M. Bulgakova Mūsdienu teātra izrāde “Meistars un Margarita”

Režisors inscenētājs – Valērijs Beļakovičs

Lomās: Antons Naumovs (Meistars), Diāna Rozovļana (Margarita), Igors Haļizovs (Volands), Ivars Kalniņš (Poncijs Pilāts), un citi

Izrāde “Meistars un Margarita” veidota pēc tāda paša nosaukuma Mihaila Bulgakova romāna motīviem. Romāna sižetiskās līnijas meistarīgi tiek atklātas literārā darba mūsdienīgā interpretācijā. Izrādē skatītāji tiek ierauti notikumu virpulī un var izbaudīt plašu emociju gammu.

Izrādes darbība risinās divos dažādos laikmetos – Jēzus Kristus laika Jeruzālemē un 20.gs. 30-to gadu Maskavā. No vienas puses autora interpretācija par Kristus apcietināšanu, satikšanos ar Ponciju Pilātu un laiku līdz mesijas nāvei pie krusta, no otras – pasaules apceļošanas ietvaros sātans ar svītu ierodas Maskavā. Visus notikumus apvieno un caurvij Meistara un Margaritas mīlasstāsts.

Romāns “Meistars un Margarita” ir pazīstamākais Mihaila Bulgakova darbs un tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta romāniem pasaulē.

Rakstnieks tajā runā par mīlestību, filosofijas un ezotērikas jautājumiem, augstākajiem spēkiem, Dievu un Sātanu, ļauj piedzīvot mīlestību, draudzību un nodevību, laimes un patiesības meklējumus.

Mihails Bulgakovs (1891-1940) savu ievērojamāko darbu – romānu “Meistars un Margarita” rakstījis no 1929. gada līdz pat savas dzīves beigām. Padomju Savienībā tas pirmo reizi publicēts nepilnā versijā tikai 1967. gadā. Bez cenzūras – pirmais pilnais romāna variants, izdots 1973. gadā. Latviešu valodā romānu varēja lasīt no 1978. gada Ojāra Vācieša tulkojumā, vēlāk arī citos izdevumos. Pēc romāna motīviem radītas vairākas filmas un seriāli, iestudētas teātra izrādes daudzviet pasaulē.

Pasākumu organizē Art RitMi.

Dziesmu spēle “Šveiks – toreiz un tagad”

Režisors: Valdis Pavlovskis
Producents: Jānis Kļaviņš
Uzvedumā piedalās: Valters Krauze, Rihards Lepers, Mārtiņš Kanters, Inta Gudovska, Anita Levša, Olga Stupiņa un mūziķu grupa Mārča Auziņa vadībā, kā arī dejotāji – Beāte Svarinska un Kristaps Pelēkais.

Dziesmu spēlē “Šveiks – toreiz un tagad” izskanēs Ivara Vīgnera un Valta Pūces dziesmas ar Jāņa Petera un Pētera Brūvera dziesmu vārdiem. 

Pirms simt gadiem pasauli ieraudzījušais čehu autora radītais varonis Šveiks vēl joprojām saglabā apskaužamu popularitāti grāmatas lasītāju un teātra izrāžu apmeklētāju vidū un kalpo kā apliecinājums veselajam saprātam un viena cilvēka cīņai pret valsts līmenī paceltu stulbumu un birokrātiju. Krietnā kareivja Šveika ierašanās uz dažādu Latvijas teātru skatuvēm vienmēr bagātīgi papildināta ar dziesmām – ironiskām, priecīgām, skumjām, karavīru humora pilnām. Šveika dziesmas dzīvo vēl ilgi pēc tam, kad izrāde savas skatuves gaitas beigusi – “Mīļā, ķeizars mani karā sauc” vai “Ardievu, meitenes”, tāpat kā citas, sen dzīvo savu dzīvi un tiek dziedātas, dungotas un svilpotas pie pirmās vajadzības, neraugoties uz to radīšanas gadu.

Koncertuzvedums “Šveiks – toreiz un tagad” ar lieliskiem panākumiem pie skatītājiem devās šī gada rudenī un izrādes turpināsies arī nākošajā gadā, kad Šveiks apmeklēs skatītājus Ventspilī, Valmierā, Jelgavā, Ulbrokā, Rīgā, Aizkrauklē un citās Latvijas vietās.

Organizē Forte Production, SIA

Ilmāra Blumberga personālizstāde “Neredzamā nozīme”

Pirmo reizi kopš 2017. gada Ilmāra Blumberga (1945-2016) māksla atgriežas Ventspilī, – šoreiz teātra namā “Jūras Vārti”. Personālizstādē “Neredzamā nozīme”, kas tapusi, sadarbojoties nodibinājumam “Blumberga Fonds” ar teātra namu “Jūras Vārti”, apmeklētāju uzmanībai tiek piedāvāti dažādās tehnikās veidoti mākslas darbi, kas tapuši pēdējos mākslinieka darbības trīsdesmit gados.

Ekspozīcijā iekļauti darbi no mākslas cienītājiem pazīstamiem Ilmāra Blumberga cikliem, kā piemēram – “Venēcijas zīmējumi”, pēdējās mākslinieka radītās darbu sērijas “Beigas ir” un dažādi atsevišķi glezniecības lielformāta darbi, tādējādi piedāvājot retrospektīvu atskatu uz autora daiļradi kopš 1990. gada.

Izstādes vadmotīvs “Neredzamā nozīme” izvēlēts, pētot mākslinieka manuskriptus un pašrocīgos pārdomu pierakstus, kas veikti radošā procesa gaitā. Šo pierakstu izdarīšanas laiks ir nezināms.

Ilmārs Blumbergs 1972. gadā absolvējis Valsts Mākslas akadēmiju un līdz 1984. gadam strādājis Dailes teātrī Rīgā. Turpmākajā periodā strādājis individuāli, darbojoties tādās sfērās kā glezniecība, grafika, sietspiede, litogrāfija, instalācija, tēlniecība, dizains, scenogrāfija, kostīmi, fotogrāfija, grāmatu ilustrācijas, kino, kā arī performance un audioieraksti. No 1974. līdz 2013. gadam Ilmāram Blumbergam bijušas vairāk kā 25 personālizstādes 9 valstīs, saņemti vairāk kā 40 nozīmīgi apbalvojumi. Pēc mākslinieka nāves izstādes turpina organizēt “Blumberga Fonds”. Mākslinieks ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Jau 60 gadus, no 1962. gada, notiek regulāras nozīmīgas mākslinieka darbu izstādes Latvijā un visā pasaulē.

Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Ilmāra Blumberga personālizstāde “Neredzamā nozīme” teātra namā “Jūras Vārti” skatāma līdz nākošā gada 8. janvārim.

Koncerts “Sadraudzības tūre”

Pirmdien, 31. oktobrī plkst. 19.00 teātra namā “Jūras vārti” koncertā “Sadraudzības tūre” uzstāsies tautas deju ansamblis “Barvinok” no Vinnicas pilsētas bērnu un jauniešu mākslinieciskās un horeogrāfiskās izglītības centra “Barvinok” (Барвінок). Tā būs lieliska iespēja iepazīt šo dzīvespriecīgo, košo un tradīcijām bagāto tautas deju ansambli. Deju ansambļa “Barvinok” koncertprogrammā iekļauti vairāki tautas mākslas veidi, – tautas dziesmas, dejas un ukraiņu mūzikas instrumentu spēle ansambļa dalībnieku izpildījumā. Ukraiņu folklora, priekšnesumu augstā kvalitāte, dzirkstošais temperaments aizrauj visu vecumu publiku visā pasaulē.

Tautas deju ansamblis “Barvinok” dibināts 1984. gadā. Ansambļa dibinātājs un pastāvīgais vadītājs ir Ukrainas Tautas mākslinieks Petro Boiko. Lieliskas uzstāšanās prasmes, spilgts jauniešu talants, kultūras mantojuma apgūšana un daudzveidīgs tā pasniegšanas veids ir faktori, kas nodrošina ansambļa panākumus. Kopš dibināšanas ansamblis “Barvinok” ir kļuvis par daudzu festivālu uzvarētāju un laureātu vairāk nekā 30 pasaules valstīs, kā arī savā dzimtenē – Ukrainā.

2022. gada vasarā tautas deju ansamblis “Barvinok” uzsāka koncertturneju Eiropas pilsētās, lai vāktu līdzekļus gan Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, gan cilvēkiem, kas cietuši Krievijas karadarbībā pret Ukrainu. Koncerti norisinājās vairāk nekā 10 pilsētās Polijā, Francijā un Vācijā. Rudenī, pateicībā par palīdzību Ukrainai šajā grūtajā laikā, kolektīvs ar Vinnicas pilsētas pašvaldības atbalstu ieplānojis koncertus Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Koncerts notiek Ukrainas pilsētas Vinnicas un Ventspils sadraudzības dienu (https://bit.ly/3FnqhUt) ietvaros ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības atbalstu.

Informāciju par tautas deju ansambli “Barvinok” varat apskatīt tālāk norādītajās saitēs: www.facebook.com/natbarvinok; http://www.youtube.com/natbarvinok

Koncerts “Ieklausies Dvēseļu putenī”

Lāčplēša dienā, 11. novembrī plkst. 19.00 teātra namā “Jūras vārti” izskanēs koncerts “Ieklausies dvēseļu putenī” jauktā kora “Ventspils”, Ventspils Kamerorķestra un instrumentālās grupas izpildījumā. Diriģents Aigars Meri. Koncertā piedalīsies solisti: Annija Putniņa, Toms Kalderauskis, Edvards Grieze, Kate Kokamegi, Vaida Vovere, Eduards Rediko, Patriks Tabaks, Uga Gundars.

Pēc kinofilmas “Dvēseļu putenis” pirmizrādes koncerta radošā grupa vērsās pie filmas veidotājiem ar lūgumu ļaut izveidot vokāli instrumentālu instrumentāciju “dzīvam atskaņojumam” Reiņa Sējāna apdarēm, jo oriģināli tās radītas, izmantojot elektroniskās mūzikas neierobežotās iespējas. Atļauja tika saņemta un Andris Sējāns izveidoja latviešu strēlnieku dziesmu svītu bigbendam, stīgu orķestrim, korim un solistiem.

