Mežrozīte, pilsētas romance divās daļās

Latvijā pirmais multimediālais džūkboks (jukebox) mūzikls “Mežrozīte. Pilsētas romance divās daļās” ar RAIMONDA PAULA mūziku. Jukebox mūzikla analogs ir, piemēram, populārais mūzikls «Mamma Mia!».

Jaunībā aizrāvies ar dziedāšanu, tagad mantotas īres mājas īpašnieks, Raimonds izveidojis klubiņu Pie mežrozītes. Iļģuciema iedzīvotāji to iecienījuši labās mūzikas dēļ, un siltajos vasaras vakaros āra terasē virmo jautrība un kaislības – un… ne tikai apkārtnes zvirbuļiem un baložiem… Pienāk vēstule no Venēcijas, Rīgā ierodas operdziedātāja Eva un Raimonda līdz šim mierīgi ritējusī dzīve iegūst neprognozētu pavērsienu.

Krāšņs, dzīvespriecīgs, aizraujošs muzikāls stāsts par Evas un Raimonda mīlestības alkām un māku piedot, sievietes-mākslinieces dzīves un karjeras izaicinājumiem un izvēlēm. Rīgas intelektuāli radošā hipsteru vide Daces Micānes-Zālītes jaunradītā libreta vēstījumā. Rīgas pilsētas ritmos, cilvēku dzīves motīvos, ievijoties vēsturiskā un laikmetīgā kontekstā, uzplaukst mežrozītes zieds.

Kad tālajā 1968. gadā Raimonds Pauls un Alfrēds Krūklis radīja “Mežrozīti”, Jānis Peters rakstīja: “Mežrozīte” izšķīda tautā kā šīs rozītes augļu sīrups, triekts pret akmeņiem. “Mežrozīte” pludoja, liesmoja, lipinājās, iespiedās visās brīvajās vietās – kafejnīcās, pusnaktī nākot no viesībām, pusdienlaikā, rokas atpūtinot…” Atbilstoši džūkboksa mūzikla stilistikai, skanēs tikai populārākie Raimonda Paula hiti: “Laternu stundā”, “Nepārmet man”, “Mežrozīte”, “Tumši zilā”, “Cik klusa nakts”, “Undīne” un citi, Matīsa Žilinska aranžijās Brodvejas džeza stilistikā.

Lomās: DINĀRA RUDĀNE un DAINIS SKUTELIS, Jolanta Strikaite, Anastasija Dolgoņenko, Kārlis Rūtentāls, Emīls Gilučs, kā arī jaunie mūziklu dziedātāji – aktieri: Edvards Grieze, Toms Kursītis, Austra Elza Kozuliņa. Maija Punka, Sarma Liede, Toms Kalderauskis, dejotāji: Zane Stūre, Asnate Rikse, Rolands Šteinbergs, Kārlis Kemlers un instrumentālais ansamblis Matīsa Žilinska vadībā.

Raimonda Paula mūzika
Librets: Dace Micāne-Zālīte
Režisors: Mārtiņš Kagainis
Muzikālais vadītājs:  Matīss Žilinskis
Horeogrāfe: Ieva Kemlere
Scenogrāfe-multimediju māksliniece: Ineta Sipunova
Kostīmu māksliniece: Antra Hanna Elerta
Projekta radošā direktore: Agija Ozoliņa-Kozlovska.

Iestudējuma PATRONS Robins un Ieva HULL

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Jaņa Rozentāla Mākslas skolas 2023. gada absolventu kvalifikācijas darbu izstāde “Asaru sēklas”

No 23. septembra līdz 30. oktobrim teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma Jaņa Rozentāla Mākslas skolas 2023. gada absolventu kvalifikācijas darbu izstāde “Asaru sēklas”.

Paši izstādes dalībnieki par tās nosaukumu saka tā: “Sāļais ūdens avots gar vaigu laika gaitā un intensīvā biežuma iespaidos izveidojis sev nepieciešamo taku. Izskalojot rievas sejas pantos, tas virzās no acs kaktiņa, noskrien gar degunu, pāriet pāri lūpām. Bieži vien pats raudātājs noslauka to jau samirkušā piedurknē, dažam pagadās arī kabatā nodzīvojusies salvete, taču pārsvarā asara nokrīt zemē, neizbēgami pabarojot mazo iedīglīti.”

Absolventu darbi no autoriem pieprasījuši daļu dvēseles, izcilu prāta skaidrību un paātrinātus sirds pukstus, taču rezultātā tie var tikt salīdzināti ar visbaudāmākajām lietām uz pasaules – cukurāboliņiem, medusmaizēm un dzintarotiem cukurgailīšiem. Tikai tie, kas paspējuši izbāzt mēles galu, zina, ka asara tomēr ir traki salda!

Izstādē apskatāmi Rožu absolventu veidotie stājmākslas (glezniecības, tēlniecības, grafikas), foto un multimediju dizaina (video, animācijas, 3D animācijas, datorgrafikas, 3D datorgrafikas) darbi. To autori ir jaunie mākslinieki Eva Ansule, Rasa Nate Beitnere, Zelda Viktorija Jansone, Loreta Krasauska, Arta Rolanda Laicāne, Marta Štauere, Arturs Valters Vītols, Roberts Mikus Zitmanis, Patrīcija Paula Zvejniece, Elizabete Blumberga, Jana Bulatova, Beatrise Ceiziņa, Luīze Daniela Daugiša, Betija Jakaite, Katrīna Kalniņa, Emīls Pēteris Kalniņš, Ramona Loce, Anna Meilande, Annija Naroga, Lolita Pēde, Sofija Pētersone, Ziedonis Rēdmanis, Tīna Ritenberga-Balode, Aleksandra Rozenfelde, Rihards Straume, Elīze Šnīdere, Alberts Vareiko, Krišjānis Vītiņš, Daniels Vītols, Alberta Ziemele.

Diplomdarbu vadītāji ir Mārtiņš Lablaiks, Līga Spunde, Alvis Misjuns, Oskars Veilands, Dzintars Krūmiņš, Zane Zelmene, Elita Svikle, Vita Jurjāne, Ināra Garklāva, Edgars Ošs un Raimo Lielbriedis.

Izstādi organizē SIA “Kurzemes filharmonija”, atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Ingus Ulmanis 60 – jubilejas koncerts “Kā man laiku apvaldīt”

60 gadu jubileju svin populārais mūziķis un vairāku muzikālo projektu un grupu dalībnieks Ingus Ulmanis. Par godu jubilejai viņš izsludinājis koncerttūri, kas sāksies 2024. gada februārī un 25. augustā un ar vērienīgu koncertu noslēgsies Dzintaru koncertzālē.

Ingus Ulmanis (dzimis 1963.gada 19. septembrī Limbažos) ir mūziķis, komponists un mūzikas producents; darbojies arī kā televīzijas un radio raidījumu vadītājs. No 1984. gada līdz 1987. gada augustam bijis grupas «Jumprava» solists. 1987. gadā kopā ar grupas biedru Aigaru Voitišķi izveidoja savu grupu «Lādezers», kurā muzicē joprojām. Ingus bijis arī dažādu citu muzikālo projektu autors un dalībnieks: darbojies Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā «LNT Brokastis» un „Tautas balss”, bērnu muzikālajā projektā «Brīnumskapis» un Latvijas televīzijas raidījumā «4. studija». Pašlaik strādā «Latvijas Radio 1», kur vada raidījumu «Monopols». Kopā ar Silviju Noru Kalniņš ir izveidojis projektu «Dabas koncertzāle».

Koncerta nosaukumam Ingus izvēlējies rindiņu no dziesmas «Kā man laiku apvaldīt» (viņš ir arī dziesmas teksta un mūzikas autors): «Koncertos piedalīšos es un grupa «Lādezers», taču tajos skanēs arī dziesmas no citiem muzikālajiem projektiem. Savukārt 25.augusta koncerts varētu būt kaut kas līdz šim nebijis, jo es uzspēlēšu kopā ar visiem sastāviem, kuros kādreiz esmu piedalījies: «Jumprava», «Lādezers», «Brīnumskapis» un «Dabas koncertzāle». Skanēs arī divas vai trīs dziesmas no mana pilnīgi jaunā projekta.»

Gribu uz īsu brīdi būt „skaļš” un  šajos jubilejas koncertos gribu atgādināt par mūziku, ko kopā ar Aigaru Voitišķi esam veidojuši cauri gadiem. Parādīt, ka tāda ir mūsu radītā mūzika, un šādi noslēdzam kādu etapu. Mums apkārt ir fantastiski mūziķi, ar kuriem vēl joprojām ir ko teikt un ir par ko runāt!»

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv}

Grupas “Galaktika” jaunā albuma prezentācijas koncerttūre “Mums pieder tik daudz”

2024. gada ziemā un pavasarī – no janvāra līdz aprīlim – populārā šlāgermūzikas grupa «Galaktika» dosies Latvijas koncerttūrē, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunais albums «Mums pieder tik daudz». Koncerti notiks teju visu Latvijas pilsētu kultūras namos un koncertzālēs, turklāt abiem grupas dibinātājiem – solistam Normundam Zušam un taustiņinstrumentālistam Vitoldam Gorņevam – pievienosies pavadošā grupa «Crazy Daisy», kurā muzicē Raitis Keišs – bass, Gatis Ivans – ģitāras, Mikus Rullis – bungas, Haralds Stenclavs – taustiņinstrumenti.

Grupas dalībnieki saka: «2019. gadā tika plānots izdot trešo studijas albumu un, ar priecīgu sirdi, doties pie jums, taču tad, uznākot lielās dižķibeles gadiem, viss aprāvās, un dziesmas palika neizdziedātas un neizklausītas… Tāpēc šobrīd mēs nākam pie jums ar jaunu albumu un Vislatvijas koncerttūri «Mums pieder tik daudz». Tas ir prieka mirklis, jo atkal varam būt kopā, varam viens otram sniegt labas emocijas – gan ar jaunām dziesmām, gan – pats galvenais – līdzāsbūšanu. Albumā iekļautas gan pirmspandēmijas laikā tapušās, gan klausītāju jau iemīļotās dziesmas «Lai mīlestības nepietrūkst», «Lai put pa gaisu», «Vasara Tevī» u.c.  Esam arī ražīgi pastrādājuši, lai varētu jūs pārsteigt ar jaunumiem, un to būs daudz! Jums, skatītāji, esam sarūpējuši arī īpaši patīkamus pārsteigumus, un katru tikšanās mirkli droši varēs saukt par lielkoncertu, jo kopā ar mums uz skatuves būs arī kāds no jums. Visas koncerttūres laikā dzīvu un kvalitatīvu skanējumu palīdzēs nodrošināt mūsu draugi – grupa  «Crazy Daisy».

Populāro grupu «Galaktika» dibināja divi talantīgi mūziķi – Normunds Zušs un Vitolds Gorņevs. Normunds Zušs ir mūzikas skolotājs, vadījis vairākus korus. Nu jau vairākus gadus Normunda balss skan arī «Latvijas Radio 2» ēterā, viņš vada arī populāro raidījumu «Latvijas sirdsdziesma», savukārt pagājušā gada nogalē Normunds sāka jaunu muzikālu projektu «Aiz horizonta», kurā piedalās viņa draugs un radio kolēģis Kaspars Markševics un  Liepājas teātra dziedošais aktieris un autosportists Viktors Ellers.

Grupas “Queen” mūzikas šovs – QueenTessence & Rihards Saule

Koncertšovs ar leģendārās grupas “Queen” mūziku harismātiskā dziedātāja Riharda Saules un projekta “Queentessence” izpildījumā

Angļu grupa “Queen” ir viena no visu laiku izcilākajām rokgrupām pasaulē un tās rādītā mūzika ir populāra arī šodien. Mūzikas projekts “Queentessence” apvieno 7 profesionālus un aizrautīgus mūziķus, un viņu izpildījums liks skatītājiem aizturēt elpu un just līdzi. Atšķirībā no tā saucamām tribute jeb “piemiņas grupām”, kas kopē oriģinālos “Queen” grupas dalībniekus un viņu izpildījumu, “Queentessence” mūziķi ir pašpietiekami savā muzikālajā un skatuviskajā izpausmē. Viņu uzstāšanās ir emocionāla un patiesa. Mūziķi kopā ar klausītājiem izdzīvo katra skaņdarba stāstu – gan skaudru kāds tas ir skaņdarbā “Bohemian Rhapsody”, gan koķetērijas pilno “I Want To Break Free”, gan bezrūpīgo “Crazy Little Thing Called Love”. Skanēs arī tādas populāras kompozīcijas kā “The Show Must Go On”, “Love Of My Life”, “Save Me” un citas.
Dziedātājs Rihards Saule ar spēcīgu enerģiju un temperamentu, apbur ar harismu, dabīgo teatralitāti un lielisko skatuves izjūtu. Viņš ir patiess atklājums ikvienam, kurš viņu redz vai dzird pirmo reizi.
“Mēs nemelojam un neatdarinām savos koncertos, mēs esam īsti un patiesi gan pret mūziku, ko izpildām un kurā dzīvojam, gan pret skatītājiem. Tā ir “Queen” mūzikas kvintesence, ar ko vēlamies dalīties ar ikvienu,” norāda mūziķis Rihards Saule.
Video mirkļi iedvesmai:
– “Bohemian Rhapsody”
– “The Show Must Go On”
– “Crazy Little Thing Called Love”
– “Love of My Life”
Vairāk informācijas:
Facebook: https://www.facebook.com/Queentessence.live
Instagram: https://www.instagram.com/queentessence.live/

Dirty Deal Teatro izrāde “Drama Queen”

Dramaturģija – Sofija Meļņikova
Režija – Sofija Meļņikova, Valters Sīlis
Izrādes māksliniece – Kristina Rezvõhh
Gaismu mākslinieks – Niks Cipruss
Tulkotāja – Māra Poļakova

Lomās – Sofija Meļņikova

*Drāmas karaliene (drama queen) – cilvēks, kuram ir nosliece uz dramatizēšanu un pārmērīgu emocionalitāti.

“Tas ir stāsts par to, kā šis karš mani pārvērta par drāmas karalieni.

Kā pārdzīvot bēgļu gaitas, bailes, vientulību, neizdevušos mīlestību un astoņus gadus ilgo attiecību izjukšanu? Izrāde – ceļojums ir balstīta manās bēgļu atmiņās, stāstā, par to kā Rīgā atradu sevi un emocionālajiem līkločiem ceļā līdz tam,” stāsta izrādes dramaturģe un galvenās lomas atveidotāja Sofija Meļņikova.

“Drama Queen” nominēta Spēlmaņu nakts balvai kā Gada mazās formas izrāde.

Izrādi Ventspilī organizē SIA „Kurzemes filharmonija”. Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Aktiera Andra Bērziņa jubilejas koncertprogramma “Nāc uz manām trepēm spēlēties”

Vērienīgajā koncertprogrammā, kurā piedalīsies arī īpašie viesi – dziedošie aktieri Aija Dzērve, Mārcis Maņjakovs, Imants Strads, Edgars Pujāts, Jānis Paukštello, Gundars Grasbergs – skanēs dziesmas gan no filmām, gan izrādēm, kurās jubilārs un viņa viesi savulaik piedalījušies, gan citi populāri skaņdarbi.

Koncertā skanēs dziesmas no izrādēm «Nāc uz manām trepēm spēlēties», «Uz Tobāgo!», «Māsa Kerija», «Īsa pamācība mīlēšanā», «Šerloks Holmss», «Džons Neilands», «Atjautīgā aukle», ,,Ceplis,,,«Mūžīgā unisona» programmām, raidījuma «Krodziņā pie Paula», un, protams, arī no koncertprogrammām «Attīstību veicinās cilvēki kas sveicinās» un «Svētvakars». Tā būs tāda retrospekcija no vecā labā teātra, jo skanēs Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Zigmara Liepiņa, Jāņa Lūsēna, Ulda Marhileviča un mana drauga Ulda Stabulnieka dziesmas.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Mūzikls par kora dzīvi “ZUM ZUM”

Piedalās aktieri un dziedātāji:  Andris Ābelīte, Aija Vītoliņa, Baiba Renerte, Annija Putniņa, Anrijs Sirmais, Elīna Ose, Emīls Kivlenieks, Elīna Bojarkina, Katō, Eduards Rediko, Elizabete Zagorska, Edvards Grieze, Austra Kozuliņa, Toms Kalderauskis, Emīls Gilučs, Artūrs Biķernieks, Sarma Liede, Markuss Rūtentāls un Rolands Meržejevskis.

Instrumentālā grupa: Raimonds Petrauskis, Ernests Mediņš, Dāvis Jurka un Jānis Rubiks.

Izrādes režisors un scenogrāfs: Edgars Niklasons.

Horeogrāfs: Rolands Meržejevskis.

Vokālā pedagoģe: Annija Putniņa

Latīņu un svinga ritmi, franču šansons, hip hops, džezs un kora mūzika mazliet neierastākā skanējumā izcilas un profesionālas radošās komandas sniegumā jaunajā mūziklā “ZUM ZUM”. Tā izveidē apvienojušies divi talantīgi un jauni komponisti – Nīderlandē dzīvojošā Laura Polence un Raimonds Petrauskis, stāstu radījuši Edgars Niklasons un Annija Putniņa, dziesmu tekstus – Andris Akmentiņš un Raimonds Petrauskis. Izrāde top ar VKKF atbalstu.

Izrādes dalībnieki ir gan savas jomas pieredzējuši profesionāļi, gan jaunās paaudzes talanti, kuri apliecinājuši sevi citos Producentu grupas 7 iestudētajos mūziklos (“Kaupēn, mans mīļais”, “Agrā Rūsa”, “Zvaigznes bērns” u.c.).  Izrādē pārstāvēti stilistiski visdažādākie mūzikas žanri, kas vienkopus ar atraktīvo horeogrāfiju radīs dinamisku un emocionālu stāstu par mūsdienu kora vidi.

Stāsta centrā ir diriģents Agris (lomā – mūziķis Andris Ābelīte), kurš kopā ar savu kamerkori dodas pretī triumfam Pasaules labākajā koru konkursā Parīzē. Vai koris piedzīvos savu slavas stundu? Dzīvesprieks un dinamika caurvij visu stāstu, tam vedot līdzi arī skatītāju.

“Esmu priecīgs, ka šis Dziesmu svētku gads rezultējies ar pirmo mūziklu pasaulē ZUM ZUM, kas veltīts Latvijas koriem un to vērtībām,” stāsta režisors Edgars Niklasons. “Tas ir unikāli – būt klāt brīdī, kad rodas pilnīgi jauns mūzikls, turklāt tas top ciešā sadarbībā ar pašiem aktieriem, tiem iesaistoties savu varoņu raksturu izveidē. Esam jaunu cilvēku komanda un tas arī ļauj labāk uzrunāt jauno paaudzi. Tomēr nevelkam striktas robežas, mūzikls uzrunās jebkuras paaudzes cilvēku. Mēs visi dzīvojam šodien, šeit un tagad, un šis ir mūsu laiks, kurā piepildīt savus sapņus.”

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Dailes teātra izrāde “Retrīts”

Lomās: Kristīne Nevarauska, Gints Andžāns, Lelde Dreimane, Gints Grāvelis, Artūrs Skrastiņš vai Lauris Subatnieks, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Niklāvs Kurpnieks

Režisors: Gatis Šmits

Pieci draugi un iepriekšējā naktī iepazīta skaistumkopšanas speciāliste satiekas pamestā muižas ēkā, lai kopīgi svinētu Jaungadu. Muiža ir skaisti atjaunota un izveidota kā patvērums tiem, kuriem ikdienas troksnis un kņada ir kļuvusi par skaļu. Draugi sen nav tikušies, kaut kādreiz bija nešķirami. Viņi visi cenšas izskatīties veiksmīgi, kaut dzīve katram metusi savus izaicinājumus.

Rakstniece Keita nesen šķīrusies no vīra, arhitekts Daniels karjerā sasniedzis daudz, bet vēl joprojām interneta portālos meklē mīlestību. Bens tikai iepriekšējā naktī iepazinies ar Lauru un paņēmis viņu līdzi uz svinībām kā savu saderināto. Karls ir aktieris, kuru visi zina tikai pēc lomas kādā kafijas reklāmā, toties viņa sieva Rebeka reiz saņēmusi prestižo BAFTA balvu. Tagad viņu dzīve rit tikai ap abu kopīgajiem diviem bērniem.

Svinības un kopīgā iedzeršana liek atklāties katra patiesajiem sapņiem, kas tikuši nostumti malā. Kaut gan visiem ir savi pārdzīvojumi, viņiem vēl nāksies atklāt arī to, ka pamestajā muižā patiešām dzīvo spoks.

Izrādi Ventspilī finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāde “Nabuko”

Režisors: Guntis Gailītis

Diriģents: Mārtiņš Ozoliņš

Lomās: Jānis Apeinis, Jūlija Vasiļjeva, Liene Kinča, Andris Ludvigs, Laura Grecka, Edgars Ošleja, Guntars Ruņģis, Evija Martinsone, Rihards Mačanovskis.

“Varu droši teikt, ka ar šo operu sākās mana komponista karjera”, tā Džuzepe Verdi. 1840. gadā pēc abu bērnu un sievas nāves Verdi nonāca smagā depresijā. Tikai pēc diviem gadiem, 1842. gadā, pārvarējis iekšējo krīzi, komponists atkal pievērsās darbam un uzrakstīja “Nabuko”. Skaļais triumfs pēc “Nabuko” izrādes atklāja Verdi operu slavas ēru.

