Kristīne Kutepova. Gleznu izstāde “Carnikavas kalni”
Izstādes vienojošais lielums ir dabas daudzveidība. Tā tiek uzlūkota caur mākslinieces redzējumu. Dabas spēks un varenība vienmēr spēj iedvesmot. Reizēm to var sajust kā Visuma varenības izpausmi, ja stāvi milzīgas kalnu grēdas priekšā. To var sajust arī, skatoties uz plašajiem līdzenumiem vai jūru. Tomēr ir vēl daudz neatklātu dabas noslēpumu. Viens no iedvesmotājiem bija grāmata par dabu, proti, mežziņa Pētera Vollēbēna grāmata “Koku slepenā dzīve. Ko jūt un kā cits ar citu sazinās koki – ieskats apslēptā pasaulē”. Grāmatā stāstīts par citu pasauli, to, kurai ik dienu ejam garām, taču nepievēršam uzmanību un neredzam, cik tā ir daudzveidīga un godājama. “Koki ir ļoti sabiedriski radījumi, un tie cits citam palīdz. Tomēr ar to vien nepietiek, lai veiksmīgi pastāvētu meža ekosistēmā. Katra koku suga mēģina iegūt sev vairāk vietas, gūt vislabākos iespējamos panākumus un tādējādi izstumt citas sugas. Tās cīnās par gaismu un ūdeni, un šīs cīņas rezultāts izšķir, kurš uzvarēs skriešanas sacīkstēs. Koku saknes ļoti labi māk apgūt miklu augsni. Tās palielina savu virsmu, izveidojot smalkus matveida izaugumus, lai varētu uzsūkt iespējami daudz ūdens. Normālos apstākļos ar to pietiek, taču koka devīze ir – jo vairāk, jo labāk. Tāpēc koki jau pirms vairākiem miljoniem gadu ir sabiedrojušies ar sēnēm. Sēnes ir dīvainas būtnes. Tās neiekļaujas mūsu vispārīgajā priekšstatā par to, ka dzīvā daba sastāv no dzīvniekiem un augiem. (..) Sēnes atrodas kaut kur pa vidu. (..) Ar noteiktas sugas kokam atbilstošas sēņu sugas micēlija palīdzību koks var daudzkāršot savu sakņu virsmu, tādējādi spējot uzsūkt ievērojami vairāk ūdens un barības vielu. (..) Lai izveidotu partnerību ar vienu no vairāk nekā tūkstoš sēņu sugām, kokam ir jābūt ļoti atvērtam, turklāt vārda tiešā nozīmē, jo sēņu pavedieni ieaug maigajās, smalkajās saknēs. Nav izpētīts, vai tas kokam sāp, tomēr, tā kā šī norise kokam ir vēlama, pieļauju, ka tā kokā izraisa drīzāk pozitīvas izjūtas. Lai nu būtu kā būdams, no šī brīža abi partneri strādā kopā. Sēne ne tikai izspiežas cauri saknēm un tās aptver, bet arī izpleš savu pinumu pa apkārtējo meža augsni. Tā aizsniedzas tālāk nekā koka saknes un aizaug arī līdz citiem kokiem. Tur sēne savienojas ar citiem partneriem- sēnēm un koku saknēm. Rodas tīkls, pa kuru notiek aktīva barības vielu (skatīt nodaļu “Sociālā palīdzība) un pat informācijas apmaiņa – piemēram, par tuvojošos kukaiņu uzbrukumu. Tādējādi sēnes ir kas līdzīgs meža internetam. (..)”[1]. Attiecības starp dažiem augiem, dzīvniekiem ir vairāk kā pārsteidzošas, tās spēj iedvesmot un rada vēlmi iztēloties, kā varētu izskatīties!
Tikšanās ar autori un izstādes noslēgums 18. oktobrī plkst. 18.00.
Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils pilsētas pašvaldība.
Kalnu pilsēta. Akrils / audekls, 153×190 cm, 2018
_______
[1] P. Vollēbens Koku slepenā dzīve// Ko jūt un kā cits ar citu sazinās koki- ieskats apslēptā pasaulē/ No vācu val.tulk. A.Jakoviča.- Zvaigzne ABC.- 2018.- 50.-52.lpp.