Svīta izskanēs desmit daļās:

• Rītprūsija
• Izlūki
• Čiekurkalna gaiļi dzied
• Klusa, klusa latvju sēta
• Pulcējieties, latvju dēli!
• Div’ dūjiņas gaisā skrēja
• Ak, Latvija!
• Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros
• Nāc uz Nāves salu
• Uz priekšu, latvieši!

Strādājot pie filmas “Dvēseļu putenis”, tās veidotāji veica apjomīgu izpēti par Pirmo pasaules karu, kas apliecināja, ka strēlnieku dziesmas bija nozīmīga tā laika sastāvdaļa. Tās ne tikai ataino latviešu puišu kara gaitas, bet tām piemīt ļoti liels spēks celt karavīru un visas tautas nacionālo pašapziņu. Sadarbojoties filmas režisoram Dzintaram Dreibergam, Mārim Mihelsonam un Reinim Sējānam, tika radītas jaunas muzikālās apdares desmit latviešu strēlnieku dziesmām.

Koncertu “Ieklausies dvēseļu putenī” organizē SIA “Kurzemes filharmonija”. Pasākums notiek ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības atbalstu.

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Sievietes daļas”

Režisore – Ināra Slucka
Scenogrāfe – Marija Ulmane
Kostīmu māksliniece – Kristīne Abika
Komponists – Edgars Mākens
Tulkotāja – Ingmāra Balode
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš
Producents – Rihards Gāle

Lomās: Laura Siliņa, Jānis Āmanis, Esmeralda Ermale, Sanita Paula, Gundars Grasbergs, Ieva Aniņa, Jana Ļisova, Dace Zālīte-Zilberte vai Madara Norbūte

Sievietes “daļas” citu nozīmju starpā ir arī viņas sociālās lomas – šai izrādē sieviete ir mīļākā, sieva, meita, māsa, māte, māsīca, svaine, vecmāte, labākais draugs un arī konkurente. Visas šīs lomas tiek izspēlētas pie ģimenes pusdienu galda, kur atklājas ne tikai ģimenes problēmas, bet arī aktuālas lietas sabiedrībā, kas nodarbina cilvēkus ikdienas dzīvē. Lugai ir negaidīts ievads, un galvenās varones pārdzīvotais – dzemdībās zaudētais bērniņš – kļūst par impulsu tam, lai tuvinieki beidzot sāktu runāt par būtisko.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Jaunā Rīgas teātra izrāde “Desmit iemeslu apciemot Kauci”

Dramaturģe – Justīne Kļava
Režisors – Gatis Šmits
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Keita
Komponists – Jēkabs Nīmanis
Gaismu mākslinieks – Lauris Johansons

Lomās: Baiba Broka, Jānis Grūtups, Andris Keišs, Elita Kļaviņa, Gerds Lapoška, Marta Lovisa, Matīss Ozols, Dāvids Pētersons, Lolita Stūrmane, Sabīne Tīkmane.

Aktīva atpūta upītē un nomierinoša ekskursija mežā. Elpu aizraujošs muzeja apmeklējums un nebijusi pieredze Bebru sētā. Mūsdienīga autobusu pietura, labākās asinsdesas, spoku stāsti un nakšņošana vācu barona apartamentos. Šis un vēl daudz kas cits jūs gaida brīvdienu galamērķī – Kauce. Ja vien mācēsiet sevi pasargāt no purva izgarojumiem, kas noved cilvēkus ārprātā un izceļ gaismā vistumšākos noslēpumus.
Gotiskā komēdija vēsta par jaunu tūrisma reportieri, kurš dodas izpētes braucienā, bet negaidītu pavērsienu rezultātā kļūst par dalībnieku cīņā starp Dievu un nelabo.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Muzikāla izrāde visai ģimenei “Grinča Ziemassvētki”

Šā gada decembrī bērnus visā Latvijā priecēs krāšņa, muzikāla svētku pasaka visai ģimenei – «Grinča Ziemassvētki».

Šī būs visiem zināmā pasaka par nejauko Grinču, kurš ienīda Ziemassvētkus tikai tāpēc, ka bērnībā pret viņu bija izturējušies slikti. Taču Ziemassvētki ir brīnumu laiks, un ar mazās meitenītes Sindijas palīdzību Grinčs atgūst ticību labajam, cilvēkiem un arī Ziemassvētkiem.

«Grinčs nav ļauns; par tādu viņu padarīja sabiedrība, un viņš tam noticēja. Patiesībā Grinčs ir tāda pati cilvēcīga būtne, kas alkst pēc draudzības, un svētki ir īstākais laiks, kad to saņemt,» saka Grinča lomas atveidotājs – šarmantais aktieris Māris Bezmers. «Izrāde ir par to, ka labais vienmēr uzvarēs un ņems pārsvaru, vajag tikai tam ticēt. Šobrīd pasaulē arī ir daudz negāciju un drūmu domu, bet, ja mēs paši sevī atradīsim to gaišo pusi, kam ticēt un palīdzēsim cits citam gan fiziski, gan morāli, gan emocionāli, mēs varam mainīt gan savu vidi, gan arī kopējo pasauli. Šī ir jautra pasaka visai ģimenei, kas pēc tam vēl ilgi atstāj pozitīvas emocijas.»

Savukārt izrādes režisors Imants Strads piebilst: «Labākā dāvana Ziemassvētkos ir bērnu kopīgie smiekli ar vecākiem, tāpēc radīsim svētku noskaņu visi kopā muzikālajā izrādē ģimenei «Grinča Ziemassvētki»!»

Šī būs sirsnīga un muzikāla pasaka divās daļās, kurā netrūks jautrības un piedzīvojumu. Izrādes režisors – Imants Strads, galvenajā lomā – Māris Bezmers. Lomās: aktieri no Latvijas teātriem.

Video ieskats izrādē

Organizators: SIA “Art Management Group”

Ulda Marhileviča un Ditas Lūriņas Ziemassvētku koncerts

“Vēl mirkli padomā par mani…”

Sagaidot dzejnieces Broņislavas Martuževas simtgadi, piedzīvojot un sajūtot, manuprāt, skaistāko gada brīdī- Ziemassvētku gaidīšanas laiku, pašus svētkus un ļoti maģisko un brīnumu pilno mirkli, kad viens gads nomaina gadu, ļausim dzestruma skarto gaisu ievibrēt Broņislavas vārdiem, dzejai, dienasgrāmatas ierakstiem,  sajūtām un vēstījumiem. Esmu ārkārtīgi laimīga, ka komponists Uldis Marhilevičs, ar kuru mūs vieno mana dzimtā “Vēju pilsēta” – Liepāja, izdzirdot Broņislavas vārdu, teju iesaucās, Jā!, tā ir Latgale, mana tēva dzimtas saknes. Savukārt, man pašai ir izkritusi tā lielā likteņa labvēlība, pazīt dzejnieci Broņislavu Martuževu personīgi, piedzīvot viņas personības un iekšējā spēka starojumu. Mana vīramāte Anna Egliena ir dzejnieces māju un literārā mantojuma sargātāja, kopēja un tālāk devēja. Dzejnieces mājās “Dārziņi”, Lubānā, Madonas novadā izveidota “Broņislavas Martuževas dzejas klēts”, starp citu, aizbrauciet, izmantojiet iespēju pietuvoties dzejniecei un paši sev, jo Dzejas klēts apcirkņi glabā ne tikai Martuževas, bet caur Martuževu – Latvijas – likteņa liecības 20. gadsimtā.

Kad man jādomā par Broņislavu, tad sajūtu, ka domāju par stipru cilvēku, kaut arī var teikt, ka pieminu cilvēku, kura it kā nebija, jo karš un padomju vara piespieda jauno meiteni slēpties pagrīdē – savās mājās zem grīdas dēļiem, tad izsūtījums, atgriežoties Latvijā, aizliegums publicēties, pirmās publikācijas zem sveša vārda… Un tomēr tik stipra un nesalauzta balss, tik drosmīgs un nepiekāpīgs gars, tik daudz mīlestības. Šķiet, tieši tā mums šobrīd šajā vētru un satricinājumu pilnajā pasaulē pietrūkst – viena droša un stipra, mīlestības pilna balss. Tādēļ gaidīsim gada skaistākos svētkus kopā ar dzejnieci B. Martuževu, sajutīsim, kā viņas dzeja atskan U. Marhileviča skaņās un melodijās, kā tā atbalsojas manā – aktrises Ditas Lūriņas balsī.
* * *
Vēl mirkli padomā par mani,
Pirms pulksteņi sit divpadsmit.
Sāk gaisus ietrīcināt zvani.
Šai mirklī padomā par mani.

Vijole: Dzintars Beitāns, basģitāra: Modris Laizāns, sitamie instrumenti: Ivars Kalniņš, Vokāls: Zane Biķe, ģitāra: Jānis Bērziņš, pie klavierēm Uldis Marhilevičs

Organizators: SIA “Art Management Group”

Kantrī un šlāgermūzikas svētki. Mārim Slokam 60

10. decembrī plkst. 18.00 grupa “Klaidonis” aicina uz kantrī un šlāgermūzikas svētkiem teātra namā “Jūras vārti”, lai nosvinētu sava solista Māra Slokas 60 gadu jubileju dzimtajā pusē. Koncertprogrammā skanēs grupas “Klaidoņa” labākās dziesmas: “Mazā dvēselīte”, “Zarus nelauz”, “Aizvijas ceļš”, u.c. Šajā koncertā viesosies arī Latvijā iemīļotā grupa “Dakota”.

