi dziedātāji gan, un, uzsācis skolas gaitas, zēns 2.klasē sāka apgūt mežraga spēli Ventspils bērnu mūzikas skolā. Taču pēdējais autobuss uz Popi devās pirms stundas bija beigušās un izglītošanās mūzikas skolā gāja secen. Popes pamatskolai sekoja Mālpils Lauksaimniecības tehnikums un Lauksaimniecības akadēmijas Lauku celtnieku fakultāte. Tomēr mūzika vienmēr gāja roku rokā – jau Mālpilī mācoties, Māris Sloka privāti apguva dziedāšanu pie pedagoģes Maigas Grietēnas. Viņa ieteica jaunietim balss dotumus izkopt Tautas estrādes ansamblī “Sigulda”, kur tolaik dziedāja arī Nauris Puntulis. 1979.gadā Bauskas rajona Vecsaulē Māris dibināja savu pirmo grupu, ko nosauca par “Relako”.

Grupa “Klaidonis” veidojās, gatavojoties 1. Bauskas kantrīmūzikas festivālam 1999. gadā, un 2001. gadā tai tika dots nosaukums, kas likās muzikāls un grupas repertuāram atbilstošs. Iepriekš Māris Sloka divus albumus – “Sestdienas vakarā” un “Klaidonis” – izdevis ar nosaukumu “Dace un Māris”, dziedot gan tradicionālas, gan paša sacerētas dziesmas arī duetā ar toreizējo dzīvesbiedri Daci Sloku.

Grupa “Klaidonis” izdevusi vairākus albumus tādus kā “Gaidot mājās”(2004), “Tik ātri aizskrien laiks”(2005), “To jau nepateiks neviens”(2007), “Pārdomu laiks”(2009), “Pieskāriens”(2015),  “Ar smaidu saulrietā”(2016). Lielu daļu dziesmu radījis Māris Sloka, kurš ir arī grupas “Klaidonis” galvenais solists. Kompaktdisks “Ar smaidu saulrietā” 2017. gadā ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons”.

Kopā ar saviem mūziķiem Māris aktīvi muzicē dažādos pasākumos visā Latvijā, ik pa laikam brauc ciemos pie tautiešiem Lielbritānijā, Īrijā, uzstājas arī Lietuvā, ar labiem panākumiem piedalījies Latvijas TV “Šlāgeraptaujā” un “Amigo Dzintara dziesmu aptaujā”.

“Esmu lauku cilvēks, man patīk vienkārša melodija, vārdi – lauku mūzika, un tas pats kantrī,” saka populārais mūziķis.

Māra Slokas un «Klaidoņa» koncerttūres koncerti citās pilsētās:

2.decembrī plkst.19 Valmieras Kultūras centrā

3.decembrī plkst.18 Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē

9.decembrī plkst.19 Rojas Kultūras centrā

11.decembrī plkst.16 Jelgavas Kultūras namā

16.decembrī plkst.19 Smiltenes Kultūras centrā

17.decembrī plkst.18 Bauskas Kultūras centrā

Organizators: SIA “Art Management Group”

Valmieras drāmas teātra izrāde “Mēs, roks, sekss un PSRS”

Satīra par dzīvi komunismā 2 daļās

Režisors – Jānis Znotiņš
Dramaturģe – Ance Muižniece
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Pamela Butāne
Gaismu mākslinieks – Gatis Priednieks-Melnacis
Lomās: Kārlis Freimanis, Eduards Johansons, Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Klinta Reinholde, Sandis Runge

Šis ir stāsts par jauniem cilvēkiem, kuri 1985. gadā piedzīvoja leģendāro grupas “Pērkons” koncertu Ogres estrādē un tam sekojošo vilciena izdemolēšanu. Trīs draugi – septiņpadsmitgadīgie Andrejs, Vizma un Uģis – klausās mūziku, cenšas atrast savu vietu dzīvē, risina attiecības viens ar otru, ar savām ģimenēm un komunistisko režīmu. Viņu alkas pēc neatkarības no vecāku un iepriekšējo paaudžu uzskatiem un kontroles sakrīt ar lielajām, kolektīvajām, gaisā jūtamajām alkām pēc pārmaiņām un brīvības. Izrādē skanēs arī „Pērkona” mūzika, katrai dziesmai kļūstot par nozīmīgu daļu no stāsta.

Izrāde jauniešiem, kuri grib uzzināt, kā tas bija un tiem, kuri to piedzīvojuši paši.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra izrāde “Mamma”

Radošā komanda:

Režisore Ināra Slucka

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Marija Ulmane

Gaismu mākslinieks Maksims Ustimovs

Muzikālais noformējums Reinis Rabenau

Video projekcijas Oskars Spirkovičs

Izrādes vadītāja Kristiāna Drevinska

Izrādē piedalās: Jekaterina Frolova, Jevgeņijs Čerkess, Gaļina Rosijska, Svetlana Šiļajeva, Jana Ļisova, Serafima Rodina, Vadims Grosmans, Mersedes Margoit

Krievijas dramaturģes Asjas Vološinas luga ir stāsts par pieaugšanu un paaudžu pieņemšanu.

Oļas mammas jau sen vairs nav starp dzīvajiem, bet jau 23 gadus Oļa savā dzimšanas dienā saņem no viņas vēstules, līdz jāatver pēdējā no tām.

Izrāde iestudēta sadarbībā ar mūzikas un drāmas telpu “OratoriO” projekta “Meeting point. Tikšanās vieta. Место встречи” sadarbības ietvaros.

Atlaide 10% – Drauga kartes īpašniekiem, 3+ Ģimenes kartes īpašniekiem, pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti un viņu asistentiem.

Ieteicamais vecums: 18+

NB! Uz skatuves smēķē.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Mūzikls “Agrā rūsa”

Turpinot aizsākto muzikālo izrāžu ceļu, veiksmīgi iestudējot tādus publikas mīlētus darbus kā „Māsa Kerija” un „Kaupēn, mans mīļais”, Producentu grupa 7 skatītājus iepriecinās ar Jāņa Lūsēna un Pētera Brūvera mūziklu AGRĀ RŪSA.  Mūzikla pamatā ir Elīnas Zālītes romāns, kas stāsta par jaunas lauku meitenes dzīves līkločiem 30.gadu Latvijā, vēlmi dzīvot Rīgā skaisti un bezrūpīgi. Apklusinot ilgas pēc mājām un ilūziju sabrukuma sāpes, Elza soli pa solim ieiet modes vidē – postošajā kruzuļu un spīguļu pasaulē. Kārotā greznība drīz vien apnīk, tā rada nicinājumu pret naudu un arī pret tās īpašnieku, viņas vīru Ķikuli. Elza izšķiras uz noziegumu savas mīlestības un brīvības dēļ. Tomēr ziedošā mīlestība pārtop par atmiņu drumslām, jo šī paradīze ir iedomāta un izkropļota. Kļūda atkal sagriež likteni neparedzamā virpulī, bet sods dziedina jaunai dzīvei. Tikai jasmīni turpina ziedēt un smaržot, līdz neprātam apreibinot mīlestību alkstošos…

Atjaunotajam iestudējumam ir sapulcināta lieliska komanda. Galvenā – Elzas loma uzticēta dziedātājai Beātei Zviedrei, kuras daudzpusīgā vokālistes pieredze labi pazīstama gan mūziklu, gan džeza un  akadēmiskās mūzikas pasaulē. Fabrikanta Ķikuļa lomā redzēsim Dailes teātra aktieri Arti Robežnieku, viņa dēla, mākslinieka Italo lomā  – dziedātājs, grupas „Baritoni” dalībnieks Mārtiņš Strods, tiesnesis Straujups – Dailes teātra akieris Gints Andžāns, savukārt Modes nama īpašnieces Cimbares tēlā iejutīsies dziedātāja Alise Kante. Nozīmīgas lomas izrādē atveidos arī aktieris Agris Krapivņickis (Elzas skolas gadu mīlestība Jānis), Ieva Parša (Elzas māte), Annija Putniņa un Sarma Liede (Elzas draudzenes Austra un Zenta), Sniedze Kaņepe (Reņģu sieva), Edvards Grieze (Reinis), Emīls Gilučs (Frīdis), kā arī jaunas paaudzes talanti – Toms Kalderauskis, Austra Kozuliņa, Daniels Pelnēns, Zane Lazdiņa, Sanita Roze, Uga Gundars, Ralfs Puzāns.

Par izrādes muzikālo pusi rūpēsies orķestris komponista Jāņa Lūsēna vadībā – Jānis Lūsēns (taustiņi), Aivars Gudrais (ģitāra), Jānis Lūsēns jun. (basa ģitāra), Harijs Gūtmanis (sitaminstrumenti), Evija Mundeciema (flautas u.c. instrumenti).

Izrādes veidotāji: režisore Marija Bērziņa, scenogrāfs Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece Liene Rolšteina, horeogrāfe Inga Krasovska un vokālā pedagoģe Annija Putniņa.

Grupas “Otra Puse” 30 gadu jubilejas koncerts

Šogad grupa „Otra Puse” svin savu 30 gadu pastāvēšanas jubileju, atzīmējot to ar koncertiem visā Latvijā. Ventspilī grupa koncertēs 26. novembrī plkst. 19.00 teātra namā „Jūras vārti”.

Koncerta klausītāji dzirdēs visu laiku grupas „Otra Puse” labākās dziesmas, kas raksturo tās darbību trīsdesmit gadu garumā – „Vēstules”, „Ieskaties”, „Nakts vai rīts”, “Savādā”, „Pēc lietus”, u.c.

Grupas sastāvā spēlē Normunds Pauniņš (balss), Ivars Makstnieks (taustiņi), Jānis Čubars (ģitāra), Mārtiņš Burkevics (bass), Mārtiņš Linde (bungas).

Pasākuma īpašie viesi būs „Otra Puse” dibinātāji, grupas „Jumprava” mūziķi Aigars Grāvers un Aigars Krēsla, kā arī brīnišķīgās balss īpašniece, dziedātāja Antra Stafecka, ar kuru grupai šo gadu garumā ir tapušas tādas duetu dziesmas kā „Uzzīmē mani”, „Kopā”, „Es Tev”, Antras komponētā „Tavās rokās” un grupas „100.debija” senais hits „Man dimantu nav”.

Grupa dzimusi 1992. gada augustā, kad Aigars Grāvers un Aigars Krēsla uzaicināja divus jaunus mūziķus – tolaik grupā „Vaidava” spēlējošo Ivaru Makstnieku (sintezatori) un nevienam nezināmo dziedātāju Normundu Pauniņu, lai dibinātu jaunu projektu, kam vēlāk tiek dots nosaukums „Otra Puse”. Pirmā satikšanās notika ierakstu studijā „4-tā”, kur top pirmie grupas singli – „Pēc lietus” un „Balāde par 3 saucieniem”. Abi skaņdarbi ātri kļūst par radio hitiem, savukārt dziesma „Pēc lietus” iegūst otro vietu 1992. gada Mikrofona aptaujā. Tā paša gada rudenī grupa dodas savā pirmajā koncertūrē pa Latviju.

Pie grupas lielākajiem panākumiem noteikti jāatzīmē divas Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta mikrofons” par labāko popmūzikas albumu –„Nakts vai Rīts” (2009) un „Uzzīmē mani” (2013). Tāpat tautā plaši pazīstamā dziesma „Ave Pali”, kas iedziedāta duetā ar Aiju Andrejevu, izcīnīja 1. vietu 2011. gada „Muzikālā bankā”. Savukārt skaņdarbs „Es Tev” duetā ar Antru Stafecku 2016. gadā iekļuva Muzikālās bankas vērtīgāko dziesmu vidū.

Organizē Boom Media, SIA.

FUNNY BALLOONS SHOW. Muzikāla izrāde ar gaisa baloniem visai ģimenei

Organizators: SIA Teatron

Organizē izrāžu apvienība “Pannas Teātris” (Savstarpējo attiecību mācību centrs SAINS)

Festivāla “Ventspils Groove” noslēguma koncerts

20. augustā, plkst. 19.00 Ventspils teātra nama “Jūras vārti” lielajā zālē notiks latviešu džeza saksofonista un komponista Toma Rudzinska bigbenda mūzikas koncerts. Koncerta otrajā daļā uzstāsies itāļu hammond ērģelnieks Leonardo Korradi.

Koncertā pirmo reizi Latvijā skanēs Rudzinska bigbenda mūzika no jaunā albuma “Space Big Band” un tiks pirmatskaņoti divi jaundarbi – kompozīcija “Sonic Drive” Japāņu bigendam Brilliant Corners, un īpaši Ventspils bigbendam rakstītais, fjūžen mūzikas iedvesmotais skaņdarbs “Upper”.

“Ventspils bigbends Renāra Lāča vadībā ir paveicis lielisku darbu, sagatavojot šo koncertprogrammu. Sastāvs skan izcili, jaunie mūziķi ir uzdevumu augstumos, ar īpašu nepacietību gaidu bigbendam rakstītā jaundarba atskaņošanu, kur īpaša vieta atvēlēta sintezatoriem un taustiņinstrumentiem, kurus Ventspils bigbendā meistarīgi pārvalda Ritvars Garoza. Šis noteikti ir mans šīs vasaras gaidītākais koncerts!” par gaidāmo notikumu saka Rudzinskis.