“Nabuko” LNO skatuves varianta idejiski filosofiskais pamats ir laiks. Laika tēma jūtama arī iestudējuma vizuālajā risinājumā – tas ir saules ritums, dzīves loku ritums, debess pušu ritums… Bet pāri visam plešas Augstākā spriedums un vērtējums mūsu rīcībai, domām un darbiem.

Izrādi Ventspilī finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Valmieras drāmas teātra izrāde “Es neesmu klaviernieks”

Lomās: Mārtiņš Meiers, Emīls Zilberts, Kārlis Freimanis, Rihards Jakovels, Januss Johansons, Vizma Kalme, Ingus Kniploks, Tālivaldis Lasmanis, Ieva Puķe, Klinta Reinholde, Krišjānis Salmiņš, Diāna Krista Stafecka vai Elīna Hanzena, Baiba Valante.

Režisors: Varis Brasla

1908. gads. Leģendārā simfoniskā skaņdarba “Melanholiskais valsis” radītājam Emīlam Dārziņam ir 33 gadi. Viņš nodzīvos vēl tikai nepilnus divus gadus, pareģos un brīdinās kāda zīlniece. Viņš un diriģents, dziedāšanas skolotājs Pāvuls Jurjāns ir labi kolēģi. Abi sapņo par latviešu operas dibināšanu. Emīls strādā pie operas “Rožainās dienas”. Negaidīti abi domubiedri kļūst nesamierināmi pretinieki. Ar Pāvula gādību Emīls tiek publiski apvainots muzikālā zādzībā. Emīls pārstāj komponēt, pats iznīcina vairākas savas klausītāju iemīļotas kompozīcijas. Kas notika? Kas bija šī konflikta pamatā? Muļķība? Skaudība? Greizsirdība?

Izrādi finansē Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Viktoram Cojam veltīts dramatisks koncerts “Lūk, tā!”

Lomās: Aleksandrs Maļikovs, Jekaterina Frolova, Maksims Busels, Ņikita Osipovs, Olga Ņikuļina, Rodions Kuzmins, Tatjana Lukašenkova, Veronika Plotņikova, Vitālijs Jakovļevs, Konstantīns Ņikuļins, Evilena Protektore

Mūziķi: Vladimirs Tuzovs, Dmitrijs Karpovs, Antons Visockis, Jūlija Saveļjeva.

Režisors: Romans Smirnovs

Viktora Coja spilgtais un asais talants uzplauka pagājušā gadsimta 80. gadu “lūzuma laikmetā”. Paustais pretkara noskaņojums, jūtamais indivīda pretspars sistēmai tās dažādajās izpausmēs un formās, dziļi individuālā pārdzīvojumu nokrāsa, spēcīgā un spilgtā lirika, drosmīgie un prātā paliekošie grupai “Kino” raksturīgie muzikālie risinājumi sakrita ar pašu laiku un pārmaiņu garu. Šobrīd Viktora Coja un grupas “Kino” jau tāpat līdz šim daudzu iemīļotās dziesmas no jauna iegūst aktualitāti un kaut kādā ziņā arī otro elpu. Viņi no jauna – par šodienas mums.

Izrādē izskanēs daudziem pazīstamas dziesmas teātra mākslinieku izpildījumā, starp kurām tādas kā “Dzeguze” (“Кукушка”), “Asins grupa” (“Группа крови”), “Paciņa cigarešu” (“Пачка сигарет”), “Dziesma bez vārdiem” (“Песня без слов”) un citas. Pazīstamais teātra režisors Romans Smirnovs, kurš Viktoru Coju, viņa ģimeni, draugus un kolēģus dzīvē pazinis personīgi, apvienos šo dziesmu sižetus vienotā polifoniskā stāstījumā. Kā noformējumu paredzēts izmantot ar Viktoru Coju saistīto mākslinieku un viņa draugu video materiālu.

Viktors Cojs dzimis 1962. gadā Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga), tīņa vecumā spēlēja basģitāru Mākslas vidusskolas rokgrupā, bet 19 gadu vecumā kopā ar domubiedriem izveidoja savu grupu, kas vēlāk pārtapa par “Kino”. Cojs un “Kino” pamazām ieguva arvien lielāku popularitāti ne vien jauniešu, bet vispār brīvi domājošu cilvēku vidū. Pastiprināti interesi par mūziķi izrādīja arī drošības dienesti, tāpēc arī viņa traģiskā nāve joprojām apvīta ar noslēpumainības plīvuru. Oficiālā versija liecina, ka 1990. gada 15. augustā īsti pēc pusnakts Viktors Cojs, vadot automašīnu “Moskvich – 2141” pa ceļu Sloka-Talsi, iemiga pie stūres, iebrauca pretējā braukšanas joslā, ietriecās autobusā “Ikarus-250” autobusu, un mira negadījuma vietā…

Izrādi Ventspilī finansē Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Jaunā Rīgas teātra izrāde “Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis”

Lomās: Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš.

Režisors: Alvis Hermanis.

Divu mūsdienu spēcīgāko publisko intelektuāļu domu sadursme. Slovēņu filozofs, neoliberālisma un politkorektuma kritiķis Slavojs Žižeks pret kanādiešu klīniskās psiholoģijas doktoru Džordanu Pītersonu. Kurš spēj pārliecināt vairāk – kreiso vai konservatīvo uzskatu apoloģēts?

Pirms dažiem gadiem Toronto notika viņu publiska diskusija, kura tika reklamēta kā gadsimta intelektuālā divkauja. Šī konfrontācija tomēr izpalika, jo abi izvēlējās miermīlīgu taktiku. Tā bija kā boksa cīņa, kuras laikā neviens no bokseriem tā arī nedevās uzbrukumā. Mēs uz JRT skatuves mēģinām izspēlēt to intelektuālo sadursmi, kuru visi gaidīja un tā arī nesagaidīja toreiz. Protams, izmantojot viņu pašu citātus un argumentus.

Izrāde saņēmusi balvu Latvijas sabiedrisko mediju gada balvā “Kilograms Kultūra 2022” kategorijā “Teātris”.

Izrādi Ventspilī atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Suņa māja”

Lomās: Ģirts Jakovļevs vai Jānis Skanis, Egils Melbārdis, Romāns Bargais, Uldis Siliņš, Jana Ļisova vai Elizabete Skrastiņa.

Režisore: Larisa Semirozumenko.

Ukraiņu dramaturģes Marinas Smiļanecas lugas “Suņa māja” iestudējums Larisas Semirozumenko režijā ir stāsts par trīs brāļiem, kas pazaudējuši saikni cits ar citu. Tas, kas viņus joprojām vieno, ir tēva mājas, vecais suns Kubiks un viņa – vienīgā, kas var viņus samierināt. Vai arī sanaidot uz visiem laikiem, izvelkot “no skapja” visus pagātnes noslēpumus…

“Domāju, katrs cilvēks zina un it kā arī saprot, cik svarīga ir ģimene, dzimta, paaudžu attiecības. Zina… Bet vai mēs pa īstam to jūtam un vai mēs patiešām saprotam savas ģimenes, radinieku, māju nozīmi? Ko darīt, ja pārtrūkst emocionālā saikne un nekas nespēj dot mīlestību vai radīt aizsardzību? Vai ir vērts izlikties, ja pateicība, cieņa un sapratne jau sen zudusi,” spriež ukraiņu režisore Larisa Semirozumenko. Režisore Latvijā un Rīgā pavadīja savus skolas gadus, bet pēc tam studēja un dzīvoja Kijivā, kur no 2007. gada līdz kara sākumam bija pasniedzēja Nacionālajā teātra, kino un televīzijas universitātē.

Teātra kritiķe Guna Zeltiņa atzīst, ka izrāde stāsta par mazajiem kariem, citu acīm gandrīz nemanāmajiem kariem, kuri arī ik dienas tiek izkaroti neskaitāmās ģimenēs: “Kādas ukraiņu ģimenes trīs brāļi uznāk spēles telpā ar tādu iekšējo un ārējo spriedzi, satraukumu un uzvilktību, kas brīžiem pārtop emocionālā un fiziskā agresijā, ka šaubu nav – ģimeniska saikne starp viņiem ir zudusi un jau gadiem risinās īsts klusais brāļu karš. Kā īsts patiesības un cilvēcības katalizators izrādē darbojas vecais suns Kubiks, pie kura sarežģītos brīžos ar savu bēdu stāstu tveras katrs no brāļiem. Vai mēs katrs neilgojamies pēc šāda Kubika, kam uzticēt gan savus priekus, gan ikdienas kreņkus un rūpestus? Labi, ja mums šāds Kubiks jau ir. Problemātiskāk, ja Kubika aizstājējs tiek meklēts alkoholā, narkotikās vai kur citur.”

Izrādes “Suņu māja” radošajā komandā ir arī scenogrāfs Valters Kristbergs, kostīmu māksliniece Jūlija Kristberga, gaismu māksliniece Krista Erdmane, video mākslinieks Toms Zeļģis, muzikālā noformējuma autore Sniedze Prauliņa.

Izrādi finansē Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Latvijas Nacionālā teātra izrāde pusaudžiem un viņu vecākiem “Divas pasaules”

Lomās: Lāsma Kugrēna vai Indra Burkovska (Anna), Jana Ļisova (Annele), Normunds Laizāns (Jānis) un Uldis Siliņš (Jancis).

Izrādi Ventspilī finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Latvijas Nacionālā teātra izrāde pusaudžiem un viņu vecākiem “Divas pasaules” (IZPĀRDOTS!)

Lomās: Lāsma Kugrēna vai Indra Burkovska (Anna), Jana Ļisova (Annele), Normunds Laizāns (Jānis) un Uldis Siliņš (Jancis).

Izrādi Ventspilī finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Rudens sezonas MAZAIS ABONEMENTS

Tirdzniecībā pieejami divu veidu abonementi uz SIA “Kurzemes filharmonija” organizētām izrādēm teātra namā “Jūras vārti”, Ventspilī. Lielajā abonementā iekļautas astoņas viesizrādes, kas būs skatāmas septembrī, oktobrī un novembrī, bet mazajā abonementā – sešas izrādes oktobrī un novembrī.

Abonementus varēs iegādāties līdz 6. septembrim tirdzniecības tīklā “Biļešu paradīze” un koncertzāles “Latvija” kasē, bet no 29. augusta tie būs pieejami arī teātra namā “Jūras vārti” kasē.

Abonementos iekļautas: Liepājas teātra izrāde “Grimmi”, Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāde “Ņižinskis” (abas septembrī), Jaunā Rīgas teātra izrāde “Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis”, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Viktoram Cojam veltīts dramatisks koncerts “Lūk, tā!” (abas oktobrī), Valmieras drāmas teātra izrāde “Es neesmu klaviernieks”, Nacionālā teātra izrāde “Suņa māja”, Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāde “Nabuko” un Dailes teātra izrāde “Retrīts” (visas novembrī).

Mazā abonementa cena ir 88 eiro, bet tā iegādāšanās ļauj ietaupīt 20% no pilnas biļešu cenas un garantē Jums vietu parterī uz visām abonementā iekļautajām izrādēm. Abonementu skaits ir ierobežots.

Pēc abonementa tirdzniecības noslēgšanas biļetes ikvienam interesentam būs pieejamas iegādei tirdzniecības tīklā “Biļešu paradīze”.

Abonementu izrādes / MAZAIS ABONEMENTS

12.10. 19.00 Jaunā Rīgas teātra izrāde “Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis”

26.10. 19.00 Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Viktoram Cojam veltīts dramatisks koncerts “Lūk, tā!”

09.11. 19.00 Valmieras drāmas teātra izrāde “Es neesmu klaviernieks”

12.11. 16.00 Nacionālā teātra izrāde “Suņa māja”

25.11. 17.00 Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāde “Nabuko”

29.11. 19.00 Dailes teātra izrāde “Retrīts”

Izdrukāt abonementu izrādes var šeit

Rudens sezonas LIELAIS ABONEMENTS

Tirdzniecībā pieejami divu veidu abonementi uz SIA “Kurzemes filharmonija” organizētām izrādēm teātra namā “Jūras vārti”, Ventspilī. Lielajā abonementā iekļautas astoņas viesizrādes, kas būs skatāmas septembrī, oktobrī un novembrī, bet mazajā abonementā – sešas izrādes oktobrī un novembrī.

Abonementus varēs iegādāties līdz 6. septembrim tirdzniecības tīklā “Biļešu paradīze” un koncertzāles “Latvija” kasē, bet no 29. augusta tie būs pieejami arī teātra namā “Jūras vārti” kasē.

Abonementos iekļautas: Liepājas teātra izrāde “Grimmi”, Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāde “Ņižinskis” (abas septembrī), Jaunā Rīgas teātra izrāde “Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis”, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Viktoram Cojam veltīts dramatisks koncerts “Lūk, tā!” (abas oktobrī), Valmieras drāmas teātra izrāde “Es neesmu klaviernieks”, Nacionālā teātra izrāde “Suņa māja”, Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāde “Nabuko” un Dailes teātra izrāde “Retrīts” (visas novembrī).

Lielā abonementa cena ir 120 eiro, bet tā iegādāšanās ļauj ietaupīt 20% no pilnas biļešu cenas. Abonementu skaits ir ierobežots.

Pēc abonementa tirdzniecības noslēgšanas biļetes ikvienam interesentam būs pieejamas iegādei tirdzniecības tīklā “Biļešu paradīze”.

Abonementu izrādes

06.09. 19.00 Liepājas teātra izrāde “Grimmi”

24.09. 17.00 Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāde “Ņižinskis”

12.10. 19.00 Jaunā Rīgas teātra izrāde “Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis”

26.10. 19.00 Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Viktoram Cojam veltīts dramatisks koncerts “Lūk, tā!”

09.11. 19.00 Valmieras drāmas teātra izrāde “Es neesmu klaviernieks”

12.11. 16.00 Nacionālā teātra izrāde “Suņa māja”

25.11. 17.00 Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāde “Nabuko”

29.11. 19.00 Dailes teātra izrāde “Retrīts”

Izdrukāt abonementu izrādes var šeit

Tikšanās ar māksliniekiem Lindu Zīveri un Māri Upzaru

No 10. augusta teātra namā “Jūras vārti” iekārtotas uzreiz divas izstādes – lielajā izstāžu zālē gleznotājas Lindas Zīveres izstāde “Maigums”, bet galerijā – Māra Upzara izstāde “Miers un kārtība”.

Tikšanās ar māksliniekiem teātra namā “Jūras vārti” notiks 18. augustā plkst. 17, bet izstādes skatāmas līdz 17.  septembrim.

Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un publicitātei tiks veikta fotografēšana un/vai video filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti teātra nama “Jūras vārti” mājas lapā un sociālajos kontos.

Gleznotāja Māra Upzara izstāde “Miers un kārtība”

Mākslinieks Māris Upzars aicina uz izstādi “Miers un kārtība” un pats sevi pieskaita to cilvēku pulkā, kas tiecas pēc miera un kārtības, un viņš joprojām turpina tos meklēt, jo katru reizi, kad rodas sajūta, ka ir izdevies tiem pietuvoties, pēc brīža nākas sev atzīties, ka ilgotais mērķis atkal ir tālu.

Māris Upzars absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās tēlniecības nodaļu (1987), mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā Tekstilmākslas un Glezniecības nodaļās. 1997. gadā Upzars absolvējis Induļa Zariņa monumentālās glezniecības meistardarbnīcu, 2017. gadā ieguvis Mākslas maģistra grādu, izstādēs piedalās kopš 1991. gada, sarīkojis 17 personālizstādes.

Gleznotājas Lindas Zīveres izstāde “Maigums”

Gleznotāja Linda Zīvere absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tekstilmākslas nodaļu (1987) un Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu (1996), tomēr pirmos četrus kursus akadēmijā mācījās Tekstilmākslas nodaļā. Viņas pasniedzēji bija profesori Rūdolfs Heimrāts, Indulis Zariņš un Aleksejs Naumovs. Māksliniece ieguvusi Mākslas maģistra grādu. Izstādēs piedalās kopš 1987. gada, rīkojusi personālizstādes Latvijā un Dānijā, ir abu valstu Mākslinieku savienību biedre, šobrīd dzīvo Kopenhāgenā.

“Linda Zīvere daudzus gadus neatlaidīgi strādā abstraktās glezniecības jomā. Viņa nemēdz izklaidēt savu darbu skatītājus ar atraktīvām kompozīcijām, bet piedāvā  nopietnības un klusuma caurstrāvotas gleznas, kuras iejūtīgu skatītāju mēdz apbalvot ar maiguma un klātbūtnes piedzīvojumu”, tā saka mākslinieks Māris Upzars. Savos darbos māksliniece risina cilvēka iekšējās pasaules jautājumus un to saistību ar Visuma kārtību. Upzars mēdz Lindas Zīveres darbu radīto iespaidu salīdzināt ar viduslaiku dziedājumu radīto nepārtrauktas lūgšanas sajūtu. Taču viņas lielformāta gleznās var būt arī liels iekšējs spraigums un nemiers, kas  ne reizi vien ir pārņēmis pat palielas izstādes visu telpu: uzgleznotās formas var atgādināt milzīgi lielu otu šļakstienus vai izvirdumus, bet varbūt arī mistisku debesu vai zemes notikumu (arī rakstu vai zīmju) nolaišanos šajā vietā vai laikā.

Deju grupas “Ge Folk” uzvedums “kARTveli”

Radošā apvienība ”EVENTUS” aicina iepazīt gruzīnu kultūru deju grupas “Ge Folk” (Tbilisi, Gruzija) veidotā uzvedumā “kARTveli”. Uzvedumā “kARTveli” ikvienam apmeklētājam ir iespēja izjust dienvidniecisko temperamentu, iepazīties ar gruzīnu tradicionālo deju, dziesmu etnisko garu, enerģisko ritmu, kas sniedz ne tikai spēcīgu muzikālo, bet arī vizuālo baudījumu.
Deju grupa “Ge Folk” ir izveidojusies 2013. gadā ar mērķi popularizēt Gruzijas kultūrvēsturisko mantojumu. Savās dejās un uzvedumos deju grupa izmanto slavenu nacionālo komponistu skaņdarbus. Grupas izveidotāja – horeogrāfe, režisore, Tbilisi Sergo Zakariadzes Tradicionālās un laikmetīgās mākslas koledžas (Gruzija) Horeogrāfijas nodaļas vadītāja Tinatin Koiava. Kolektīvā darbojas 20 profesionāli dejotāji, kuri ir minētās koledžas absolventi. Deju grupa “Ge Folk” aktīvi piedalās dažādos starptautiskos festivālos un konkursos Eiropā un Āzijā, gūstot augstu skatītāju un žūrijas novērtējumu.

Grupas “ABBA Gold” šovs

Tieši no Lielbritānijas! Pirmo reizi Ventspilī sensacionālais ABBA GOLD šovs!

Fantastisks 5 dalībnieku sastāvs, kas ir koncertējis vairāk nekā 40 valstīs, spēlējot vairāk nekā 3 miljoniem skatītāju. Jūs sagaida aizraujošas divas stundas, kuru laikā varēsiet baudīt enerģisku muzikālo priekšnesumu ar dzīvu pavadošo grupu, tērpu kopijas, teatrālu apgaismojumu un dejas, ko spēs izturēt tikai ABBA fani.

ABBA GOLD ir viena no visu laiku ietekmīgākajām veltījuma grupām, kas ir radījusi vairākus atdarinājumus. ABBA GOLD izpilda visas jūsu iemīļotākās dziesmas, kā arī dažus pārsteidzošus skaņdarbus no albumiem, kurus atcerēsies tikai īsteni ABBA fani.

Skatītājus ielaiž no plkst. 18.30.

Ilgums aptuveni 2 stundas, ieskaitot 30 min. pārtraukumu.

Raimonda Paula un Guntara Rača dziesmu programma “Putnu dziesmas” – dzied “Dzeguzīte”, dejo “Dzintariņš”

Īpaši ģimenēm un mūsu mazajiem skatītājiem 2024. gada pavasarī piedāvājam apmeklēt Raimonda Paula un Guntara Rača jauno dziesmu programmu “Putnu dziesmas”, kuru koncertos visā Latvijā izpildīs bērnu vokālais ansamblis “Dzeguzīte” un tautas deju ansamblis “Dzintariņš”.

_________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Sandras Strēles lielformāta gleznu izstāde BRIKŠŅI

Jūnijā teātra namā Jūras vārti būs skatāma mākslinieces Sandras Strēles lielformāta gleznu izstāde BRIKŠŅI.

Sandra Strēle šobrīd ir viena no pieprasītākajām latviešu māksliniecēm pasaulē. Viņa regulāri piedalās ārvalstu glezniecības pasākumos, saņemot balvas un atzinības gan no žūrijām, gan skatītājiem. Izstādē Ventspilī Sandra iepazīstina ar savu glezniecības izpratni, kuru visprecīzāk spēj raksturot jēdzieni “stāsts, stāstniecība, serialitāte” – kur stāsts turpinās no vienas gleznu sērijas uz nākamo, kur “kaut kas” notiek aiz gleznām vai starp gleznām, brikšņos. „Brikšņi man uzpeldēja kā tāda metafora – kā tas, kam tu mēģini izlauzties cauri,“ saka māksliniece. Viņa izmanto dažādu sen neeksistējošu augu replikas, ar kuru palīdzību mēģina šos brikšņus ietērpt kā mitoloģisku nevis reālu vidi. Katrs cilvēks izbrien savus brikšņus un atrod savas mājas vai patvērumu, bet tad atkal dodas tālāk un dziļāk savā iekšpasaulē. Brikšņi ir ļoti spēcīga metafora, kas savij laiku un dabas spēku, cīņu ar aizaugšanu.