Kantrī mūzikas grupa “Klaidonis” šī gada nogalē un nākošā gada sākumā solista Māra Slokas jubileju atzīmēs ar plašu koncerttūri, viesojoties dažādās Latvijas vietās –  Valmierā, Rēzeknē, Jelgavā, Bauskā, Rīgā u.c. Tomēr Ventspils puse Mārim ir īpaša, jo šī viņa dzimtā puse, kur aizritējusi arī mūziķa bērnība. Māris Sloka dzimis 1962.gada 28.novembrī. Māra vecāki nebija mūziķi, bet labi dziedātāji gan, un, uzsācis skolas gaitas, zēns 2.klasē sāka apgūt mežraga spēli Ventspils bērnu mūzikas skolā. Taču pēdējais autobuss uz Popi devās pirms stundas bija beigušās un izglītošanās mūzikas skolā gāja secen. Popes pamatskolai sekoja Mālpils Lauksaimniecības tehnikums un Lauksaimniecības akadēmijas Lauku celtnieku fakultāte. Tomēr mūzika vienmēr gāja roku rokā – jau Mālpilī mācoties, Māris Sloka privāti apguva dziedāšanu pie pedagoģes Maigas Grietēnas. Viņa ieteica jaunietim balss dotumus izkopt Tautas estrādes ansamblī “Sigulda”, kur tolaik dziedāja arī Nauris Puntulis. 1979.gadā Bauskas rajona Vecsaulē Māris dibināja savu pirmo grupu, ko nosauca par “Relako”.

Grupa “Klaidonis” veidojās, gatavojoties 1. Bauskas kantrīmūzikas festivālam 1999. gadā, un 2001. gadā tai tika dots nosaukums, kas likās muzikāls un grupas repertuāram atbilstošs. Iepriekš Māris Sloka divus albumus – “Sestdienas vakarā” un “Klaidonis” – izdevis ar nosaukumu “Dace un Māris”, dziedot gan tradicionālas, gan paša sacerētas dziesmas arī duetā ar toreizējo dzīvesbiedri Daci Sloku.

Grupa “Klaidonis” izdevusi vairākus albumus tādus kā “Gaidot mājās”(2004), “Tik ātri aizskrien laiks”(2005), “To jau nepateiks neviens”(2007), “Pārdomu laiks”(2009), “Pieskāriens”(2015),  “Ar smaidu saulrietā”(2016). Lielu daļu dziesmu radījis Māris Sloka, kurš ir arī grupas “Klaidonis” galvenais solists. Kompaktdisks “Ar smaidu saulrietā” 2017. gadā ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons”.

Kopā ar saviem mūziķiem Māris aktīvi muzicē dažādos pasākumos visā Latvijā, ik pa laikam brauc ciemos pie tautiešiem Lielbritānijā, Īrijā, uzstājas arī Lietuvā, ar labiem panākumiem piedalījies Latvijas TV “Šlāgeraptaujā” un “Amigo Dzintara dziesmu aptaujā”.

“Esmu lauku cilvēks, man patīk vienkārša melodija, vārdi – lauku mūzika, un tas pats kantrī,” saka populārais mūziķis.

Māra Slokas un «Klaidoņa» koncerttūres koncerti citās pilsētās:

2.decembrī plkst.19 Valmieras Kultūras centrā

3.decembrī plkst.18 Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē

9.decembrī plkst.19 Rojas Kultūras centrā

11.decembrī plkst.16 Jelgavas Kultūras namā

16.decembrī plkst.19 Smiltenes Kultūras centrā

17.decembrī plkst.18 Bauskas Kultūras centrā

Organizators: SIA “Art Management Group”

Valmieras drāmas teātra izrāde “Mēs, roks, sekss un PSRS”

Satīra par dzīvi komunismā 2 daļās

Režisors – Jānis Znotiņš
Dramaturģe – Ance Muižniece
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Pamela Butāne
Gaismu mākslinieks – Gatis Priednieks-Melnacis
Lomās: Kārlis Freimanis, Eduards Johansons, Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Klinta Reinholde, Sandis Runge

Šis ir stāsts par jauniem cilvēkiem, kuri 1985. gadā piedzīvoja leģendāro grupas “Pērkons” koncertu Ogres estrādē un tam sekojošo vilciena izdemolēšanu. Trīs draugi – septiņpadsmitgadīgie Andrejs, Vizma un Uģis – klausās mūziku, cenšas atrast savu vietu dzīvē, risina attiecības viens ar otru, ar savām ģimenēm un komunistisko režīmu. Viņu alkas pēc neatkarības no vecāku un iepriekšējo paaudžu uzskatiem un kontroles sakrīt ar lielajām, kolektīvajām, gaisā jūtamajām alkām pēc pārmaiņām un brīvības. Izrādē skanēs arī „Pērkona” mūzika, katrai dziesmai kļūstot par nozīmīgu daļu no stāsta.

Izrāde jauniešiem, kuri grib uzzināt, kā tas bija un tiem, kuri to piedzīvojuši paši.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra izrāde “Mamma”

Radošā komanda:

Režisore Ināra Slucka

Scenogrāfe un kostīmu māksliniece Marija Ulmane

Gaismu mākslinieks Maksims Ustimovs

Muzikālais noformējums Reinis Rabenau

Video projekcijas Oskars Spirkovičs

Izrādes vadītāja Kristiāna Drevinska

Izrādē piedalās: Jekaterina Frolova, Jevgeņijs Čerkess, Gaļina Rosijska, Svetlana Šiļajeva, Jana Ļisova, Serafima Rodina, Vadims Grosmans, Mersedes Margoit

Krievijas dramaturģes Asjas Vološinas luga ir stāsts par pieaugšanu un paaudžu pieņemšanu.

Oļas mammas jau sen vairs nav starp dzīvajiem, bet jau 23 gadus Oļa savā dzimšanas dienā saņem no viņas vēstules, līdz jāatver pēdējā no tām.

Izrāde iestudēta sadarbībā ar mūzikas un drāmas telpu “OratoriO” projekta “Meeting point. Tikšanās vieta. Место встречи” sadarbības ietvaros.

Atlaide 10% – Drauga kartes īpašniekiem, 3+ Ģimenes kartes īpašniekiem, pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti un viņu asistentiem.

Ieteicamais vecums: 18+

NB! Uz skatuves smēķē.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Mūzikls “Agrā rūsa”

Turpinot aizsākto muzikālo izrāžu ceļu, veiksmīgi iestudējot tādus publikas mīlētus darbus kā „Māsa Kerija” un „Kaupēn, mans mīļais”, Producentu grupa 7 skatītājus iepriecinās ar Jāņa Lūsēna un Pētera Brūvera mūziklu AGRĀ RŪSA.  Mūzikla pamatā ir Elīnas Zālītes romāns, kas stāsta par jaunas lauku meitenes dzīves līkločiem 30.gadu Latvijā, vēlmi dzīvot Rīgā skaisti un bezrūpīgi. Apklusinot ilgas pēc mājām un ilūziju sabrukuma sāpes, Elza soli pa solim ieiet modes vidē – postošajā kruzuļu un spīguļu pasaulē. Kārotā greznība drīz vien apnīk, tā rada nicinājumu pret naudu un arī pret tās īpašnieku, viņas vīru Ķikuli. Elza izšķiras uz noziegumu savas mīlestības un brīvības dēļ. Tomēr ziedošā mīlestība pārtop par atmiņu drumslām, jo šī paradīze ir iedomāta un izkropļota. Kļūda atkal sagriež likteni neparedzamā virpulī, bet sods dziedina jaunai dzīvei. Tikai jasmīni turpina ziedēt un smaržot, līdz neprātam apreibinot mīlestību alkstošos…

Atjaunotajam iestudējumam ir sapulcināta lieliska komanda. Galvenā – Elzas loma uzticēta dziedātājai Beātei Zviedrei, kuras daudzpusīgā vokālistes pieredze labi pazīstama gan mūziklu, gan džeza un  akadēmiskās mūzikas pasaulē. Fabrikanta Ķikuļa lomā redzēsim Dailes teātra aktieri Arti Robežnieku, viņa dēla, mākslinieka Italo lomā  – dziedātājs, grupas „Baritoni” dalībnieks Mārtiņš Strods, tiesnesis Straujups – Dailes teātra akieris Gints Andžāns, savukārt Modes nama īpašnieces Cimbares tēlā iejutīsies dziedātāja Alise Kante. Nozīmīgas lomas izrādē atveidos arī aktieris Agris Krapivņickis (Elzas skolas gadu mīlestība Jānis), Ieva Parša (Elzas māte), Annija Putniņa un Sarma Liede (Elzas draudzenes Austra un Zenta), Sniedze Kaņepe (Reņģu sieva), Edvards Grieze (Reinis), Emīls Gilučs (Frīdis), kā arī jaunas paaudzes talanti – Toms Kalderauskis, Austra Kozuliņa, Daniels Pelnēns, Zane Lazdiņa, Sanita Roze, Uga Gundars, Ralfs Puzāns.

Par izrādes muzikālo pusi rūpēsies orķestris komponista Jāņa Lūsēna vadībā – Jānis Lūsēns (taustiņi), Aivars Gudrais (ģitāra), Jānis Lūsēns jun. (basa ģitāra), Harijs Gūtmanis (sitaminstrumenti), Evija Mundeciema (flautas u.c. instrumenti).

Izrādes veidotāji: režisore Marija Bērziņa, scenogrāfs Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece Liene Rolšteina, horeogrāfe Inga Krasovska un vokālā pedagoģe Annija Putniņa.

Grupas “Otra Puse” 30 gadu jubilejas koncerts

Šogad grupa „Otra Puse” svin savu 30 gadu pastāvēšanas jubileju, atzīmējot to ar koncertiem visā Latvijā. Ventspilī grupa koncertēs 26. novembrī plkst. 19.00 teātra namā „Jūras vārti”.

Koncerta klausītāji dzirdēs visu laiku grupas „Otra Puse” labākās dziesmas, kas raksturo tās darbību trīsdesmit gadu garumā – „Vēstules”, „Ieskaties”, „Nakts vai rīts”, “Savādā”, „Pēc lietus”, u.c.

Grupas sastāvā spēlē Normunds Pauniņš (balss), Ivars Makstnieks (taustiņi), Jānis Čubars (ģitāra), Mārtiņš Burkevics (bass), Mārtiņš Linde (bungas).