Saksofonista, producenta un mūzikas pasniedzēja Renāra Lāča vadībā Ventspils bigbends darbojas kopš 2010. gada. Koncertsastāvu veido Mūzikas vidusskolas audzēkņi un pasniedzēji. Pēdējo gadu laikā Ventspils bigbends muzicējis kopā ar daudziem populāriem Latvijas māksliniekiem – Maestro Raimondu Paulu, komponistu Zigmaru Liepiņu, mūziķiem Intaru Busuli, Daumantu Kalniņu, Jāni Stībeli un citiem. Tāpat bigbendam bijusi iespēja uzstāties kopā ar pasaulē atzītiem ārvalstu māksliniekiem – trompetistu Gerhardu Ornigu un džeza izpildītāju Danielu Čačiju no Austrijas, zviedru mūziķi, “Grammy” balvas laureātu Magnusu Lindgrenu, igauņu vokālisti Sofiju Rubinu-Hanteri un daudziem citiem. Jau vairāk nekā 15 gadus Ventspils bigbends ir rezidējošais sastāvs mūsdienu ritma mūzikas festivālā “Ventspils Groove”.

Koncerta otrā daļā klausītājus priecēs itāļu hammond ērģeļu virtuozs Leonardo Corradi. Mūziķis izdevis albumu ar leģendāro ģitāristu Pīteru Bernstainu, koncertējot apceļojis pasauli un dalījis skatuvi ar džeza mūzikas grandiem Antonio Sančezu, Deivu Lībmenu, Pī Vī Elisu un citiem. JAZZIT žurnāla aptaujā izvēlēts par labāko hammond spēlētāju un Itālijas džeza uzlecošo zvaigzni.

Koncerts notiek sadarbībā ar mūsdienu ritma mūzikas festivālu “Ventspils Groove 2022”, Valsts kultūrkapitāla fonda, Latvijas valsts mežu, Kurzemes plānošanas reģiona un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes atbalstu.

Sarmītes Caunes personālizstāde “Krasta līnija”

Sarmītes Caunes izstāde “Krasta līnija” veidota kā divdaļīgs stāsts, kur viena tā daļa vēsta par neseniem iespaidiem un pārdzīvojumiem, kas atvesti no plenēra Venēcijā, otra – par nemitīgi mainīgo jūras krasta līniju, kas savukārt ik rītu vērota tepat.

Māksliniece sevi dēvē par noskaņu tvērēju. Un tas nav pārspīlēti. Iedvesmu gleznām Sarmīte smēlusies ikrīta pastaigās gar nemitīgi mainīgo jūras krastu. Tieši tad sakrātas sajūtas, noskaņas un iespaidi jauniem darbiem un radusies doma par krasta līniju kā izstādes nosaukumu. Vilinošs un interesants māksliniecei šķiet krasta plašums, kas ne tikai kaut kur ved, bet arī rosina domas par otru krastu tur, tālumā. It kā viens un tas pats skats, un tomēr tik dažāds: te ziemā vai agrā vasaras rītā, te ostas vai jūras motīvi. Smalkajā un niansētajā akrila gleznojumā dažviet spoži iemirdzas rudenīgas noskaņas, citviet baltie toņi viegli vizuļo sniegā vai miglā.

Šis iespaidu stāsts turpinās Venēcijas plenēra darbos, kuros jaušama tā pati krasta līnija, tomēr šoreiz pavisam citāda. Pilsētvide un tās ainavas ir Sarmītes Caunes otra mīlestība. Arī šeit māksliniece jūsmo par agriem rītiem, siltiem dienvidu vakariem, par sajūtām, kas tveramas, tikai strādājot brīvā dabā jeb plenērā. Līdzās gleznām skatāmas arī nelielas skices – ar krāsainajiem zīmuļiem un tušas pildspalvu brīvi radīti zīmējumi.

Sarmītes Caunes personālizstāde teātra namā „Jūras vārti” apskatāma bez maksas.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

Sarmītes Caunes personālizstādes “Krasta līnija” atklāšana

Sestdien, 6. augustā, plkst. 14.00 teātra nama “Jūras vārti” divās izstāžu telpās tiks atklāta Sarmītes Caunes personālizstāde “Krasta līnija”, kas skatītājiem būs apskatāma līdz 11. septembrim.

Sarmītes Caunes izstāde “Krasta līnija” veidota kā divdaļīgs stāsts, kur viena tā daļa vēsta par neseniem iespaidiem un pārdzīvojumiem, kas atvesti no plenēra Venēcijā, otra – par nemitīgi mainīgo jūras krasta līniju, kas savukārt ik rītu vērota tepat.

Māksliniece sevi dēvē par noskaņu tvērēju. Un tas nav pārspīlēti. Iedvesmu gleznām Sarmīte smēlusies ikrīta pastaigās gar nemitīgi mainīgo jūras krastu. Tieši tad sakrātas sajūtas, noskaņas un iespaidi jauniem darbiem un radusies doma par krasta līniju kā izstādes nosaukumu. Vilinošs un interesants māksliniecei šķiet krasta plašums, kas ne tikai kaut kur ved, bet arī rosina domas par otru krastu tur, tālumā. It kā viens un tas pats skats, un tomēr tik dažāds: te ziemā vai agrā vasaras rītā, te ostas vai jūras motīvi. Smalkajā un niansētajā akrila gleznojumā dažviet spoži iemirdzas rudenīgas noskaņas, citviet baltie toņi viegli vizuļo sniegā vai miglā.

Šis iespaidu stāsts turpinās Venēcijas plenēra darbos, kuros jaušama tā pati krasta līnija, tomēr šoreiz pavisam citāda. Pilsētvide un tās ainavas ir Sarmītes Caunes otra mīlestība. Arī šeit māksliniece jūsmo par agriem rītiem, siltiem dienvidu vakariem, par sajūtām, kas tveramas, tikai strādājot brīvā dabā jeb plenērā. Līdzās gleznām skatāmas arī nelielas skices – ar krāsainajiem zīmuļiem un tušas pildspalvu brīvi radīti zīmējumi.

Sarmītes Caunes personālizstāde teātra namā „Jūras vārti” apskatāma bez maksas.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

“Atmosfēriskais mežs”
Jauno mediju kultūras centra RIXC mākslas projekts

“Atmosfēriskais mežs” vizualizē komplicētās attiecības starp mežu, klimata pārmaiņām un atmosfēru. Darbs balstīts mākslinieciskā pētījumā, kas trīs gadus norisinājās Finvaldes mežos Šveicē – senos Alpu skujkoku mežos, kas cieš no sausuma.
Koki izdala lielu daudzumu gaistošo organisko savienojumu, ko mēs uztveram kā meža smaržu. Zinātnieki jau ilgi ir zinājuši par saistību starp smaržojošo mežu un globālo sasilšanu. Kamēr daži uzskata, ka stiprā priežu meža smarža norāda uz to, ka klimata pārmaiņas varētu tikt ierobežotas, citi domā – gaistošās emisijas varētu pasliktināt globālo sasilšanu.
“Atmosfēriskais mežs” atklāj saistības, vizualizējot datus, kas ilustrē gaistošās emisijas un sveķu spiedienu priedēs vienas augšanas sezonas laikā. Skatītājs var pārvietoties starp kokiem, kas izplata gaistošās emisijas, vērot mežu no apakšas un izsekot ceļam cauri koka stumbram līdz koku galotnēm, vērojot savstarpejo mijiedarbību starp Zemes ekosistēmām un atmosfēru.

Rasa Šmite un Raitis Šmits (Latvija) ir starptautiski atzīti mākslinieki un kultūras novatori, kuria strādā ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām; mākslinieciskajā praksē Šmiti kopīgi veido mākslas darbus. Šmiti ir Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāji un ikgadējā RIXC Mākslas un zinātnes festivāla kuratori. Šmiti darbojas kā pētnieki un pasniedzēji Latvijā, Eiropā un ASV. Šmitu jaunākajos mākslas darbos tiek risinātas attiecības starp dabu un tehnoloģijām, cilvēkiem un augiem, piemēram, “Runā ar mani” un “Biotricity” darbu sērija, kas ir bijuši izstādīti Hek Bāzelē, Ars Electronica Lincā, Nacionālajā Zinātnes un tehnoloģiju muzejā Stokholmā, Vanbē Modernās un laikmetīgās mākslas muzejā Eindhovenā, ZKM Karlsrūē, MIT Teorētiskās fizikas centrā Bostonā, Venēcijas arhitektūras biennālē. 2017. gadā ieguva LR Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā un divas reizes nominēti Purvīša balvai – 2019. gadā par personālizstādi “Mikropasauļu svārstības” un 2020. gadā par mākslas darbu “Atmosfēriskais mežs” izstādē “Kritiskās zonas” Vācijā.

Lasīt vairāk šeit

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

“Atmosfēriskais mežs”
Jauno mediju kultūras centra RIXC mākslas projekts

“Atmosfēriskais mežs” vizualizē komplicētās attiecības starp mežu, klimata pārmaiņām un atmosfēru. Darbs balstīts mākslinieciskā pētījumā, kas trīs gadus norisinājās Finvaldes mežos Šveicē – senos Alpu skujkoku mežos, kas cieš no sausuma.
Koki izdala lielu daudzumu gaistošo organisko savienojumu, ko mēs uztveram kā meža smaržu. Zinātnieki jau ilgi ir zinājuši par saistību starp smaržojošo mežu un globālo sasilšanu. Kamēr daži uzskata, ka stiprā priežu meža smarža norāda uz to, ka klimata pārmaiņas varētu tikt ierobežotas, citi domā – gaistošās emisijas varētu pasliktināt globālo sasilšanu.
“Atmosfēriskais mežs” atklāj saistības, vizualizējot datus, kas ilustrē gaistošās emisijas un sveķu spiedienu priedēs vienas augšanas sezonas laikā. Skatītājs var pārvietoties starp kokiem, kas izplata gaistošās emisijas, vērot mežu no apakšas un izsekot ceļam cauri koka stumbram līdz koku galotnēm, vērojot savstarpejo mijiedarbību starp Zemes ekosistēmām un atmosfēru.

Rasa Šmite un Raitis Šmits (Latvija) ir starptautiski atzīti mākslinieki un kultūras novatori, kuria strādā ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām; mākslinieciskajā praksē Šmiti kopīgi veido mākslas darbus. Šmiti ir Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāji un ikgadējā RIXC Mākslas un zinātnes festivāla kuratori. Šmiti darbojas kā pētnieki un pasniedzēji Latvijā, Eiropā un ASV. Šmitu jaunākajos mākslas darbos tiek risinātas attiecības starp dabu un tehnoloģijām, cilvēkiem un augiem, piemēram, “Runā ar mani” un “Biotricity” darbu sērija, kas ir bijuši izstādīti Hek Bāzelē, Ars Electronica Lincā, Nacionālajā Zinātnes un tehnoloģiju muzejā Stokholmā, Vanbē Modernās un laikmetīgās mākslas muzejā Eindhovenā, ZKM Karlsrūē, MIT Teorētiskās fizikas centrā Bostonā, Venēcijas arhitektūras biennālē. 2017. gadā ieguva LR Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā un divas reizes nominēti Purvīša balvai – 2019. gadā par personālizstādi “Mikropasauļu svārstības” un 2020. gadā par mākslas darbu “Atmosfēriskais mežs” izstādē “Kritiskās zonas” Vācijā.

Lasīt vairāk šeit

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

“Atmosfēriskais mežs”
Jauno mediju kultūras centra RIXC mākslas projekts

Ventspils pilsētas svētku laikā, no 5. līdz 7. augustam, ikvienam mākslas cienītājam, apmeklējot teātra namu “Jūras vārti”, būs iespēja paviesoties Rasas un Raita Šmitu radītajā  “Atmosfēriskajā mežā”

“Atmosfēriskais mežs” vizualizē komplicētās attiecības starp mežu, klimata pārmaiņām un atmosfēru. Darbs balstīts mākslinieciskā pētījumā, kas trīs gadus norisinājās Finvaldes mežos Šveicē – senos Alpu skujkoku mežos, kas cieš no sausuma. Koki izdala lielu daudzumu gaistošo organisko savienojumu, ko mēs uztveram kā meža smaržu. Zinātnieki jau ilgi ir zinājuši par saistību starp smaržojošo mežu un globālo sasilšanu. Kamēr daži uzskata, ka stiprā priežu meža smarža norāda uz to, ka klimata pārmaiņas varētu tikt ierobežotas, citi domā – gaistošās emisijas varētu pasliktināt globālo sasilšanu. “Atmosfēriskais mežs” atklāj saistības, vizualizējot datus, kas ilustrē gaistošās emisijas un sveķu spiedienu priedēs vienas augšanas sezonas laikā. Skatītājs var pārvietoties starp kokiem, kas izplata gaistošās emisijas, vērot mežu no apakšas un izsekot ceļam cauri koka stumbram līdz koku galotnēm, vērojot savstarpējo mijiedarbību starp Zemes ekosistēmām un atmosfēru.