Sandra Strēle 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu glezniecības nodaļā, kā arī piedalījusies studentu apmaiņas programmā Erasmus, kuru pavadījusi Antverpenes Karaliskajā tēlotājmākslas akadēmijā. Ir bijušas vairākas personālizstādes, māksliniece piedalījusies grupu izstādēs un mākslinieku rezidencēs Itālijā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā un citur.

Māksliniece par savām radošajām izpausmēm saņēmusi arī vairākas stipendijas un balvas: Borisa un Ināras Teterevu fonda vizuālās mākslas stipendiju (2012), Brederlo fon Sengbuša mākslas balvu (2014), SEB bankas stipendiju glezniecībā (2016), prestižas stipendijas no The Elizabeth Greenshields fonda Kanādā (2019, 2021), Jaunā gleznotāja balvu (2019) un pavisam nesen – Premi Internacional d’Art de Barcelona balvu Starptautiskajā Barselonas laikmetīgās mākslas mesē Spānijā (2022). Šobrīd Sandra studē Latvijas Mākslas akadēmijas profesionālās doktorantūras studiju programmā.

Māksliniece Rasa Jansone par Strēles darbiem saka: “Viņas glezniecība ir stabilas nervu sistēmas, noturīga darba režīma, uzmanīgi sabalansētas formas un satura savijums, kur lielformāts nav laimīgi sagadījusies nejaušība, bet gan stabils, atpazīstams rokraksts. Nosacīti Sandru varētu ievietot Latvijas glezniecības visdrošākā, tradīcijām bagātākā un skatītāju mīlēta  žanra – ainavas glezniecības – lauciņā. Tomēr Sandra risina ainavu pa savam, iekļaujot tajā ne tikai rotaļīgi dekoratīvus elementus, piemēram, sēnes, kas spēj augt gan baseina ūdenī, gan uz blokmāju jumtiem, bet arī nodemonstrējot pašpietiekami dekoratīvu, acij tīkamu glezniecību.”

Ventspilī Strēles darbi pirmo reizi tika izstādīti jau 2012. gadā, kad autore bija vien 2. kursa studente Latvijas Mākslas akadēmijā.

Ikviens interesents aicināts apmeklēt izstādes BRIKŠŅI atklāšanu teātra namā “Jūras vārti” piektdien, 2. jūnijā plkst. 16, kad lentīte tiks griezta arī Ventspils fotokluba KAKTUSS izstādei HUMAN.

Izstādes organizē SIA “Kurzemes filharmonija” un atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Izstāde skatāma līdz 26.jūnijam.

Ventspils fotokluba KAKTUSS izstāde

HUMAN

Fotoklubs KAKTUSS savā 3 gadu dzimšanas dienā piedāvā izstādi HUMAN, kurā piedalās seši fotomākslinieki – Agnese Pastare, Artūrs Orbidāns, Gints Dreifogels, Ilze Ozola, Krists Kūla un Santa Atte.
Fotogrāfi, attīstot savu oriģinālo ideju un interpretējot galveno tēmu, izveidojuši katrs savu darbu sēriju. Pēc trīs gadu aktīvas darbības fotopasaulē autori nonākuši pie secinājuma, ka fotografēšana ir ne tikai aizraušanās, bet arī spēcīgs veids kā saskatīt, parādīt un pastāstīt. Tā ir informācijas, emociju un sajūtu plūsmas atspoguļojums. Tas ir bezgalīgs un visaptverošs stāsts, kuras vidi un varoņus veido gan fotogrāfijā attēlotais, gan viss apkārt esošais.

“Saknes. Katrs no mums nes sevī līdzi mūsu senču dzīvesziņu, savas dzimtas saknes, savas esības kodolu. Esmu “sēdinājusi” savas ģimenes senās fotogrāfijas mūsdienu pasaulē, iespējami precīzi cenšoties iztēlot pagātni šodienā,” par izvēlēto tēmu stāsta Agnese Pastare.

Artūrs Orbidāns izvēlējies apskatīt un attēlot izniekoto laiku: “Cilvēki mēdz sevi likt metaforiskā cietumā brīvprātīgi. Nemīļā skola, darbs, kaut kāda atsēdēšana un zīmēšanās ar statusu, lai iekļautos sistēmas rāmjos. Kas viss var beigties atkarību slazdā un pat īstā cietumā bez otrās iespējas.”

“Cilvēks ēd sevi. Simbolisks apzīmējums saziņai starp zarnu nervu sistēmu un centrālo nervu sistēmu – mūsu smadzenēm. Tās savā starpā komunicē. Uzņemtajās fotogrāfijās sēklām var piešķirt dažādas nozīmes: uzturvielas, mikroorganismi, enerģija, domas… Liels orķestris. Ēdiens kā informācija. Informācija, kas ietekmē mūsu smadzenes. Tāpēc ar pārtiku mēs ēdam arī paši sevi. Jautājums ir – kā, cik ilgtspējīgi – 21. gadsimta pašas cilvēces radītajā pārtikas vidē,” stāsta Gints Dreifogels.

Ilze Ozola parāda, kā cilvēkā izpaužas “Latvieša kods”: “Mana sajūta un izpratne par latviešu īpatnībām un tradīcijām, kas cieši saistīta ar pašas pieredzi kopš bērnības caur savu ģimeni un apkārtējo vidi.” Savukārt Krists Kūla savu darbu sērijai devis nosaukumu “Dosjē”: “Acs ir dvēseles spogulis. Plaukstas dzīves līnijas ir mūsu likteņa dotais gājums. Katram šis stāsts ir unikāls.”

“Laika upe” – tāds ir Santas Attes projekta nosaukums: “Tajā pieskaros neizbēgamai realitātei – dzīves ciklam – novecošanai. Izzinot galvenās varones Astras dzīves līkločus, atklājās ļoti daudz mūsdienās izzūdošo pieņēmumu, uzskatu un iesakņojušos dogmu, kuras ir bijušas raksturīgas viņas jaunībā, pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Ar Astru turpinām sazināties.”

Vienlaicīgi ar izstādes HUMAN atklāšanu piektdien, 2. jūnijā plkst. 16 tiks atklāta arī gleznotājas Sandras Strēles lielformāta gleznu izstāde “Brikšņi”, kas eksponēta teātra nama “Jūras vārti” Lielajā izstāžu zālē. 

Izstādes organizē SIA “Kurzemes filharmonija” un atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Izstāde skatāma līdz 26.jūnijam.

Sandra Strēles izstādes BRIKŠŅI un fotokluba KAKTUSS izstādes HUMAN atklāšana

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Koncertuzvedums “Atgriežamies Latgolā”

Režisors: Valdis Lūriņš

Lomās Nacionālā teātra aktieri: Indra Burkovska, Dace Bonāte, Anna Klēvere, Voldemārs Šoriņš u.c.

Latgales cilvēku spēks un humora dzirksts, kā arī vairāk nekā 100 nospēlētas “Latgola.lv” izrādes iedrošinājušas autorus veidot koncertuzvedumu “Atgriežamies Latgolā”. Šajā kompānijā ir apvienojušies režisors Valdis Lūriņš, komponists Valdis Zilveris, dziesmu tekstu autors Jānis Peters, Latvijas Nacionālā teātra aktieri un grupa “Baltie lāči”. Latgaliešu stāstus pierakstījusi Danskovīte, īstena latgaliete, kuru Latvijā pazīstam kā “Ontana un Annes” radītāju.

Un kas gan var būt interesantāks par patiesiem stāstiem!… Stāstiem, kuros klausoties mute paliek vaļā:” Ej nu ej!, Nelej!, Vai tiešām tā var būt?”…Latgales stāsti ir stipri un krāsaini kā Latgales keramika.  Daudzus Baltinavas stāstus jūs esat iepazinuši Danskovītes lugās, arī Nacionālā teātra izrādēs “Latgola.LV” divās sērijās, kur daļēji mēģinājām runāt latgaliski.

Lai kādi vēji ir pūtuši, Latgale, kā Latvijas priekšpostenis, ir turējusies godam Jo, ja šim novadam dara pāri, latgalietis var būt strašnis. Ja vajag, mietu paņems rokās!

Režisors Valdis Lūriņš aicina: “Cerams, ka skatītāju sirdis uzrunāsim ar komiskām un reālām epizodēm, muzikālu dauzīšanos, kā arī sadziedāsimies labi zināmajās un trakajās latgaliešu dziesmās.”

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāde “Ņižinskis”

Lomās

Ņižinskis: Eidens Viljams Konefrijs, Kristaps Jaunžeikars
Djagiļevs: Antons Freimans, Filips Fedulovs
Māte: Elza Leimane
Terpsihora: Jūlija Brauere, Elīna Ibragimova
Teksts: Germans Ševčenko, Finians Patriks Heptings
Draugs Isajevs: Fabio Sonconji, Germans Ševčenko, Roberts Naje
Romola: Alise Prudāne-Spridzāne, Elza Leimane
Ārsts: Māris Spriņģis, Kirils Baiduks
Spāres: Oļesja Čudakova, Sofija Beļkina, Izabella Monastirska-Urtāne, Aleksandrs Osadčijs, Andžejs Signarskis, Germans Ševčenko
Kaut kas: Justīna Teličena, Alise Prudāne-Spridzāne
Dejotāji: Aleksandra Astreina, Anna Russke, Jete Lakuča, Emma Lagūna, Dariuss Florians Katana, Žans Mergoļds
Klavieru solo: Veronika Zubairova, Ilze Ozoliņa, Mārtiņš Zilberts, Ērika Millere

Friderika Šopēna un Kloda Debisī mūzika.

“Ņižinskis” ir horeogrāfa Marko Gekes laikmetīgā baleta izrāde par baletdejotāju un horeogrāfu Vaclavu Ņižinski. Tā atklāj Ņižinska dzīves nozīmīgākos brīžus uz skatuves un ārpus tās, parādot ciešo mākslas un neprāta saikni. Desmit gadus Vaclavs Ņižinskis (1890-1950) bija leģendārā Sergeja Djagiļeva vadītā Krievu baleta (Ballets Russes) vadošais solists un horeogrāfs. Viņa virtuozie lēcieni un androgīnā harizma apbūra skatītājus, savukārt viņa pārdrošās horeogrāfijas provocēja skandālus. Mūža pēdējos 30 gadus mākslinieks pavadīja garīgās veselības ārstniecības iestādēs.

Marko Geke ir viens no šobrīd pasaulē atzītākajiem horeogrāfiem. Pašlaik viņš ir  Hannoveres baleta mākslinieciskais vadītājs, Štutgartes dejas kompānijas “Gauthier Dance” rezidējošais mākslinieks un asociētais horeogrāfs slavenajā Nīderlandes Dejas teātrī. Horeogrāfs veido jaundarbus vadošajām Eiropas dejas kompānijām, to vidū Parīzes operas balets, Vīnes Valsts balets, Bavārijas Valsts balets. Geke ir radījis vairāk nekā 60 darbus, daudzus no tiem dejo arī vietās, kurām tie oriģināli nav radīti, piemēram, Telavivā, Sanpaulu, “Les Grands Ballets Canadiens” Monreālā, Kanādas Nacionālajā baletā, Minhenes Baleta teātrī, Somijas Nacionālajā teātrī Helsinkos, Cīrihes baletā, Vācu operā pie Reinas Diseldorfā. Geke saņēmis daudz starptautisku apbalvojumu.

“Marko Geke ir horeogrāfs ar neatkārtojamu rokrakstu. Viņš ir viens no aktuālākajiem horeogrāfiem tieši pašlaik, ļoti daudzi pasaules vadošie baleti grib redzēt viņa darbus savā repertuārā, bet ne visiem tas izdodas. Geke ir čempions kustību skaita ziņā vienā sekundē. Viņa horeogrāfija dejotājiem vienmēr ir liels izaicinājums,” stāsta Latvijas baleta leģenda, Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.

Izrādi Ventspilī finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Liepājas teātra izrāde “Grimmi”

Režisors: Elmārs Seņkovs.

Lomās: Egons Dombrovskis, Inese Kučinska, Edgars Pujāts, Agnese Jēkabsone, Kintija Stūre, Viktors Ellers, Rolands Beķeris, Madara Viļčuka, Ilze Trukšāne, Kārlis Ērglis, Hugo Puriņš, Madara Kalna, Valts Skuja un Edgars Ozoliņš.

“Grimmi” ir režisora Elmāra Seņkova otrā no iecerētās triloģijas izrādēm Liepājas teātrī, kas turpinās jau “Šekspīrā” iesāktos estētikas meklējumus – cinisms, spēles prieks un asinis.  Kā dzīvot pasaulē, kurā notiek šausmas? Kā palikt krietnam, ja tev dara pāri? Nakts tumsu spēj salauzt dienas gaisma, bet kas lauzīs tumsu, ko radījis cilvēks? Pasakas beidzas laimīgi, taču vidusdaļai nāksies tikt cauri pašiem.

Izrāde nominēta 2021./2022. gada “Spēlmaņu nakts” balvai 2 nominācijās – “Gada lielās formas izrāde” un “Gada vizuālā tēla autors” (Reinis Suhanovs). Izrāde tika nominēta balvai “Kilograms kultūras” kategorijā “TEĀTRIS” 2022. gada rudens balsojumā, kurā uzvarēja un tika iekļauta gada fināla balsojumā. Izrāde saņēmusi alternatīvo teātra balvu “Zelta muša 2022”.

“Es nevarēju neņemt vērā pašreizējo situāciju, kādā mēs dzīvojam. Un man liekas, ka pasakas ir labs veids, kā šodien stāstīt par to, ka ļaunums ir – viņš pastāv, un viņu vajag apzināties, un ļaunie spēki nav tik stipri kā labie spēki,” tā režisors Elmārs Seņkovs.

Pasākumu atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Koncerts “Roka balādes – Alternative”

Koncertā piedalās

Aija Vītoliņa
Jānis Aišpurs
Atis Zviedris
Atis Ieviņš

Ventspils Kamerorķestris
Jauktais koris ”Ventspils”

Instrumetālā grupa – Gundars Lintiņš (sitaminstrumenti), Jānis Bērziņš (ģitāra), Aleksis Zariņš (ģitāra), Ivars Ozols (basģitāra), Zane Volberga (taustiņinstrumenti)

Mākslinieciskais vadītājs – diriģents Aigars Meri

Programmā dzirdēsiet pasaulē labi zināmas alternatīvā roka balādes solistu, kora un kamerorķestra izpildījumā. Atbilstoši koncerta dalībnieku sastāvam aranžēti tādi skaņdarbi kā Skunk Anansie ”Secretly”, P.Gabriel & K.Bush ”Don’t give up”, 4 Non Blondes ”What’s Up”, Alanis Morissette ”Uninvited”, The Verve ”Drugs Don’t Work”, Nickelback ”How You Remind Me”, Rammstein ”Ohne dich”, Lou Reed ”Perfect Day”, Go Go Dolls ”Iris” un citi.

Dziesmu aranžējumu autors –  Andris Sējāns.

Diriģenta Aigara Meri veidotās koncertsērijas “Roka balādes” pirmais koncerts izskanēja 2019. gada pavasarī teātra namā “Jūras vārti”. Šie koncerti priecē skatītājus ar repertuāra izvēli un iecienīto roka skaņdarbu jauno skanējumu, realizējot mākslinieciskā vadītāja iecerētos muzikālos izaicinājumus.

Koncertu organizē SIA „Kurzemes filharmonija”, finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Noklausies koncertprogrammas dziesmas Spotify!

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Andrejam Lihtenbergam 85. Koncerts “Ziemeļu serenāde”

Septiņdesmito gadu zvaigzne Andrejs Lihtenbergs šogad atzīmētu savu 85. jubileju. Izcils balss tembrs, stalts, vīrišķīgs tēls un savas paaudzes pielūgsmes objekts.

Pēc īpaša klausītāju pieprasījuma tiek turpināta koncertu sēriju „Andrejam Lihtenbergam 85. Ziemeļu serenāde”. 

Koncertā apvienojušies mūsdienu vīrišķīgāko balsu īpašnieki – Normunds Rutulis, Mārtiņš Kanters un Andris Ērglis, kuri izdziedās populārākās un mīlētākās Andreja Lihtenberga dziesmas – Deviņvīru spēks, Vakara dziesma, Ziemeļu serenāde, Tautas acis, Mazā Tu man patīc, Zemes vējš un daudzas citas septiņdesmito gadu melodijas, kas iesakņojušās no paaudzes paaudzē.

Koncerta muzikālo noformēju radīs grupa Jura Kristona vadībā – Edijs Šimiņš (bungas), Modris Laizāns (bass), Jānis Kalniņš (ģitāra), trio “Oranžās” (daiļvokāls), Zintis Žvarts (saksofons), Sandris Skeranskis (trompete), Ainars Ansons (trombons).

Koncerta režisors – Valdis Pavlovskis. 

PRIME ORCHESTRA Roka simfo- šovs

Itālijas valsts teātra “Balletto di Milano” programma “Šansons/Bolero”

_________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Dzintara Čīčas solokoncerts “Es mīlu tevi tā”

“Manas mīlestības apliecinājums ir nevis puķes un dāvanas, bet mana balss un manas dziesmas. Un, ja tās kādu uzrunā, tad var uzskatīt – mīlestība starp mums ir notikusi,” tā DZINTARS ČĪČA par savu 2024. gadā gaidāmo soloprogrammu ES MĪLU TEVI TĀ.

Programmā – mīlestības dziesmas trīs ciklos: čigānu romances / latviešu un pasaules mīlasdziesmu izlase / romantiskākās Dzintara Čīčas oriģināldziesmas (tostarp jaunumi).

Kopā ar solistu koncertprogrammu atskaņos instrumentālā grupa ARMAESTRO pianista Anatolija Livčas vadībā.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Līdz 28. maijam teātra nama “Jūras vārti” izstāžu telpās skatāma Ventspils mākslinieku darbu izstādes “Pavasaris 2023”, kurā izstādīts 30 autoru pēdējo divu gadu laikā paveiktais.

Ventspils mākslinieku kopizstāde piedāvā iespēju izbaudīt aktuālo reģiona vizuālās mākslas daudzveidību. Izstādē apskatāmie mākslas darbi aptvers dažādus mākslas veidus, bet tematiskā ziņā tie nav saistīti, tomēr ļauj noprast, kādas tēmas un aktualitātes šobrīd nodarbina mākslinieku prātus.

Koncerts “Dzelzs vilks. Jauni 30”

Viena no jaudīgākajām latviešu rokgrupām “Dzelzs vilks”, atzīmējot vairāk nekā 30 gadus uz skatuves un svinot nesen iznākušo albumu “Jauni”, dodas līdz šim vērienīgākajā apvienības koncertturnejā “Dzelzs vilks. Jauni 30”. Koncertu sēriju grupa atklās 30. septembrī “Dzelzs vilka” mītnes pilsētā Siguldā, pirmoreiz piedāvājot albumu “Jauni” vinila plates izdevumā.

“Dzelzs vilka 30 gadu jubileju 2021. gadā svinējām klusāk, jo lielāki pasākumi nevarēja notikt, bet šogad ar grupas jaunāko studijas albumu “Jauni” azotē esam nolēmuši atzīmēt šo jubileju lielākā koncertturnejā, ņemot līdzi spilgtāko Dzelzs vilka mūzikas bagāžu un raugoties nākotnē ar jaunu mūziku,” par gaidāmo koncerttūri stāsta “Dzelzs vilks” mūziķi.

 “Dzelzs vilks” jau mazliet vairāk nekā trīs gadu desmitus ir eksplozīva parādība pie Latvijas rokmūzikas debesīm gan grupas skaņu ierakstos, gan uz koncertu skatuvēm. Ar 15 studijas albumiem un septiņām Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvām azotē “Dzelzs vilks” nemainīgi pulcina koncertos visu paaudžu fanus, ik uzstāšanās reizē noturot klausītājus uz spēcīga rokmūzikas viļņa.

Grupas klasika “Uijā uijā nikni vilki”, “Balerīna”, “Oranži mati”, “Ļauj man tevi” , kā arī jaunākās dziesmas no studijas albuma “Jauni” – topu virsotnes iekarojušās “Ir” un “Tu negaidīji rītu”, kā arī “Tās vēl nav beigas” no populārās kinofilmas “Klases salidojums” -,  ir iegūlušas ne tikai raidstaciju viļņos, bet arī klausītāju sirdīs.

“Kad tiks nodibināta Latvijas rokenrola slavas zāle, “Dzelzs vilks” būs pirmajā pieciniekā no tajā iekļaujamajām apvienībām. [..] šī ir mūzika pieaugušiem cilvēkiem. Kuri vēl arvien ir jauni,” tā par grupas svaigāko albumu “Jauni” raksta kultūras žurnālists Toms Treibergs. “Šis albums ir tieši mums un par mums,” vērtē kritiķe Dace Volfa, bet kultūras un mūzikas žurnālists Kaspars Zaviļeiskis, raksturojot “Dzelzs vilka” jaunāko veikumu, izsaucas: “Joprojām krūtīs sit!”.

Grupu “Dzelzs vilks”1991. gadā Mālpilī dibinājis tās solists, ģitārists un dziesmu autors Juris Kaukulis, kura balss tembrs, harizmātiskā uzstāšanās maniere un nenogurdināmā enerģija nav sajaucama ne ar vienu citu. Grupas sastāvā šobrīd muzicē arī Kaspars Tobis (sintezatori), Mārcis Judzis (bungas) un Kārlis Alviķis (bass).