Pasākuma īpašie viesi būs „Otra Puse” dibinātāji, grupas „Jumprava” mūziķi Aigars Grāvers un Aigars Krēsla, kā arī brīnišķīgās balss īpašniece, dziedātāja Antra Stafecka, ar kuru grupai šo gadu garumā ir tapušas tādas duetu dziesmas kā „Uzzīmē mani”, „Kopā”, „Es Tev”, Antras komponētā „Tavās rokās” un grupas „100.debija” senais hits „Man dimantu nav”.

Grupa dzimusi 1992. gada augustā, kad Aigars Grāvers un Aigars Krēsla uzaicināja divus jaunus mūziķus – tolaik grupā „Vaidava” spēlējošo Ivaru Makstnieku (sintezatori) un nevienam nezināmo dziedātāju Normundu Pauniņu, lai dibinātu jaunu projektu, kam vēlāk tiek dots nosaukums „Otra Puse”. Pirmā satikšanās notika ierakstu studijā „4-tā”, kur top pirmie grupas singli – „Pēc lietus” un „Balāde par 3 saucieniem”. Abi skaņdarbi ātri kļūst par radio hitiem, savukārt dziesma „Pēc lietus” iegūst otro vietu 1992. gada Mikrofona aptaujā. Tā paša gada rudenī grupa dodas savā pirmajā koncertūrē pa Latviju.

Pie grupas lielākajiem panākumiem noteikti jāatzīmē divas Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta mikrofons” par labāko popmūzikas albumu –„Nakts vai Rīts” (2009) un „Uzzīmē mani” (2013). Tāpat tautā plaši pazīstamā dziesma „Ave Pali”, kas iedziedāta duetā ar Aiju Andrejevu, izcīnīja 1. vietu 2011. gada „Muzikālā bankā”. Savukārt skaņdarbs „Es Tev” duetā ar Antru Stafecku 2016. gadā iekļuva Muzikālās bankas vērtīgāko dziesmu vidū.

Organizē Boom Media, SIA.

FUNNY BALLOONS SHOW. Muzikāla izrāde ar gaisa baloniem visai ģimenei

Organizators: SIA Teatron

Organizē izrāžu apvienība “Pannas Teātris” (Savstarpējo attiecību mācību centrs SAINS)

Festivāla “Ventspils Groove” noslēguma koncerts

20. augustā, plkst. 19.00 Ventspils teātra nama “Jūras vārti” lielajā zālē notiks latviešu džeza saksofonista un komponista Toma Rudzinska bigbenda mūzikas koncerts. Koncerta otrajā daļā uzstāsies itāļu hammond ērģelnieks Leonardo Korradi.

Koncertā pirmo reizi Latvijā skanēs Rudzinska bigbenda mūzika no jaunā albuma “Space Big Band” un tiks pirmatskaņoti divi jaundarbi – kompozīcija “Sonic Drive” Japāņu bigendam Brilliant Corners, un īpaši Ventspils bigbendam rakstītais, fjūžen mūzikas iedvesmotais skaņdarbs “Upper”.

“Ventspils bigbends Renāra Lāča vadībā ir paveicis lielisku darbu, sagatavojot šo koncertprogrammu. Sastāvs skan izcili, jaunie mūziķi ir uzdevumu augstumos, ar īpašu nepacietību gaidu bigbendam rakstītā jaundarba atskaņošanu, kur īpaša vieta atvēlēta sintezatoriem un taustiņinstrumentiem, kurus Ventspils bigbendā meistarīgi pārvalda Ritvars Garoza. Šis noteikti ir mans šīs vasaras gaidītākais koncerts!” par gaidāmo notikumu saka Rudzinskis.

Saksofonista, producenta un mūzikas pasniedzēja Renāra Lāča vadībā Ventspils bigbends darbojas kopš 2010. gada. Koncertsastāvu veido Mūzikas vidusskolas audzēkņi un pasniedzēji. Pēdējo gadu laikā Ventspils bigbends muzicējis kopā ar daudziem populāriem Latvijas māksliniekiem – Maestro Raimondu Paulu, komponistu Zigmaru Liepiņu, mūziķiem Intaru Busuli, Daumantu Kalniņu, Jāni Stībeli un citiem. Tāpat bigbendam bijusi iespēja uzstāties kopā ar pasaulē atzītiem ārvalstu māksliniekiem – trompetistu Gerhardu Ornigu un džeza izpildītāju Danielu Čačiju no Austrijas, zviedru mūziķi, “Grammy” balvas laureātu Magnusu Lindgrenu, igauņu vokālisti Sofiju Rubinu-Hanteri un daudziem citiem. Jau vairāk nekā 15 gadus Ventspils bigbends ir rezidējošais sastāvs mūsdienu ritma mūzikas festivālā “Ventspils Groove”.

Koncerta otrā daļā klausītājus priecēs itāļu hammond ērģeļu virtuozs Leonardo Corradi. Mūziķis izdevis albumu ar leģendāro ģitāristu Pīteru Bernstainu, koncertējot apceļojis pasauli un dalījis skatuvi ar džeza mūzikas grandiem Antonio Sančezu, Deivu Lībmenu, Pī Vī Elisu un citiem. JAZZIT žurnāla aptaujā izvēlēts par labāko hammond spēlētāju un Itālijas džeza uzlecošo zvaigzni.

Koncerts notiek sadarbībā ar mūsdienu ritma mūzikas festivālu “Ventspils Groove 2022”, Valsts kultūrkapitāla fonda, Latvijas valsts mežu, Kurzemes plānošanas reģiona un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes atbalstu.

Sarmītes Caunes personālizstāde “Krasta līnija”

Sarmītes Caunes izstāde “Krasta līnija” veidota kā divdaļīgs stāsts, kur viena tā daļa vēsta par neseniem iespaidiem un pārdzīvojumiem, kas atvesti no plenēra Venēcijā, otra – par nemitīgi mainīgo jūras krasta līniju, kas savukārt ik rītu vērota tepat.

Māksliniece sevi dēvē par noskaņu tvērēju. Un tas nav pārspīlēti. Iedvesmu gleznām Sarmīte smēlusies ikrīta pastaigās gar nemitīgi mainīgo jūras krastu. Tieši tad sakrātas sajūtas, noskaņas un iespaidi jauniem darbiem un radusies doma par krasta līniju kā izstādes nosaukumu. Vilinošs un interesants māksliniecei šķiet krasta plašums, kas ne tikai kaut kur ved, bet arī rosina domas par otru krastu tur, tālumā. It kā viens un tas pats skats, un tomēr tik dažāds: te ziemā vai agrā vasaras rītā, te ostas vai jūras motīvi. Smalkajā un niansētajā akrila gleznojumā dažviet spoži iemirdzas rudenīgas noskaņas, citviet baltie toņi viegli vizuļo sniegā vai miglā.

Šis iespaidu stāsts turpinās Venēcijas plenēra darbos, kuros jaušama tā pati krasta līnija, tomēr šoreiz pavisam citāda. Pilsētvide un tās ainavas ir Sarmītes Caunes otra mīlestība. Arī šeit māksliniece jūsmo par agriem rītiem, siltiem dienvidu vakariem, par sajūtām, kas tveramas, tikai strādājot brīvā dabā jeb plenērā. Līdzās gleznām skatāmas arī nelielas skices – ar krāsainajiem zīmuļiem un tušas pildspalvu brīvi radīti zīmējumi.

Sarmītes Caunes personālizstāde teātra namā „Jūras vārti” apskatāma bez maksas.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

Sarmītes Caunes personālizstādes “Krasta līnija” atklāšana

Sestdien, 6. augustā, plkst. 14.00 teātra nama “Jūras vārti” divās izstāžu telpās tiks atklāta Sarmītes Caunes personālizstāde “Krasta līnija”, kas skatītājiem būs apskatāma līdz 11. septembrim.

Sarmītes Caunes izstāde “Krasta līnija” veidota kā divdaļīgs stāsts, kur viena tā daļa vēsta par neseniem iespaidiem un pārdzīvojumiem, kas atvesti no plenēra Venēcijā, otra – par nemitīgi mainīgo jūras krasta līniju, kas savukārt ik rītu vērota tepat.

Māksliniece sevi dēvē par noskaņu tvērēju. Un tas nav pārspīlēti. Iedvesmu gleznām Sarmīte smēlusies ikrīta pastaigās gar nemitīgi mainīgo jūras krastu. Tieši tad sakrātas sajūtas, noskaņas un iespaidi jauniem darbiem un radusies doma par krasta līniju kā izstādes nosaukumu. Vilinošs un interesants māksliniecei šķiet krasta plašums, kas ne tikai kaut kur ved, bet arī rosina domas par otru krastu tur, tālumā. It kā viens un tas pats skats, un tomēr tik dažāds: te ziemā vai agrā vasaras rītā, te ostas vai jūras motīvi. Smalkajā un niansētajā akrila gleznojumā dažviet spoži iemirdzas rudenīgas noskaņas, citviet baltie toņi viegli vizuļo sniegā vai miglā.

Šis iespaidu stāsts turpinās Venēcijas plenēra darbos, kuros jaušama tā pati krasta līnija, tomēr šoreiz pavisam citāda. Pilsētvide un tās ainavas ir Sarmītes Caunes otra mīlestība. Arī šeit māksliniece jūsmo par agriem rītiem, siltiem dienvidu vakariem, par sajūtām, kas tveramas, tikai strādājot brīvā dabā jeb plenērā. Līdzās gleznām skatāmas arī nelielas skices – ar krāsainajiem zīmuļiem un tušas pildspalvu brīvi radīti zīmējumi.