Rasa Šmite un Raitis Šmits ir starptautiski atzīti mākslinieki un kultūras novatori, kuri strādā ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām, mākslinieciskajā praksē kopīgi veidojot mākslas darbus. Šmiti ir Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāji un ikgadējā RIXC Mākslas un zinātnes festivāla kuratori. Darbojas kā pētnieki un pasniedzēji Latvijā, Eiropā un ASV. Šmitu jaunākajos mākslas darbos tiek risinātas attiecības starp dabu un tehnoloģijām, cilvēkiem un augiem, piemēram, “Runā ar mani” un “Biotricity” darbu sērija, kas ir bijusi izstādīta Elektroniskās mākslas centrā “HeK” Bāzelē, festivālā “Ars Electronica” Lincā, Nacionālajā Zinātnes un tehnoloģiju muzejā Stokholmā, Vanbē Modernās un laikmetīgās mākslas muzejā Eindhovenā, Venēcijas arhitektūras biennālē, kā arī daudzviet citur. 2017. gadā mākslinieki ieguvuši LR Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā un divas reizes nominēti Purvīša balvai – 2019. gadā par personālizstādi “Mikropasauļu svārstības” un 2020. gadā par mākslas darbu “Atmosfēriskais mežs” izstādē “Kritiskās zonas” Vācijā.

Lasīt vairāk šeit

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

Grupas “Astro’n’out” koncerts

Astro’n’out ir latviešu popgrupa, kas dibināta 2003. gadā Rīgā. Atpazīstamību tā ieguva ar dziesmu “Daļa Rīgas”. Astro’n’out ir radījuši daudzus radiohitus: “Gravitātei nē”, “Tici sev”, “Dejot trakāk”, “Multivitamīnu multipaka” un daudzus citus.

Grupā muzicē Māra Upmane-Holšteine (vokāls), Juris Kalnišs (ģitāra, elektronikas), Mārtiņš Elerts (ģitāra, elektronikas), Toms Poišs (bass), Mārtiņš Opmanis (bungas).

Astro’n’out ir tikuši nominēti Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai (vēlāk Zelta Mikrofons) par katru līdz šim izdoto albumu – kopā sešas reizes. Pēdējie trīs albumu tapuši ciešā sadarbībā ar producentu DJ Rudd. 2020. gadā grupas sestais studijas albums “Multivitamīnu multipaka” ieguva “Zelta Mikrofonu” par labāko 2019. gada Latvijas popmūzikas albumu. Savukārt kopā ar grupu “Sudden Lights” radītais skaņdarbs “Haosā” ieguvis gada radio hita apbalvojumu!

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Ievas Kampes-Krumholcas  personālizstāde “Personiska parādība”

No 6. jūlija līdz 3. augustam Ventspilī, teātra nama “Jūras vārti” mazajā izstāžu zālē aplūkojama Ievas Kampes-Krumholcas  personālizstāde “Personiska parādība”.

 Pēdējos piecus gadus mākslinieces daiļrades centrā ir “augu gleznas par cilvēkiem”. Ar nejaušu, bet ļoti trāpīgu augu kompozīciju Ieva Kampe-Krumholca simboliski un līdzībās stāsta par pārdzīvojumiem, kas skar viņu pašu, tuviniekus un sabiedrību kopumā. Mākslinieci absolūti neinteresē cilvēks – precīzs tā portretējums, bet gan netiešs tā atspoguļojums caur dabu. Visa Ievas uzmanība vērsta uz cilvēka mūža raksturojošo parādību [izpausmju] ieraudzīšana dabā – kokos, lapās, gaismēnās, noskaņās, lai novērotais vēlāk kā simboliski pastāstiņi tiktu nofiksēti gleznās. Māksliniece savas gleznas dēvē par personiskajām asociāciju kārtīm, kurās caur līdzībām stāsta par savu ikdienu, sajūtām un notikumiem.

Ievas gleznojums ir smalks un niansēts. Tas, uz pašas gruntētajiem audekliem, te viegli savijas smalkās līnijās, te pārtop zemes, dažādu zaļo un pelēcīgo nokrāsu laukumos – dārza un dabas nostūru ainavās. Caur augiem un koku  lapotnēm spraucas gaisma, kas ir ļoti būtiska katras gleznas sastāvdaļa.

Māksliniece Ieva Kampe-Krumholca dzimusi 1992. gadā. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu stājglezniecības restaurācijā, maģistru  –  glezniecību. Piedalījusies izstādēs Latvijā un citviet Eiropā, sarīkojusi vairākas personālizstādes, kā pēdējā no tām “Mēs nākam no viena koka” Valmieras muzejā 2020. gadā. Šobrīd dzīvo un glezno Kocēnos.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

Latvijas Leļļu teātra izrāde “Arturs un apaļā galda bruņinieki”

Režisors: Edgars Niklasons
Dramaturģe: Sandija Santa
Scenogrāfe, leļļu māksliniece: Evita Bēta
Kostīmu mākslinieks: Edgars NiklasonsMūzikas autori: Mārtiņš Miļevskis, Kaspars Bārbals
Horeogrāfe: Alise Putniņa
Gaismu mākslinieks: Uldis Andersons

Lomās: Artūrs Putniņš, Dace Vītola, Lienīte Osipova, Elīna Bojarkina, Anrijs Sirmais, Matīss Millers, Rihards Zelezņevs

“GIDA BALSS. Kā vēsta nostāsti, senatnē dzīvojuši daudzi jo daudzi karaļi, tomēr tikai daži no tiem spējuši iemantot tādu slavu kā drosmīgais Karalis Arturs, Logres valdnieka Utera Pendragona dēls. (..)

ANSELS. (Ķēmodamies.) Kur mājo diženu bruņinieku dvēseles… B-o-o-o-ring! (Ansels fotografē “selfiju” ar Karaļa Artura menekenu, kurš atrodas aiz vitrīnas. Piepeši manekens sakustas un Ansels salecas,) Eu, jūs redzējāt?!

Tā aizsākas stāsts par četriem 6.b klases skolēniem, kuri dodoties ekskursijā uz viduslaiku mūra pils muzeju aiz pārlieku lielas garlaicības iekļūst piedzīvojumos, kas uz visiem laikiem izmaina viņu dzīves un aizsāk galvu reibinošu cīņu par izkļūšanu no muzeja un savām baiļu sienām.

Kā noticēt sev un kļūt par varoni? Kā atšķiras varoņi un varonība leģendā par Karali Arturu un Apaļā galda bruņiniekiem un mūsdienās? Izrādes veidotāji atdzīvinās leģendu par bruņinieku laikmetu, izmantojot leļļu un objektu teātra paņēmienus, bet dramaturģiju balstīs šobrīd visā pasaulē populāro “izlaušanās istabu” jeb “escape room” noteikumos, kad, lai izkļūtu no slēgtas telpas, spēles dalībniekiem ir jāatrisina noteikts skaits uzdevumu.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Grupas “Labvēlīgais tips” koncerts “Man jau 30”

Grupa “Labvēlīgais tips” šogad atzīmē trešo desmitgadi. Tam par godu tiek izziņota karsta un svaiga vasaras koncertsērija “Man jau 30”.

Grupas vēstījums ir tiešs – mēs ticam, vēl dejosim disko!

“Man jau 30” ir frāze no grupas mūžīgā grāvēja “Alumīnija cūka” un kļuvusi par koncertsērijas vadmotīvu. Ir pagājis laiks, nomainījies ārdurvīm kods, neskaitāmi skatuves tērpi, svars sviesta iepakojumam, bankām nosaukumi, izdoti 11 studijas albumi un divas izlases. Tas viss laikā kopš “Labvēlīgais tips” uz Latvijas skatuvēm, privātās un neprivātās ballītēs, TV un radio ēteros ar saviem muzikālajiem stāstiem priecējis klausītājus.

Tādēļ šeit vietā Andra Freidenfelda pārdomas: ““Labvēlīgais tips” – unikāls, dabisks produkts. Var lietot neierobežotos daudzumos bez bailēm, ka varētu rasties atkarība. Paralēli var lietot arī citus, latviešu labākās popmūzikas un rietumu izcilākās rokmūzikas izstrādājumus. Bet, ja nenopietni, tad mūsu spēks ir tajā apstāklī, ka nebaidāmies būt smieklīgi. Reti skatāmies spogulī, toties spogulis sāk raudzīties uz mums. Esmu ļoti bieži vadījis jauno izpildītāju koncertus “Bildēs” un citos pasākumos. Esmu lasījis viņu dosjē, un neviens nekad nav minējis, ka grib līdzināties “Labvēlīgajam tipam”, jo tas nav iespējams.”

Atgriežoties pie koncertsērijas, tajā izskanēs grupas populārākie un klausītāju iemīļotākie hiti: jau minētā “Alumīnija cūka”, kā arī “Frāzes”, “Čiekurs egles dēls”, “Naukšēnu disko”, “Džins ar toniku”, “Pīrādziņ, nāc ārā!”, “Lai”, “Omnibuss” un vēl citi. Būs daži svaigi pirmatskaņojumi, pavisam svaigs gaiss un arī frāzes.

Uz skatuves dēļiem muzikāli gozēsies klausītājiem jau ierastais grupas sastāvs: Andris Freidenfelds (balss), Normunds Jakušonoks (balss, taustiņi), Ģirts Lūsis (balss, ģitāra), Kaspars Tīmanis (balss, trombons), Oskars Ozoliņš (trompete, balss), Artūrs Kutepovs (ģitāra), Pēteris Liepiņš (ģitāra), Haralds Stenclavs (taustiņi) un Ainis Zavackis (sitaminstrumenti).

Organizators: SIA “L Tips”

Jāņa Kupča izstāde “Cietsirdīgās romances”

“Cietsirdīgās romances” ir 2021. gada karstās vasaras Latgales iespaidu koncentrāts. Ciklā dominējošais ģeometriskais motīvs mākslinieku uzrunājis nelielajā Rekovas dievnamā un līdzīgi votu[1] važiņām seko no darba uz darbu.

Jānim Kupčam (1969) ir divas nozīmīgas radošās darbības jomas, kurās notiek procesuāli meklējumi un raksturīga ir virzība no projekta uz projektu. Keramika un glezniecība. Mākslinieks absolvējis Tallinas Mākslas universitātes Keramikas nodaļu un saņēmis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa glezniecības meistardarbnīcā. Jānis Kupčs kopš 2000. gada ir vairāk kā 15 personālizstāžu autors, apjomīgākā to daļa – glezniecības projekti, kuru nosaukumi vien liecina par poētisku un arī postmodernu attieksmi – Trausls zaķa miegs, Papīra kuģīša jaunā dzīve, Zudušos ciemus meklējot, Kuģu vēderi u.c. Atsauces uz literatūru gan jaušamas tikai nosaukumos, jo Jāņa Kupča glezniecība, lai arī sakņota reālās formās, tomēr ir abstrahēta un noteicošā loma šajos darbu ciklos ir gleznieciskajiem paņēmieniem un krāsas vieliskumam.

Savukārt projektos, kas realizēti telpiski – keramikas darbos ir gan bagātīgi kultūrslāņi, gan gaumīga ironija, īpaši jaunākajā personālizstādē (2020) Porcelāna muzejā ar uzrunājošo nosaukumu  Puškinam bija četri dēli – visi idioti, kur mākslinieks apspēlē Daniila Harmsa tekstu nosaukumā, bet formā un saturā risina asprātīgu dialogu ar skatītāju, liekot pēdējam atcerēties gan dažādus artefaktus (Kultūras ausis, Cilvēcei svarīgie āboli), gan pārvēršot miniatūrās groteskās padomju bērnībā folklorizētos pateicienus – Marta Krustiņsone sargā Ļeņinu, Milicis vai karatists (kurš stiprāks).

Glezniecībā Jānis Kupčs ir emocionāls, jūtīgs un nebaidās (baidās) būt ievainojams. Izstādes titulcikla Cietsirdīgās romances ģeometrija atsaucas uz Šķilbēnu (Rekovas) Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas aizkustinošo interjeru – lakotajiem finiera rombiem, kas virknējas bezgalīgās rindās. Kā lūgšanu krelles. Kā ķēdītes ar uzklausīto lūgšanu pateicības ziedojumiem – votām, kas rotā katoļu svētbildes. Votu veidoli – sirds, rokas, kājas, acs siluets visbiežāk liecina, par ko katra no tām ziedota. Kā stāsta Aglonas māsa Marija, kas votu vēstures pētniecībai pievērsusies jau no 2009.gada, – “Grūtāk ir saprast, piemēram, votu sirds formā… Vai tā ir mīlestība, vai cilvēks no visas sirds par kaut ko pasakās.”  Ar sirdslietām tiešām nekad nav viegli. Iespējams, Cietsirdīgās romances ir arī mākslinieka paustā līdzība par radīšanu. Atgādinot Aleksandra Ostrovska lugu Līgava bez pūra (1879), pēc lugas Eldara Rjazanova uzņemto kinofilmu Cietsirdīgā romance (1984), kurā katrs mīl tikai sevi, un cietsirdīgi norobežojas no līdzcilvēkiem ar iedomu važām/ ķēdēm[2]. Tikai mākslinieka gadījumā šīs ķēdes ir pienākums pret sevi kā radošu personību. Lai radītu ir jākļūst cietsirdīgam. Jānocietina sirds pret tuvo apkārtni, pret līdzcilvēkiem, tāpēc romances (lasi-gleznas) ir cietsirdīgas un tomēr skaistas. Ar savu esamību tās atklāj mākslinieka neaizsargātību. Jāņa Kupča izstāde “Cietsirdīgās romances” ir arī savveida votas, ļaujot mums, darbu skatītājiem aizdomāties katram par savām “uzklausītajām lūgšanām” un pateicības formām, kādās tās iet.