Koncertturnejā “Dzelzs vilks. Jauni 30” ar pilnu jaudu izskanēs gan klausītāju iemīļotas kompozīcijas, gan retāk atskaņoti skaņdarbi, gan arī “Dzelzs vilka” jaunākā daiļrade.

“Dzelzs vilks. Jauni 30” turnejas koncerti:

30. septembrī plkst. 19.00 kultūras centrs “Siguldas Devons”. Atklāšanas koncerts.
31. oktobrī plkst. 19.00 19.00 Kultūras centrā “Ulbrokas pērle”
32. oktobrī plkst. 19.00 Jelgavas Kultūras centrā
33. oktobrī plkst. 19.00 Tukuma pilsētas Kultūras namā
34. oktobrī plkst. 19.00 Ādažu Kultūras centrā
35. oktobrī plkst. 19.00 Alūksnes Kultūras centrā
36. novembrī plkst. 19.00 Valmieras Kultūras centrā
37. novembrī plkst. 19.00 Kuldīgas Kultūras centrā
38. novembrī plkst. 19.00 VEF Kultūras pilī
39. novembrī plkst. 19.00 Teātra namā “Jūras vārti” Ventspilī
40. novembrī plkst. 19.00 Krustpils Kultūras namā
41. novembrī plkst. 19.00 Liepājā, koncertzālē “Lielais dzintars”
42. novembrī plkst. 19.00 Ogres kultūras centrā

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Ventspils mākslinieku izstādes PAVASARIS 2023 atklāšana

27. aprīlī plkst. 17 teātra namā “Jūras vārti” tiks atklāta izstāde “Pavasaris 2023”, kurā ar pēdējos divos gados radītiem darbiem piedalās Ventspils mākslinieki. Atklāšanā ikvienam būs arī lieliska iespēja autorus sastapt klātienē.

Līdz pagājušās nedēļas beigām teātra nama “Jūras vārti” izstāžu zālēs bija skatāmas Guntas Kalseres gleznas. Tagad telpas ir atbrīvotas, lai tajās iekārtotu ventspilnieku kopizstādi. Savus darbus mākslinieki aktīvi sāka iesniegt jau pašā nedēļas sākumā.

Ventspils mākslinieku kopizstāde piedāvā iespēju izbaudīt pašreizējo reģiona vizuālās mākslas daudzveidību. Lai gan tematiskā ziņā tie nav saistīti, tomēr ļauj noprast, kādas aktualitātes šobrīd nodarbina mākslinieku prātus.

Izstādi organizē SIA “Kurzemes filharmonija” sadarbībā ar Ventspils māksliniekiem, atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Izstāde teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma līdz 28. maijam.

Ieeja bez maksas.

Starptautiskais nacionālo kultūru festivāla “Ventspils vainags” galā koncerts

Koncertā uzstāsies pašdarbības kolektīvi un solisti no Latvijas, kuri pārstāvēs 15 etniskās grupas (līvus, latviešus, suitus, krievus, baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, tatārus, baškīrus, vāciešus, armēņus, azerbaidžāņus, gruzīnus, poļus, murdošus).

Teātra izrāde “Meistars un Margarita”

Lomās:
Margarita – Diāna Rozovļana
Poncijs Pilāts – Ivars Kalniņš
Meistars – Boris Bogdanovs
Volands – Igors Haļizov
un citi

Grupas «CREDO» koncerts «Sievietes – mūsu spēks un daile»

Populārā grupa «CREDO» 2024. gada 8. martā savus klausītājus un fanus (šoreiz – galvenokārt klausītājas!) Ventspils teātra namā «Jūras vārti» aicina uz īpašu koncertu «Sievietes – mūsu spēks un daile».

Koncertā kā īpašais veltījums Sieviešu dienā visām dāmām skanēs grupas «CREDO» romantiskākās un  skaistākās dziesmas: «Meitene ar kallu ziediem», «Tad, kad mēs iemīlēsim», «Tur aiz mākoņiem ir saule», «mana labā», «Kad nekas nav palicis tevī», «Kad es tev ienācu prātā», «Smaidas» u.c. Protams, neizpaliks arī īpašie pārsteigumi.

«Man šķiet, ka visprecīzāk šā koncerta vēstījumu izsaka dziesmas «Meitene ar kallu ziediem» rindas, kuru autors ir dzejnieks Imants Ziedonis: «Kas tavs Fausts būs, Margarita? / Solveiga, Pērs Gints ir melis. / Apauj kājas, aizvedīšu, / Kur, vienalga, kur tu gribi,» saka grupas līderis Guntis Veits, piebilstot – neko daudz vairāk par sievietēm viņš nepateiks, jo, viņaprāt, «mūsu dziedātās dziesmas šo vēstījumu dāmām, kuras patiešām ir mūsu spēks un daile, nodos vislabāk. Un vismaz reizi gadā sievietes ir pelnījušas, lai viņas tiktu pieminētas un lolotas īpaši, lai gan patiesībā kungiem par savām dāmām vajadzētu atcerēties un viņas samīļot katru dienu!».

Koncertos uz skatuves kāps Guntis Veits (vokāls, ģitāra), Gundars Lintiņš (sitaminstrumenti), Aivars Vīksna un Guntars Endzelis.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Ventspils un Ventspils novada deju kolektīvu skate

Teātra namā “Jūras vārti” uzstāsies Ventspils Kultūras centra vidējās paaudzes un jauniešu tautas deju ansamblis “Liedags”, Ventspils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kurzeme”, Ventspils Kultūras centra senioru deju kolektīvs “SenKurzeme”, Ventspils Augstskolas jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Strautuguns”, Tārgales pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Tārgale”, Vārves pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vāruve”, Usmas tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Usma”, Ances Kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ance” un Ances kultūras nama senioru deju kolektīvs.

Ieeja bez maksas.

Koncerts “Mans zelts ir mana tauta”

Piedalās:
Zigfrīds Muktupāvels,
Dināra Rudāne,
Anmary,
Atis Ieviņš.

Instrumentālā grupa: Jānis Lūsēns, Aivars Gudrais, Harijs Gūtmanis, Uģis Upenieks un Jānis Lūsēns juniors.

Koncertā skanēs Jāņa Lūsēna, Zigmara Liepiņa, Raimonda Paula, Ulda Marhilēviča, Jura Kulakova, Mārtiņa Brauna, Ulda Stabulnieka, Harija Zariņa un citu komponistu melodijas. Kā īpaši emocionāls vēstījums koncertā būs ne tikai izcila mūzika, bet arī latviešu dižgaru – dzejnieku balss audioieraksti, lasot savu dzeju, kas veltīta mūsu zemei un tautai.

“Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods…”  Lai arī šīs Rūdolfa Blaumaņa dzejas rindas tapušas pirms 120 gadiem, aktuālas tās kļuvušas tieši šodienas kontekstā. “Ir īstais laiks pastāvēt par mūsu Latvijas valsti, tās godu un vērtībām. Par Tēvzemi, valodu un spēku, jo tieši dziesmās ir spēks. Dziesmā mēs esam vienoti un stipri. Tas šobrīd nepieciešams visvairāk”, uzsver koncertu producents Aigars Dinsbergs, atgādinot, ka šī programma ir turpinājums pirms 14 gadiem aizsāktajai valsts svētku koncertsērijai.

Iepriekšējos gados šajā ciklā tapušas programmas “Mana dziesma Latvijai”, “Latviešu kino un teātra zelta dziesmas”, “Brīvās Latvijas dziesmas”, “Manas tautas dziesmas”, „Manai Dzimtenei”, „Es savai Tēvzemei” un citas.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Mākslinieces Guntas Kalseres gleznu izstāde

Koncerts MEKLĒJIET SIEVIETI!

Koncertā piedalās:
solistes Aija Vītoliņa, Elza Rozentāle, Annija Putniņa, Māra Upmane-Holšteine,
Ventspils Kamerorķestris, jauktais koris “Ventspils”,
instrumentālā grupa: Ritvars Garoza, Zane Volberga (taustiņinstrumenti), Jānis Bērziņš, Aleksis Zariņš (ģitāras), Ivars Ozols (basģitāra), Gundars Lintiņš, Edgars Zaurs (sitaminstrumenti).
Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents – Aigars Meri.
Dziesmu aranžijas – Ginta  Rūse un Emīls Zilberts.

Aleksandra Dimā (tēva) romānā “Parīzes mohikāņi” (1854) sastopamā un kulta statusu ieguvusī frāze Cherchez la femme, pardieu! Cherchez la femme! (latv. Meklējiet sievieti, Dieva dēļ! Meklējiet sievieti!) ir saistīta ar kriminālnozieguma motīva atklāšanu, kur vainojama sieviete…

Mūzikā sievietes balss vienmēr ir bijusi virzītājspēks un simbols. Daudzas dziesmas, pateicoties izcilām interpretācijām un fenomenālām balsīm, kļuvušas par neatņemamu mūzikas vēstures sastāvdaļu.

Koncertā būs iespēja dzirdēt skaņdarbus, ko izpildījusi rokenrola karaliene Tīna Tērnere, popa dieviete Šēra, iespaidīgās balss īpašniece Doloresa O’Riordana, leģendārā britu dziedātāja Eimija Vainhausa, ekscentriskas elegances simbols Enija Lenoksa, kantrīmūzikas ikona Dollija Pārtone, Ņujorkas indīroka seja Karena O (Kārena Lī Orzoleka) no grupas “Yeah Yeah Yeahs” un citas talantīgas dziedātājas. Izskanēs skaistākās dziesmas rokmūzikas un popmūzikas vēsturē, kuras pirmatskaņoja sievietes – dziedātājas.

Koncertu organizē SIA “Kurzemes filharmonija”, finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Koncerts pārcelts no koncertzāles “Latvija” uz teātra namu “Jūras vārti”. Iepriekš iegādātās biļetes derīgas, iespējamas izmaiņas biļešu vietās, jo tās tiek pielāgotas teātra nama skatītāju zālei.

Tālr. informācijai +371 25773303 (koncertzāle “Latvija”)

Andris Kalnozols

KALENDĀRS MANI SAUC

Maiguma drāma 3 daļās

Režisors – Mārtiņš Eihe
Dramatizējuma autore – Rasa Bugavičute-Pēce
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Pamela Butāne
Gaismu mākslinieks – Gatis Priednieks-Melnacis
Mūzikas autors – Emīls Zilberts
Kustību režisors – Aigars Apinis
Lomās: Meinards Liepiņš, Aigars Apinis, Anna Nele Āboliņa, Regīna Devīte, Mārtiņš Liepa, Mārtiņš Meiers, Inese Ramute, Diāna Krista Stafecka, Kārlis Dzintars Zahovskis

Pirmizrāde: 2022. gada 12. aprīlis

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Koncerts “Es varēju sadejot”

Piedalās:

•  Saldus TIKS centra tautas deju ansamblis “Kursa” (vadītāja I.Buša)
• Kuldīgas kultūras centra tautas deju ansamblis “Venta” (vadītāja Z.Serdante)
• Kandavas jauniešu deju kolektīvs “Imuliņa” (vadītāja A.Eimane)
• Kandavas vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ozolāji” (vadītāja A.Eimane)
• Rīgas VEF kultūras pils tautas deju ansamblis „ Zelta sietiņš” (vadītāja B.Šteina)
• Jelgavas novada Elejas Saieta nama jauniešu deju kolektīvs “Tracis” (vadītāja I.Lejava-Majore)
• Slampes kultūras pils tautas deju kolektīvs “Laisma” (vadītāja L.Cīrule)
• pašmāju deju ansambļa “Liedags” jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi (vadītāja I.Liepiņa)

11. martā plkst. 17.00 uz teātra nama “Jūras vārti” skatuves atkal notiks tradicionālais tautas deju koncerts „Es varēju sadejot”, kurā Ventspils deju ansamblis „Liedags” ciemos būs aicinājis tuvus un tālus draugu kolektīvus, lai priecētu skatītājus kopīgā sadancī.

Tradicionālajam pavasara sadraudzības koncertam šī būs sešpadsmitā gadskārta, kas šogad ir īpaša, jo tā noritēs XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku gaidās. Kolektīvu dejotāji aicina ikvienu kopā izbaudīt deju rakstu burvību un tautas tērpu krāsainību.

Raibi raibos deju rakstus koncertā izdejos kolektīvi no dažādām Latvijas vietām – Saldus, Kuldīgas, Kandavas , Rīgas, Jelgavas novada Elejas, Slampes un Ventspils.

Koncertuzvedums

“Ričijs Rū rīko koncertu”

Koncertuzvedums “RIČIJS RŪ rīko koncertu” viesosies Ventspilī Teātra namā “Jūras Vārti”.

Kopā ar bērnu grāmatas varoni lācēnu Ričiju Rū, Reiniku ģimeni un draugiem uz skatuves tiks atdzīvināti piedzīvojumi, kas attēloti grāmatā un dziesmu albumā “Ričijs Rū rīko koncertu”.

“Iedvesmojoties no vecmammas dzejoļu krājumiem, centos iedzīvināt tēlus, lai kopā ar dēliņu Ričardu varētu tos lasīt un arī izdziedāt atraktīvā veidā. Tā radās sirsnīga grāmatiņa ar mīļiem un saprotamiem tēliem no manas bērnības. Prieks, ka māksliniece Guna Miķelsone precīzi uztvēra manas izjūtas, ko lieliski papildina arī Laura Reinika radītais muzikālais ietērps. Esmu pārliecināta, ka kopā esam radījuši brīnišķīgu dāvanu ikvienai ģimenei, kurā aug zinātkāri, radoši un mūziku mīloši bērni,” pauž projekta idejas autore un izpildītāja Rūta Reinika-Preisa.

Savukārt, Rūtas brālis, populārais mūziķis Lauris Reiniks uzsver, ka tieši bērni ir prasīga un godīga auditorija, tāpēc komponēt pašiem mazākajiem klausītājiem ir liels izaicinājums. “Galvenais vērtētājs bija mazais Ričards, kurš, par laimi, tapušās dziesmas bija gatavs klausīties atkal un atkal,” norāda dziesmu autors.

Koncertuzvedumā pie mazajiem skatītājiem dosies Lauris Reiniks, Rūta Reinika-Preisa, Edgars Šteins, Beāte Svarinska, Anita Levša, Sofija Timma un Ričards Preiss. Uzvedumā iekļauto dziesmu studijas producents ir Jānis Zvirgzdiņš, ilustrāciju autore Guna Miķelsone, horeogrāfe Beāte Svarinska, tērpu māksliniece Anita Znutiņa, scenogrāfs Egīls Kupčs, režisors Valdis Pavlovskis un producents Jānis Kļaviņš.

Koncerts ilgs nepilnu stundu un ir piemērots arī vismazākajiem skatītājiem. Pēc koncerta būs iespējams iegādāties “Ričijs Rū” grāmatiņu, mūzikas albumu un arī spēļu lācēnu.

Informējam, ka pasākuma laikā ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem un nolūkā informēt sabiedrību par notikušo pasākumu var tikt veikta fotografēšana, video un/vai audio ieraksta veikšana. Minētās darbības tiek veiktas atbilstoši datu apstrādes prasībām, neidentificējot konkrētas personas. Iegūtie materiāli var tikt publicēti un/vai translēti plašsaziņas līdzekļos, kā arī sociālajos tīklos internetā u.tml.

Ja Jūs nevēlaties tikt fotografēts vai filmēts, Jums ir tiesības pieprasīt, lai šādas darbības attiecībā uz Jums netiek veiktas.

Koncerts “Zeme zeļ, zeme plaukst”

Koncertā piedalās vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs “Strautuguns” un viesi:

• Jauniešu tautas deju kolektīvs “Strautuguns”
• Lielvārdes kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Pūpolītis”
• Druvas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs “Puzurs”
• Lielvārdes kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vēji”
• Jaunpils kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Jaunpils”
• Saldus pagasta Druvas kultūras centra deju kolektīvs “Druvas seniori”

18. martā plkst. 17.00 teātra namā “Jūras vārti” notiks tautas deju koncerts „Zeme zeļ, zeme plaukst”, kurā Ventspils vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs “Strautuguns” kopējā sadejošanās programmā aicinājuši draugu kolektīvus no dažādām Latvijas vietām.

VPDK “Strautuguns” savu darbību uzsāka 2012. gadā. Pagājušā gada aprīlī Rojā norisinājās XVII Deju svētku deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” repertuāra apguves pārbaudes seminārs, kurā kolektīvs tika izvirzīts dalībai XXVII Vispārējo dziesmu svētku noslēguma koncertā “Kopā augšup” Mežaparka Lielajā estrādē. Tas uzskatāms par īpašu sasniegumu, jo Ventspils deju kolektīvi pēdējās divās desmitgadēs piedalīties šajā programmā nav bijuši izvirzīti.

Lepojamies ar mūsējiem un tiekamies deju notikumos arī tepat Ventspilī!

Mākslinieces Guntas Kalseres gleznu izstādes atklāšana

Ceturtdien, 2. martā plkst. 17.00 teātra namā “Jūras vārti” ikviens mīļi gaidīts uz mākslinieces Guntas Kalseres gleznu izstādes atklāšanu. Teātra nama “Jūras vārti” Izstāžu zālēs būs skatāma 25 gadu garumā tapušu darbu izlase – ainavas un abstrakcijas, kas atgādina kādu nesen redzētu vietu, ceļojumu vai piedzīvotu sajūtu. 

Guntas Kalseres darbiem raksturīga droša un ekspresīva mākslas valoda. Mākslinieces daiļradē dominē eļļas tehnikā gleznotas ainavas, klusās dabas, abstraktas vai figurālas kompozīcijas un aktu zīmējumi.

Lai gan Gunta Kalsere ir dzimusi Krustpilī, viņa iederas Kurzemē. Bieži vien atpazīstama dēļ savas aktīvās darbības Talsos (Gunta ir Talsu Krūmu mākslas biedre kopš pašiem pirmsākumiem). Ventspilnieki labprāt šo mākslinieci dēvē par savējo – tam ir savs iemesls, jo šeit pavadīti skolas gadi un Ventspils ir tā vieta, kur māksliniece laiku pa laikam atkal atgriežas. No 1997. gada Gunta ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Mākslas cienītāji viņas darbus ir skatījuši vairākas personālizstādēs un dažādās grupu izstādēs. Mākslinieces darbi izstādīti ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs – Zviedrijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Turcijā, u.c. Pagājušajā gadā Gunta Kalsere pārstāvēja Ventspils māksliniekus Ventspils muzeja organizētajā starptautiskajā J.F.Tīdemaņa mākslas plenērā 2022’.

Izstādi finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Guntas Kalseres gleznas teātra namā “Jūras vārti” skatāmas no 2. marta līdz 23. aprīlim.

Muzikāla izrāde

“Pifa Ziemassvētki”

Ziemassvētku laiks būs brīnumu pilns, jo pie skatītājiem atgriežas “Pifa Ziemassvētki”! Tā ir aizraujoša muzikāla Ziemassvētku izrāde, kuras laikā skatītāji uzzinās, kā gada skaistākajiem svētkiem gatavojas Pifs, Herkuless, krustmāte Agate, krusttētiņš Tontons, Dudū un Pele. Izrādē skan Jāņa Petera un Ivara Vīgnera leģendārās dziesmas. Lomās – Edgars Lipors, Jānis Skanis, Laila Kirmuška, Jānis Kirmuška, Vita Baļčunaite, u.c.

Biļetes uz izrādi jāiegādājas katram apmeklētājam.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Bungu un dūdu mūzikas grupas “Auļi”

20 gadu jubilejas koncerts

“Deviņvīru spēks”

Bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi” dibināta 2003. gadā un šogad – 2023. gadā svin 20 gadu jubileju.

Šajos gados Auļi ierakstījuši 11 albumus, nofilmējuši 33 video klipus un nospēlējuši dižu skaitu koncertu gan Latvijā, gan ārvalstīs, gan instrumentāli, gan kopā ar vispārsteidzošākajiem mūziķiem un dziedātājiem. Jubilejas tūres koncertos Auļi aicina klausītājus atvērt atmiņu albumu un kopīgi auļot cauri 20 gades aizraujošākajiem stāstiem un notikumiem.

Visu dziesmu laikā uz ekrāna būs skatāmi video, starp dziesmām galerijas un stāsti, protams īpašie viesi. Uz tikšanos Auļu 20 gadu jubilejas koncerts DEVIŅVĪRU SPĒKS.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Latvijas Jaunatnes teātra izrāde “Kapteiņa Granta bērni”

Imanta Kalniņa mūzika, Knuta Skujenieka dzeja un Žila Verna sarakstītais piedzīvojumu romāns – tie ir savijušies aizraujošos piedzīvojumos, kuros dodas Kapteiņa Granta bērni, meklējot savu tēvu muzikālajā izrādē “Kapteiņa Granta bērni”. Komponista dziesmas tapa tālajā 1974. gadā, Latvijas Jaunatnes teātra iestudējumam Māras Ķimeles režijā ar Andra Freiberga scenogrāfiju. 2023. gadā pie skatītājiem nonāks jauniestudējums, ko veido radošā komanda, kas veidojusi tādus vērienīgus muzikālos iestudējumus kā rokopera “Lāčplēsis” (2013. un 2018. gada iestudējumi), mūziklu “Eslingena” (2014.), rokoperu “Mauglis” (2021.) un citus lielformāta darbus.

Biļetes uz izrādi ir jāiegādājas ikvienam apmeklētājam, neatkarīgi no vecuma.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Grupas “Menuets” jubilejas koncerts “Zelta 55”

Grupa “Menuets” ielūdz uz saviem jubilejas koncertiem! 

