Imants Ramiņš. Opera “Lakstīgala”

Rīgas Doma meiteņu koris TIARA
Balerīnas: Elīna Blažēvica vai Sofija Beļkina, Anastasija Sokolova vai Oļesja Čudakova
Solisti: Jānis Kurševs, Ance Purmale, Katrīna Paula Felsberga, Rūdolfs Bērtiņš
Kamerorķestris Agneses Kanniņas vadībā

Diriģente Aira Birziņa
Režisore Māra Ķimele
Horeogrāfs Alberts Kivlenieks
Baletmeistare Regīna Kaupuža
Scenogrāfe, kostīmu māksliniece Inga Bermaka-Apiaha
Gaismu mākslinieks Māris Sējāns

9. decembrī plkst. 19.00 bērniem un pieaugušajiem būs iespēja piedzīvot Imanta Ramiņa operas “Lakstīgala” izrādi. Izrāde būs īpašs veltījums Kanādā dzīvojošā komponista dzimtajai pilsētai. Operas iestudējums tika izvirzīts Lielajai Mūzikas balvai 2018 kategorijā Gada uzvedums. Galvenās lomas izrādē atveido Rīgas Doma meiteņu koris TIARA un divas balerīnas. Tas ir krāsains un izsmalcināts Hansa Kristiana Andersena pasakas „Lakstīgala” lasījums, kas ar mūzikas un dejas palīdzību ļauj iejusties Ķīnas ķeizara galmā.

Imants Ramiņš ir starptautiski plaši pazīstams latviešu komponists, diriģents, vijolnieks un pedagogs, kā arī dabas zinātnieks. Latvijā komponists plašākai sabiedrībai kļuvis zināms ar tautasdziesmas “Pūt, vējiņi” apdari, kuru pats autors diriģēja 2008. gada Dziesmu svētku Noslēguma koncertā. I. Ramiņš apbalvots ar vairākām godalgām, tostarp 2018. gada nogalē par nopelniem Kanādas mūzikas dzīvē valdība piešķīrusi komponistam valsts augstāko apbalvojumu – Kanādas ordeni.

Opera Latvijas pirmizrādi publikas pārpildītā zālē piedzīvoja pagājušā gada nogalē, un to redzēja arī pats komponists, kurš šim notikumam par godu bija ieradies Latvijā. Operas radīšanā komponistu iedvesmojis Andersena stāsts par Lakstīgalu, kuras mīlestības dziesma spēj apburt ikvienu. I. Ramiņš šo operu sarakstījis 2003. gadā pēc trīs amerikāņu koru pasūtījuma. Vērtējot pirmizrādes 2005. gadā Vašingtonā, Čikāgā un Portlandē, latviešu komponista veikums salīdzināts ar britu 20. gs. klasiķa Bendžamina Britena izcilajām bērnu operām. Viesojoties Latvijā, I. Ramiņš intervijā Latvijas Radio 3 – Klasikai pastāstīja: „Tā nav gluži bērnu opera. Kāpēc? Tāpēc, ka Andersens stāstus rakstīja ne tikai bērniem. Lai gan stāsti ir samērā vienkārši, tiem piemīt arī dziļums, kas labāk uztverams pieaugušajiem. Operā ievītie stāsti ir kā mazi dārgakmeņi. Te ir humors, te ir patoss… Visdažādākās emocijas. Te satiekas divi lielie temati – dabīgais un mākslīgais.”

K. Andersena pasaka vēsta par Ķīnas ķeizaru, kurš, uzzinot, ka viņa valstī dzīvo brīnumskaisti dziedoša lakstīgala, uzdod saviem padotajiem sameklēt šo mazo, pelēko putniņu. Nonākot pilī, lakstīgala apbur ķeizaru tik ļoti, ka viņš nolemj putniņu paturēt. Kādu dienu ķeizars saņem dāvanu no Japānas – dārgakmeņiem rotātu spožu mākslas darbu. Tas ir mehāniskais putns – mākslīgā lakstīgala, kas ikreiz dzied vienu un to pašu dziesmu. Drīz vien īstā, ārēji necilā lakstīgala pamet pili un tiek izraidīta no valsts. Pēc daudziem gadiem, ķeizaram esot uz nāves gultas, mehāniskais putns salūzt. Mazā, dzīvā lakstīgala ierodas pilī, lai apburtu Nāvi ar savu dziesmu un atgrieztu valdniekam dzīvību. Tas ir cildinājums mūzikas dziedējošam spēkam, patiesām vērtībām un mīlestībai.

Organizē Rīgas Doma meiteņu koru biedrība