______________________

[1] “ex voto” ir īsinājums no pilnās formas “Ex voto suscepto”, proti, “izpildīts saskaņā ar solījumu”. Pamatā ir latīņu vārds “votum” = solījums, svētsolījums, lūgšana, upurdāvana, ziedojums, vēlēšanās u.c.

[2] Лариса. Да я ничего и не требую от тебя; я прошу только пожалеть меня. Ну, хоть поплачь со мной вместе!Вожеватов. Не могу, ничего не могу.
Лариса. И у тебя тоже цепи?
Вожеватов. Кандалы, Лариса Дмитриевна.
Лариса. Какие?
Вожеватов. Честное купеческое слово. (Отходит в кофейную).

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

Jāņa Kupča izstādes ” Cietsirdīgās romances” atklāšana

“Cietsirdīgās romances” ir 2021. gada karstās vasaras Latgales iespaidu koncentrāts. Ciklā dominējošais ģeometriskais motīvs mākslinieku uzrunājis nelielajā Rekovas dievnamā un līdzīgi votu[1] važiņām seko no darba uz darbu.

Jānim Kupčam (1969) ir divas nozīmīgas radošās darbības jomas, kurās notiek procesuāli meklējumi un raksturīga ir virzība no projekta uz projektu. Keramika un glezniecība. Mākslinieks absolvējis Tallinas Mākslas universitātes Keramikas nodaļu un saņēmis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa glezniecības meistardarbnīcā. Jānis Kupčs kopš 2000. gada ir vairāk kā 15 personālizstāžu autors, apjomīgākā to daļa – glezniecības projekti, kuru nosaukumi vien liecina par poētisku un arī postmodernu attieksmi – Trausls zaķa miegs, Papīra kuģīša jaunā dzīve, Zudušos ciemus meklējot, Kuģu vēderi u.c. Atsauces uz literatūru gan jaušamas tikai nosaukumos, jo Jāņa Kupča glezniecība, lai arī sakņota reālās formās, tomēr ir abstrahēta un noteicošā loma šajos darbu ciklos ir gleznieciskajiem paņēmieniem un krāsas vieliskumam.

Savukārt projektos, kas realizēti telpiski – keramikas darbos ir gan bagātīgi kultūrslāņi, gan gaumīga ironija, īpaši jaunākajā personālizstādē (2020) Porcelāna muzejā ar uzrunājošo nosaukumu  Puškinam bija četri dēli – visi idioti, kur mākslinieks apspēlē Daniila Harmsa tekstu nosaukumā, bet formā un saturā risina asprātīgu dialogu ar skatītāju, liekot pēdējam atcerēties gan dažādus artefaktus (Kultūras ausis, Cilvēcei svarīgie āboli), gan pārvēršot miniatūrās groteskās padomju bērnībā folklorizētos pateicienus – Marta Krustiņsone sargā Ļeņinu, Milicis vai karatists (kurš stiprāks).

Glezniecībā Jānis Kupčs ir emocionāls, jūtīgs un nebaidās (baidās) būt ievainojams. Izstādes titulcikla Cietsirdīgās romances ģeometrija atsaucas uz Šķilbēnu (Rekovas) Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas aizkustinošo interjeru – lakotajiem finiera rombiem, kas virknējas bezgalīgās rindās. Kā lūgšanu krelles. Kā ķēdītes ar uzklausīto lūgšanu pateicības ziedojumiem – votām, kas rotā katoļu svētbildes. Votu veidoli – sirds, rokas, kājas, acs siluets visbiežāk liecina, par ko katra no tām ziedota. Kā stāsta Aglonas māsa Marija, kas votu vēstures pētniecībai pievērsusies jau no 2009.gada, – “Grūtāk ir saprast, piemēram, votu sirds formā… Vai tā ir mīlestība, vai cilvēks no visas sirds par kaut ko pasakās.”  Ar sirdslietām tiešām nekad nav viegli. Iespējams, Cietsirdīgās romances ir arī mākslinieka paustā līdzība par radīšanu. Atgādinot Aleksandra Ostrovska lugu Līgava bez pūra (1879), pēc lugas Eldara Rjazanova uzņemto kinofilmu Cietsirdīgā romance (1984), kurā katrs mīl tikai sevi, un cietsirdīgi norobežojas no līdzcilvēkiem ar iedomu važām/ ķēdēm[2]. Tikai mākslinieka gadījumā šīs ķēdes ir pienākums pret sevi kā radošu personību. Lai radītu ir jākļūst cietsirdīgam. Jānocietina sirds pret tuvo apkārtni, pret līdzcilvēkiem, tāpēc romances (lasi-gleznas) ir cietsirdīgas un tomēr skaistas. Ar savu esamību tās atklāj mākslinieka neaizsargātību. Jāņa Kupča izstāde “Cietsirdīgās romances” ir arī savveida votas, ļaujot mums, darbu skatītājiem aizdomāties katram par savām “uzklausītajām lūgšanām” un pateicības formām, kādās tās iet.

______________________

[1] “ex voto” ir īsinājums no pilnās formas “Ex voto suscepto”, proti, “izpildīts saskaņā ar solījumu”. Pamatā ir latīņu vārds “votum” = solījums, svētsolījums, lūgšana, upurdāvana, ziedojums, vēlēšanās u.c.

[2] Лариса. Да я ничего и не требую от тебя; я прошу только пожалеть меня. Ну, хоть поплачь со мной вместе!Вожеватов. Не могу, ничего не могу.
Лариса. И у тебя тоже цепи?
Вожеватов. Кандалы, Лариса Дмитриевна.
Лариса. Какие?
Вожеватов. Честное купеческое слово. (Отходит в кофейную).

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

Andra Otto Hvoinska. Personālizstāde “Portreti”

Teātra nama “Jūras vārti” Mazajā izstāžu zālē skatāma gleznotājas Andras Otto Hvoinskas  personālizstāde “Portreti”. Kā vēsta izstādes nosaukums, ekspozīcijā ir iekļauti un mākslas interesentiem aplūkojami 13 eļļas tehnikā darināti portreti.

“Jau sen, sen cilvēks man šķiet pats interesantākais un emocionālākais gleznu saturs. Mana glezniecība ir klasiska. Eļļas tehnika ar visām tās plašajām iespējām – absolūtais baudījums, bet abstrakcionisms, bezpriekšmetiskā māksla – tā nešķiet saistoša. Liekot krāsu pret krāsu, līniju pret laukumu, gaismu pret ēnu, vienmēr to daru, konkretizējot attēloto. Mazliet gleznoju klusās dabas, nereti ainavas, tomēr figurālā glezniecība fascinē visvairāk. Īpaši mani saista cilvēka portrets,” atklāj Andra Otto Hvoinska.

Savukārt dzejniece un māksliniece Ieva Rupenheite stāsta: “Andra ir viena no dzīvespriecīgākajām Latvijas gleznotājām figurālistēm. Mākslinieces paštēls ir harmoniska sieviete, kuras ikdienā iederas gleznainas ābolu kaudzes un košzaļu zirņu pākstis, kura nevairās no laucinieciskā šarma staigāt sarkanu degunu, bet nekad nepiemirst krāsu kontrastu prieku. Turklāt, šim paštēlam piemīt neviltots pirmatklājēja izbrīns, gan dokumentējot ārējās norises, gan ļaujot ielūkoties intīmos brīžos. Kur cieši līdzās sagūlušas mīļotas muguriņas vai tumši ķirši traukā ir karstas, ne tikai vasaras simbols. Andra Otto Hvoinska glezniecībā izmanto savu atrasto krāsu kodu, kur rimtos pelēktoņu komplektos uzmirdz kāds debesu zils cepures pušķis vai savu viridonzaļo vientulību asi izjūtošs ķeblītis. Grafiskā tēlu plastika un it kā taupīgā krāsas ieberzēšanas maniere atgādina Birutas Baumanes glezniecību, tomēr Andras darbos ir pārlaicīgs rimtums un dienišķā prieka dzirksts, kas drīzāk gleznotāju tuvina Baltās grāmatas autora mentalitātei.”

Andra Otto Hvoinska absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, 1996.gadā iegūts maģistra grāds un pabeigta izsmalcināto kolorīta meistaru Viļa Ozola un Imanta Vecozola meistardarbnīca. Izstādēs piedalās kopš 1994. gada. Ir bijušas 9 personālizstādes.

Mākslinieces gleznas atrodas privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Francijā un ASV. Daudz ilustrē grāmatas un glezno lielformāta dekoratīvos gleznojumus. Divkārt piedalījusies arī Ventspils muzeja glezniecības plenērā.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Koncertzāle “Latvija” un teātra nams “Jūras vārti” dodas ārā

Piektdien, 27. maijā, koncertzāle “Latvija” un teātra nams “Jūras vārti” jau otro reizi dodas ārpus savām sienām ar notikumu “Punkts ir”.

Piektdienas pievakarē laikā no plkst. 19.00 līdz 23.00 laukumā pie “Zaļā namiņa” (Ganību ielā 2) klātesošajiem būs iespēja kā pa atslēgas caurumu ieskatīties koncertzālē un “Jūras vārtos” jau drīz gaidāmajos pasākumos. Proti, caur nelieliem koncertiem un dramatiskām etīdēm klātesošie varēs iepazīt izcilo grieķu komponistu, arhitektu un savdabi Janni Ksenaki (Iannis Xenakis), apjaust jūnija sākumā Ventspilī gaidāmā laikmetīgā teātra festivāla “Nr. 1” piedāvājumu, kā arī nepacietīgi gaidīt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūzikas festivāla ģimenei un draugiem “Vasarnīca” atgriešanos Ventspilī.

Vispirms, plkst. 19.30, ar skaņdarba “Rebonds B” atskaņojumu perkusionists Guntars Freibergs ieskandēs jau nedēļas izskaņā, 29. maijā, koncertzālē gaidāmo komponista Jaņņa Ksenaka jubilejas notikumu “Εκατό Χρόνια” jeb “Simts gadi”. Šis 1988. gadā tapušais skaņdarbs perkusiju solo ir ne tikai spilgts un gluži vai hrestomātisks piemērs Ksenaka pulsācijas un šablonu mijiedarbes izpētei mūzikā, bet arī pavisam konkrēti met tiltu uz simtgades koncertu svētdien, kurā izskanēs arī Ksenaka darbs trim perkusionistiem “Okho”, kuru pavadīs īpaši veidota tandēma “IevaKrish” horeogrāfija, monumentālais “Pléïades” sitaminstrumentālistu sekstetam, kā arī darbi solo klavierēm, vijolei Miķeļa Fišera un Ievas Stalšenes veidotā scenogrāfijā.

Turpinājumā (plkst. 20.30) un vakara noslēgumā (plkst. 22.30) caur ainām no izrādēm “Mans kaimiņš ebrejs” un “Pazaudētās dziesmas” aktieris Artūrs Čukurs un dejotāja Agate Bankava klātesošos ievedīs “Teātra festivālā Nr. 1”, kas dažādās vietās Ventspilī notiks 4. un 5. jūnijā, un kura ietvaros tiks izrādītas ne tikai minētās Rēzeknes teātrī “Joriks” un Ģertrūdes ielas teātrī tapušās izrādes, bet arī “Dirty Deal Teatro” izrāde jauniešiem “Konklāvs” un viens no spilgtākajiem šīs sezonas notikumiem Dailes teātrī – Gediņu un Dzudzilo pāru veidotā kustību izrāde “Ļoti labas minūtes”.

Īpašs būs gaidāmais pianista Riharda Plešanova koncerts plkst. 21.30. Ne tikai tāpēc, ka tas būs sava veida īsstāsts par augustā gaidāmo LNSO festivālu “Vasarnīca”, kurā Rihards atskaņos vairākas Ģērģa Ligeti etīdes, bet arī tāpēc, ka pirmoreiz uz Ventspili ceļos klavierbūvnieka Dāvida Kļaviņa vēl viens unikāls instruments – koncerta izmēra “Una Corda M189”, uz kura Rihards Plešanovs atskaņos īpaši sagatavoto programmu.