Grupa „Menuets” ir viena no slavenākajām Latvijas rokgrupām, kas kļuva populāra kā komponista Imanta Kalniņa mūzikas izpildītāja, turklāt šobrīd „Menuets” ir vecākā joprojām koncertējošā grupa Latvijā. Grupas pirmā uzstāšanās notika 1968.gadā, kopā sanākot sešiem Jūrmalas skolēniem, kad brāļi Sējāni un Bartaševici kopā ar domubiedriem sāka kopīgus mēģinājumus rokmūzikā, nu „Menuets” 2023.gada vasarā un rudenī svinēs savus zelta 55 saviļnojot, aizkustinot un aicinot kopā idziedāties no visas sirds.

Viks jeb dzejnieks Viktors Kalniņs sagaidot Menueta lielo jubileju teic tā: «Par viņu gadiem labāk nerunāsim. Tas ir tāpat, kā uz skatuves redzēt dzīvus «Rolling Stones».» Un viņam ir simtprocentīga taisnība.

Par viņu iedvesmas avotu var uzskatīt Bītlus. Par paroli – Imantu Kalniņu. Viņa sacerētā «Dziesma, ar ko tu sāksies» uz mūžīgiem laikiem kļuvusi par MENUETA neoficiālo himnu, ko ierasts klausīties un kopā dziedāt, kājās stāvot.

„Menuets” – tā ir sirdsapziņa, kas dzīvojusi divos gadsimtos un turpinās dzīvot latviešu tautā vēl un vēl. „Menuets” ne tikai atsauc nostalģiskas atmiņas par aizgājušajiem laikiem, bet arī apliecina to, ka dzīvojam šeit un tagad. Līdz smeldzei pazīstamas melodijas un līdz mielēm pazīstams teksts… Sevišķi tiem, kuriem šobrīd četrdesmit un pāri. Tā būs atgriešanās mūsu jaunībā, kad mēs kā puķu zēni un meitenes mājas ballītēs un māju pagalmos uz noskaņotām ģitārām savas uzstāšanās sākām un beidzām ar „Alvas zaldātiņiem”.

«Menuets» dzīvo ārpus jēdzieniem stilīgi vai vecmodīgi. Kaut gadi gājuši un liktenis nav saudzējis, savā dziļākajā būtībā «Menuets» ir tā pati ņiprā grupa, kas dzimusi Jūrmalas 4. vidusskolā, pirmos mēģinājumus aizvadījusi garāžā un savu nosaukumu reiz palienējusi no smaržu pudelītes ar poētisku uzrakstu «Menuets».

Jubilejas koncertprogrammā 2023.gada vasarā un rudenī skanēs gan visu laiku skaistākās un populārākās „Menueta” dziesmas, kuru autors ir Imants Kalniņš: „Viņi dejoja vienu vasaru”, „Alvas zaldātiņi”, „Dzeguzes balss”, „Balāde par Johanu”, „Dziesma, ar ko tu sācies”, „Četri balti krekli”, „Viņi dejoja vienu vasaru” u.c., gan grupas agrīnās dziesmas, kuru autori ir Adrians Kukuvass, Juris Sējāns un Juris Kulakovs.

Grupā „Menuets” joprojām muzicē Inese Pabērza, Adrians Kukuvass, Baiba Jagere, Normunds Puriņš, Juris Sējāns, Leons Sējāns, Raimonds Bartaševics un Ikars Ruņģis.

Toreiz, kad lasījām starp rindām un par brīvu elpošanu varējām tikai sapņot, viņi simbolizēja patvērumu. Kalniņa dziesmu latviskums, mūziķu nesmiņķētais šarms un mīļais priekšnesums «Menuetu» vērta pielūgsmes objektā, un teju katra uzstāšanās pārvērtās par bīstamu manifestāciju un šogad gan lieli, gan mazi tiek laipni lūgti par to vēlreiz pārliecināties. Cits ļausies jaunības nostalģijai, cits – šodienas realitātei, bet vēl citu gaida «Menueta» atklāšanas brīnums.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Dziedošo aktieru salidojums “O, kādi zēni!”

31. martā plkst. 19 teātra namā “Jūras vārti” uz koncertu “O, kādi zēni!” aicina dziedošie aktieri Juris Hiršs, Gundars Grasbergs, Imants Strads, Gints Andžāns, Edgars Pujāts, Kristians Kareļins, Andris Bērziņš un Jānis Kirmuška.

Par pavadījumu gādās pavadošā grupa ARmaestro Anatolija Livčas vadībā: Miķelis Vīte (bungas), Viktors Veļičko (kontrabass), Artūrs Kutepovs (ģitāra) un Anatolijs Livča (klavieres).

Dziedošo aktieri koncertā “O, kādi zēni!” skanēs gan populāras latviešu komponistu dziesmas no teātra izrādēm, gan citas iemīļotas melodijas. Piemēram, “Zilais karbunkulis”, “Lilioma dziesma”, “Puiši, puiši, kas tie puiši”, “Bez puišiem nevar tik un tā”, “Trīs lietas”, “Palaid puķīti pa dambi”, “Nepareizā dziesma” (“Par zaļu pat vēl zaļāks”) un citas. Arī skatītāji koncertā tiks aicināti dziedāt līdzi, tāpēc ieteicams laikus atkārtot šo un citu populāro dziesmu vārdus.

Kā jau tas pie aktieriem pieņemts, būs arī joki un labsirdīga apcelšanās, kā arī jautriem uzdevumiem skatītājiem un mīklu minēšanas.

Ivo Fomina jubilejas koncerts

“30 gadi uz skatuves un Jūsu sirdīs”

PAPILDKONCERTS

Pavasarī un vasarā Cēsīs, Rēzeknē, Ventspilī, Jelgavā, Rīgā un citviet Latvijā izskanēs pazīstamā Liepājas rokmūziķa Ivo Fomina jubilejas tūres «30 gadi uz skatuves un Jūsu sirdīs» koncerti. Tajos mūziķis gan kopā ar pavadošo grupu, gan viesiem, kuru vārdi pagaidām vēl netiek atklāti, sola atskaņot lielāko daļu dziesmu, kas skanējušas viņa rokmūziķa karjeras laikā. «Šajos koncertos gribu atspoguļot to, ko esmu darījis uz skatuves šos trīsdesmit gadus. Tās būs dziesmas no manas karjeras pašiem agrīnajiem gadiem, arī no dueta «Fomins un Kleins» laika, kaut kas arī no «Melnās princeses», arī labākās dziesmas no visiem četriem maniem albumiem, un, protams, arī klausītāju iemīļotie skaņdarbi,» Ivo ieskicē gaidāmo koncertu programmu.

Koncertos neiztiks arī bez īpašajiem viesiem (tādi būs katrā koncertā), taču viņu vārdus mūziķis pagaidām neatklāj: «Uz tikšanos koncertos, kur Jūs dzirdēsiet un redzēsiet gan mani, gan īpašos viesus! Tiekamies!»

Ventspils un Ventspils novada deju kolektīvu lielkoncerts ”Ceļā uz Deju svētkiem”

Izrāde “Skroderdienas Silmačos”

Pērn Dzintaru koncertzālē savu pirmirzrādi piedzīvoja visu laiku leģendārākās latviešu lugas “Skroderdienas Silmačos” 120. jubilejas jauniestudējums un jau šī 2023. gada jūnijā iestudējumu būs iespēja baudīt vairākās nozīmīgās Latvijas brīvdabas estrādēs un koncertzālēs.

Apzinoties, ka latvieši vienmēr pelnījuši īsteni latvisku ielīgošanu režisors Imants Strads radīja pavisam jaunu iestudējumu un pēc viņa aicinājuma kopā pulcējās aktieri no gandrīz visiem Latvijas lielākajiem teātriem. Skroderdienas Silmačos lomas izspēlēja spilgts aktieru kolektīvs: Kristīne Nevarauska (Antonija), Edgars Pujāts (Dūdars), Madara Melne Tomsone (Elīna), Ivo Martinsons (Aleksis), Artis Jančevskis (Kārlēns), Imants Strads (Pindaks), Ieviņa Elīna Bojarkina vai Zane Aļļēna,  Meinards Liepiņš (Rūdis), Marģers Eglinskis (Ābrams Vulfsons), Ģirts Liuzniks (Joske), Lelde Dreimane (Zāra Goldbaum), Pindacīša Ieva Puķe vai Regīna Devīte, Bebene Elīna Vāne vai Sigita Pļaviņa, Tomuļu māte Māra Mennika vai Baiba Valante.

“Parēķiniet paši – 120 gadi ir kā minimums 6 paaudzes, kuras ir uzaugušas ar Skroderdienām. Mums ir iespēja dziedāt līdzi un smieties par jokiem, par kuriem smējušies mūsu vecvecvecvecvecāki,” spriež izrādes režisors Imants Strads. Rūdolfa Blaumaņa lugu patiesi gribas redzēt – dziedāt līdzi zināmajām dziesmām un, ko tur liegties, sagaidīt arī krāsns sprāgšanu. Dažbrīd liekas, ka “Skroderdienas” var pelnīti saukt par latviskā gēna sastāvdaļu – tās skatās un zina no galvas jauni un veci un Skroderdienu skatīšanās tradīciju nodod no paaudzes paaudzē.

___________________________________
^{Informējam, ka  publisko pasākumu laikā informācijas atklātības nodrošināšanai un ilustratīvi mākslinieciskiem mērķiem, publicitātei, mārketingam un intervijām, var tikt veikta fotografēšana, video vai audiovizuāla fiksācija. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ventspils pilsētas pašvaldības portālā www.ventspils.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com, Draugiem.lv un Instagram.com, kā arī SIA “Kurzemes filharmonija” mājas lapās www.jurasvarti.lv un www.koncertzalelatvija.lv, kontos sociālajā tīklā Facebook.com, Twitter.com un Instagram.com. Jums ir tiesības pieprasīt neizmantot vai dzēst, ja tas ir tehniski iespējams, minēto fiksāciju ar Jūsu personas datiem. Pārzinis: Ventspils valstspilsētas  pašvaldības dome, Jūras iela 36, Ventspils, LV – 3601, e-pasts: dome@ventspils.lv un SIA “Kurzemes filharmonija”, Karlīnes iela 40, Ventspils, LV-3601, e-pasts:kf@ventspils.lv.}

Latvijas Leļļu teātra izrāde

“Lidojošo cūku nams”

Autore – Lilija Berzinska

Dramatizējuma autors un režisors – Edgars Kaufelds
Scenogrāfs, leļļu mākslinieks – Kristaps Kramiņš
Mūzikas autori – Edgars Šubrovskis, Sniedze Prauliņa
Dziesmu tekstu autors – Edgars Šubrovskis
Gaismu mākslinieks-  Uldis Andersons

Lomās
Baiba Vanaga, Anrijs Sirmais, Miķelis Žideļūns, Rihards Zelezņevs, Matīss Millers, Arnita Jaunzeme

Dīvainākie un vienlaikus īpašākie cirka mākslinieki – cūkas, ir apvienojušies Latvijas Leļļu teātra ceļojošajā cirkā ar nosaukumu „Lidojošo cūku nams”! Katrs no šiem talantīgajiem māksliniekiem ir neparasts, jo spēj izpildīt tādu triku, ko nevarētu neviens cits ruksis visā pasaulē. Visi kopā viņi rada pavisam neaizmirstamu cirka izrādi. Lai arī rukšiem pa reizēm gadās kāds strīds, tie tomēr lieliski prot darboties komandā un atrisināt jebkuru radušos likstu. Kad cirkā negaidīti ierodas viesis, kurš nemaz nedzīvo uz šīs planētas, rukšu komandā top palīdzības plāns…

Šī aizraujošā, muzikālā izrāde ar leļļu cirka elementiem sniegs skatītājiem iespēju dzīvē vērot nepārspējamus cirka trikus un iepazīt neparasto cirka aizskatuves dzīvi.

Izrādi Ventspilī organizē SIA „Kurzemes filharmonija”.

Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils pilsētas pašvaldība.

Deju skolas KPD atskaites koncerts #KPDONELOVE

Svētdien, 12. februārī plkst. 15:00 Teātra namā “Jūras Vārti” notiks deju skolas KPD atskaites koncerts #KPDONELOVE par godu Mīlestības Dienai.

Ar skaistām, priecīgām, gan arī liriskām dejām koncertā piedalīsies visas deju skolas grupas: BABY KiDS, MiNi KiDS, KiDS, CHiLDREN, JUNiORS, LADiES, HiGH HEELS. Jūs redzēsiet dažādus mūsdienu deju stilus – Hip-Hop, Contemporary, Show dance, High Heels, Latina un Dance Mix.

Nacionālā teātra izrāde

“Aizliegtais Pianīns”

Autors – Māris Bērziņš

Režisore – Ināra Slucka

Lomās – Evija Krūze, Sanita Paula, Līga Zeļģe, Ance Kukule-Sniķere,  Anna Klēvere, Ieva Aniņa, Dace Bonāte, Indra Burkovska, Dita Lūriņa, Kaspars Aniņš, Mārcis Maņjakovs, Mārtiņš Brūveris, Juris Lisners, Normunds Laizāns

Asprātīgs un traģikomisks stāsts par to, kā mūsu dzīvi ietekmē birokrātija un absurdi likumi, kuri neuzrodas no zila gaisa, tos sacer mūsu līdzpilsoņi. Kāda Latvijas Republikas amatpersona nolemj sava dēla bērnudārzam atdot klavieres, jo mājās klavieres stāv nelietotas. Bērnudārza jaunā vadītāja ir laimīga, jo valstij nav liekas naudas, lai sagādātu bērniem īstas klavieres. Un tad sākas nebeidzamu pārpratumu virkne, jo – tas ir “interešu konflikts”.

Pasākumu teātra namā “Jūras vārti” finansē Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Deju izrāde “Tango. Kur sākas stāsts”

“Jūras vārtos” varēs baudīt Argentīnas tango no Buenosairesas

Markosa Ajalas Tango kompānija no Buenosairesas (Argentīna) aicina uz izsmalcinātu vizuālo pasaku “Tango. Kur sākas stāsts”, kas skatītājus aizved pie tango dejas pirmsākumiem. Atskaites punkts ir kaisle un iekāre, mūzikas izjūta, kas drīz vien pārvērtās dejā un apvienoja atšķirīgus sabiedrības sociālos slāņus. 19. gadsimta vidū tango valdīja Argentīnas krogos, bet stīvajā Eiropā dejai ļoti ilgi bija uzlikts tabu vienkārši tāpēc, ka to uzskatīja par sabiedrības zemāko slāņu izklaidi. Vecā pasaule padevās vien tad, kad saprata: tāda enerģētika un izaicinoša atklātība nepiemīt nevienai citai dejai pasaulē. Satriecoša kustība, solo un dueti, neparasta elegance, nevainojama tehnika, mīlestības un kaisles atmosfēra. Spēks, egoisms, tieksme pēc uzvaras un panākumiem, spēja ar dejas palīdzību pārvarēt visus šķēršļus, no ēnas iznākt gaismā. Un, protams, brīnišķīga mūzika!

Koncertu organizē SIA “YOU ARE events Liepāja”. Biļetes iegādājamas tirdzniecības tīklā “Biļešu serviss”. Vairāk informācijas: http://www.youareevents.lv

*Markoss Ajala (Marcos Ayala) – dejotājs, horeogrāfs un režisors, viens no mūsdienu atpazīstamākajiem tango māksliniekiem.  Kā dejotājs Markoss saņēmis nacionāla un starptautiska līmeņa apbalvojumus, kā arī ieguvis titulu “Pasaules čempions Tango” (Japāna, 2006). ASV un Argentīnas prese reiz viņu ir atzinusi par “Jauno Argentīnas tango deju sensāciju”.

Markoss ir studējis arī režiju un producēšanu, strādājis kā horeogrāfs, režisors un dejotājs dažādos projektos, ieguvis starptautisku atpazīstamību Āzijā, Eiropā, Ziemeļamerikā, Karību jūras reģionā un Latīņamerikā. Savos šovos Markoss tradicionālo tango valodu apvieno ar aktuālajām mākslas tendencēm. Viņa mākslinieciskie meklējumi ir bagāti ar novatoriskām un radošām idejām. Markoss Ajala savā darbā mērķtiecīgi tiecas uz to, lai tango būtu aktuāls žanrs arī nākamajām paaudzēm. Par darbu horeogrāfijā viņš ir ieguvis divas “Latin Ace Award” balvas. Kopš 2011. gada Markosa Ajalas Tango kompānija regulāri dodas starptautiskās tūrēs un dejo arī uz nozīmīgākajām pasaules skatuvēm.

Labsirdīga pasaka visai ģimenei “Saules spēks”

Vairāk informācijas: http://www.youareevents.lv

Operetes teātra mūzikls ģimenei “Karlsons”

Režisors Valdis Lūriņš
Horeogrāfs Alberts Kivlenieks
Scenogrāfs Oskars Dreģis
Kostīmu māksliniece Juta Ķimenīte
Mākslinieciskā vadītāja un producente Agija Ozoliņa-Kozlovska

​Lomās:
Kārlis Rūtentāls, Megija Krista Strautmane, Laura Purena-Kancāne, Tatjana Kalniņa, Sabīne Krilova, Anastasija Dolgoņenko, Elīna Avotiņa, Patrīcija Kozlovska, Elīna Bojarkina, Sandija Dovgane, Inmārs Sikle, Adams Vaicis, Dāvids Loks un arī instrumentālā grupa džeza pianista Madara Kalniņa vadībā.

Aizraujošs mūzikls, dzīvesprieka pilns, asprātīgs Astrīdas Lingrēnes stāsts ar Ārnes Oita mūziku par pieaugušo un krāsaino bērnības fantāziju pasauli. Muzikāla izrāde tiem, kuri nav aizmirsuši bērnības sapņus, visiem — no astoņiem līdz astoņdesmit gadiem!

Spēle un improvizācija ir šī muzikālā iestudējuma (mūzikla) būtība. Kurš kuru pārspēs, pārspēlēs? Vai maz iespējama bērnības un pieaugušo pasaules satikšanās? … kaut vai spēlē, fantāzijās…, dzīves spēlē? –  Noteikti, ja abas šīs pasaules vieno sapnis! Sapnis, kura aizsākums ir bērnībā.

Kas īstenībā ir Karlsons – Brālīša fantāzija vai reāla būtne? Tā vēl arvien ir mīkla… Bet Karlsons vienmēr ir ikviena bērna vislabākais draugs un rotaļu biedrs, jo allaž ir gatavs draiskulībām un brīvs no vecāku priekšrakstiem un aizspriedumiem. Līdzdarbojies bulciņu dzīrēs, spokojies, lido un palaidņojies kopā ar Karlsonu un Brālīti!

Iestudējums tapis atzīmējot zviedru pazīstamās bērnu rakstnieces Astrīdas Lingrēnes 110-gadu un igauņu komponista Ārnes Oitsa 90-gadu jubileju.​

Ivo Fomina jubilejas koncerts

“30 gadi uz skatuves un Jūsu sirdīs”

Pavasarī un vasarā Cēsīs, Rēzeknē, Ventspilī, Jelgavā, Rīgā un citviet Latvijā izskanēs pazīstamā Liepājas rokmūziķa Ivo Fomina jubilejas tūres «30 gadi uz skatuves un Jūsu sirdīs» koncerti. Tajos mūziķis gan kopā ar pavadošo grupu, gan viesiem, kuru vārdi pagaidām vēl netiek atklāti, sola atskaņot lielāko daļu dziesmu, kas skanējušas viņa rokmūziķa karjeras laikā. «Šajos koncertos gribu atspoguļot to, ko esmu darījis uz skatuves šos trīsdesmit gadus. Tās būs dziesmas no manas karjeras pašiem agrīnajiem gadiem, arī no dueta «Fomins un Kleins» laika, kaut kas arī no «Melnās princeses», arī labākās dziesmas no visiem četriem maniem albumiem, un, protams, arī klausītāju iemīļotie skaņdarbi,» Ivo ieskicē gaidāmo koncertu programmu.

Koncertos neiztiks arī bez īpašajiem viesiem (tādi būs katrā koncertā), taču viņu vārdus mūziķis pagaidām neatklāj: «Uz tikšanos koncertos, kur Jūs dzirdēsiet un redzēsiet gan mani, gan īpašos viesus! Tiekamies!»

Andris Baltacis monoizrādē “Muzikants ir cilvēks”

Izpildītājs un scenārija līdzautors Andris Baltacis

Režisors un scenārija autors Ivars Lūsis

“Sveiks lai dzīvo! Lai dzīvo sveiks!” pirmā vēlējumu dziesma nodziedāta. Ar dažādas intensitātes troksni vaļā tiek vērti dzirkstoša dzēriena trauki, un te kāds no korķiem dodas nesankcionētā lidojumā un trāpa…! Kam? Kāda eleganta kundze atviegloti uzelpo: muzikantam, labi, ka ne cilvēkam …”

“Vairāk nekā trīs gadu desmitus, muzicējot un piedaloties ļaužu godos un svinībās, piedzīvoti dažādi notikumi ļoti plašā emociju amplitūdā – no kuriozām situācijām līdz smeldzīgai asarai. Ar laiku tie folklorizējas, bagātinās ar izskaistinājumiem un pārtop teju par anekdotēm. Šie stāsti ir pelnījuši būt apkopoti, lai nenonāktu zudībā un dotu iespēju paraudzīties uz muzikantiem kā cilvēkiem – radošiem, muzikāliem un sirsnīgiem,” tā monoizrādes idejas autors un izpildītājs Andris Baltacis.