Sarmītes Caunes personālizstāde teātra namā „Jūras vārti” apskatāma bez maksas.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

“Atmosfēriskais mežs”
Jauno mediju kultūras centra RIXC mākslas projekts

“Atmosfēriskais mežs” vizualizē komplicētās attiecības starp mežu, klimata pārmaiņām un atmosfēru. Darbs balstīts mākslinieciskā pētījumā, kas trīs gadus norisinājās Finvaldes mežos Šveicē – senos Alpu skujkoku mežos, kas cieš no sausuma.
Koki izdala lielu daudzumu gaistošo organisko savienojumu, ko mēs uztveram kā meža smaržu. Zinātnieki jau ilgi ir zinājuši par saistību starp smaržojošo mežu un globālo sasilšanu. Kamēr daži uzskata, ka stiprā priežu meža smarža norāda uz to, ka klimata pārmaiņas varētu tikt ierobežotas, citi domā – gaistošās emisijas varētu pasliktināt globālo sasilšanu.
“Atmosfēriskais mežs” atklāj saistības, vizualizējot datus, kas ilustrē gaistošās emisijas un sveķu spiedienu priedēs vienas augšanas sezonas laikā. Skatītājs var pārvietoties starp kokiem, kas izplata gaistošās emisijas, vērot mežu no apakšas un izsekot ceļam cauri koka stumbram līdz koku galotnēm, vērojot savstarpejo mijiedarbību starp Zemes ekosistēmām un atmosfēru.

Rasa Šmite un Raitis Šmits (Latvija) ir starptautiski atzīti mākslinieki un kultūras novatori, kuria strādā ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām; mākslinieciskajā praksē Šmiti kopīgi veido mākslas darbus. Šmiti ir Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāji un ikgadējā RIXC Mākslas un zinātnes festivāla kuratori. Šmiti darbojas kā pētnieki un pasniedzēji Latvijā, Eiropā un ASV. Šmitu jaunākajos mākslas darbos tiek risinātas attiecības starp dabu un tehnoloģijām, cilvēkiem un augiem, piemēram, “Runā ar mani” un “Biotricity” darbu sērija, kas ir bijuši izstādīti Hek Bāzelē, Ars Electronica Lincā, Nacionālajā Zinātnes un tehnoloģiju muzejā Stokholmā, Vanbē Modernās un laikmetīgās mākslas muzejā Eindhovenā, ZKM Karlsrūē, MIT Teorētiskās fizikas centrā Bostonā, Venēcijas arhitektūras biennālē. 2017. gadā ieguva LR Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā un divas reizes nominēti Purvīša balvai – 2019. gadā par personālizstādi “Mikropasauļu svārstības” un 2020. gadā par mākslas darbu “Atmosfēriskais mežs” izstādē “Kritiskās zonas” Vācijā.

Lasīt vairāk šeit

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

“Atmosfēriskais mežs”
Jauno mediju kultūras centra RIXC mākslas projekts

“Atmosfēriskais mežs” vizualizē komplicētās attiecības starp mežu, klimata pārmaiņām un atmosfēru. Darbs balstīts mākslinieciskā pētījumā, kas trīs gadus norisinājās Finvaldes mežos Šveicē – senos Alpu skujkoku mežos, kas cieš no sausuma.
Koki izdala lielu daudzumu gaistošo organisko savienojumu, ko mēs uztveram kā meža smaržu. Zinātnieki jau ilgi ir zinājuši par saistību starp smaržojošo mežu un globālo sasilšanu. Kamēr daži uzskata, ka stiprā priežu meža smarža norāda uz to, ka klimata pārmaiņas varētu tikt ierobežotas, citi domā – gaistošās emisijas varētu pasliktināt globālo sasilšanu.
“Atmosfēriskais mežs” atklāj saistības, vizualizējot datus, kas ilustrē gaistošās emisijas un sveķu spiedienu priedēs vienas augšanas sezonas laikā. Skatītājs var pārvietoties starp kokiem, kas izplata gaistošās emisijas, vērot mežu no apakšas un izsekot ceļam cauri koka stumbram līdz koku galotnēm, vērojot savstarpejo mijiedarbību starp Zemes ekosistēmām un atmosfēru.

Rasa Šmite un Raitis Šmits (Latvija) ir starptautiski atzīti mākslinieki un kultūras novatori, kuria strādā ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām; mākslinieciskajā praksē Šmiti kopīgi veido mākslas darbus. Šmiti ir Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāji un ikgadējā RIXC Mākslas un zinātnes festivāla kuratori. Šmiti darbojas kā pētnieki un pasniedzēji Latvijā, Eiropā un ASV. Šmitu jaunākajos mākslas darbos tiek risinātas attiecības starp dabu un tehnoloģijām, cilvēkiem un augiem, piemēram, “Runā ar mani” un “Biotricity” darbu sērija, kas ir bijuši izstādīti Hek Bāzelē, Ars Electronica Lincā, Nacionālajā Zinātnes un tehnoloģiju muzejā Stokholmā, Vanbē Modernās un laikmetīgās mākslas muzejā Eindhovenā, ZKM Karlsrūē, MIT Teorētiskās fizikas centrā Bostonā, Venēcijas arhitektūras biennālē. 2017. gadā ieguva LR Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā un divas reizes nominēti Purvīša balvai – 2019. gadā par personālizstādi “Mikropasauļu svārstības” un 2020. gadā par mākslas darbu “Atmosfēriskais mežs” izstādē “Kritiskās zonas” Vācijā.

Lasīt vairāk šeit

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

“Atmosfēriskais mežs”
Jauno mediju kultūras centra RIXC mākslas projekts

Ventspils pilsētas svētku laikā, no 5. līdz 7. augustam, ikvienam mākslas cienītājam, apmeklējot teātra namu “Jūras vārti”, būs iespēja paviesoties Rasas un Raita Šmitu radītajā  “Atmosfēriskajā mežā”

“Atmosfēriskais mežs” vizualizē komplicētās attiecības starp mežu, klimata pārmaiņām un atmosfēru. Darbs balstīts mākslinieciskā pētījumā, kas trīs gadus norisinājās Finvaldes mežos Šveicē – senos Alpu skujkoku mežos, kas cieš no sausuma. Koki izdala lielu daudzumu gaistošo organisko savienojumu, ko mēs uztveram kā meža smaržu. Zinātnieki jau ilgi ir zinājuši par saistību starp smaržojošo mežu un globālo sasilšanu. Kamēr daži uzskata, ka stiprā priežu meža smarža norāda uz to, ka klimata pārmaiņas varētu tikt ierobežotas, citi domā – gaistošās emisijas varētu pasliktināt globālo sasilšanu. “Atmosfēriskais mežs” atklāj saistības, vizualizējot datus, kas ilustrē gaistošās emisijas un sveķu spiedienu priedēs vienas augšanas sezonas laikā. Skatītājs var pārvietoties starp kokiem, kas izplata gaistošās emisijas, vērot mežu no apakšas un izsekot ceļam cauri koka stumbram līdz koku galotnēm, vērojot savstarpējo mijiedarbību starp Zemes ekosistēmām un atmosfēru.

Rasa Šmite un Raitis Šmits ir starptautiski atzīti mākslinieki un kultūras novatori, kuri strādā ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām, mākslinieciskajā praksē kopīgi veidojot mākslas darbus. Šmiti ir Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātāji un ikgadējā RIXC Mākslas un zinātnes festivāla kuratori. Darbojas kā pētnieki un pasniedzēji Latvijā, Eiropā un ASV. Šmitu jaunākajos mākslas darbos tiek risinātas attiecības starp dabu un tehnoloģijām, cilvēkiem un augiem, piemēram, “Runā ar mani” un “Biotricity” darbu sērija, kas ir bijusi izstādīta Elektroniskās mākslas centrā “HeK” Bāzelē, festivālā “Ars Electronica” Lincā, Nacionālajā Zinātnes un tehnoloģiju muzejā Stokholmā, Vanbē Modernās un laikmetīgās mākslas muzejā Eindhovenā, Venēcijas arhitektūras biennālē, kā arī daudzviet citur. 2017. gadā mākslinieki ieguvuši LR Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā un divas reizes nominēti Purvīša balvai – 2019. gadā par personālizstādi “Mikropasauļu svārstības” un 2020. gadā par mākslas darbu “Atmosfēriskais mežs” izstādē “Kritiskās zonas” Vācijā.

Lasīt vairāk šeit

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

Grupas “Astro’n’out” koncerts

Astro’n’out ir latviešu popgrupa, kas dibināta 2003. gadā Rīgā. Atpazīstamību tā ieguva ar dziesmu “Daļa Rīgas”. Astro’n’out ir radījuši daudzus radiohitus: “Gravitātei nē”, “Tici sev”, “Dejot trakāk”, “Multivitamīnu multipaka” un daudzus citus.

Grupā muzicē Māra Upmane-Holšteine (vokāls), Juris Kalnišs (ģitāra, elektronikas), Mārtiņš Elerts (ģitāra, elektronikas), Toms Poišs (bass), Mārtiņš Opmanis (bungas).

Astro’n’out ir tikuši nominēti Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai (vēlāk Zelta Mikrofons) par katru līdz šim izdoto albumu – kopā sešas reizes. Pēdējie trīs albumu tapuši ciešā sadarbībā ar producentu DJ Rudd. 2020. gadā grupas sestais studijas albums “Multivitamīnu multipaka” ieguva “Zelta Mikrofonu” par labāko 2019. gada Latvijas popmūzikas albumu. Savukārt kopā ar grupu “Sudden Lights” radītais skaņdarbs “Haosā” ieguvis gada radio hita apbalvojumu!

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Ievas Kampes-Krumholcas  personālizstāde “Personiska parādība”

No 6. jūlija līdz 3. augustam Ventspilī, teātra nama “Jūras vārti” mazajā izstāžu zālē aplūkojama Ievas Kampes-Krumholcas  personālizstāde “Personiska parādība”.

 Pēdējos piecus gadus mākslinieces daiļrades centrā ir “augu gleznas par cilvēkiem”. Ar nejaušu, bet ļoti trāpīgu augu kompozīciju Ieva Kampe-Krumholca simboliski un līdzībās stāsta par pārdzīvojumiem, kas skar viņu pašu, tuviniekus un sabiedrību kopumā. Mākslinieci absolūti neinteresē cilvēks – precīzs tā portretējums, bet gan netiešs tā atspoguļojums caur dabu. Visa Ievas uzmanība vērsta uz cilvēka mūža raksturojošo parādību [izpausmju] ieraudzīšana dabā – kokos, lapās, gaismēnās, noskaņās, lai novērotais vēlāk kā simboliski pastāstiņi tiktu nofiksēti gleznās. Māksliniece savas gleznas dēvē par personiskajām asociāciju kārtīm, kurās caur līdzībām stāsta par savu ikdienu, sajūtām un notikumiem.