Notikuma “Punkts ir” laikā par īpašām cenām būs iespēja iegādāties biļetes arī uz citiem koncertzālē “Latvija” un teātra namā “Jūras vārti” tuvākajā laikā gaidāmiem pasākumiem.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība

MEN$ deju šovs

Tā diena ir klāt! MEN’$ ir atgriezušies no Amerikas tūres un gatavi Jūs pārsteigt ar jauno sezonas programmu. Smalks jutekliskums, pārsteidzoša horeogrāfija, trenēti un pievilcīgi vīriešu augumi – tas viss baudāms MEN’$ šovā.  Ja iepriekš esat redzējušas mūsu šova programmu, tad šī sezonas programma Jūs pārsteigs ar kaut ko neredzētu un košu! Save the date, ieplānojiet vakaru ar draudzenēm un steidzieties pēc savām biļetēm uz mens.lv ! Biļešu skaits ir ierobežots – nenokavē!

Organizē Georgijs Žarikovs; info@zharikof.com

Teātra festivāls Nr. 1

Abonementa izrādes:

Rēzeknes teātra “Joriks” izrāde “Mans kaimiņš ebrejs”
4. jūnijs plkst. 16:00, Ventspils Rātslaukums

Dirty Deal Teatro izrāde “Konklāvs”
4. jūnijs plkst. 20:00 teātra nams “Jūras vārti” Jaunā zāle

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Pazaudētās dziesmas”
5. jūnijs plkst. 13:00, Annas iela 11, Ventspils

Dailes teātra izrāde “Ļoti labas minūtes”
5. jūnijs plkst. 16:00 teātra nams “Jūras vārti” Lielā zāle

No 3. līdz 5. jūnijam Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” un Ventspils pilsētvidē taps jauns sadarbības projekts “Teātra festivāls Nr. 1”, kura mērķis ir iepazīstināt Kurzemes reģiona iedzīvotājus ar aktuālākajām laikmetīgā teātra mākslas norisēm Latvijā, kā arī pulcināt nozares profesionāļus, kopīgi domājot par skatuves mākslas nākotni, problēmām un iespējamiem risinājumiem.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

Teātra festivāls Nr. 1

Abonementa izrādes:

Rēzeknes teātra “Joriks” izrāde “Mans kaimiņš ebrejs”
4. jūnijs plkst. 16:00, Ventspils Rātslaukums

Dirty Deal Teatro izrāde “Konklāvs”
4. jūnijs plkst. 20:00 teātra nams “Jūras vārti” Jaunā zāle

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Pazaudētās dziesmas”
5. jūnijs plkst. 13:00, Annas iela 11, Ventspils

Dailes teātra izrāde “Ļoti labas minūtes”
5. jūnijs plkst. 16:00 teātra nams “Jūras vārti” Lielā zāle

No 3. līdz 5. jūnijam Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” un Ventspils pilsētvidē taps jauns sadarbības projekts “Teātra festivāls Nr. 1”, kura mērķis ir iepazīstināt Kurzemes reģiona iedzīvotājus ar aktuālākajām laikmetīgā teātra mākslas norisēm Latvijā, kā arī pulcināt nozares profesionāļus, kopīgi domājot par skatuves mākslas nākotni, problēmām un iespējamiem risinājumiem.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

Tikšanās ar mākslinieci Annu Baklāni

Svētdien, 15. maijā no plkst. 11.00 līdz plkst. 13.00 teātra namā “Jūras vārti” būs iespēja sastapties un aprunāties ar mākslinieci Annu Baklāni, kuras personālizstāde “Glezniecība” aplūkojama nama mazajā izstāžu zālē.

Mākslinieces gleznās, kas aptver aptuveni septiņus-astoņus gleznotājas daiļrades gadus, virmo teiksmaina noslēpumainība, un ir jūtama pasakaini sapņaina noskaņa. Ātri vien top skaidrs, ka aiz smalkā, nevainojamā gleznojuma slēpjas kas vairāk.

“Simboliem ir liela nozīme mākslinieces izteiksmē. Tie var spēlēt noteiktu lomu viņas personīgajā pasaulē un prātā, bet skatītājiem ir atļauta brīva vaļa tos interpretēt. No darbiem dveš dziļums, kas liek aizdomāties. Tie nav tikai ārēji krāšņi un iekšēji tukši, jo vizuālais sniegums līdzsvarojas ar darbu psiholoģisko saturu. Gleznu izmēri ir dažādi, vairumā tiek gleznots uz audekla ar eļļu, bet smalkā un profesionālā gleznošanas tehnika ir vienādi perfekta neatkarīgi no darbu lieluma,” tā Annas Baklānes darbus raksturo gleznotāja, ilustratore Linda Treija.

Anna Baklāne (1982) izstādēs piedalās kopš 2000. gadu sākuma. Lielākās personālizstādes ir bijušas „Nomoda sapņi” galerijā „Daugava” 2009. gadā un „Sociālais tīkliņš” Agijas Sūnas mākslas galerijā 2010. gadā. 2009. gadā ieguvusi Gada gleznas balvu par gleznu “Nomoda sapnis jeb Kukas parādes portrets”. Piedalījusies kopizstādēs gan Latvijā, gan Eiropā, kā arī starptautiskajā vizuālās mākslas izstādē NordArt 2015. un 2018. gadā Vācijā, kas ir viena no lielākajām žūrētajām laikmetīgās mākslas izstādēm Eiropā.

Annas Baklānes personālizstāde “Glezniecība” teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma līdz 15.maija plkst. 13:00.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Dailes teātra kustību izrāde “Ļoti labas minūtes”

Kustību izrāde
Lomās: Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš
Autori: Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš

Kustību mākslinieki Elīna Gediņa un Rūdolfs Gediņš kopā ar vizuālajiem māksliniekiem Kristu Dzudzilo un Reini Dzudzilo radījuši izrādi “Ļoti labas minūtes”, domājot par trešo pāri Asju Lācis un Valteru Benjaminu. Šis darbs, atsaucoties Benjamina “Maskavas dienasgrāmatai“, rodas kustību mākslai un vizuālajai mākslai sarunājoties. Abi pāri ir dziļā pārliecībā, ka šīs mākslas formas viena otru papildina un spēj veidot spēcīgu veselumu. Izrāde ir kā sievietes un vīrieša ķermeniska saruna bez vārdiem, kurā abi ir iesprostoti ne tikai savās attiecībās, bet arī sarkanajā kubā, kas iezīmē divu cilvēku neizbēgamo blakuseksistenci, kas ir pilna spēles, absurda, pārpratumu, dusmu, prieka, seksualitātes, ziemas un vasaras.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Pazaudētās dziesmas”

Ideja: Agate Bankava, Artūrs Čukurs, Andrejs Jarovojs
Režija: Andrejs Jarovojs
Izpildījums: Agate Bankava, Artūrs Čukurs
Mūzika: Jānis Burmeisters, Artūrs Čukurs
Kustība: Agate Bankava
Teksta konsultante: Anna Belkovska
Vokāla konsultante: Beāte Zviedre

“Pazaudētās dziesmas” skan par pasauli un nedrošību, sapņiem un realitāti, par sīko un par bezgalīgo, un tik svarīgo spēju silta jūlija dzīvesprieku saglabāt drēgnā oktobra rītā. Izrāde par mūsu gatavību iedziļināties, paraudzīties uz ierasto citu acīm, pieņemt to, ko neizprotam. Pārvarot bailes no nezināmā un izmantojot ķermeni, balsi un ritmu kā galvenos izteiksmes līdzekļus, radošā komanda ļāvusies drosmei piedzīvot jaunus apvāršņus un aicina skatītājus kopīgi nosapņot ļoti gribēto un vajadzīgo rītdienu.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

Dirty Deal Teatro izrāde “Konklāvs”

Kinga etīde jauniešiem
Autori: Klāvs Kristaps Košins, Diāna Kondraša

Virs Vatikāna paceļas balti dūmi – konklāvs ir ievēlējis pāvestu. Tikmēr Rīgā, Baznīcas ielā 9/11 piestāj policijas busiņš.
Lēmums par speciālās izmeklēšanas darbības – speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanu neatliekamā kārtībā:
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī 2020. gada 14. janvārī tika uzsākts kriminālprocess ar lietas Nr.5248542527 par to, ka 2020. gada 14. janvārī tika iegūtas ziņas par narkotisko vielu nelikumīgu realizāciju Rīgas reģiona teritorijā. Liecinieks savās liecībās norāda, ka pazīst vīrieti ar segvārdu “Konklāvs”, kurš nodarbojas ar narkotisko vielu-marihuānas realizāciju. Šā brīža pirmstiesas procesa stadijā ir radušies izmeklēšanai labvēlīgi apstākļi, kas ļauj nekavējoties veikt kriminālprocesuālās darbības narkotisko vielu nelegālas aprites apkarošanai, vienlaicīgi pārtraucot personu noziedzīgās darbības.

Izrāde “Konklāvs” ir krimināls detektīvs, kas balstīts Klāva Kristapa Košina personiskajā, dokumentālajā stāstā par atkarībām šī vārda visplašākajā nozīmē. Izrāde ir Klāva diplomdarbs, absolvējot Latvijas Kultūras akadēmijas “Dramatiskā teātra režijas mākslas” kursu.

Izrāde 2021. gadā saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu par nebijušu atkailinātu patiesības pakāpi, par galvenā varoņa pašatklāsmes ceļu, kurā no izmisuma dzīlēm piedzimst viņa laikabiedriem noderīgas atziņas.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

Rēzeknes teātra “Joriks” izrāde “Mans kaimiņš ebrejs”

Muzikāli dokumentāla izrāde latviešu un krievu valodā.

Izrāde ir par ebreju kopienas dzīvi dažādu laikmetu griezumā un valstu ietvaros Latgales teritorijā, par tradīcijām, kultūru un vēstures notikumiem. Saikne no pagātnes līdz pat šodienai.

Komponists: Jēkabs Nīmanis
Režisors: Mārtiņš Eihe
Dramaturģija: Krista Burāne
Scenogrāfija: Pamela Butāne
Vēstures konsultants: Kaspars Strods
Dziesmu tekstu autors: Kirils Vilhelms Ēcis

Lomās: Inese Pudža, Rūta Holendere, Karīna Lučiņina, Sandija Dovgāne, Jana Ļisova, Artūrs Čukurs, Kristīne Klimanova, Larisa Beilo, Tatjana Suhiņina – Pecka, Jekaterina Garfunkele, Nadežda Voronova, Larisa Ščukina, Aivars Pecka, Kārlis Tols, Vladimirs Petrovs, Genādijs Voronovs.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

Muzikāla Ziemassvētku pasaka bērniem “Sniegbaltītes skola”

Izrādes režisors – Jānis Mūrnieks
Horeogrāfe – Sanita Misika
Producents – Juris Millers
Lomās: Laima Miltiņa, Jānis Jarāns, Raimonda Vazdika, Jānis Skanis, Juris Millers, Dace Makovska, Jānis Mūrnieks, Sandis Bergholds, Kārlis Tols, u.c.
Izrādē piedalīsies arī bērnu tautas deju ansambļa “Dzintariņš” dejotāji

Leģendārā pasaka “Sniegbaltītes skola” ir kļuvusi par vienu no mīļākajam bērnības pasakām jau daudzām paaudzēm. Šogad Latvijas Jaunatnes teātris saviem skatītājiem piedāvās jaunu un krāšņu šīs muzikālās bērnu pasakas iestudējumu, kurā darbosies visiem labi zināmie pasakas tēli – Sniegbaltīte, Salatēvs, zaķēni, vilcēns un citi meža zvēri.

Izrāde paredzēta pirmsskolas vecuma skatītājiem un jaunāko klašu skolēniem. Biļete uz pasākumu ir jāiegādājas ikvienam pasākuma apmeklētājam.

Informējam, ka pasākuma laikā var tikt veikta pasākuma un tā apmeklētāju video un foto fiksēšana ar mērķi šos ierakstus padarīt publiski pieejamus.

Organizē SIA “Producents.lv”

Jubilejas koncerts “IGO 60”

Leģendārais dziedātājs, mūziķis un daudzpusīgais mākslinieks Igo, kura vārds ir kā latviešu mūzikas kvalitātes zīmols, šogad 29.jūnijā atzīmēs savu 60 gadu jubileju, ko nolēmis krāšņi nosvinēt ar koncertiem un izstādēm visā Latvijā –  Ventspilī mūziķis ar koncertu viesosies 1.oktobrī plkst. 16:00 teātra namā “Jūras vārti”. Koncertā kopā ar Igo uz skatuves kāps gan mūziķi, ar kuriem jubilārs savas karjeras laikā sadarbojies, gan komponisti, kas rakstījuši dziesmas tieši Igo balsij.

Koncertā skanēs Igo zelta repertuārs – dziesmas no grupām “Līvi”, “Remix” un “Liepājas brāļi”, kā arī fragmenti no Zigmara Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis”, operas “Parīzes Dievmātes katedrāle” u.c. darbiem.