Izrādē apkopoti stāsti iz muzikantu dzīves un viņu ikdienas gaitām visos Latvijas novados.
No muzikanta sagaida daudz. Andrim Baltacim, kuru vairāk atpazīst kā dziedātāju, būšana uz skatuves ir ļoti nozīmīga daļa no profesionālās darbības. Ir apgūtas vokālās prasmes Daugavpils Mūzikas vidusskolā, aktiermeistarība un režijas zinības gūtas Sanktpēterburgas Teātra akadēmijā, un tomēr ikreiz – vai tā būtu vairāku simtu klausītāju pilna zāle vai nelielas svinības jubilāra tuvāko radu lokā – ir jāpiedomā gluži kā tai senā dziesmā: “tfu, tfu, ka tik kas nenotiek!” Bet notiek! Un labi ka tā!

Dzintara Čīčas 30 gadu jubilejas koncerts “Vajag tikai mīlēt!”

Kopā ar Dzintaru Čīču koncertā piedalās:
dziesmu autors Kaspars Antess, instrumentālā grupa Anatolija Livčas vadībā.

Programmā:
1. daļā – tikai čigānu tautas dziesmas;
2. daļā – tikai Dzintara Čīčas hīti: “Likteņlīnijas”, “Par to (Raudāja māte)”, “Tu esi vasarā”, “Nāc un dziedi”, “Vijolnieks”, “Dāvāja Māriņa” čigānu valodā, “Ūdenskritums” u.c.

2023. gads dziedātājam Dzintaram Čīčam ir 30. dzīves gads, un tam par godu viņš dosies ilgi gaidītā koncerttūrē pa dzimto Latviju. 12. martā plkst. 15 koncerts izskanēs arī teātra namā “Jūras vārti”.

“Dzintaram bija 10 gadi, kad viņš tieši Ventspilī uz “Jūras vārtu” skatuves LTV Šlāgeraptaujas finālā dziedāja “Raudāja māte”, un viņu visi tolaik sauca par mazo Dzintariņu. Tagad viņam ir 30, bet klausītāji vēl aizvien viņu tā sauc. Aiz mīlestības. Jo otra tāda Dzintara mūsu estrādē nav,” teic Čīčas dueta partneris un dziesmu autors Kaspars Antess, kurš piedalīsies jubilejas koncertā.

Jubilārs Dzintars Čīča: “Nu jau man ir sieva un divi bērniņi, mūsu ikdiena rit Anglijā, tomēr paliek nemainīga mana apņemšanās reizi gadā radīt jaunu koncertprogrammu saviem klausītājiem Latvijā un ar to paviesoties mīļākajās pilsētās. Svinēt jubilejas pie galdiem man nepatīk, bet būt uz skatuves pie saviem klausītājiem – tā ir vislielākā dāvana.”

Li Bond personālizstādes “ILUS” atklāšana

Māksliniece Li Bond (kopš 2018.gada Lienas Bondares izvēlēts radošais pseidonīms) savai pirmajai personālizstādei Ventspilī, Teātra namā “Jūras vārti” izvēlējusies ar personīgu semantiku apveltītu vārdu ILUS*.

Izstādes kodolu veido divās mākslinieku rezidencēs Ķīnā (2018. – Šeņžeņa, Guanlana, Ķīnas dienvidi, 2019. – Tjiaņdzjiņa, Binhai, Ķīnas ziemeļi) tapušie darbi, kas līdz šim nav tikuši izstādīti Latvijā, kā arī video un skaņas instalācija “Izmeklēšana”. Eksponēti galvenokārt sietspiedes tehnikā radītie, arī lielformāta grafikas darbi, kurus vieno mākslinieces skata punkts.

Izstāde ILUS skatāma Teātra namā “Jūras vārti” no 2023.gada 13.janvāra līdz 26.februārim un tapusi ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu, un Guanlan Printmaking Base, YAC (Ķīna) atbalstu.

*ILUS – skaisti (igauņu valodā), ilu ir viens no pēdējiem vārdiem, ko pirms nāves teikusi Lienas Bondares vecmāmiņa.

Vairāk šeit

dav

Li Bond izstāde “ILUS”

Skaisti vai ne?

Šāds rečitatīvs skan kādā tāltālās padomju Latvijas laikā uzņemtajā filmā, iespējams, Ulda Brauna “Motociklu vasarā”, kur līdzās zelta frāzēm “Vai tu govi piesēji?” un ainavas kvalitātes apzīmējumam “Zoltners!”, bikla, bet pašpārliecināta jaunkundze, knibinot matu cirtu, kādos pat dažbrīd nepiemērotos mirkļos noveļ pār lūpām retorisko frāzi: “Skaisti vai ne?”  Tieši šī frāzes un ieraudzītā šķietamā nesavietojamība ir Li Bond radošās darbības izejas punkts.

Māksliniece Li Bond (kopš 2018.gada Lienas Bondares izvēlēts radošais pseidonīms) savai pirmajai personālizstādei Ventspilī, Teātra namā “Jūras vārti” izvēlējusies ar personīgu semantiku apveltītu vārdu ILUS*.

Izstādes kodolu veido divās mākslinieku rezidencēs Ķīnā (2018. – Šeņžeņa, Guanlana, Ķīnas dienvidi, 2019. – Tjiaņdzjiņa, Binhai, Ķīnas ziemeļi) tapušie darbi, kas līdz šim nav tikuši izstādīti Latvijā, kā arī video un skaņas instalācija “Izmeklēšana”. Eksponēti galvenokārt sietspiedes tehnikā radītie, arī lielformāta grafikas darbi, kurus vieno mākslinieces skata punkts.

Par savu ieceri māksliniece vēsta: “Man Ķīna ir īpaša vieta, ārpus ģeogrāfijas, drīzāk garīgā dimensijā. Nonākšana Ķīnā šķita tik likumsakarīga un vienlaikus brīnumaina, ka stāsts par laiku tur līdzinās mitoloģiskam piedzīvojumam. Ķīna smaržo, garšo, skan un vibrē citādāk. Tas bija un joprojām ir ceļojums sevī.  Ķīnā pie manis atnāca vārds “Ilu” un sajūta, ka vecmamma sēž uz mākoņa maliņas un, šūpodama kājiņas, noraugās uz mani. Vecmamma vienmēr kaut ko darīja, tā ka rokās viņai noteikti bija kāds dzijas kamoliņš, adīklis vai tamboradata. Zenta Apšusala bija mans vienīgais dzīvais, tādēļ īpašais vecvecāks. Viņa bija igauniete un vecvecmāmiņa Alma Rāgs arī.”

Līdzšinējā Li Bond darbība, lai arī saistīta ar grafiku, tomēr ikvienā izstādes projektā sniedzas arī ārpus grafiskās realitātes, gluži kā aizmiguša cilvēka roka vai basā pēda, kas izlien ārpus segas/gultas rāmja, arī Lienas radītie mākslas projekti tikai balstās savā labi zināmajā un apgūtajā plaknē, lai, piesaistot multimediālu formu, skartu pašu un skatītāju tiešāk. Arī līdz šim realizētajos projektos Li Bond savu mākslas darbu sākotnēji audzē mājas apstākļos – tas gandrīz vienmēr ir personīgs, pat autobiogrāfisks stāsts, kuru gan diez vai atradīsim iekļautu oficiālajā mākslinieces biogrāfijā.

Māksliniece un kuratore Rasa Jansone par Li Bond radošo darbību izsakās: “Viņas māksla ir eleganta un savaldīga, reizēm tā var šķist atsvešināti intelektuāla. Tas ir Li Bond labi pārvaldīts triks – skatītājs taustās gar mākslas darba perfekto ledu, pirksti jau metas zilgani, bet tad pēkšņi virsmā paveras sildoša jēgas plaisa – un tajā vienmēr ir mitusi smalkjūtīga, konsekventa feminisma dzīsliņa.”

Pati māksliniece par sevi: “Savos darbos es mēģinu notvert trauslo, atrast ideālo formas un satura vienību, kura pēc iespējas precīzāk iedarbotos uz skatītāju. Man ir svarīgi noslīpēt nost visu lieko, kā matemātikas vai fizikas formulās, kur ārēji vienkāršā forma ir ietilpīga un slēpj skaistu, sarežģītu, daudzslāņainu un plašu vēstījumu. Mani mākslas darbi ir personiskā pieredzē balstīts skatījums uz sociāliem, politiskiem un kultūras notikumiem, kuros skatītājam tiek atstāta samērā plaša interpretācijas telpa. Lietojot dažādus kultūras simbolus: animācijas varoņus, padomju arhitektūru, sadzīves priekšmetus, kā arī matemātikas formulas un citātus no mākslas, sakārtojot tos jaunās konceptuāli slāņainās instalācijās, veidoju jaunu nostaļģiski sirreālu neeksistējošu telpu. Manuprāt, tā ir mākslas darba un skatītāja mijiedarbība, kur slēpjas pieredzes patiesā būtība.”

Izstāde ILUS skatāma Teātra namā “Jūras vārti” no 2023.gada 13.janvāra līdz 26.februārim un tapusi ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu, un Guanlan Printmaking Base, YAC (Ķīna) atbalstu. Izstādes atklāšana paredzēta 13. janvārī plkst. 17.00.

*ILUS – skaisti (igauņu valodā), ilu ir viens no pēdējiem vārdiem, ko pirms nāves teikusi Lienas Bondares vecmāmiņa.

** PAR MĀKSLINIECI

Li Bond (Liena Bondare) dzimusi Alūksnē, dzīvo un strādā Rīgā. Kopš Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļas maģistra studiju absolvēšanas 2006. gadā līdz šim brīdim radošā prakse galvenokārt balstās grafikas tradīcijās, īpaši aizraujoties ar sietspiedes tehniku, tomēr pēdējo gadu laikā paralēli tam eksperimentējusi arī ar citiem medijiem un izteiksmes formām – krīta zīmējumiem, glezniecību, objektiem, telpiskām instalācijām, kā arī video un performanci.

Sarīkojusi trīspadsmit personālizstādes, nozīmīgākās no tām: “2. Sezona – epizodes” LNMM izstāžu zāle Arsenāls radošājā darbnīcā, “Season 1 – Episodes” Šauļu Mākslas galerijā, “Baltie plankumi” galerija Māksla XO un “Kunst > ikdienas nekas” RMT Intro zālē, Rīgā. Bijusi dalībniece dažādos projektos, izstādēs un rezidencēs Latvijā un ārvalstīs, tostarp “Echoes and Resonance” Mainsite Contemporary art, Oklahoma, (ASV), YAC un Guanlan Printmaking Base rezidencēs (Ķīna), “Survival K(n)it 7” (Latvija), KUMU Mākslas muzejā (Igaunija), “Vartai Gallery” (Lietuva), “Novas Gallery” Londonā (Lielbritānija), Opoles Laikmetīgās mākslas galerijā, MOCAK – Krakovas Laikmetīgās mākslas muzejā (Polija), Klužas Mākslas muzejā (Rumānija) u.c. Piedalījusies starptautiskos konkursos: 13. un 15. Tallinas grafikas triennālē (Igaunija), Starptautiskajā grafikas triennālē “Krakow 2012” (Polija) un “BIECTR” Kvebekā (Kanāda). Bijusi iniciatore un kuratore Latvijas ekspozīcijai “Et nuit illumina la nuit” izstādē “Exposition d’art contemporain balte” La Cité internationale des arts Parīzē (2008, Francija) un laikmetīgās grafikas izstādei “Power and Man” “Novas Gallery” Londonā (2006, Lielbritānija), kā arī vēl 14 izstādēm Latvijā un ārzemēs.

Lienas Bondares darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ķīnas grafikas muzejā Guanlanā, (Ķīna), Lučiāno Benetona laikmetīgās mākslas kolekcijā “Imago Mundi” (Itālija), Frans Masereel Centrum (Beļģija), Klužas Mākslas muzejā (Rumānija) un Kloster Bentlage (Vācija).

Tekstu sagatavoja Ieva Rupenheite

Harkivas Nacionālā akadēmiskā operas un baleta teātra baleta izrāde “Žizele”

Harkivas Nacionālais akadēmiskais operas un baleta teātris (Ukraina)
Komponists: Ādolfs Šarls Adāns
Librets: Teofils Gotjē, Žans Koralli, Anrī de Senžoržs
Horeogrāfija: Žans Koralli, Žils Pero, Mariuss Petipā
Redakcija: Leonīds Lavrovskis
Māksliniece – inscenētāja: Nadija Švetsa

Deja, tās saistība ar jaunību, mīlestību un nāvi ir centrālā tēma romantisma perioda baletā „Žizele”. Šajā stāstā būtiska loma ir mītiskiem tēliem vīlām – slāvu tautu folklorā sastopamiem pievilto jaunavu gariem, kas atriebībā var nodejot naktī sastaptos zēnus līdz nāvei. Lai vai kā, tieši šis motīvs kļuvis par iedvesmas avotu franču romantisma rakstnieka, dzejnieka un literatūrkritiķa Teofila Gotjē baleta libretam. Teofila Gotjē, libretista Žila Anrī Senžorža, komponista Ādolfa Šarla Adāna, horeogrāfu Žana Koralli un Žila Pero kopdarbs ir balets „Žizele”. Pēc pirmizrādes Parīzē 1841. gadā balets “Žizele” joprojām tiek plaši iestudēta teātros visā pasaulē. Ādolfa Šarla Adāna izteikti romantiskā mūzika rada spilgtas varoņu īpašības un smalki atspoguļo viņu jūtas un emocijas. Baleta sižets ir piecpadsmit gadus vecās, naivās  meitenes Žizeles pirmā iemīlēšanās un nodevība, kam seko ārprāts un nāve, kas pārtop baisi skaistā pēcnāves pasaulē ar vīlām, bet noslēgumā mīlestība uzvar pār nāves nolemtību. Iestudējuma vērtība ir tā sarežģītā horeogrāfijā –  Žizeles loma ir liels izaicinājums, kas daudzām dejotājām ir klasiskā repertuāra karjeras augstākā virsotne. Mūsdienās „Žizele” visbiežāk skatāma versijā, kuru 19. gadsmita nogalē veidojis Sanktpēterburgas Marijas teātra horeogrāfs Mariuss Petipā. Tā ir gaisīga, viegla un emocionāli piesātināta. Tieši šo versiju, ar Leonīda Lavrova redakciju, piedāvā Harkivas balets.

Harkivas Nacionālais akadēmiskais operas un baleta teātris ir viens no izcilākajiem un vecākajiem Ukrainas muzikālajiem teātriem, kas strādā balstoties uz Ukrainas un pasaules kultūras mantojuma labākām tradīcijām, kura vēsture aizsākās jau 1780. gadā. Latvijā Harkivas Nacionālais akadēmiskais operas un baleta teātris uzstāsies pirmo reizi!

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”, pasākumu atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

SATURS

1. CĒLIENS

Mazā, mežu ieskautā ciematā vīnogu ražas novākšanas svētku laikā. Hercogs Alberts par spīti tam, ka ir saderināts ar augstdzimušo Batildi, iemīlas kautrīgā, skaistā, zemniecē Žizelē un pārliecina viņu, ka ir vienkāršs zemnieks. Mežsargs Hanss neiesaistās vispārējā līksmībā, jo mīl daiļo Žizeli, bet meitene viņam neatbild ar pretmīlu. Turklāt Hansam jaunpienācējs šķiet aizdomīgs, bet Žizele neievēro mežsarga brīdinājumus.

Ciematā pēc medībām ierodas atpūsties kungu svīta. Zemnieki viņus laipni sagaida. Sākas dejas, kurās visaizrautīgāk dejo tieši Žizele. Tomēr māte liedz meitai dejot, jo Žizelei ir trausla sirds. Alberts cenšas izvairīties no mednieku svītas, jo izrādās, ka viesu vidū ir Alberta līgava Batilde… Batilde, neko par Alberta sānsoli nezinādama, Žizeles apburta dāvina viņai savas rotas.

Tikmēr Hanss atrod hercoga zobenu un ragu. Uz tiem ir ģerbonis, kas apliecina Alberta patieso izcelsmi un titulu. Mežsargs, greizsirdības mākts, Alberta klātbūtnē atklāj ciema ļaudīm šo noslēpumu. Žizele tam negrib ticēt, tad Hanss nopūš ragu, un kungu svīta ar hercoga līgavu parādās apmulsušā mīlētāja priekšā. No šī negaidītā trieciena Žizeles prāts aptumšojas, viņa metas mežonīgā dejā, sirds lūzt un viņa no bēdām mirst.

2. CĒLIENS

Pusnaktī Hanss ierodas ciemata kapsētā pie Žizeles kapa.

Teiksma par vīlām stāsta, ka saderinātās jaunavas, kuras mirušas pirms kāzām, naktīs iznāk no kapa un līdz nāvei dancina jaunekļus, kurus sastop savā ceļā. Naktī vīlas sāk pulcēties, viņas vada vīlu karaliene Mirta. Vilām par upuri krīt mežsargs Hanss. Tās ierauj Hansu dejā, līdz viņš nokrīt beigts.

Mirta izsauc Žizeles rēgu no kapa, lai sveiktu viņu dejā, tad pazūd mežā. Kapsētā pie mīļotās kapa ierodas arī Alberts. Žizeli aizkustina Alberta skumjas un viņa viņam piedod. Bet hercogam draud tāds pats liktenis kā Hansam, jo vīlas ievilina viņu savā trakajā dejā. Žizele visiem spēkiem cenšas mīļoto glābt. Albertam jau sāk zust spēki. Te atskan pulksteņa sitieni, kas vēsta rītausmu. Līdz ar pirmajiem saules stariem zūd vīlu spēks, un vīlas gaist rītausmas miglā. Žizele atvadās no mīļotā uz visiem laikiem. Gaist arī Žizele, kuras mīla izglābusi Albertu no nāves, un meitenes rēgu no vīlas likteņa.

Grupas “Tautumeitas” koncerts “Skrejceļš”

Uz sava jaunākā albuma “Skrejceļš” tūres priekšpēdējo koncertu aicina etno-pop mūzikas grupa “Tautumeitas”.

Albums “Skrejceļš” iznāca pagājušā gada aprīlī un tas veidots kopā ar jau ilglaicīgo grupas mūzikas producentu Reini Sējānu, zviedru producentu Povelu Olsonu (strādājis ar grupu “Prāta Vētra”) un Arni Račinski. Albumā apkopotas 14 dziesmas, ieskaitot “Muoseņa”, “Guli, guli”, “Panama” un “Mežā”.

“Jaunākais albums ir kā vēstnesis brīvībai un iedvesmai, kas grupas iekšienē brieda jau kopš pirmā albuma izdošanas. Jauni mūzikas stili, žanru savienojumi un neparastas etno mūzikas pērles satiekas šajā albumā un veido to sajūtu, kas rodas, lidmašīnas dzinējiem ieslēdzoties uz skrejceļa,” stāsta grupas dalībniece Asnate Rancāne.

Februārī “Tautumeitas” saņēma Latvijas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons”, jo grupas jaunākais veikums tika atzīts par labāko tautas vai pasaules mūzikas albumu. Koncerttūres pirmā daļa tika aizvadīta pagājušā gada rudenī, piestājot deviņās Latvijas pilsētas, bet pavasarī iepazīstināšana ar albumu “Skrejceļš” turpinās un 15. aprīlī “Jūras vārtos” notiks tūres priekšpēdējais koncerts.

Grupa “Tautumeitas” dibināta 2015. gadā un līdz šim izdevusi četrus studijas albumus.

Albumu “Skrejceļš” iespējams noklausīties šeit

Organizē SIA Every little thing

Spēles ar Jūliju

Augusta Strindberga luga aizsāka naturālisma teātri un vēl joprojām ir kaislību piesātināts stāsts par sievišķību un tās nepieradināmo dabu. Toreiz, 19. gadsimta beigās, Strindbergs šokēja Eiropas skatītājus ar drosmi runāt par cilvēka dabas zemiskākajiem instinktiem, kuri modernitātes laikmetā nekur nebija pazuduši. Aiz ārējām deklarācijām par dzimumu līdztiesību slēpās neapzinātas sekas – cilvēka dabas nekontrolējamās dziņas izpaudās nespējā izveidot patiesu tuvību, un arī liekulīga atgriešanās pie patriarhālās sabiedrības žņaugiem nedeva mierinājumu.

Dramaturga un rakstnieka Romāna Dolžanska jaunā versija ar panākumiem debitējusi Vācu teātrī Berlīnē. Dailes teātra iestudējuma pamatā tiek izmantota Dolžanska adaptācija, un tā paver kritisku skatu uz mūsdienu saziņas tehnoloģiju manipulēšanas iespējām ar cilvēka instinktiem.

Izrādi teātra namā “Jūras vārti” finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”

Alex piemiņas koncerts “Zvaigznes ceļš”

Koncertā piedalīsies:
Harijs Zariņš (ģitārists un daudzu grupas “Opus Pro” hitu autors),
Aija Andrejeva,
Jānis Aišpurs,
Atis Ieviņš,
Dināra Rudāne,
Antra Stafecka,
grupas “Colt”, “Laime pilnīga”, “Laika suns”.

Koncerta vadītājs – Egons Dombrovskis.
Režisore – Maija Kalniņa.

Koncertprogrammā – grupas “Opus Pro“ zināmākās dziesmas – “Es eju tevi zagt“, “Rozā lietus”, “Dzimene”, “Tu un Es”, “Mīļais”, “Pēdējā pietura”, “Šonakt”, “Brīvību Baltijai”, “Svētuguns”, “Kā neviens” un citas.

