Izrāde “Meistars un Aleksandra”

Izrāžu cikla par Latvijas māksliniekiem “Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas” septītais viencēliens ir stāsts par Aleksandru Beļcovu (1892–1981), mākslinieci un sievieti, kurai piemita stiprs, nelokāms raksturs, liela izturība, gribasspēks, pašdisciplīna un īpatnējs stoicisms.

Izrādes radošajā komandā darbojas dramaturģe Inga Ābele, režisore Ināra Slucka, kas ir arī izrādes scenogrāfe un kostīmu māksliniece. Iestudējumā piedalās aktieri: Zane Dombrovska un Jānis Kronis.

Aleksandra Beļcova  Krievijā dzimusī māksliniece savā dzimtenē ir zināma tikai šauram speciālistu lokam, toties Latvijas mākslas vēsturē viņa ir atzīta klasiskā modernisma meistare. Ar savu nākamo vīru latviešu mākslinieku Romanu Sutu (1896-1944) Beļcova iepazinās Penzas mākslas skolā Pirmā pasaules kara laikā. Pēc skolas beigšanas viņi abi aizbrauca uz Sanktpēterburgu. Drīz Romans devās atpakaļ uz Latviju, bet Aleksandra iestājās bijušajā Mākslas akadēmijā, kas tolaik pēc padomju Krievijas reformas ieguva nosaukumu Augstākās mākslinieciskās darbnīcas (krievu val. – ВХУТЕМАС) – vieta, kur pasniedza un studēja izcili krievu avangarda mākslinieki. Pēc Romana aicinājuma Aleksandra 1919.gadā atbrauca uz Rīgu, cerībā kā drīz varēs aizceļot arī līdz Parīzei – visu moderno mākslinieku Meku. Uz Parīzi Romans un Aleksandra aizbrauca 1922.gadā kopā, jau kā laulātais pāris, un nākamajā gadā atgriezās jau trijatā – ar Parīzē  piedzimušo meitu Tatjanu. Romana un Aleksandras ģimenes dzīvē netrūka kaislību un peripetiju, tomēr tas visupirms  ir bijis radošais tandēms, kura spilgtākais kopīgais projekts ir 1924.gadā organizētā porcelāna apgleznošanas darbnīca Baltars.

Ieejas kartes pieejamas teātra namā “Jūras vārti”,  uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija” sadarbībā ar Mūzikas un mākslas atbalsta fondu “Kultūrmarka”
Atbalsta Ventspils pilsētas dome un VKKF