Ievas gleznojums ir smalks un niansēts. Tas, uz pašas gruntētajiem audekliem, te viegli savijas smalkās līnijās, te pārtop zemes, dažādu zaļo un pelēcīgo nokrāsu laukumos – dārza un dabas nostūru ainavās. Caur augiem un koku  lapotnēm spraucas gaisma, kas ir ļoti būtiska katras gleznas sastāvdaļa.

Māksliniece Ieva Kampe-Krumholca dzimusi 1992. gadā. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu stājglezniecības restaurācijā, maģistru  –  glezniecību. Piedalījusies izstādēs Latvijā un citviet Eiropā, sarīkojusi vairākas personālizstādes, kā pēdējā no tām “Mēs nākam no viena koka” Valmieras muzejā 2020. gadā. Šobrīd dzīvo un glezno Kocēnos.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

Latvijas Leļļu teātra izrāde “Arturs un apaļā galda bruņinieki”

Režisors: Edgars Niklasons
Dramaturģe: Sandija Santa
Scenogrāfe, leļļu māksliniece: Evita Bēta
Kostīmu mākslinieks: Edgars NiklasonsMūzikas autori: Mārtiņš Miļevskis, Kaspars Bārbals
Horeogrāfe: Alise Putniņa
Gaismu mākslinieks: Uldis Andersons

Lomās: Artūrs Putniņš, Dace Vītola, Lienīte Osipova, Elīna Bojarkina, Anrijs Sirmais, Matīss Millers, Rihards Zelezņevs

“GIDA BALSS. Kā vēsta nostāsti, senatnē dzīvojuši daudzi jo daudzi karaļi, tomēr tikai daži no tiem spējuši iemantot tādu slavu kā drosmīgais Karalis Arturs, Logres valdnieka Utera Pendragona dēls. (..)

ANSELS. (Ķēmodamies.) Kur mājo diženu bruņinieku dvēseles… B-o-o-o-ring! (Ansels fotografē “selfiju” ar Karaļa Artura menekenu, kurš atrodas aiz vitrīnas. Piepeši manekens sakustas un Ansels salecas,) Eu, jūs redzējāt?!

Tā aizsākas stāsts par četriem 6.b klases skolēniem, kuri dodoties ekskursijā uz viduslaiku mūra pils muzeju aiz pārlieku lielas garlaicības iekļūst piedzīvojumos, kas uz visiem laikiem izmaina viņu dzīves un aizsāk galvu reibinošu cīņu par izkļūšanu no muzeja un savām baiļu sienām.

Kā noticēt sev un kļūt par varoni? Kā atšķiras varoņi un varonība leģendā par Karali Arturu un Apaļā galda bruņiniekiem un mūsdienās? Izrādes veidotāji atdzīvinās leģendu par bruņinieku laikmetu, izmantojot leļļu un objektu teātra paņēmienus, bet dramaturģiju balstīs šobrīd visā pasaulē populāro “izlaušanās istabu” jeb “escape room” noteikumos, kad, lai izkļūtu no slēgtas telpas, spēles dalībniekiem ir jāatrisina noteikts skaits uzdevumu.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Grupas “Labvēlīgais tips” koncerts “Man jau 30”

Grupa “Labvēlīgais tips” šogad atzīmē trešo desmitgadi. Tam par godu tiek izziņota karsta un svaiga vasaras koncertsērija “Man jau 30”.

Grupas vēstījums ir tiešs – mēs ticam, vēl dejosim disko!

“Man jau 30” ir frāze no grupas mūžīgā grāvēja “Alumīnija cūka” un kļuvusi par koncertsērijas vadmotīvu. Ir pagājis laiks, nomainījies ārdurvīm kods, neskaitāmi skatuves tērpi, svars sviesta iepakojumam, bankām nosaukumi, izdoti 11 studijas albumi un divas izlases. Tas viss laikā kopš “Labvēlīgais tips” uz Latvijas skatuvēm, privātās un neprivātās ballītēs, TV un radio ēteros ar saviem muzikālajiem stāstiem priecējis klausītājus.

Tādēļ šeit vietā Andra Freidenfelda pārdomas: ““Labvēlīgais tips” – unikāls, dabisks produkts. Var lietot neierobežotos daudzumos bez bailēm, ka varētu rasties atkarība. Paralēli var lietot arī citus, latviešu labākās popmūzikas un rietumu izcilākās rokmūzikas izstrādājumus. Bet, ja nenopietni, tad mūsu spēks ir tajā apstāklī, ka nebaidāmies būt smieklīgi. Reti skatāmies spogulī, toties spogulis sāk raudzīties uz mums. Esmu ļoti bieži vadījis jauno izpildītāju koncertus “Bildēs” un citos pasākumos. Esmu lasījis viņu dosjē, un neviens nekad nav minējis, ka grib līdzināties “Labvēlīgajam tipam”, jo tas nav iespējams.”

Atgriežoties pie koncertsērijas, tajā izskanēs grupas populārākie un klausītāju iemīļotākie hiti: jau minētā “Alumīnija cūka”, kā arī “Frāzes”, “Čiekurs egles dēls”, “Naukšēnu disko”, “Džins ar toniku”, “Pīrādziņ, nāc ārā!”, “Lai”, “Omnibuss” un vēl citi. Būs daži svaigi pirmatskaņojumi, pavisam svaigs gaiss un arī frāzes.

Uz skatuves dēļiem muzikāli gozēsies klausītājiem jau ierastais grupas sastāvs: Andris Freidenfelds (balss), Normunds Jakušonoks (balss, taustiņi), Ģirts Lūsis (balss, ģitāra), Kaspars Tīmanis (balss, trombons), Oskars Ozoliņš (trompete, balss), Artūrs Kutepovs (ģitāra), Pēteris Liepiņš (ģitāra), Haralds Stenclavs (taustiņi) un Ainis Zavackis (sitaminstrumenti).

Organizators: SIA “L Tips”

Jāņa Kupča izstāde “Cietsirdīgās romances”

“Cietsirdīgās romances” ir 2021. gada karstās vasaras Latgales iespaidu koncentrāts. Ciklā dominējošais ģeometriskais motīvs mākslinieku uzrunājis nelielajā Rekovas dievnamā un līdzīgi votu[1] važiņām seko no darba uz darbu.

Jānim Kupčam (1969) ir divas nozīmīgas radošās darbības jomas, kurās notiek procesuāli meklējumi un raksturīga ir virzība no projekta uz projektu. Keramika un glezniecība. Mākslinieks absolvējis Tallinas Mākslas universitātes Keramikas nodaļu un saņēmis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa glezniecības meistardarbnīcā. Jānis Kupčs kopš 2000. gada ir vairāk kā 15 personālizstāžu autors, apjomīgākā to daļa – glezniecības projekti, kuru nosaukumi vien liecina par poētisku un arī postmodernu attieksmi – Trausls zaķa miegs, Papīra kuģīša jaunā dzīve, Zudušos ciemus meklējot, Kuģu vēderi u.c. Atsauces uz literatūru gan jaušamas tikai nosaukumos, jo Jāņa Kupča glezniecība, lai arī sakņota reālās formās, tomēr ir abstrahēta un noteicošā loma šajos darbu ciklos ir gleznieciskajiem paņēmieniem un krāsas vieliskumam.

Savukārt projektos, kas realizēti telpiski – keramikas darbos ir gan bagātīgi kultūrslāņi, gan gaumīga ironija, īpaši jaunākajā personālizstādē (2020) Porcelāna muzejā ar uzrunājošo nosaukumu  Puškinam bija četri dēli – visi idioti, kur mākslinieks apspēlē Daniila Harmsa tekstu nosaukumā, bet formā un saturā risina asprātīgu dialogu ar skatītāju, liekot pēdējam atcerēties gan dažādus artefaktus (Kultūras ausis, Cilvēcei svarīgie āboli), gan pārvēršot miniatūrās groteskās padomju bērnībā folklorizētos pateicienus – Marta Krustiņsone sargā Ļeņinu, Milicis vai karatists (kurš stiprāks).

Glezniecībā Jānis Kupčs ir emocionāls, jūtīgs un nebaidās (baidās) būt ievainojams. Izstādes titulcikla Cietsirdīgās romances ģeometrija atsaucas uz Šķilbēnu (Rekovas) Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas aizkustinošo interjeru – lakotajiem finiera rombiem, kas virknējas bezgalīgās rindās. Kā lūgšanu krelles. Kā ķēdītes ar uzklausīto lūgšanu pateicības ziedojumiem – votām, kas rotā katoļu svētbildes. Votu veidoli – sirds, rokas, kājas, acs siluets visbiežāk liecina, par ko katra no tām ziedota. Kā stāsta Aglonas māsa Marija, kas votu vēstures pētniecībai pievērsusies jau no 2009.gada, – “Grūtāk ir saprast, piemēram, votu sirds formā… Vai tā ir mīlestība, vai cilvēks no visas sirds par kaut ko pasakās.”  Ar sirdslietām tiešām nekad nav viegli. Iespējams, Cietsirdīgās romances ir arī mākslinieka paustā līdzība par radīšanu. Atgādinot Aleksandra Ostrovska lugu Līgava bez pūra (1879), pēc lugas Eldara Rjazanova uzņemto kinofilmu Cietsirdīgā romance (1984), kurā katrs mīl tikai sevi, un cietsirdīgi norobežojas no līdzcilvēkiem ar iedomu važām/ ķēdēm[2]. Tikai mākslinieka gadījumā šīs ķēdes ir pienākums pret sevi kā radošu personību. Lai radītu ir jākļūst cietsirdīgam. Jānocietina sirds pret tuvo apkārtni, pret līdzcilvēkiem, tāpēc romances (lasi-gleznas) ir cietsirdīgas un tomēr skaistas. Ar savu esamību tās atklāj mākslinieka neaizsargātību. Jāņa Kupča izstāde “Cietsirdīgās romances” ir arī savveida votas, ļaujot mums, darbu skatītājiem aizdomāties katram par savām “uzklausītajām lūgšanām” un pateicības formām, kādās tās iet.