23. aprīlī teātra namā “Jūras vārti” koncertā “Zvaigznes ceļš” tiks godināta neatkārtojamās balss īpašnieka un ilggadīgā grupas “Opus Pro” solista Alexa (1962 – 2021) piemiņa. Alexa populārākās dziesmas izpildīs gan viņa meita Aija Andrejeva, gan citi dziedātāji un grupas.

Ideja par šādu koncerttūri “Zvaigznes ceļš” radās dziedātāja meitai Aijai Andrejevai pēc tam, kad pagājušā gada augustā bija izskanējis pirmais piemiņas koncerts Alexam. “Kopā mēs uzcēlām skaistāko un lielāko pieminekli manam vecajam rokerim un tētim Alexam. Šis piemineklis ir pilns ar cilvēkmīlestību, prieku, asarām, to maģisko elektrību, ko sauc par rokenrolu, un siltu, siltu gaismu. Jāatzīst, grūti ietērpt visu to emociju gammu, kas manī mutuļo,” pēc pirmā koncerta atzina Aija. Līdzīgas emocijas klausītājus sagaida arī Ventspilī, kur tiks aizvadīts tūres pirmais koncerts Kurzemē.

Alex jeb īstajā vārdā Oļegs Andrejevs pašdarbības ansamblī spēlēja jau mācoties tehnikumā, kam sekoja dalība grupā “Metronoms”, kurā, tāpat kā tehnikuma ansamblī, viņš spēlēja bungas, un jau kā solistam Latvijas filharmonijas ansamblī “Opus”. Kopš 1986. gada viņš bija “Opus Pro” vokālists un atpazīstamākais šīs grupas dalībnieks. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Alex kopā ar Ainaru Virgu, Uldi Marhilēviču, Igo un Gunti Vecgaili darbojās latviešu grupas “Riga” sastāvā ASV, ierakstīja albumu “Riga in America”, kuru gan izdeva tikai 2015. gadā.

Pēc ilgstošas radošās pauzes Alex uz skatuves atgriezās 2011. gadā, daudz koncertējot kopā ar “Opus Pro”, ģitāristu un bijuši grupas biedri Hariju Zariņu un arī meitu Aiju.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.

Koncertu Ventspilī finansē Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Liepājas teātra izrāde “Malыš”

Režisors: Dmitrijs Petrenko

Lomās:
Tēvs – Kaspars Gods
Silvija – Ilze Trukšāne
Nastja – Karīna Tatarinova
Ļoņa – Mārtiņš Kalita

Māksliniece – Marija Ulmane
Mūzika – Reinis Ozoliņš
Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis
Lugas autors – Marjus Ivaškevičs (no lietuviešu valodas tulkojusi Rasa Bugavičute-Pēce)

1941. gads meitai atņem tēvu, kuru izsūta uz Sibīriju. 1944. gads uz Latviju karot atved kādas Sibīrijas mātes dēlu. Divas ģimenes tiek šķirtas, bet abu likteņi negaidīti savijas, kad tēvs Sibīrijā iepazīstas ar māti, bet dēls Latvijā sāk dzīvot ar meitu. Šī nav izrāde par vēsturi, bet par ilgām pēc mājām, cilvēka spēku un vienlaikus bezspēcību, naidu un vienlaikus mīlestību, un par pieaugšanu.

Izrāde ir bilingvāla – gan latviešu, gan krievu valodā, uz skatuves pieejams titrēts tulkojums latviešu valodā.
Izrāde tikusi nominēta balvai “Kilograms kultūras” kategorijā TEĀTRIS 2020. gada ziemas balsojumā!

Video par izrādi

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”, pasākumu atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Grupas “Pērkons” un Liepājas Simfoniskā orķestra koncerts

Piedalās: Grupa „Pērkons” un Liepājas Simfoniskā orķestris

Programmā: Grupas „Pērkons” dziesmas Andra Sējāna aranžijā

Ventspilī teātra namā „Jūras vārti” izskanēs īpaša Latvijas roka veterānu „Pērkons” un Liepājas Simfoniskā orķestra koncertprogramma, kurā grupas skaņdarbi ietērpsies simfoniskā skanējumā. Dziesmu aranžijas šai programmai veidojis komponists Andris Sējāns.

„Grupa „Pērkons” ir Latvijas roka ikona, ko veido leģendāras personības. (..) Sen gaidītā pirmā programma ar simfonisko orķestri – kurš gan cits, ja ne Liepājas Simfoniskais!” uzsver LSO direktors Uldis Lipskis.

„Programma atšķirsies no līdzīgiem projektiem ar to, ka tas būs simfoniskais orķestris un grupa „Pērkons”, nevis grupa „Pērkons” un simfoniskais orķestris. Tādejādi uzsvars ir uz vārdu „simfonizēts”: simfoniskais orķestris atskaņos „Pērkona” mūziku,” saka grupas līderis un visu skaņdarbu autors Juris Kulakovs.

„Tēlaini izsakoties, šo koncertu iztēlojos kā vienu stundu un 20 minūtes lielisku braucienu ar labu, jaunu un komfortablu „mersedesu”. Sagaidu, ka katra atskaņotā „Pērkona” dziesma iegūs jaunas nianses un krāsas, kuras radīs simfoniskā orķestra veiksmīgais „Pērkona” dziesmu  aranžējums,” teic grupas ģitārists un Juris Sējāns, savukārt grupas solists, kultūras ministrs Nauris Puntulis piebilst: „Koncertu gaidu ar lielu nepacietību, un pilnīgi droši zinu, ka Ventspilī skanēs „Mēs pārtiekam viens no otra”.”

Skaņdarbus programmai izvēlējies pats komponists Juris Kulakovs. „Šie gabali ir komponēti pēc akadēmiskās mūzikas principa, līdz ar to pateicīgi tam, lai tos simfonizētu,” savu izvēli skaidro komponists, kura daiļradē rokenrols nesaraujami savijies ar akadēmisko mūziku.

Programmā simfoniskā orķestra skaņās izskanēs gan klasiskie „Pērkons” hiti – „Gandrīz tautasdziesma”, „Balāde par gulbi”, „Baletomānija”, „Zaļā dziesma”, „Dienišķā dziesma”, gan mazāk zināmi skaņdarbi – „Lidojums (Fly)” un „Tramvajs”.

Organizē SIA „Kurzemes filharmonija”. Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Jaungada izrāde “Aizbēgušās dāvanas noslēpums”

!IZRĀDE ATCELTA!

Par iegādātajām biļetēm interesēties: SIA “YOU ARE events Liepāja” (mob. 25777778)

Gada nogalē noteikti jānotiek BRĪNUMAM!

Stāsta varoņi, pārvarot briesmas, paveic īstu varoņdarbu, atrod aizbēgušās dāvanas un atdod bērniem svētkus. Sapņi var piepildīties tikai tajā pasaulē, kur mīt laipnas sirdis. Interaktīvais priekšnesums priecēs ar pārsteidzošiem šova elementiem, hipnotizējošām mūzikas melodijām, košām dekorācijām un skaistiem tērpiem. Piedzīvojumā piedalīsies elfi, fejas, sniegavīrs, Lāstekas karaliene, Salavecis u.c. Varoņiem būs jāpārvar daudzas briesmas un jāpaveic īsts varoņdarbs, lai atrastu, atdotu dāvanas un svētkus bērniem. Izrādes laikā būs ziepju burbuļu šovs, ledus Krio perfomance un burvju triki.

Salavecis rūpīgi sekos līdzi šim Ziemassvētku stāstam, kā arī pasniegs ilgi gaidīto dāvanu.

Organizē YOU ARE events Liepāja SIA

Muzikāls svētku stāsts visai ģimenei “Šreka trakais jaunais gads”

Izrādes režisors – Imants Strads.

Lomās: aktieri no Latvijas teātriem.

Šā gada decembrī un janvārī bērnus un viņu vecākus visā Latvijā izklaidēs iemīļotais meža briesmonis Šreks jautri muzikālā svētku stāstā visai ģimenei – “Šreka trakais jaunais gads”.

Jaunā gada svinību laikā Karalis gatavojas savas meitas kāzām ar Šreku un lielajām svinībām, bet pēkšņi pie viņa ierodas negantais princis Hugo un paziņo, ka kāzu nebūs. Senos rakstos teikts – princesi var precēt tas, kurš uzvarēs godīgā sacensībā par viņas roku. Karalim nav citas izejas, kā izsludināt šīs sacensības un te nu arī sākas visas patikšanas un nepatikšanas. Vai Šrekam izdosies uzvarēt nešpetno Hugo?

Šī būs aizraujoša, muzikāla izrāde visai ģimenei, kurā netrūks jautrības un piedzīvojumu.

Organizē Latvijas kultūras attīstības biedrība

Deju uzvedums “Ceļš laikā”

Ventspils Kultūras centra mūsdienu deju studija “Prieks” šogad svin savu 25+2 gadu jubileju ar koncertu “Ceļš laikā”

11.decembrī plkst. 15.00 teātra namā “Jūras vārti” Ziemassvētkus gaidot, Ventspils Kultūras centra deju studijas “Prieks” audzēkņi un tās vadītāja Everita Panfiļonoka aicina uz muzikālu deju uzvedumu “Ceļš laikā”. Koncerta stāsts ir par divām māsām, viņu kopīgām atmiņām, piedzīvojumiem un par satikšanos gaišākajos gada svētkos-Ziemassvētkos.

Uzvedumā ar saviem priekšnesumiem priecēs arī Ventspils Jaunrades nama mūsdienu deju studijas “Skorpions” audzēkņi (vadītāja Inga Spodiņuka) un Svetlanas Grundmanes deju studija “Deguntiņš uz augšu”. Koncerta režisore Ineta Kalniņa.

Organizē Ventspils kultūras centrs

Deju ansambļa “Liedags” koncerts “Danču dančus es izvedu”

Svētdien, 4. decembrī plkst. 15.00 Teātra namā “Jūras vārti”  ar  krāsainu, dažādu emociju pilnu koncertu “Danču dančus es izvedu” ļausies deju ansambļa “Liedags” kolektīvu dalībnieki. Piedalīsies no pašiem mazākajiem līdz pat vidējās paaudzes brašajiem dejotājiem, kā arī senioru deju kopa “Brīzīte” (vadītāja Inga Liepiņa).

Koncertu kuplinās Ventspils Mūzikas skolas Mūsdienu ritma mūzikas nodaļas vokālisti (pedagogi Lorija Cinkusa un Sanija Pastare).

Caur deju rakstiem tiks izdejots stāsts par satikšanos un kopā būšanu. Par to, ka vienā brīdī varam būt tik trausli, bet otrā – kļūt stiprāki kā jebkad agrāk. Par vēlmi dejot šeit, tagad un pa īstam.

Ventspils Kultūras centra deju ansamblis “Liedags” dibināts 1991. gadā un  mīlestība uz deju kopā saaicinājusi apmēram 170 dejotājus no 3 līdz 50 gadu vecumam. Deju ansamblis savā darbības laikā ir sasniedzis stabilu māksliniecisko līmeni un ieņem nozīmīgu vietu Ventspils kultūras dzīvē. Kolektīvs aktīvi piedalās pilsētas rīkotajos pasākumos, sadejo ar citiem deju kolektīviem tuvos un tālos Latvijas novados, kā arī tas ir koncertējis ārzemēs – Ungārijā, Čehijā, Austrijā, Slovākijā.

Biļetes iespējams iegādāties visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā

Organizē Ventspils Kultūras centrs

M. Bulgakova Mūsdienu teātra izrāde “Meistars un Margarita”

Režisors inscenētājs – Valērijs Beļakovičs

Lomās: Antons Naumovs (Meistars), Diāna Rozovļana (Margarita), Igors Haļizovs (Volands), Ivars Kalniņš (Poncijs Pilāts), un citi

Izrāde “Meistars un Margarita” veidota pēc tāda paša nosaukuma Mihaila Bulgakova romāna motīviem. Romāna sižetiskās līnijas meistarīgi tiek atklātas literārā darba mūsdienīgā interpretācijā. Izrādē skatītāji tiek ierauti notikumu virpulī un var izbaudīt plašu emociju gammu.

Izrādes darbība risinās divos dažādos laikmetos – Jēzus Kristus laika Jeruzālemē un 20.gs. 30-to gadu Maskavā. No vienas puses autora interpretācija par Kristus apcietināšanu, satikšanos ar Ponciju Pilātu un laiku līdz mesijas nāvei pie krusta, no otras – pasaules apceļošanas ietvaros sātans ar svītu ierodas Maskavā. Visus notikumus apvieno un caurvij Meistara un Margaritas mīlasstāsts.

Romāns “Meistars un Margarita” ir pazīstamākais Mihaila Bulgakova darbs un tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta romāniem pasaulē.

Rakstnieks tajā runā par mīlestību, filosofijas un ezotērikas jautājumiem, augstākajiem spēkiem, Dievu un Sātanu, ļauj piedzīvot mīlestību, draudzību un nodevību, laimes un patiesības meklējumus.

Mihails Bulgakovs (1891-1940) savu ievērojamāko darbu – romānu “Meistars un Margarita” rakstījis no 1929. gada līdz pat savas dzīves beigām. Padomju Savienībā tas pirmo reizi publicēts nepilnā versijā tikai 1967. gadā. Bez cenzūras – pirmais pilnais romāna variants, izdots 1973. gadā. Latviešu valodā romānu varēja lasīt no 1978. gada Ojāra Vācieša tulkojumā, vēlāk arī citos izdevumos. Pēc romāna motīviem radītas vairākas filmas un seriāli, iestudētas teātra izrādes daudzviet pasaulē.

Pasākumu organizē Art RitMi.

Dziesmu spēle “Šveiks – toreiz un tagad”

Režisors: Valdis Pavlovskis
Producents: Jānis Kļaviņš
Uzvedumā piedalās: Valters Krauze, Rihards Lepers, Mārtiņš Kanters, Inta Gudovska, Anita Levša, Olga Stupiņa un mūziķu grupa Mārča Auziņa vadībā, kā arī dejotāji – Beāte Svarinska un Kristaps Pelēkais.

Dziesmu spēlē “Šveiks – toreiz un tagad” izskanēs Ivara Vīgnera un Valta Pūces dziesmas ar Jāņa Petera un Pētera Brūvera dziesmu vārdiem. 

Pirms simt gadiem pasauli ieraudzījušais čehu autora radītais varonis Šveiks vēl joprojām saglabā apskaužamu popularitāti grāmatas lasītāju un teātra izrāžu apmeklētāju vidū un kalpo kā apliecinājums veselajam saprātam un viena cilvēka cīņai pret valsts līmenī paceltu stulbumu un birokrātiju. Krietnā kareivja Šveika ierašanās uz dažādu Latvijas teātru skatuvēm vienmēr bagātīgi papildināta ar dziesmām – ironiskām, priecīgām, skumjām, karavīru humora pilnām. Šveika dziesmas dzīvo vēl ilgi pēc tam, kad izrāde savas skatuves gaitas beigusi – “Mīļā, ķeizars mani karā sauc” vai “Ardievu, meitenes”, tāpat kā citas, sen dzīvo savu dzīvi un tiek dziedātas, dungotas un svilpotas pie pirmās vajadzības, neraugoties uz to radīšanas gadu.

Koncertuzvedums “Šveiks – toreiz un tagad” ar lieliskiem panākumiem pie skatītājiem devās šī gada rudenī un izrādes turpināsies arī nākošajā gadā, kad Šveiks apmeklēs skatītājus Ventspilī, Valmierā, Jelgavā, Ulbrokā, Rīgā, Aizkrauklē un citās Latvijas vietās.

Organizē Forte Production, SIA

Ilmāra Blumberga personālizstāde “Neredzamā nozīme”

Pirmo reizi kopš 2017. gada Ilmāra Blumberga (1945-2016) māksla atgriežas Ventspilī, – šoreiz teātra namā “Jūras Vārti”. Personālizstādē “Neredzamā nozīme”, kas tapusi, sadarbojoties nodibinājumam “Blumberga Fonds” ar teātra namu “Jūras Vārti”, apmeklētāju uzmanībai tiek piedāvāti dažādās tehnikās veidoti mākslas darbi, kas tapuši pēdējos mākslinieka darbības trīsdesmit gados.

Ekspozīcijā iekļauti darbi no mākslas cienītājiem pazīstamiem Ilmāra Blumberga cikliem, kā piemēram – “Venēcijas zīmējumi”, pēdējās mākslinieka radītās darbu sērijas “Beigas ir” un dažādi atsevišķi glezniecības lielformāta darbi, tādējādi piedāvājot retrospektīvu atskatu uz autora daiļradi kopš 1990. gada.

Izstādes vadmotīvs “Neredzamā nozīme” izvēlēts, pētot mākslinieka manuskriptus un pašrocīgos pārdomu pierakstus, kas veikti radošā procesa gaitā. Šo pierakstu izdarīšanas laiks ir nezināms.

Ilmārs Blumbergs 1972. gadā absolvējis Valsts Mākslas akadēmiju un līdz 1984. gadam strādājis Dailes teātrī Rīgā. Turpmākajā periodā strādājis individuāli, darbojoties tādās sfērās kā glezniecība, grafika, sietspiede, litogrāfija, instalācija, tēlniecība, dizains, scenogrāfija, kostīmi, fotogrāfija, grāmatu ilustrācijas, kino, kā arī performance un audioieraksti. No 1974. līdz 2013. gadam Ilmāram Blumbergam bijušas vairāk kā 25 personālizstādes 9 valstīs, saņemti vairāk kā 40 nozīmīgi apbalvojumi. Pēc mākslinieka nāves izstādes turpina organizēt “Blumberga Fonds”. Mākslinieks ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Jau 60 gadus, no 1962. gada, notiek regulāras nozīmīgas mākslinieka darbu izstādes Latvijā un visā pasaulē.

Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Ilmāra Blumberga personālizstāde “Neredzamā nozīme” teātra namā “Jūras Vārti” skatāma līdz nākošā gada 8. janvārim.

Koncerts “Sadraudzības tūre”

Pirmdien, 31. oktobrī plkst. 19.00 teātra namā “Jūras vārti” koncertā “Sadraudzības tūre” uzstāsies tautas deju ansamblis “Barvinok” no Vinnicas pilsētas bērnu un jauniešu mākslinieciskās un horeogrāfiskās izglītības centra “Barvinok” (Барвінок). Tā būs lieliska iespēja iepazīt šo dzīvespriecīgo, košo un tradīcijām bagāto tautas deju ansambli. Deju ansambļa “Barvinok” koncertprogrammā iekļauti vairāki tautas mākslas veidi, – tautas dziesmas, dejas un ukraiņu mūzikas instrumentu spēle ansambļa dalībnieku izpildījumā. Ukraiņu folklora, priekšnesumu augstā kvalitāte, dzirkstošais temperaments aizrauj visu vecumu publiku visā pasaulē.

Tautas deju ansamblis “Barvinok” dibināts 1984. gadā. Ansambļa dibinātājs un pastāvīgais vadītājs ir Ukrainas Tautas mākslinieks Petro Boiko. Lieliskas uzstāšanās prasmes, spilgts jauniešu talants, kultūras mantojuma apgūšana un daudzveidīgs tā pasniegšanas veids ir faktori, kas nodrošina ansambļa panākumus. Kopš dibināšanas ansamblis “Barvinok” ir kļuvis par daudzu festivālu uzvarētāju un laureātu vairāk nekā 30 pasaules valstīs, kā arī savā dzimtenē – Ukrainā.

2022. gada vasarā tautas deju ansamblis “Barvinok” uzsāka koncertturneju Eiropas pilsētās, lai vāktu līdzekļus gan Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, gan cilvēkiem, kas cietuši Krievijas karadarbībā pret Ukrainu. Koncerti norisinājās vairāk nekā 10 pilsētās Polijā, Francijā un Vācijā. Rudenī, pateicībā par palīdzību Ukrainai šajā grūtajā laikā, kolektīvs ar Vinnicas pilsētas pašvaldības atbalstu ieplānojis koncertus Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Koncerts notiek Ukrainas pilsētas Vinnicas un Ventspils sadraudzības dienu (https://bit.ly/3FnqhUt) ietvaros ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības atbalstu.

Informāciju par tautas deju ansambli “Barvinok” varat apskatīt tālāk norādītajās saitēs: www.facebook.com/natbarvinok; http://www.youtube.com/natbarvinok

Koncerts “Ieklausies Dvēseļu putenī”

Lāčplēša dienā, 11. novembrī plkst. 19.00 teātra namā “Jūras vārti” izskanēs koncerts “Ieklausies dvēseļu putenī” jauktā kora “Ventspils”, Ventspils Kamerorķestra un instrumentālās grupas izpildījumā. Diriģents Aigars Meri. Koncertā piedalīsies solisti: Annija Putniņa, Toms Kalderauskis, Edvards Grieze, Kate Kokamegi, Vaida Vovere, Eduards Rediko, Patriks Tabaks, Uga Gundars.

Pēc kinofilmas “Dvēseļu putenis” pirmizrādes koncerta radošā grupa vērsās pie filmas veidotājiem ar lūgumu ļaut izveidot vokāli instrumentālu instrumentāciju “dzīvam atskaņojumam” Reiņa Sējāna apdarēm, jo oriģināli tās radītas, izmantojot elektroniskās mūzikas neierobežotās iespējas. Atļauja tika saņemta un Andris Sējāns izveidoja latviešu strēlnieku dziesmu svītu bigbendam, stīgu orķestrim, korim un solistiem.

Svīta izskanēs desmit daļās:

• Rītprūsija
• Izlūki
• Čiekurkalna gaiļi dzied
• Klusa, klusa latvju sēta
• Pulcējieties, latvju dēli!
• Div’ dūjiņas gaisā skrēja
• Ak, Latvija!
• Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros
• Nāc uz Nāves salu
• Uz priekšu, latvieši!