“Šie būs koncerti, kur būs dzirdami skaņdarbi, kurus klausītāji vienmēr grib dzirdēt un gaida, kuri ikvienam raisa emocijas, atmiņas, kuriem var dziedāt līdzi. Kompozīcijas, kuras pārdzīvojušas laika pārbaudi un joprojām klausās vairākās paaudzēs,” saka Igo.

Igo ir aktīvs vēljoprojām un rada skaņdarbus arī pēdējos gados, kuri guvuši lielu popularitāti šodien. Līdzās šīm dziesmām koncertā skanēs arī agrāk radītie Igo izpildītie hiti, kuru autori ir Raimonds Pauls, Zigmars Liepiņš, Ēriks Ķiģelis, Jānis Strazds, Jānis Lūsēns, Mārtiņš Brauns, Uldis Marhilevičs, Aivars Hermanis, Valts Pūce un arī pats Igo. Programmā iekļautas kompozīcijas: “Brīva diena”, “Vējš sola lapai debesis”, “Redzēj puisis, redzēj meita”, “Nojausma”, “Mālos pelēkos”, “Ieelpots”, “Bet dzīvē viss ir savādāk”, “Nepiesauc, nepasauc mani vēl”, “Kā senā dziesmā”, “Laika dziesmiņa”, “Meitenei kafejnīcā”, “Pilnmēness naktī”, “Zīlīte” un citas zināmas kompozīcijas. Katrā koncertā repertuārs un īpašo viesu sastāvs būs atšķirīgs.

Pēdējos 10 gadus Igo aktīvi pievērsies arī vizuālajai mākslai. Top grafikas, paša dizainēti priekšmeti un trauku sērijas. Katru gadu Igo darbi redzami izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām. Paralēli tam Igo attīsta mūzikas un mākslas centru “Ceplis”, kur vada ekskursijas un meistarklases.

Igo dizaina priekšmetus, mūzikas albumus, trauku eksemplārus un grāmatas būs iespējams iegādāties pēc jubilejas koncerta. Tāpat pēc koncerta ikvienam, kurš vēlēsies, būs iespēja nofotografēties un saņemt autogrāfu.

Organizē Art Management Group, SIA

RAXTU RAXTI jubilejas koncerts

Muzikālā apvienība “Raxtu Raxti” šogad svin 10 gadu jubileju un aicina uz saviem jubilejas koncertiem un jaunā albuma “Vidū Saule” prezentācijas pasākumiem visā Latvijā. Koncertā skanēs “Raxtu Raxtu” zināmākās kompozīcijas, kuras klausītāji iemīļojuši kopš grupas darbības pirmsākumiem, kā arī pavisam jauni skaņdarbi no grupas jaunā albuma “Vidū Saule”.

Muzikālo darbību “Raxtu Raxti” aizsāka ar I. Kalniņa mūziku, ko izspēlēja tautas mūzikai pietuvinātā skanējumā, bet darbību turpināja, radot aranžējumus latviešu tautas mūzikai, kā arī radot jaunas oriģinālkompozīcijas, saglabājot latvisko kodu un mūzikas interpretāciju.

Koncertā piedalīsies:
Kristīne Kārkle-Kalniņa (balss, vijoles, kokle);
Marts Kristiāns Kalniņš (balss, harmonium, klavieres, stabules, oboja);
Edgars Kārklis (balss, akordeons, dūdas, stabules);
Armands Treilihs (elektriskais bass);
Artis Orubs (sitamie instrumenti);
Ilze Grunte (ģitāras, arfa, mandolīna).

Organizē Art Management Group, SIA

PRIME Orchestra Simfo šovs “Pasaules hiti”

Biļetes, kuras iegādātas uz sāktonēji plānoto PRIME ORCHESTRA Simfo šovu ‘PASAULES HITI’ VENTSPILĪ  09.04.2020. un vēlāk pārceltajiem datumiem, derīgas pasākuma apmeklējumam.

“PRIME orchestra” nosvinēs savu piekto gadadienu ar grandiozu jubilejas turneju un 10. decembrī ar svētku koncertu uzstāsies Ventspilī teātra namā “Jūras vārti”. Svētku programmā no cikla “Pasaules hiti” būs iekļautas labākās un skatītāju iemīļotākās kompozīcijas, kuras orķestris nospēlējis 5 gadu laikā, atjauninātā versijā, kā arī jaunas pārsteidzošas versijas hitiem, kurus orķestris vēl nav izpildījis! “PRIME Orchestra” iepriecinās fanus ar vēl vērienīgāku un izteiksmīgāku šovu, modernām skaņu tehnoloģijām, unikāliem aranžējumiem, sev raksturīgu spēcīgu dzīvo skaņu, kā arī humoru, harizmātiskiem vokāliem, specefektiem un, protams, emociju viesuli!

“PRIME Orchestra” – unikāla parādība uz pasaules mūzikas skatuves! Šis ir moderns simfoniskais jauktais orķestris – inovāciju un tradīciju, dabiskā talanta un progresīvo tehnoloģiju simbioze! “PRIME Orchestra” simfoniskais šovs vienmēr ir profesionāls, kvalitatīvs, spēcīgs, spilgts un aizraujošs. Katrā programmā ir iekļauti labākie pasaules roka, popa, elektroniskās un tagad arī repa mūzikas hiti oriģinālā simfoniskajā interpretācijā. Papildus tradicionālajiem orķestra mūziķiem „PRIME Orchestra” sastāvā ir rokgrupa, izcili vokālisti, koris un pat dīdžejs!

Organizē SIA “YOU ARE events” (Tālrunis informācijai +371 25777778)

Tikšanās ar mākslinieku Elmāru Orniņu

Svētdien, 1. maijā plkst. 13.00 teātra nama Lielajā izstažu telpā notiks tikšanās ar mākslinieku, arhitektu Elmāru Orniņu – izstādes “Ar skatu no šķūņaugšas” autoru.

Teātra nama “Jūras vārti” lielajā izstāžu telpā skatāma arhitekta un gleznotāja Elmāra Orniņa personālizstāde “Ar skatu no šķūņaugšas” – koša, izteiksmīga un pārsteigumu pilna, kas aicināt aicina apskatīt to vēl un vēl. Mākslas darbos starp šķietami abstraktiem laukumiem un krāsu triepieniem pavīd ainavu un pilsētvides atveidi, kas pirmajā acu mirklī iespējams nav manāmi. Tos caurstrāvo brīvība un patiess gleznošanas prieks. Apgalvojums, ka šajās gleznās it viss ir savās vietās, nebūt nav pārsteidzīgs. Kompozīcija un kolorīts lieliski sader un papildina viens otru.

“Pateicoties laimīgām nejaušībām, 59 gadu vecumā Elmārs Orniņš atsāka gleznot. Viņš un vēl divi Talsu gleznotāji Andris Vītols un Andris Biezbārdis 1970. gadu beigās bija asistenti (krāsu jaucēji, gruntētāji, lakotāji, mantu nesēji) tolaik modīgajai gleznotājai Lidijai Auzai (1914 – 1989), kad viņa kombināta “Māksla” uzdevumā dekorēja Talsu pašvaldības ēku ar dižizmēra triptihu “Kurzeme”. Tagad visi trīs puiši veido Talsu Krūmu mākslas grupas ekspresionistu-abstrakcionistu kodolu. Elmāra pārsteidzoši sekmīgā ienākšana Talsu mākslinieku vidē ir gluži kā meteorīta lidojums, tikai virzienā uz augšu: ja jāsaka godīgi, sākums nemaz neliecināja, ka viņš tik ātri, jauneklīgi un veiksmīgi atradīs savu gleznošanas piegājienu – atraktīvu, brīvu formā un patīkamu krāsu pielietojumā… Viņš ir mūsu jaunais talants!” — Guna Millersone, māksliniece, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos un izstāžu kuratore.

“Arhitektūra ir viena no senākajam mākslas formām. Tāpēc arhitekta Elmāra Orniņa pievēršanās glezniecībai nav pārsteigums, drīzāk pat likumsakarība. Arhitektūrā dominē precizitāte un līnija, savukārt glezniecība sniedz iespēju māksliniekam savu pasaules redzējumu izteikt citā formveidē. Kad arhitekta senāko sabiedroto – zīmuli – aizstāj ota un špaktele, tad rezultāts uz audekla patīkami pārsteidz. Laba krāsu izjūta un to ekspresīvā saspēle uz audekla rada abstraktus, bet tai paša laikā saprotamus darbus. Rezumējot, mākslinieka darbi ir ekspresīvi un vienlaikus harmoniski, savā krāsu gammā dzīvespriecīgi.” — Uldis Jaunzems-Pētersons, mākslas zinātnieks un kurators, Talsu novada muzeja direktors.

Šobrīd viens no E.Orniņa darbiem skatāms konkursa “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” izstādē, Rīgā, Sv. Pētera baznīcā, kas ticis nominēts galvenajai balvai.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Elmārs Orniņš. Personālizstāde “Ar skatu no šķūņaugšas”

Teātra nama “Jūras vārti” lielajā izstāžu telpā skatāma arhitekta un gleznotāja Elmāra Orniņa personālizstāde “Ar skatu no šķūņaugšas” – koša, izteiksmīga un pārsteigumu pilna, kas aicināt aicina apskatīt to vēl un vēl. Mākslas darbos starp šķietami abstraktiem laukumiem un krāsu triepieniem pavīd ainavu un pilsētvides atveidi, kas pirmajā acu mirklī iespējams nav manāmi. Tos  caurstrāvo brīvība un patiess gleznošanas prieks. Apgalvojums, ka šajās gleznās it viss ir savās vietās, nebūt nav pārsteidzīgs. Kompozīcija un kolorīts lieliski sader un papildina viens otru.

“Pateicoties laimīgām nejaušībām, 59 gadu vecumā Elmārs Orniņš atsāka gleznot. Viņš un vēl divi Talsu gleznotāji Andris Vītols un Andris Biezbārdis 1970. gadu beigās bija asistenti (krāsu jaucēji, gruntētāji, lakotāji, mantu nesēji) tolaik modīgajai gleznotājai Lidijai Auzai (1914 – 1989), kad viņa kombināta “Māksla” uzdevumā dekorēja Talsu pašvaldības ēku ar dižizmēra triptihu “Kurzeme”. Tagad visi trīs puiši veido Talsu Krūmu mākslas grupas ekspresionistu-abstrakcionistu kodolu. Elmāra pārsteidzoši sekmīgā ienākšana Talsu mākslinieku vidē ir gluži kā meteorīta lidojums, tikai virzienā uz augšu: ja jāsaka godīgi, sākums nemaz neliecināja, ka viņš tik ātri, jauneklīgi un veiksmīgi atradīs savu gleznošanas piegājienu – atraktīvu, brīvu formā un patīkamu krāsu pielietojumā… Viņš ir mūsu jaunais talants!” — Guna Millersone, māksliniece, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos un izstāžu kuratore.

“Arhitektūra ir viena no senākajam mākslas formām. Tāpēc arhitekta Elmāra Orniņa pievēršanās glezniecībai nav pārsteigums, drīzāk pat likumsakarība. Arhitektūrā dominē precizitāte un līnija, savukārt glezniecība sniedz iespēju māksliniekam savu pasaules redzējumu izteikt citā formveidē. Kad arhitekta senāko sabiedroto – zīmuli – aizstāj ota un špaktele, tad rezultāts uz audekla patīkami pārsteidz. Laba krāsu izjūta un to ekspresīvā saspēle uz audekla rada abstraktus, bet tai paša laikā saprotamus darbus. Rezumējot, mākslinieka darbi ir ekspresīvi un vienlaikus harmoniski, savā krāsu gammā dzīvespriecīgi.” — Uldis Jaunzems-Pētersons, mākslas zinātnieks un kurators, Talsu novada muzeja direktors.

Šobrīd viens no E.Orniņa darbiem skatāms konkursa “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” izstādē, Rīgā, Sv. Pētera baznīcā, kas ticis nominēts galvenajai balvai.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Anna Baklāne. Glezniecība

Izstādē skatāmas Annas Baklānes gleznas, kas aptver aptuveni septiņus-astoņus mākslinieces daiļrades gadus. Tādēļ izstādei izvēlēts visaptverošs un neierobežojošs nosaukums “Glezniecība”.

Sirreāli reālajā īstenības atspoguļojumā – cilvēku portretos, dzīvo radību tēlojumos, ainavās un augos klusajās dabās – virmo teiksmaina noslēpumainība, un ir jūtama pasakaini sapņaina noskaņa. Ātri vien top skaidrs, ka aiz smalkā, nevainojamā gleznojuma slēpjas kas vairāk. “Simboliem ir liela nozīme mākslinieces izteiksmē. Tie var spēlēt noteiktu lomu viņas personīgajā pasaulē un prātā, bet skatītājiem ir atļauta brīva vaļa tos interpretēt. No darbiem dveš dziļums, kas liek aizdomāties. Tie galīgi nav tikai ārēji krāšņi un iekšēji tukši, jo vizuālais sniegums līdzsvarojas ar darbu psiholoģisko saturu. Gleznu izmēri ir dažādi, vairumā tiek gleznots uz audekla ar eļļu, bet smalkā un profesionālā gleznošanas tehnika ir vienādi perfekta neatkarīgi no darbu lieluma.” Linda Treija

Anna Baklāne (1982) izstādēs piedalās kopš 2000. gadu sākuma. Lielākās personālizstādes: „Nomoda sapņi” galerijā „Daugava” 2009. gadā un „Sociālais tīkliņš” Agijas Sūnas mākslas galerijā 2010. gadā. 2009. gadā ieguvusi Gada gleznas balvu par gleznu Nomoda sapnis jeb Kukas parādes portrets. Piedalījusies kopizstādēs gan Latvijā, gan Eiropā, kā arī starptautiskajā vizuālās māk­slas izstādē NordArt 2015. un 2018. gadā Vācijā, kas ir viena no lielākajām žūrētajām laikmetīgās mākslas izstādēm Eiropā.

