Harkivas Nacionālā akadēmiskā operas un baleta teātra baleta izrāde “Žizele”
Harkivas Nacionālais akadēmiskais operas un baleta teātris (Ukraina)
Komponists: Ādolfs Šarls Adāns
Librets: Teofils Gotjē, Žans Koralli, Anrī de Senžoržs
Horeogrāfija: Žans Koralli, Žils Pero, Mariuss Petipā
Redakcija: Leonīds Lavrovskis
Māksliniece – inscenētāja: Nadija Švetsa
Deja, tās saistība ar jaunību, mīlestību un nāvi ir centrālā tēma romantisma perioda baletā „Žizele”. Šajā stāstā būtiska loma ir mītiskiem tēliem vīlām – slāvu tautu folklorā sastopamiem pievilto jaunavu gariem, kas atriebībā var nodejot naktī sastaptos zēnus līdz nāvei. Lai vai kā, tieši šis motīvs kļuvis par iedvesmas avotu franču romantisma rakstnieka, dzejnieka un literatūrkritiķa Teofila Gotjē baleta libretam. Teofila Gotjē, libretista Žila Anrī Senžorža, komponista Ādolfa Šarla Adāna, horeogrāfu Žana Koralli un Žila Pero kopdarbs ir balets „Žizele”. Pēc pirmizrādes Parīzē 1841. gadā balets “Žizele” joprojām tiek plaši iestudēta teātros visā pasaulē. Ādolfa Šarla Adāna izteikti romantiskā mūzika rada spilgtas varoņu īpašības un smalki atspoguļo viņu jūtas un emocijas. Baleta sižets ir piecpadsmit gadus vecās, naivās meitenes Žizeles pirmā iemīlēšanās un nodevība, kam seko ārprāts un nāve, kas pārtop baisi skaistā pēcnāves pasaulē ar vīlām, bet noslēgumā mīlestība uzvar pār nāves nolemtību. Iestudējuma vērtība ir tā sarežģītā horeogrāfijā – Žizeles loma ir liels izaicinājums, kas daudzām dejotājām ir klasiskā repertuāra karjeras augstākā virsotne. Mūsdienās „Žizele” visbiežāk skatāma versijā, kuru 19. gadsmita nogalē veidojis Sanktpēterburgas Marijas teātra horeogrāfs Mariuss Petipā. Tā ir gaisīga, viegla un emocionāli piesātināta. Tieši šo versiju, ar Leonīda Lavrova redakciju, piedāvā Harkivas balets.
Harkivas Nacionālais akadēmiskais operas un baleta teātris ir viens no izcilākajiem un vecākajiem Ukrainas muzikālajiem teātriem, kas strādā balstoties uz Ukrainas un pasaules kultūras mantojuma labākām tradīcijām, kura vēsture aizsākās jau 1780. gadā. Latvijā Harkivas Nacionālais akadēmiskais operas un baleta teātris uzstāsies pirmo reizi!
Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”, pasākumu atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.
SATURS
1. CĒLIENS
Mazā, mežu ieskautā ciematā vīnogu ražas novākšanas svētku laikā. Hercogs Alberts par spīti tam, ka ir saderināts ar augstdzimušo Batildi, iemīlas kautrīgā, skaistā, zemniecē Žizelē un pārliecina viņu, ka ir vienkāršs zemnieks. Mežsargs Hanss neiesaistās vispārējā līksmībā, jo mīl daiļo Žizeli, bet meitene viņam neatbild ar pretmīlu. Turklāt Hansam jaunpienācējs šķiet aizdomīgs, bet Žizele neievēro mežsarga brīdinājumus.
Ciematā pēc medībām ierodas atpūsties kungu svīta. Zemnieki viņus laipni sagaida. Sākas dejas, kurās visaizrautīgāk dejo tieši Žizele. Tomēr māte liedz meitai dejot, jo Žizelei ir trausla sirds. Alberts cenšas izvairīties no mednieku svītas, jo izrādās, ka viesu vidū ir Alberta līgava Batilde… Batilde, neko par Alberta sānsoli nezinādama, Žizeles apburta dāvina viņai savas rotas.
Tikmēr Hanss atrod hercoga zobenu un ragu. Uz tiem ir ģerbonis, kas apliecina Alberta patieso izcelsmi un titulu. Mežsargs, greizsirdības mākts, Alberta klātbūtnē atklāj ciema ļaudīm šo noslēpumu. Žizele tam negrib ticēt, tad Hanss nopūš ragu, un kungu svīta ar hercoga līgavu parādās apmulsušā mīlētāja priekšā. No šī negaidītā trieciena Žizeles prāts aptumšojas, viņa metas mežonīgā dejā, sirds lūzt un viņa no bēdām mirst.
2. CĒLIENS
Pusnaktī Hanss ierodas ciemata kapsētā pie Žizeles kapa.
Teiksma par vīlām stāsta, ka saderinātās jaunavas, kuras mirušas pirms kāzām, naktīs iznāk no kapa un līdz nāvei dancina jaunekļus, kurus sastop savā ceļā. Naktī vīlas sāk pulcēties, viņas vada vīlu karaliene Mirta. Vilām par upuri krīt mežsargs Hanss. Tās ierauj Hansu dejā, līdz viņš nokrīt beigts.
Mirta izsauc Žizeles rēgu no kapa, lai sveiktu viņu dejā, tad pazūd mežā. Kapsētā pie mīļotās kapa ierodas arī Alberts. Žizeli aizkustina Alberta skumjas un viņa viņam piedod. Bet hercogam draud tāds pats liktenis kā Hansam, jo vīlas ievilina viņu savā trakajā dejā. Žizele visiem spēkiem cenšas mīļoto glābt. Albertam jau sāk zust spēki. Te atskan pulksteņa sitieni, kas vēsta rītausmu. Līdz ar pirmajiem saules stariem zūd vīlu spēks, un vīlas gaist rītausmas miglā. Žizele atvadās no mīļotā uz visiem laikiem. Gaist arī Žizele, kuras mīla izglābusi Albertu no nāves, un meitenes rēgu no vīlas likteņa.