Strādājot pie filmas “Dvēseļu putenis”, tās veidotāji veica apjomīgu izpēti par Pirmo pasaules karu, kas apliecināja, ka strēlnieku dziesmas bija nozīmīga tā laika sastāvdaļa. Tās ne tikai ataino latviešu puišu kara gaitas, bet tām piemīt ļoti liels spēks celt karavīru un visas tautas nacionālo pašapziņu. Sadarbojoties filmas režisoram Dzintaram Dreibergam, Mārim Mihelsonam un Reinim Sējānam, tika radītas jaunas muzikālās apdares desmit latviešu strēlnieku dziesmām.

Koncertu “Ieklausies dvēseļu putenī” organizē SIA “Kurzemes filharmonija”. Pasākums notiek ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības atbalstu.

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Sievietes daļas”

Režisore – Ināra Slucka
Scenogrāfe – Marija Ulmane
Kostīmu māksliniece – Kristīne Abika
Komponists – Edgars Mākens
Tulkotāja – Ingmāra Balode
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš
Producents – Rihards Gāle

Lomās: Laura Siliņa, Jānis Āmanis, Esmeralda Ermale, Sanita Paula, Gundars Grasbergs, Ieva Aniņa, Jana Ļisova, Dace Zālīte-Zilberte vai Madara Norbūte

Sievietes “daļas” citu nozīmju starpā ir arī viņas sociālās lomas – šai izrādē sieviete ir mīļākā, sieva, meita, māsa, māte, māsīca, svaine, vecmāte, labākais draugs un arī konkurente. Visas šīs lomas tiek izspēlētas pie ģimenes pusdienu galda, kur atklājas ne tikai ģimenes problēmas, bet arī aktuālas lietas sabiedrībā, kas nodarbina cilvēkus ikdienas dzīvē. Lugai ir negaidīts ievads, un galvenās varones pārdzīvotais – dzemdībās zaudētais bērniņš – kļūst par impulsu tam, lai tuvinieki beidzot sāktu runāt par būtisko.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Jaunā Rīgas teātra izrāde “Desmit iemeslu apciemot Kauci”

Dramaturģe – Justīne Kļava
Režisors – Gatis Šmits
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Keita
Komponists – Jēkabs Nīmanis
Gaismu mākslinieks – Lauris Johansons

Lomās: Baiba Broka, Jānis Grūtups, Andris Keišs, Elita Kļaviņa, Gerds Lapoška, Marta Lovisa, Matīss Ozols, Dāvids Pētersons, Lolita Stūrmane, Sabīne Tīkmane.

Aktīva atpūta upītē un nomierinoša ekskursija mežā. Elpu aizraujošs muzeja apmeklējums un nebijusi pieredze Bebru sētā. Mūsdienīga autobusu pietura, labākās asinsdesas, spoku stāsti un nakšņošana vācu barona apartamentos. Šis un vēl daudz kas cits jūs gaida brīvdienu galamērķī – Kauce. Ja vien mācēsiet sevi pasargāt no purva izgarojumiem, kas noved cilvēkus ārprātā un izceļ gaismā vistumšākos noslēpumus.
Gotiskā komēdija vēsta par jaunu tūrisma reportieri, kurš dodas izpētes braucienā, bet negaidītu pavērsienu rezultātā kļūst par dalībnieku cīņā starp Dievu un nelabo.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Muzikāla izrāde visai ģimenei “Grinča Ziemassvētki”

Šā gada decembrī bērnus visā Latvijā priecēs krāšņa, muzikāla svētku pasaka visai ģimenei – «Grinča Ziemassvētki».

Šī būs visiem zināmā pasaka par nejauko Grinču, kurš ienīda Ziemassvētkus tikai tāpēc, ka bērnībā pret viņu bija izturējušies slikti. Taču Ziemassvētki ir brīnumu laiks, un ar mazās meitenītes Sindijas palīdzību Grinčs atgūst ticību labajam, cilvēkiem un arī Ziemassvētkiem.

«Grinčs nav ļauns; par tādu viņu padarīja sabiedrība, un viņš tam noticēja. Patiesībā Grinčs ir tāda pati cilvēcīga būtne, kas alkst pēc draudzības, un svētki ir īstākais laiks, kad to saņemt,» saka Grinča lomas atveidotājs – šarmantais aktieris Māris Bezmers. «Izrāde ir par to, ka labais vienmēr uzvarēs un ņems pārsvaru, vajag tikai tam ticēt. Šobrīd pasaulē arī ir daudz negāciju un drūmu domu, bet, ja mēs paši sevī atradīsim to gaišo pusi, kam ticēt un palīdzēsim cits citam gan fiziski, gan morāli, gan emocionāli, mēs varam mainīt gan savu vidi, gan arī kopējo pasauli. Šī ir jautra pasaka visai ģimenei, kas pēc tam vēl ilgi atstāj pozitīvas emocijas.»

Savukārt izrādes režisors Imants Strads piebilst: «Labākā dāvana Ziemassvētkos ir bērnu kopīgie smiekli ar vecākiem, tāpēc radīsim svētku noskaņu visi kopā muzikālajā izrādē ģimenei «Grinča Ziemassvētki»!»

Šī būs sirsnīga un muzikāla pasaka divās daļās, kurā netrūks jautrības un piedzīvojumu. Izrādes režisors – Imants Strads, galvenajā lomā – Māris Bezmers. Lomās: aktieri no Latvijas teātriem.

Video ieskats izrādē

Organizators: SIA “Art Management Group”

Ulda Marhileviča un Ditas Lūriņas Ziemassvētku koncerts

“Vēl mirkli padomā par mani…”

Sagaidot dzejnieces Broņislavas Martuževas simtgadi, piedzīvojot un sajūtot, manuprāt, skaistāko gada brīdī- Ziemassvētku gaidīšanas laiku, pašus svētkus un ļoti maģisko un brīnumu pilno mirkli, kad viens gads nomaina gadu, ļausim dzestruma skarto gaisu ievibrēt Broņislavas vārdiem, dzejai, dienasgrāmatas ierakstiem,  sajūtām un vēstījumiem. Esmu ārkārtīgi laimīga, ka komponists Uldis Marhilevičs, ar kuru mūs vieno mana dzimtā “Vēju pilsēta” – Liepāja, izdzirdot Broņislavas vārdu, teju iesaucās, Jā!, tā ir Latgale, mana tēva dzimtas saknes. Savukārt, man pašai ir izkritusi tā lielā likteņa labvēlība, pazīt dzejnieci Broņislavu Martuževu personīgi, piedzīvot viņas personības un iekšējā spēka starojumu. Mana vīramāte Anna Egliena ir dzejnieces māju un literārā mantojuma sargātāja, kopēja un tālāk devēja. Dzejnieces mājās “Dārziņi”, Lubānā, Madonas novadā izveidota “Broņislavas Martuževas dzejas klēts”, starp citu, aizbrauciet, izmantojiet iespēju pietuvoties dzejniecei un paši sev, jo Dzejas klēts apcirkņi glabā ne tikai Martuževas, bet caur Martuževu – Latvijas – likteņa liecības 20. gadsimtā.

Kad man jādomā par Broņislavu, tad sajūtu, ka domāju par stipru cilvēku, kaut arī var teikt, ka pieminu cilvēku, kura it kā nebija, jo karš un padomju vara piespieda jauno meiteni slēpties pagrīdē – savās mājās zem grīdas dēļiem, tad izsūtījums, atgriežoties Latvijā, aizliegums publicēties, pirmās publikācijas zem sveša vārda… Un tomēr tik stipra un nesalauzta balss, tik drosmīgs un nepiekāpīgs gars, tik daudz mīlestības. Šķiet, tieši tā mums šobrīd šajā vētru un satricinājumu pilnajā pasaulē pietrūkst – viena droša un stipra, mīlestības pilna balss. Tādēļ gaidīsim gada skaistākos svētkus kopā ar dzejnieci B. Martuževu, sajutīsim, kā viņas dzeja atskan U. Marhileviča skaņās un melodijās, kā tā atbalsojas manā – aktrises Ditas Lūriņas balsī.
* * *
Vēl mirkli padomā par mani,
Pirms pulksteņi sit divpadsmit.
Sāk gaisus ietrīcināt zvani.
Šai mirklī padomā par mani.

Vijole: Dzintars Beitāns, basģitāra: Modris Laizāns, sitamie instrumenti: Ivars Kalniņš, Vokāls: Zane Biķe, ģitāra: Jānis Bērziņš, pie klavierēm Uldis Marhilevičs

Organizators: SIA “Art Management Group”

Kantrī un šlāgermūzikas svētki. Mārim Slokam 60

10. decembrī plkst. 18.00 grupa “Klaidonis” aicina uz kantrī un šlāgermūzikas svētkiem teātra namā “Jūras vārti”, lai nosvinētu sava solista Māra Slokas 60 gadu jubileju dzimtajā pusē. Koncertprogrammā skanēs grupas “Klaidoņa” labākās dziesmas: “Mazā dvēselīte”, “Zarus nelauz”, “Aizvijas ceļš”, u.c. Šajā koncertā viesosies arī Latvijā iemīļotā grupa “Dakota”.

Kantrī mūzikas grupa “Klaidonis” šī gada nogalē un nākošā gada sākumā solista Māra Slokas jubileju atzīmēs ar plašu koncerttūri, viesojoties dažādās Latvijas vietās –  Valmierā, Rēzeknē, Jelgavā, Bauskā, Rīgā u.c. Tomēr Ventspils puse Mārim ir īpaša, jo šī viņa dzimtā puse, kur aizritējusi arī mūziķa bērnība. Māris Sloka dzimis 1962.gada 28.novembrī. Māra vecāki nebija mūziķi, bet labi dziedātāji gan, un, uzsācis skolas gaitas, zēns 2.klasē sāka apgūt mežraga spēli Ventspils bērnu mūzikas skolā. Taču pēdējais autobuss uz Popi devās pirms stundas bija beigušās un izglītošanās mūzikas skolā gāja secen. Popes pamatskolai sekoja Mālpils Lauksaimniecības tehnikums un Lauksaimniecības akadēmijas Lauku celtnieku fakultāte. Tomēr mūzika vienmēr gāja roku rokā – jau Mālpilī mācoties, Māris Sloka privāti apguva dziedāšanu pie pedagoģes Maigas Grietēnas. Viņa ieteica jaunietim balss dotumus izkopt Tautas estrādes ansamblī “Sigulda”, kur tolaik dziedāja arī Nauris Puntulis. 1979.gadā Bauskas rajona Vecsaulē Māris dibināja savu pirmo grupu, ko nosauca par “Relako”.

Grupa “Klaidonis” veidojās, gatavojoties 1. Bauskas kantrīmūzikas festivālam 1999. gadā, un 2001. gadā tai tika dots nosaukums, kas likās muzikāls un grupas repertuāram atbilstošs. Iepriekš Māris Sloka divus albumus – “Sestdienas vakarā” un “Klaidonis” – izdevis ar nosaukumu “Dace un Māris”, dziedot gan tradicionālas, gan paša sacerētas dziesmas arī duetā ar toreizējo dzīvesbiedri Daci Sloku.

Grupa “Klaidonis” izdevusi vairākus albumus tādus kā “Gaidot mājās”(2004), “Tik ātri aizskrien laiks”(2005), “To jau nepateiks neviens”(2007), “Pārdomu laiks”(2009), “Pieskāriens”(2015),  “Ar smaidu saulrietā”(2016). Lielu daļu dziesmu radījis Māris Sloka, kurš ir arī grupas “Klaidonis” galvenais solists. Kompaktdisks “Ar smaidu saulrietā” 2017. gadā ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons”.

Kopā ar saviem mūziķiem Māris aktīvi muzicē dažādos pasākumos visā Latvijā, ik pa laikam brauc ciemos pie tautiešiem Lielbritānijā, Īrijā, uzstājas arī Lietuvā, ar labiem panākumiem piedalījies Latvijas TV “Šlāgeraptaujā” un “Amigo Dzintara dziesmu aptaujā”.

“Esmu lauku cilvēks, man patīk vienkārša melodija, vārdi – lauku mūzika, un tas pats kantrī,” saka populārais mūziķis.

Māra Slokas un «Klaidoņa» koncerttūres koncerti citās pilsētās:

2.decembrī plkst.19 Valmieras Kultūras centrā

3.decembrī plkst.18 Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē

9.decembrī plkst.19 Rojas Kultūras centrā

11.decembrī plkst.16 Jelgavas Kultūras namā

16.decembrī plkst.19 Smiltenes Kultūras centrā

17.decembrī plkst.18 Bauskas Kultūras centrā

Organizators: SIA “Art Management Group”

Valmieras drāmas teātra izrāde “Mēs, roks, sekss un PSRS”

Satīra par dzīvi komunismā 2 daļās

Režisors – Jānis Znotiņš
Dramaturģe – Ance Muižniece
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Pamela Butāne
Gaismu mākslinieks – Gatis Priednieks-Melnacis
Lomās: Kārlis Freimanis, Eduards Johansons, Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Klinta Reinholde, Sandis Runge

Šis ir stāsts par jauniem cilvēkiem, kuri 1985. gadā piedzīvoja leģendāro grupas “Pērkons” koncertu Ogres estrādē un tam sekojošo vilciena izdemolēšanu. Trīs draugi – septiņpadsmitgadīgie Andrejs, Vizma un Uģis – klausās mūziku, cenšas atrast savu vietu dzīvē, risina attiecības viens ar otru, ar savām ģimenēm un komunistisko režīmu. Viņu alkas pēc neatkarības no vecāku un iepriekšējo paaudžu uzskatiem un kontroles sakrīt ar lielajām, kolektīvajām, gaisā jūtamajām alkām pēc pārmaiņām un brīvības. Izrādē skanēs arī „Pērkona” mūzika, katrai dziesmai kļūstot par nozīmīgu daļu no stāsta.

Izrāde jauniešiem, kuri grib uzzināt, kā tas bija un tiem, kuri to piedzīvojuši paši.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra izrāde “Mamma”

Radošā komanda:

Režisore Ināra Slucka

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Marija Ulmane

Gaismu mākslinieks Maksims Ustimovs

Muzikālais noformējums Reinis Rabenau

Video projekcijas Oskars Spirkovičs

Izrādes vadītāja Kristiāna Drevinska

Izrādē piedalās: Jekaterina Frolova, Jevgeņijs Čerkess, Gaļina Rosijska, Svetlana Šiļajeva, Jana Ļisova, Serafima Rodina, Vadims Grosmans, Mersedes Margoit

Krievijas dramaturģes Asjas Vološinas luga ir stāsts par pieaugšanu un paaudžu pieņemšanu.

Oļas mammas jau sen vairs nav starp dzīvajiem, bet jau 23 gadus Oļa savā dzimšanas dienā saņem no viņas vēstules, līdz jāatver pēdējā no tām.

Izrāde iestudēta sadarbībā ar mūzikas un drāmas telpu “OratoriO” projekta “Meeting point. Tikšanās vieta. Место встречи” sadarbības ietvaros.

Atlaide 10% – Drauga kartes īpašniekiem, 3+ Ģimenes kartes īpašniekiem, pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti un viņu asistentiem.

Ieteicamais vecums: 18+

NB! Uz skatuves smēķē.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Mūzikls “Agrā rūsa”

Turpinot aizsākto muzikālo izrāžu ceļu, veiksmīgi iestudējot tādus publikas mīlētus darbus kā „Māsa Kerija” un „Kaupēn, mans mīļais”, Producentu grupa 7 skatītājus iepriecinās ar Jāņa Lūsēna un Pētera Brūvera mūziklu AGRĀ RŪSA.  Mūzikla pamatā ir Elīnas Zālītes romāns, kas stāsta par jaunas lauku meitenes dzīves līkločiem 30.gadu Latvijā, vēlmi dzīvot Rīgā skaisti un bezrūpīgi. Apklusinot ilgas pēc mājām un ilūziju sabrukuma sāpes, Elza soli pa solim ieiet modes vidē – postošajā kruzuļu un spīguļu pasaulē. Kārotā greznība drīz vien apnīk, tā rada nicinājumu pret naudu un arī pret tās īpašnieku, viņas vīru Ķikuli. Elza izšķiras uz noziegumu savas mīlestības un brīvības dēļ. Tomēr ziedošā mīlestība pārtop par atmiņu drumslām, jo šī paradīze ir iedomāta un izkropļota. Kļūda atkal sagriež likteni neparedzamā virpulī, bet sods dziedina jaunai dzīvei. Tikai jasmīni turpina ziedēt un smaržot, līdz neprātam apreibinot mīlestību alkstošos…

Atjaunotajam iestudējumam ir sapulcināta lieliska komanda. Galvenā – Elzas loma uzticēta dziedātājai Beātei Zviedrei, kuras daudzpusīgā vokālistes pieredze labi pazīstama gan mūziklu, gan džeza un  akadēmiskās mūzikas pasaulē. Fabrikanta Ķikuļa lomā redzēsim Dailes teātra aktieri Arti Robežnieku, viņa dēla, mākslinieka Italo lomā  – dziedātājs, grupas „Baritoni” dalībnieks Mārtiņš Strods, tiesnesis Straujups – Dailes teātra akieris Gints Andžāns, savukārt Modes nama īpašnieces Cimbares tēlā iejutīsies dziedātāja Alise Kante. Nozīmīgas lomas izrādē atveidos arī aktieris Agris Krapivņickis (Elzas skolas gadu mīlestība Jānis), Ieva Parša (Elzas māte), Annija Putniņa un Sarma Liede (Elzas draudzenes Austra un Zenta), Sniedze Kaņepe (Reņģu sieva), Edvards Grieze (Reinis), Emīls Gilučs (Frīdis), kā arī jaunas paaudzes talanti – Toms Kalderauskis, Austra Kozuliņa, Daniels Pelnēns, Zane Lazdiņa, Sanita Roze, Uga Gundars, Ralfs Puzāns.

Par izrādes muzikālo pusi rūpēsies orķestris komponista Jāņa Lūsēna vadībā – Jānis Lūsēns (taustiņi), Aivars Gudrais (ģitāra), Jānis Lūsēns jun. (basa ģitāra), Harijs Gūtmanis (sitaminstrumenti), Evija Mundeciema (flautas u.c. instrumenti).

Izrādes veidotāji: režisore Marija Bērziņa, scenogrāfs Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece Liene Rolšteina, horeogrāfe Inga Krasovska un vokālā pedagoģe Annija Putniņa.

Grupas “Otra Puse” 30 gadu jubilejas koncerts

Šogad grupa „Otra Puse” svin savu 30 gadu pastāvēšanas jubileju, atzīmējot to ar koncertiem visā Latvijā. Ventspilī grupa koncertēs 26. novembrī plkst. 19.00 teātra namā „Jūras vārti”.

Koncerta klausītāji dzirdēs visu laiku grupas „Otra Puse” labākās dziesmas, kas raksturo tās darbību trīsdesmit gadu garumā – „Vēstules”, „Ieskaties”, „Nakts vai rīts”, “Savādā”, „Pēc lietus”, u.c.

Grupas sastāvā spēlē Normunds Pauniņš (balss), Ivars Makstnieks (taustiņi), Jānis Čubars (ģitāra), Mārtiņš Burkevics (bass), Mārtiņš Linde (bungas).

Pasākuma īpašie viesi būs „Otra Puse” dibinātāji, grupas „Jumprava” mūziķi Aigars Grāvers un Aigars Krēsla, kā arī brīnišķīgās balss īpašniece, dziedātāja Antra Stafecka, ar kuru grupai šo gadu garumā ir tapušas tādas duetu dziesmas kā „Uzzīmē mani”, „Kopā”, „Es Tev”, Antras komponētā „Tavās rokās” un grupas „100.debija” senais hits „Man dimantu nav”.

Grupa dzimusi 1992. gada augustā, kad Aigars Grāvers un Aigars Krēsla uzaicināja divus jaunus mūziķus – tolaik grupā „Vaidava” spēlējošo Ivaru Makstnieku (sintezatori) un nevienam nezināmo dziedātāju Normundu Pauniņu, lai dibinātu jaunu projektu, kam vēlāk tiek dots nosaukums „Otra Puse”. Pirmā satikšanās notika ierakstu studijā „4-tā”, kur top pirmie grupas singli – „Pēc lietus” un „Balāde par 3 saucieniem”. Abi skaņdarbi ātri kļūst par radio hitiem, savukārt dziesma „Pēc lietus” iegūst otro vietu 1992. gada Mikrofona aptaujā. Tā paša gada rudenī grupa dodas savā pirmajā koncertūrē pa Latviju.

Pie grupas lielākajiem panākumiem noteikti jāatzīmē divas Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta mikrofons” par labāko popmūzikas albumu –„Nakts vai Rīts” (2009) un „Uzzīmē mani” (2013). Tāpat tautā plaši pazīstamā dziesma „Ave Pali”, kas iedziedāta duetā ar Aiju Andrejevu, izcīnīja 1. vietu 2011. gada „Muzikālā bankā”. Savukārt skaņdarbs „Es Tev” duetā ar Antru Stafecku 2016. gadā iekļuva Muzikālās bankas vērtīgāko dziesmu vidū.

Organizē Boom Media, SIA.

FUNNY BALLOONS SHOW. Muzikāla izrāde ar gaisa baloniem visai ģimenei

Organizators: SIA Teatron

Organizē izrāžu apvienība “Pannas Teātris” (Savstarpējo attiecību mācību centrs SAINS)