Tikšanās ar mākslinieci Annu Baklāni notiks 15. maijā plkst.11.00-13.00 teātra namā “Jūras vārti”.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Valmieras drāmas teātra izrāde “Ilgu tramvajs”

Drāma 2 daļās

Autors – Tenesijs Viljamss
Režisors – Edmunds Freibergs
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš
Ineses Mičules tulkojums Ievas Strukas redakcijā

Lomās: Ieva Puķe, Inese Pudža, Tom J. Benedict, Rihards Jakovels, Kārlis Freimanis, Ģirts Rāviņš, Aigars Vilims, Uldis Sniķers, Māra Vīgante.

Trauslā un aizlauztā sapņotāja, netveramā Blānša, dzīvē zaudējusi visu, vēl cer atrast  patvērumu pie savas māsas Stellas kā pie pēdējā glābiņa. Tenesijs Viljamss lugas rakstīšanas laikā, attiecinot to uz sevi un arī uz Blānšu, ir teicis: “Šķiet, ka nejauši paziņas vai svešinieki parasti bijuši pret mani laipnāki nekā draugi. Mani pazīt nenozīmē mani mīlēt.”

Blānša, iespējams, ir aktrises lielākā dāvana. Valmieras teātra iestudējumā Blānšas loma ir režisora Edmunda Freiberga veltījums vienai no savas paaudzes labākajām aktrisēm – Ievai Puķei, kura par sev uzticēto galveno lomu saka: “Viņa ir noausta no sāpēm un nelaimīgas mīlestības. Viņas balsī skan ilgas un spīts. Viņu plosa meli un kaislība. Sekss un vardarbība. Neizskaidrojamais citādais. Dubļi un asinis. No tā visa viņa ir noausta. Un tomēr – tīra. Viena no visskaistākajām lomām, kas jelkad uzrakstīta.”

Par amerikāņu dramaturga un rakstnieka Tenesija Viljamsa 1947. gadā sarakstīto lugu “Ilgu tramvajs” fakti runā paši par sevi – pēc pirmizrādes ASV, Ņūheivenā, tajā pašā gadā tā kļuva par hitu, iekarojot skatītāju atzinību visos Amerikas teātros, kur vien tā tika iestudēta, 1948. gadā saņemot prestižo Pulicera prēmiju, bet pasaules slavu tai atnes Elijas Kazana 1951. gada filma ar Vivienu Lī un Marlonu Brando tās centrā.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Maģisko burbuļu triku izrāde “Misterybubbles”

Burbuļu iluzionists, lāzeršovs, neona istaba, dūmu specefekti, burbuļu triki, animatori ar muzikālo priekšnesumu, vadītājs ar rotaļām un diskotēku noslēgumā! Beidzot arī Latvijā vēl neredzētā šovā vērosim pasaules klases burbuļu trikus iluzionista Robert Valdman izpildījumā. Gaismas un dūmu specefekti padarīs izrādi aizraujošu gan lieliem, gan maziem.

Pasākumā skatītāji varēs nofotografēties neona foto stendā, kas aprīkots ar UV gaismām.
Uz vietas būs pieejams burbuļu veikaliņš, kur iegādāties burbuļu dāvaniņas lielo burbuļu priekiem no www.ziepjuburbuli.lv.

Organizē SIA “Ticketpoint”

Tikšanās ar māksliniekiem:
gleznotāju Madaru Gulbis un fotogrāfu Raimo Lielbriedi

Svētdien, 27. martā plkst. 13.00 teātra namā “Jūras vārti” notiks tikšanās ar gleznotāju Madaru Gulbis un fotogrāfu Raimo Lielbriedi, kas vienlaikus būs abu mākslinieku izstādes svinīgs noslēgums.

Madaras Gulbis glezniecības izstāde “Jūra… un jūra” skatāma teātra nama “Jūras vārti” lielajā izstāžu telpā. Māksliniece demonstrē sev tik raksturīgo, ar dziļu pārliecību noturēto un izkopto abstrakto eļļas glezniecību. Caur spožām un dzirkstošām krāsām vijas dzīvas sajūtas. Starp tām brīžiem uzmirdz tik tikko jaušamas līdzības ar apkārtējo vidi un dabu. Lasīt vairāk

Savukārt mazajā izstāžu zālē skatāma Raimo Lielbrieža fotogrāfiju izstāde “Nospiedumi”. Izstādē skatāmie darbi izgatavoti gumiarābika* nospieduma (gum bichromate print, eng.) tehnoloģijā. Šis attēlu oriģinālu izgatavošanas veids ir bijis plaši pazīstams un lietots 19. gs. beigās. Raimo Lielbriedis (1962) ir fotogrāfs un fotogrāfijas pedagogs Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Autoritāte melnbaltās analogās fotogrāfijas tehnoloģijās, populārās grāmatas “Kā fotografēt?” (Neputns, 2008) autors. Publicējis rakstus mākslas periodikā par melnbaltās fotogrāfijas estētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem. Lasīt vairāk

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem līdz 17 gadu vecumam sertifikāts nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Vasarnieki”

Pēc Maksima Gorkija lugas motīviem

Režija: Andrejs Jarovojs
Aktieri: Ieva Aniņa, Sandija Dovgāne, Mārtiņš Gailis, Jurģis Spulenieks
Māksliniece: Marija Ulmane
Video: Anta Aizupe (Varvara), Tom J. Benedict (Basovs), Jana Čivžele (Olga), Kaspars Dumburs (Zamislovs), Gundars Grasbergs (Dudakovs), Aleksandrs Maļikovs (Rjumins), Varis Piņķis (Šaļimovs), Iveta Pole (Jūlija), Edgars Samītis (Suslovs), Inga Siliņa (Kalerija), Andis Strods (Divpunkts), Guna Zariņa (Marja), Rihards Zelezņevs (Vlass)
Operators-inscenētājs: Dāvids Smiltiņš
Operatora asistents: Edgars Ļaksa
Montāža: Jurģis Ločmelis
Gaismotāji: Krišs Apšenieks, Dina Beināre
Grims: Linda Kolkovska, Iluta Reinberga

“Kādēļ jāapsver… jāaprēķina! … kā mēs visi baidāmies dzīvot! Ko tas nozīmē, sakiet, ko tas nozīmē? Kā mēs visi saudzējam sevi! Es nezinu, ko es runāju… Varbūt tas nav labi un vajag citādi runāt… bet es… es nesaprotu… Es sitos, kā liela, muļķīga muša sitas pret rūti… vēlēdamās tikt brīvībā.” (Maksims Gorkijs “Vasarnieki”)

Mēs aplīpam ar ideāliem un priekšstatiem, kādai jābūt dzīvei un mums tajā, līdz pienāk brīdis, kad tiekam konfrontēti ar realitāti un piedzīvojam vilšanos – kādu mēs sevi, atverot acis, galu galā ieraugām. “Vasarnieki” rāda ilūziju ieskautus cilvēkus, kuri nepārtraukti attaisnojas, kāpēc nedzīvo tā, kā vēlētos. Nespēdami samierināties ar personīgo un pasaules neviennozīmību, viņi pavada laiku dzerot un runājot, ļoti daudz runājot.
Kad Gorkijs sarakstīja lugu “Vasarnieki”, tās centrā bija viņa līdzgaitnieki – pārtikušais vidusšķiras slānis pirmajā paaudzē, kurus vairs neskar vienkāršas izdzīvošanas grūtības. Līdzīgā situācijā šobrīd ir Latvijas sabiedrība. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kam pieder politiskais un sociālais kapitāls, ir četrdesmit–sešdesmitgadnieku paaudze, kas sasniegusi zināmu labklājības līmeni, taču vienlaikus nes sevī traumatisku pieredzi, kas saistīta ar krasajām izmaiņām cilvēku dzīvēs, sabrūkot Padomju Savienībai. Paaudze, kam paklausība ieaudzināta ar pērienu un stingro roku. Cilvēki, kas mazotnē izslāpuši pēc glāstiem un uzmanības un pieaugušā vecumā to alkatīgi mēģina aizlāpīt ar statusu sabiedrībā un nebeidzamiem centieniem nopelnīt mīlestību.
Izrādes veidotāji centrā izvirzījuši cilvēku – viņa alkas, smieklus, asaras, vainas apziņu, mīlestības meklējumus. Gorkija lugas varoņi parādās video projekcijā – vasarnieki, kas iesprostoti savās dzīvēs, nokļuvuši cilpā, no kuras neredz izeju. Skaņa ir izslēgta. Uz skatuves atrodas četri jauni aktieri, kuri savā balsī atkārto uz ekrāna notiekošās sarunas.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Dzimusi vakardien”

Režisore Ināra Slucka
Autors – Garsons Kanins
Tulkojums Ieva Struka
Scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece Marija Ulmane
Gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš
Muzikālais noformējums Gints Rutks
Video mākslinieks Toms Zeļģis
Producente Anna Vekmane

Lomās: Juris Hiršs; Inga Misāne-Grasberga; Kaspars Zvīgulis; Egils Melbārdis; Jānis Āmanis; Juris Lisners; Daiga Gaismiņa

Tam, kam ir nauda, ne vienmēr ir intelekts. Tam, kam ir intelekts,  ne vienmēr ir nauda. Par to arī šis mūžvecais stāsts, tikai autors uz šo pretrunu piedāvā palūkoties no komiskā skatupunkta. Amerikā šī luga savulaik trāpīja kā kulaks uz acs un piedzīvoja rekordilgu skatītāju atzinību. Notikumi ASV rāda, ka lugu varētu spēlēt atkal un atkal, jo vienmēr būs kāda biznesa haizivs ar skaistu, bet dumju mīļāko. Un vienmēr būs mīlestība, kuras vārdā ir vērts sākt domāt.

Izrāde “Dzimusi vakardien” iestudēta pēc vienošanās ar Concord Theatricals Samuel French, Inc. vārdā  www.concordtheatricals.com

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Raimo Lielbriedis “Nospiedumi”

“Jūras vārtu” mazajā izstāžu zālē izveidota Raimo Lielbrieža fotogrāfiju ekspozīcija “Nospiedumi”. Izstādē skatāmie darbi izgatavoti gumiarābika* nospieduma (gum bichromate print, eng.) tehnoloģijā. Šis attēlu oriģinālu izgatavošanas veids ir bijis plaši pazīstams un lietots 19. gs. beigās.

Raimo Lielbriedis (1962) ir fotogrāfs un fotogrāfijas pedagogs Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Autoritāte melnbaltās analogās fotogrāfijas tehnoloģijās, populārās grāmatas “Kā fotografēt?” (Neputns, 2008) autors. Publicējis rakstus mākslas periodikā par melnbaltās fotogrāfijas estētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem.

“Es ticu, ka māksla notiek starp darbu un skatītāju, un var lieliski iztikt bez lietošanas instrukcijas. Manos darbos nav nekādas koncepcijas. Nekādas. Vienīgā nozīmīgā manu darbu kvalitāte ir to izskats. Tāpēc es mēdzu izvēlēties dažādas tehnoloģijas oriģinālu izgatavošanai. Viena fotogrāfija var parādīties dažādos izskatos. Dažreiz tas pārsteidz mani pašu.

Es tā arī neesmu atradis nekādu saprotamu, paliekošu vai kaut kādā veidā vienojošu veidu, kā iedalīt fotogrāfiju kādā teorētiskā sistēmā. Es vairs neticu teorijām, neņemiet ļaunā. Vienīgais fakts, kas paliek nemainīgs ir tas, ka fotogrāfija ir vizuāls medijs.” (Raimo Lielbriedis)

_______
* Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem līdz 17 gadu vecumam sertifikāts nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Madara Gulbis “Jūra… un jūra”

Teātra nama “Jūras vārti” lielajā izstāžu telpā skatāma gleznotājas Madaras Gulbis personālizstāde “Jūra… un jūra”, kurā māksliniece demonstrē sev tik raksturīgo, ar dziļu pārliecību noturēto un izkopto abstrakto eļļas glezniecību. Caur spožām un dzirkstošām krāsām vijas dzīvas sajūtas. Starp tām brīžiem uzmirdz tik tikko jaušamas līdzības ar apkārtējo vidi un dabu.