______________________

[1] “ex voto” ir īsinājums no pilnās formas “Ex voto suscepto”, proti, “izpildīts saskaņā ar solījumu”. Pamatā ir latīņu vārds “votum” = solījums, svētsolījums, lūgšana, upurdāvana, ziedojums, vēlēšanās u.c.

[2] Лариса. Да я ничего и не требую от тебя; я прошу только пожалеть меня. Ну, хоть поплачь со мной вместе!Вожеватов. Не могу, ничего не могу.
Лариса. И у тебя тоже цепи?
Вожеватов. Кандалы, Лариса Дмитриевна.
Лариса. Какие?
Вожеватов. Честное купеческое слово. (Отходит в кофейную).

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

Jāņa Kupča izstādes ” Cietsirdīgās romances” atklāšana

“Cietsirdīgās romances” ir 2021. gada karstās vasaras Latgales iespaidu koncentrāts. Ciklā dominējošais ģeometriskais motīvs mākslinieku uzrunājis nelielajā Rekovas dievnamā un līdzīgi votu[1] važiņām seko no darba uz darbu.

Jānim Kupčam (1969) ir divas nozīmīgas radošās darbības jomas, kurās notiek procesuāli meklējumi un raksturīga ir virzība no projekta uz projektu. Keramika un glezniecība. Mākslinieks absolvējis Tallinas Mākslas universitātes Keramikas nodaļu un saņēmis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa glezniecības meistardarbnīcā. Jānis Kupčs kopš 2000. gada ir vairāk kā 15 personālizstāžu autors, apjomīgākā to daļa – glezniecības projekti, kuru nosaukumi vien liecina par poētisku un arī postmodernu attieksmi – Trausls zaķa miegs, Papīra kuģīša jaunā dzīve, Zudušos ciemus meklējot, Kuģu vēderi u.c. Atsauces uz literatūru gan jaušamas tikai nosaukumos, jo Jāņa Kupča glezniecība, lai arī sakņota reālās formās, tomēr ir abstrahēta un noteicošā loma šajos darbu ciklos ir gleznieciskajiem paņēmieniem un krāsas vieliskumam.

Savukārt projektos, kas realizēti telpiski – keramikas darbos ir gan bagātīgi kultūrslāņi, gan gaumīga ironija, īpaši jaunākajā personālizstādē (2020) Porcelāna muzejā ar uzrunājošo nosaukumu  Puškinam bija četri dēli – visi idioti, kur mākslinieks apspēlē Daniila Harmsa tekstu nosaukumā, bet formā un saturā risina asprātīgu dialogu ar skatītāju, liekot pēdējam atcerēties gan dažādus artefaktus (Kultūras ausis, Cilvēcei svarīgie āboli), gan pārvēršot miniatūrās groteskās padomju bērnībā folklorizētos pateicienus – Marta Krustiņsone sargā Ļeņinu, Milicis vai karatists (kurš stiprāks).

Glezniecībā Jānis Kupčs ir emocionāls, jūtīgs un nebaidās (baidās) būt ievainojams. Izstādes titulcikla Cietsirdīgās romances ģeometrija atsaucas uz Šķilbēnu (Rekovas) Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas aizkustinošo interjeru – lakotajiem finiera rombiem, kas virknējas bezgalīgās rindās. Kā lūgšanu krelles. Kā ķēdītes ar uzklausīto lūgšanu pateicības ziedojumiem – votām, kas rotā katoļu svētbildes. Votu veidoli – sirds, rokas, kājas, acs siluets visbiežāk liecina, par ko katra no tām ziedota. Kā stāsta Aglonas māsa Marija, kas votu vēstures pētniecībai pievērsusies jau no 2009.gada, – “Grūtāk ir saprast, piemēram, votu sirds formā… Vai tā ir mīlestība, vai cilvēks no visas sirds par kaut ko pasakās.”  Ar sirdslietām tiešām nekad nav viegli. Iespējams, Cietsirdīgās romances ir arī mākslinieka paustā līdzība par radīšanu. Atgādinot Aleksandra Ostrovska lugu Līgava bez pūra (1879), pēc lugas Eldara Rjazanova uzņemto kinofilmu Cietsirdīgā romance (1984), kurā katrs mīl tikai sevi, un cietsirdīgi norobežojas no līdzcilvēkiem ar iedomu važām/ ķēdēm[2]. Tikai mākslinieka gadījumā šīs ķēdes ir pienākums pret sevi kā radošu personību. Lai radītu ir jākļūst cietsirdīgam. Jānocietina sirds pret tuvo apkārtni, pret līdzcilvēkiem, tāpēc romances (lasi-gleznas) ir cietsirdīgas un tomēr skaistas. Ar savu esamību tās atklāj mākslinieka neaizsargātību. Jāņa Kupča izstāde “Cietsirdīgās romances” ir arī savveida votas, ļaujot mums, darbu skatītājiem aizdomāties katram par savām “uzklausītajām lūgšanām” un pateicības formām, kādās tās iet.

______________________

[1] “ex voto” ir īsinājums no pilnās formas “Ex voto suscepto”, proti, “izpildīts saskaņā ar solījumu”. Pamatā ir latīņu vārds “votum” = solījums, svētsolījums, lūgšana, upurdāvana, ziedojums, vēlēšanās u.c.

[2] Лариса. Да я ничего и не требую от тебя; я прошу только пожалеть меня. Ну, хоть поплачь со мной вместе!Вожеватов. Не могу, ничего не могу.
Лариса. И у тебя тоже цепи?
Вожеватов. Кандалы, Лариса Дмитриевна.
Лариса. Какие?
Вожеватов. Честное купеческое слово. (Отходит в кофейную).

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība.

Andra Otto Hvoinska. Personālizstāde “Portreti”

Teātra nama “Jūras vārti” Mazajā izstāžu zālē skatāma gleznotājas Andras Otto Hvoinskas  personālizstāde “Portreti”. Kā vēsta izstādes nosaukums, ekspozīcijā ir iekļauti un mākslas interesentiem aplūkojami 13 eļļas tehnikā darināti portreti.

“Jau sen, sen cilvēks man šķiet pats interesantākais un emocionālākais gleznu saturs. Mana glezniecība ir klasiska. Eļļas tehnika ar visām tās plašajām iespējām – absolūtais baudījums, bet abstrakcionisms, bezpriekšmetiskā māksla – tā nešķiet saistoša. Liekot krāsu pret krāsu, līniju pret laukumu, gaismu pret ēnu, vienmēr to daru, konkretizējot attēloto. Mazliet gleznoju klusās dabas, nereti ainavas, tomēr figurālā glezniecība fascinē visvairāk. Īpaši mani saista cilvēka portrets,” atklāj Andra Otto Hvoinska.

Savukārt dzejniece un māksliniece Ieva Rupenheite stāsta: “Andra ir viena no dzīvespriecīgākajām Latvijas gleznotājām figurālistēm. Mākslinieces paštēls ir harmoniska sieviete, kuras ikdienā iederas gleznainas ābolu kaudzes un košzaļu zirņu pākstis, kura nevairās no laucinieciskā šarma staigāt sarkanu degunu, bet nekad nepiemirst krāsu kontrastu prieku. Turklāt, šim paštēlam piemīt neviltots pirmatklājēja izbrīns, gan dokumentējot ārējās norises, gan ļaujot ielūkoties intīmos brīžos. Kur cieši līdzās sagūlušas mīļotas muguriņas vai tumši ķirši traukā ir karstas, ne tikai vasaras simbols. Andra Otto Hvoinska glezniecībā izmanto savu atrasto krāsu kodu, kur rimtos pelēktoņu komplektos uzmirdz kāds debesu zils cepures pušķis vai savu viridonzaļo vientulību asi izjūtošs ķeblītis. Grafiskā tēlu plastika un it kā taupīgā krāsas ieberzēšanas maniere atgādina Birutas Baumanes glezniecību, tomēr Andras darbos ir pārlaicīgs rimtums un dienišķā prieka dzirksts, kas drīzāk gleznotāju tuvina Baltās grāmatas autora mentalitātei.”

Andra Otto Hvoinska absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, 1996.gadā iegūts maģistra grāds un pabeigta izsmalcināto kolorīta meistaru Viļa Ozola un Imanta Vecozola meistardarbnīca. Izstādēs piedalās kopš 1994. gada. Ir bijušas 9 personālizstādes.

Mākslinieces gleznas atrodas privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Francijā un ASV. Daudz ilustrē grāmatas un glezno lielformāta dekoratīvos gleznojumus. Divkārt piedalījusies arī Ventspils muzeja glezniecības plenērā.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Koncertzāle “Latvija” un teātra nams “Jūras vārti” dodas ārā

Piektdien, 27. maijā, koncertzāle “Latvija” un teātra nams “Jūras vārti” jau otro reizi dodas ārpus savām sienām ar notikumu “Punkts ir”.

Piektdienas pievakarē laikā no plkst. 19.00 līdz 23.00 laukumā pie “Zaļā namiņa” (Ganību ielā 2) klātesošajiem būs iespēja kā pa atslēgas caurumu ieskatīties koncertzālē un “Jūras vārtos” jau drīz gaidāmajos pasākumos. Proti, caur nelieliem koncertiem un dramatiskām etīdēm klātesošie varēs iepazīt izcilo grieķu komponistu, arhitektu un savdabi Janni Ksenaki (Iannis Xenakis), apjaust jūnija sākumā Ventspilī gaidāmā laikmetīgā teātra festivāla “Nr. 1” piedāvājumu, kā arī nepacietīgi gaidīt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūzikas festivāla ģimenei un draugiem “Vasarnīca” atgriešanos Ventspilī.

