Laimdotas Junkaras personālizstāde “Pēcpusdienā”
L. Junkaras otrā izstādē Jūras Vārtos (pirmā – Visādi meži. 2012. gadā) ar nosaukumu Pēcpusdienā būs apskatāmi autores visjaunākie darbi, pārsvarā šajā gadā tapušie. Izstādes nosaukuma izvēle raksturo gan rosinošo pēcpusdienas krāsainību, gan arī autores mūža gājuma periodu, kad gūta nozīmīga pieredze, bet vēl priekšā aktīva darba gadi. Māksliniece ierosmi rod sev vistuvākajā apkārtnē – Ugālē un citur Kurzemē – dabā ieraudzītos, studijās vai zīmējumos izpētītos motīvus padarot nozīmīgus radoši vispārinātos mākslas tēlos, kad nozīmīgs kļūst arī vecas klēts paksis un priedes jūras vējos sašķiebtais stumbrs, vai pat pilnīgi asociatīvos atmiņu un sajūtu stāstos.
L. Junkara daudzus motīvus glezno pretgaismā, tā panākot īpašu romantizētu noskaņu, glezno pēcpusdienas un novakara garās ēnas un lielu koku lapotnēs ieslēptās debesis. Autori piesaista veco mūru sienas, malkas strēķi, koku puduri ar tajos ieslēptām mājvietām, ceriņu un dāliju krūmi, alejas, – agrākos gados daudz gleznoti sīpoli – pēdējā laikā arī atgriešanās pie pilsētu ainavas: Ventspils, Aizpute… Arī Vecrīgā daudz zīmēts. Nereti darbos redzamais dabas motīvs ir tikai tā daļa, fragmenta pietuvinājums, bet vairāki darbi tiek risināti kā no putna lidojuma, piemēram, Kurzemes bākas, vai Usmas ezera salas. Pirms gada L. Junkara sarīkoja izstādi Savā nodabā Rīgā, galerijā Daugava, gūstot pozitīvas atsauksmes. Autore ikdienā strādā savā nodabā, turpinot ceļu uz vēl lielāku tēlainību un glezniecisko brīvību.