Juris Andersons. Gleznu personālizstāde “Gadalaiki”

10. janvārī plkst. 18.00 teātra namā “Jūras vārti” notiks mākslinieka, arhitekta Jura Andersona personālizstādes atklāšana, kā arī tikšanās ar autoru.

Pirms vairākiem gadiem mākslinieku grupa “OCTOPUS” Liepājā iekārtoja izstādi. Mani draugi un kolēģi mākslā lūdza izstādes atklāšanā pateikt ievadvārdus. Iepriekšējā pieredze izstāžu atklāšanās liecināja, ka nepieciešams skaidri izteikts uzaicinājums uz sarunu. Šķita, ka pārāk dziļi un bezcerīgi esam iegrimuši puspatiesību un neko neizsakošu frāžu gūstā. Ir jau dzirdēti arī pretēji viedokļi – beidziet reiz filozofēt un sāciet strādāt! Bet cilvēks jau nedzīvo no maizes vien un mākslas nepavisam… Tāpēc šķita, ka citāts no izstādes atklāšanas uzrunas vietā arī šoreiz. 

“Reiz dzīvoja kāds ebreju domātājs, tauta viņu dēvēja par svēto Ari. Nomira viņš agri – trīsdesmit astoņu gadu vecumā 1572.gadā. Ari radīja jaunu mistiskās mācības sistēmu. Saskaņā ar tās galveno ideju, Visums un Dievišķais materiālās pastāvēšanas laikā nepārtraukti jāuzlabo.
Visums atrodas haosā. Ebreju tautas stāvoklis ataino Visuma stāvokli. Ari apgalvoja, ka viņš nācis iemācīt tautai, kā sasniegt pilnīgu mieru – stāvokli, kurā ļaunie spēki zaudētu savu ietekmi.  Katrs ir spējīgs ar saviem labajiem darbiem nošķirt ļauno no labā. Kad visi būs šķīstījuši savas dvēseles, tad pilnveidosies arī Visums, visā pasaulē iemājos svētums un harmonija.”

Ko mums no tā mācīties? Vai mēs, nespējot uzlabot savas tautas un nācijas lietas, dodam savu pienesumu Visuma haosam? Bet, varbūt vajag citādi – mainīt to, pār ko mums ir vara, proti – pašiem sevi?  Mainīties – tas nozīmē saprast. Tas nozīmē ne tikai skatīties, bet arī ieraudzīt. Un māksla ir šī iespēja, jo – kā teicis kāds viedais – māksla ir veids, kā Dievs sevi dara redzamu.

Juris Andersons