Madara Gulbis izstādēs piedalās kopš 1993.gada. Savus darbus ir izstādījusi izstādēs Rīgā, Oslo, Helsinkos, Stokholmā, Hamburgā, Bonnā, Brēmenē, Frankfurtē, Štutgartē, Briselē, Lisabonā, Varšavā, Baku, Seulā, Venēcijā. Kopā jau ir bijušas 26 personālizstādes Latvijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā.

“Abstrakcija un abstrakts. Abstrahēt – tas nozīmē pievērst uzmanību būtiskajam un neņemt vērā nebūtisko. Norobežot un vispārināt atsevišķas iezīmes, skatīt tās šķirti no pārējām.

Abstraktā glezniecība ir sajūtu glezniecība. Tās priekšrocība – iespēja attēlot mirkli. Mirkli, kurš ir gana spēcīgs un svarīgs, mirkli, kurā notiek tik daudz kā būtiska. Mana glezniecība ir dabas atdarināšana, dabas imitēšana, bet ne kopēšana. Viss ir noskatīts, sajusts un saprasts dabā – kāda īpaša brīža, kāda skata, vienas sajūtas it kā fragments. Šeit es domāju dabu, vidi, visu to, kas ikdienā ir ap mums. Vidi, kurā notiek mūsu dzīves. Gleznā viss tiek pateikts tikai ar krāsu, arī kompozīcija veidota no krāsu laukumiem. Tie var būt brīvi plūstoši, viens otrā pārejoši, pārklājoši, tie var būt stingri atdalīti, norobežoti. Krāsa ir galvenā un tai skatītājā ir jāizraisa kāda sajūta, kāda doma. Protams, jāskatās un jādomā ir asociatīvi.” (Madara Gulbis)

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem līdz 17 gadu vecumam sertifikāts nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Dailes teātra izrāde “Esiet sveicinātas, skumjas”

Radošā komanda:
Režisors – Klāvs Mellis*
Kustību režisors – Rūdolfs Gediņš*
Scenogrāfija un kostīmi – Ance Strazda*, Andris Kaļiņins
Gaismu mākslinieks – Jānis Sniķers
Mūzikas režisors – Kārlis Tone*

* Teātra trupa KVADRIFRONS

Lomās: Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Andris Bulis, Niklāvs Kurpnieks, Katrīna Griga, Milēna Miškēviča

Izrādi veidojis jaunais jau atzinīgi novērtētais režisors Klāvs Mellis, cieši sadarbojoties ar šobrīd vienu no profesionāli interesantākajiem kustību režisoriem Rūdolfu Gediņu, iestudējumu bagātinot ar izteiksmīgu kustību valodu.

Režisors Klāvs Mellis: “Tolaik, kad romāns tika sarakstīts, tas bija visai skandalozs, jo runāja par samērā vaļīgu jaunu cilvēku seksuālām attiecībām un vieglprātīgo dzīvesveidu. Mēs izrādē akcentējam stāstu par pieaugšanu, kas tostarp nozīmē arī rīcības seku apzināšanos. Strādājot ciešā komandā, esam domājuši, lai scenogrāfija un kustība kļūtu par vēl vienu spēcīgu izteiksmes līdzekli izrādē.”

“Iestudējumā ikviena aktieru kustība, tāpat kā vārds, ir piederīga žanram – īstai melodrāmai”, saka kustību režisors Rūdolfs Gediņš.
“Esiet sveicinātas, skumjas” ir franču kulta rakstnieces Fransuāzas Sagānas pirmā un, iespējams, labākā grāmata, kas tapusi vien septiņu nedēļu laikā. Šī stāsta centrā atrodas septiņpadsmit gadus vecā Sesila, kas laiku pavada laiskojoties jūras krastā un baudot kokteiļus, ar savu dekadentisko tēvu un viņa mīļoto sievieti. Viss mainās dienā, kad viesos ierodas Sesilas mirušās mātes sena draudzene Anna. Annai rūp gan meitenes nākotne, gan arī viņas sirds nav vienaldzīga pret meitenes tēvu. Tantes centieni vest ģimeni pie prāta padsmitniecei Sesilai nebūt nepatīk. Viņa daudz labprātāk turpinātu baudīt pirmo mīlestību, sauli un izklaides, tāpēc savērpj tādas intrigas, no kurām atpakaļceļa vairs nav.

Annas lomas atveidotāja Ilze Ķuzule Skrastiņa: “Manis atveidotajai varonei rūp šie cilvēki, tie ir viņas dzīves svarīga sastāvdaļa. Aiz labas gribas viņa šiem cilvēkiem vēlas palīdzēt un, jā, arī mainīt attieksmi pret dzīvi un pienākumiem. Diemžēl viņas centieni tiek uztverti kā apdraudējums un ļaunas intrigas noved pie nepaciešamas vilšanās. Skumjas var būt dažādas, tās var būt nomācošas un iznīcinošas, bet tik pat labi noslēptas bezrūpīgā dzīvesveidā, taču skumjas, kas šajos dažādajos veidos ir klātesošas sājā stāstā, galu beigās vedina domāt par to, ka katrai rīcībai ir sekas.”

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem līdz 17 gadu vecumam sertifikāts nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Grupas “bet bet” 30 gadu jubilejas koncerts

Grupa “bet bet” savu 30 gadu jubileju sāka atzīmēt jau 2021. gadā, taču, pulcēšanās ierobežojumu dēļ, to neizdevās realizēt pilnvērtīgi, tāpēc 2022. gadā grupa nolēmusi turpināt jubilejas turneju un nosvinēt to skaļi un jaudīgi! Par godu jubilejai grupa ir sagatavojusi savu labāko un jaunāko skaņdarbu programmu. Programmas repertuārā iekļautas tādas dziesmas kā “Kāpēc man nav sarkans mersedess”, “Pieklauvē”, “Man vienalga viss”, “Diena”, “Es tevi nemīlu”, “Mana mīļā meitene”, “Vakara vējā” un citas, laika pārbaudi izturējušas dziesmas.

Dzirdēsiet arī dažus pirmatskaņojumus no, sadarbībā ar Holivudā pazīstamās komponistes un filmas “Dvēseļu putenis” mūzikas autores Lolitas Ritmanes, speciāli grupai radītā dziesmu cikla.  Koncerta norises vietā varēs iegādāties arī jauno grupas 60 dziesmu nošu un dziesmu vārdu grāmatu, kā arī labākos grupas CD albumus un Guntara Rača jaunāko, un šogad klajā nākušo dzejoļu grāmatu “365” 4. daļa. Dažus no dzejoļiem, kas tiks veltīti kādam no klausītājiem, autora izpildījumā dzirdēsiet arī koncertā. Pēc koncerta grupas dalībnieki – Zigfrīds Muktupāvels, Guntars Račs, Uģis Tirzītis un Andris Alviķis – sniegs autogrāfus.

Organizē: Art Management Group

Rūdolfa Kugrēna stāvizrāde “Tagad”

Ir laiks! Ir laiks smiekliem, komēdijas pilnam skatam uz pasauli, ir laiks neatlikt šī pasākuma apmeklējumu.

“Tagad” ir Rūdolfa Kugrēna septītā solo stāvizrāde. Viens no Latvijā zināmākajiem komiķiem un ražīgākais stāvizrāžu veidotājs pēc divu gadu pauzes atgriežas ar jaunu krājumu joku un vērojumu. ““Kaut kad” vai “vēlāk” laikam ir cilvēka ierastākie darbības režīmi. Lai ieliktu ātrumā “tagad”, vajag vai nu baigās nepatikšanas vai baigo jaudu. “Tagad” ir atgādinājums, ka kaut ko gaidot var gadīties nokavēt, bet īstais brīdis tāds joks vien ir. Šī ir izrāde par šo laikmetu, par cilvēkiem un norisēm šobrīd,” saka Rūdolfs.

Iesildītājs: komiķis Kalvis Troska.

Organizē: SIA “Comedy Latvia”

Izrāde “Karš vēl nav sācies”

14. martā plkst. 19.00 teātra nams “Jūras vārti” ventspilniekiem piedāvā noskatīties starptautiskas radošās komandas veidotu un Ļeras Surkovas režisētu izrādi “Karš vēl nav sācies”, kuras pamatā pazīstamā krievu dramaturga Mihaila Durņenkova luga “TWHYS”.

Režisore Ļera Surkova izrādi veidojusi kā trīs aktieru teātri, izvēloties dažādu teātra skolu un dažādu tautību aktierus – latvieti Gunu Zariņu, lietuvieti Giti Ivanausku un Rīgas Krievu teātra aktieri Aleksandru Maļikovu. Izrādē piedalās arī pianists Rihards Plešanovs.

“Karš vēl nav sācies” sastāv no 12 novelēm, kas sarakstītas kā skeči vai monologi. Katrai novelei ir savs sižets, taču kopā tās veido vienotu dramatisko līniju.

“Lugas varoņi ir tādi paši kā mēs – neatkarīgi no valsts vai pilsētas – tie ir vecāki un bērni, vīri un sievas. Problēmas, kas viņus uztrauc, uztrauc ikvienu no mums – bailes pazaudēt savus tuvākos un ģimenes saites, tehnoloģiju attīstība un bezpalīdzīgi vecīši dziļos laukos. Patērētāju sabiedrība, kas pieradusi izvēlēties labāko, bet aizmirsusi, ko nozīmē patiesas jūtas. Agresija, kas uzliesmo ielās un neskaitāmi veidi, kā aizbēgt no realitātes,” atklāj iestudējuma radošā komanda.

Savukārt viens no izrādes varoņiem – aktieris Aleksandrs Maļikovs – saka: “Luga nav par karu, šis darbs apvieno bezgala daudz problēmu, kas iemājo cilvēkā – fobijas, paranoju, bailes. Karš jau nav tikai ārējs, tas notiek pašā cilvēkā katru sekundi, kad viņš saskaras ar jauniem apstākļiem, jauniem cilvēkiem un problēmām.”

Kopā ar režisori un aktieriem iestudējuma radošo komandu veido scenogrāfe Māra Broka, gaismu mākslinieks Matīss Beķers, skaņu operatore Olga Krikova un producente Jevgēnija Šermeņeva, producentu kompānija KatlZ.

Ieteicamais vecums 18+
Izrāde krievu valodā ar titriem latviešu valodā.

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Organizē: SIA “R&B Club”

Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Tas notiek atkal”

Līdz 19. februārim teātra namā “Jūras vārti” skatāma Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Tas notiek atkal”.

Ventspilī izstādīto gleznu kopumu veido darbi no pēdējām Alvīnes Bautras solo izstādēm “Adaptācijas Mašīna” (Rīgā,2021) un “Transs and Dance” (Jūrmalā,2021). Vairākas gleznas publiski būs apskatāmas pirmo reizi. Izstādes nosaukums sevī ietver ideju par dažādos laikos tapušu gleznu apvienojumu vienā ekspozīcijā, kas uztverams kā atkārtojums, papildinājums vai turpinājums.

Alvīnes Bautras glezniecība ir pazīstama ar portretu gleznām, taču šī ir pirmā izstāde, kurā redzamas arī ainavas, veidojot atsevišķu izstādes sadaļu. Jūras tematikai veltītās ainavas, pretēji portretiem attēlo telpu ārpus cilvēka. Abas šīs saturiski atšķirīgās gleznu sērijas vieno glezniecības stilistika, kuras idejas pamatā ir neskaidrs attēls. Ainavās tas tiek veidots radot graudaina attēla iespaidu, kā arī caur kustības elementu. Gleznu kompozīcijas iemieso sajūtu par kustības palēninājumu, tādejādi norādot uz vienmēr mainīgo skatu punktu neizbēgamību un mūžīgajām pārmaiņām.

Mākslinieces gleznotās sejas ir nemitīgos starpstāvokļos. Tie ir acumirklīgi tvērumi starp to, kas bija un to, kas būs. Seju pietuvinājumi vai šķietami mierīgās figūras nekad nav sastingušas, jo miera stāvoklis ir utopisks. Alvīne uzskata, ka kustība ir metafora par cilvēka daudzslāņaino dabu, dažādību un arī nenoteiktību. Tā ir indivīda transformācija, kas ved nezināmajā.

Alvīne Bautra maģistra grādu glezniecībā ieguvusi Latvijas Mākslas Akadēmijā. Savas zināšanas papildinājusi Kunsthochschule Berlin Weissensee, Vācijā un Igaunijas Mākslas Akadēmijā . 2018. gadā piedalījusies „Royal Arts Prize V.Edition” izstādē Londonā. Tajā pat gadā ieguvusi Brederlo – von Sengbusch mākslas prēmiju. 2019. un 2020. gadā bijusi starp konkursa Young Painter Prize finālistiem. Alvīnes darbi iekļauti mākslas grāmatās “100 Artists of the Future” (2019) un “100 [HUNDRED] Photographize Best Selected 2020 Vol. 01”, bet 2021. gadā izvēlēti dalībai izstādē Nord Art, Vācijā.

Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Tas notiek atkal” teātra namā “Jūras vārti” aplūkojama bez ieejas maksas.

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros. Bērniem līdz 12 gadu vecumam tests nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.