Vispirms, plkst. 19.30, ar skaņdarba “Rebonds B” atskaņojumu perkusionists Guntars Freibergs ieskandēs jau nedēļas izskaņā, 29. maijā, koncertzālē gaidāmo komponista Jaņņa Ksenaka jubilejas notikumu “Εκατό Χρόνια” jeb “Simts gadi”. Šis 1988. gadā tapušais skaņdarbs perkusiju solo ir ne tikai spilgts un gluži vai hrestomātisks piemērs Ksenaka pulsācijas un šablonu mijiedarbes izpētei mūzikā, bet arī pavisam konkrēti met tiltu uz simtgades koncertu svētdien, kurā izskanēs arī Ksenaka darbs trim perkusionistiem “Okho”, kuru pavadīs īpaši veidota tandēma “IevaKrish” horeogrāfija, monumentālais “Pléïades” sitaminstrumentālistu sekstetam, kā arī darbi solo klavierēm, vijolei Miķeļa Fišera un Ievas Stalšenes veidotā scenogrāfijā.

Turpinājumā (plkst. 20.30) un vakara noslēgumā (plkst. 22.30) caur ainām no izrādēm “Mans kaimiņš ebrejs” un “Pazaudētās dziesmas” aktieris Artūrs Čukurs un dejotāja Agate Bankava klātesošos ievedīs “Teātra festivālā Nr. 1”, kas dažādās vietās Ventspilī notiks 4. un 5. jūnijā, un kura ietvaros tiks izrādītas ne tikai minētās Rēzeknes teātrī “Joriks” un Ģertrūdes ielas teātrī tapušās izrādes, bet arī “Dirty Deal Teatro” izrāde jauniešiem “Konklāvs” un viens no spilgtākajiem šīs sezonas notikumiem Dailes teātrī – Gediņu un Dzudzilo pāru veidotā kustību izrāde “Ļoti labas minūtes”.

Īpašs būs gaidāmais pianista Riharda Plešanova koncerts plkst. 21.30. Ne tikai tāpēc, ka tas būs sava veida īsstāsts par augustā gaidāmo LNSO festivālu “Vasarnīca”, kurā Rihards atskaņos vairākas Ģērģa Ligeti etīdes, bet arī tāpēc, ka pirmoreiz uz Ventspili ceļos klavierbūvnieka Dāvida Kļaviņa vēl viens unikāls instruments – koncerta izmēra “Una Corda M189”, uz kura Rihards Plešanovs atskaņos īpaši sagatavoto programmu.

Notikuma “Punkts ir” laikā par īpašām cenām būs iespēja iegādāties biļetes arī uz citiem koncertzālē “Latvija” un teātra namā “Jūras vārti” tuvākajā laikā gaidāmiem pasākumiem.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība

MEN$ deju šovs

Tā diena ir klāt! MEN’$ ir atgriezušies no Amerikas tūres un gatavi Jūs pārsteigt ar jauno sezonas programmu. Smalks jutekliskums, pārsteidzoša horeogrāfija, trenēti un pievilcīgi vīriešu augumi – tas viss baudāms MEN’$ šovā.  Ja iepriekš esat redzējušas mūsu šova programmu, tad šī sezonas programma Jūs pārsteigs ar kaut ko neredzētu un košu! Save the date, ieplānojiet vakaru ar draudzenēm un steidzieties pēc savām biļetēm uz mens.lv ! Biļešu skaits ir ierobežots – nenokavē!

Organizē Georgijs Žarikovs; info@zharikof.com

Teātra festivāls Nr. 1

Abonementa izrādes:

Rēzeknes teātra “Joriks” izrāde “Mans kaimiņš ebrejs”
4. jūnijs plkst. 16:00, Ventspils Rātslaukums

Dirty Deal Teatro izrāde “Konklāvs”
4. jūnijs plkst. 20:00 teātra nams “Jūras vārti” Jaunā zāle

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Pazaudētās dziesmas”
5. jūnijs plkst. 13:00, Annas iela 11, Ventspils

Dailes teātra izrāde “Ļoti labas minūtes”
5. jūnijs plkst. 16:00 teātra nams “Jūras vārti” Lielā zāle

No 3. līdz 5. jūnijam Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” un Ventspils pilsētvidē taps jauns sadarbības projekts “Teātra festivāls Nr. 1”, kura mērķis ir iepazīstināt Kurzemes reģiona iedzīvotājus ar aktuālākajām laikmetīgā teātra mākslas norisēm Latvijā, kā arī pulcināt nozares profesionāļus, kopīgi domājot par skatuves mākslas nākotni, problēmām un iespējamiem risinājumiem.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

Teātra festivāls Nr. 1

Abonementa izrādes:

Rēzeknes teātra “Joriks” izrāde “Mans kaimiņš ebrejs”
4. jūnijs plkst. 16:00, Ventspils Rātslaukums

Dirty Deal Teatro izrāde “Konklāvs”
4. jūnijs plkst. 20:00 teātra nams “Jūras vārti” Jaunā zāle

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Pazaudētās dziesmas”
5. jūnijs plkst. 13:00, Annas iela 11, Ventspils

Dailes teātra izrāde “Ļoti labas minūtes”
5. jūnijs plkst. 16:00 teātra nams “Jūras vārti” Lielā zāle

No 3. līdz 5. jūnijam Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” un Ventspils pilsētvidē taps jauns sadarbības projekts “Teātra festivāls Nr. 1”, kura mērķis ir iepazīstināt Kurzemes reģiona iedzīvotājus ar aktuālākajām laikmetīgā teātra mākslas norisēm Latvijā, kā arī pulcināt nozares profesionāļus, kopīgi domājot par skatuves mākslas nākotni, problēmām un iespējamiem risinājumiem.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

Tikšanās ar mākslinieci Annu Baklāni

Svētdien, 15. maijā no plkst. 11.00 līdz plkst. 13.00 teātra namā “Jūras vārti” būs iespēja sastapties un aprunāties ar mākslinieci Annu Baklāni, kuras personālizstāde “Glezniecība” aplūkojama nama mazajā izstāžu zālē.

Mākslinieces gleznās, kas aptver aptuveni septiņus-astoņus gleznotājas daiļrades gadus, virmo teiksmaina noslēpumainība, un ir jūtama pasakaini sapņaina noskaņa. Ātri vien top skaidrs, ka aiz smalkā, nevainojamā gleznojuma slēpjas kas vairāk.

“Simboliem ir liela nozīme mākslinieces izteiksmē. Tie var spēlēt noteiktu lomu viņas personīgajā pasaulē un prātā, bet skatītājiem ir atļauta brīva vaļa tos interpretēt. No darbiem dveš dziļums, kas liek aizdomāties. Tie nav tikai ārēji krāšņi un iekšēji tukši, jo vizuālais sniegums līdzsvarojas ar darbu psiholoģisko saturu. Gleznu izmēri ir dažādi, vairumā tiek gleznots uz audekla ar eļļu, bet smalkā un profesionālā gleznošanas tehnika ir vienādi perfekta neatkarīgi no darbu lieluma,” tā Annas Baklānes darbus raksturo gleznotāja, ilustratore Linda Treija.

Anna Baklāne (1982) izstādēs piedalās kopš 2000. gadu sākuma. Lielākās personālizstādes ir bijušas „Nomoda sapņi” galerijā „Daugava” 2009. gadā un „Sociālais tīkliņš” Agijas Sūnas mākslas galerijā 2010. gadā. 2009. gadā ieguvusi Gada gleznas balvu par gleznu “Nomoda sapnis jeb Kukas parādes portrets”. Piedalījusies kopizstādēs gan Latvijā, gan Eiropā, kā arī starptautiskajā vizuālās mākslas izstādē NordArt 2015. un 2018. gadā Vācijā, kas ir viena no lielākajām žūrētajām laikmetīgās mākslas izstādēm Eiropā.

Annas Baklānes personālizstāde “Glezniecība” teātra namā “Jūras vārti” būs skatāma līdz 15.maija plkst. 13:00.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Dailes teātra kustību izrāde “Ļoti labas minūtes”

Kustību izrāde
Lomās: Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš
Autori: Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš

Kustību mākslinieki Elīna Gediņa un Rūdolfs Gediņš kopā ar vizuālajiem māksliniekiem Kristu Dzudzilo un Reini Dzudzilo radījuši izrādi “Ļoti labas minūtes”, domājot par trešo pāri Asju Lācis un Valteru Benjaminu. Šis darbs, atsaucoties Benjamina “Maskavas dienasgrāmatai“, rodas kustību mākslai un vizuālajai mākslai sarunājoties. Abi pāri ir dziļā pārliecībā, ka šīs mākslas formas viena otru papildina un spēj veidot spēcīgu veselumu. Izrāde ir kā sievietes un vīrieša ķermeniska saruna bez vārdiem, kurā abi ir iesprostoti ne tikai savās attiecībās, bet arī sarkanajā kubā, kas iezīmē divu cilvēku neizbēgamo blakuseksistenci, kas ir pilna spēles, absurda, pārpratumu, dusmu, prieka, seksualitātes, ziemas un vasaras.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Pazaudētās dziesmas”

Ideja: Agate Bankava, Artūrs Čukurs, Andrejs Jarovojs
Režija: Andrejs Jarovojs
Izpildījums: Agate Bankava, Artūrs Čukurs
Mūzika: Jānis Burmeisters, Artūrs Čukurs
Kustība: Agate Bankava
Teksta konsultante: Anna Belkovska
Vokāla konsultante: Beāte Zviedre

“Pazaudētās dziesmas” skan par pasauli un nedrošību, sapņiem un realitāti, par sīko un par bezgalīgo, un tik svarīgo spēju silta jūlija dzīvesprieku saglabāt drēgnā oktobra rītā. Izrāde par mūsu gatavību iedziļināties, paraudzīties uz ierasto citu acīm, pieņemt to, ko neizprotam. Pārvarot bailes no nezināmā un izmantojot ķermeni, balsi un ritmu kā galvenos izteiksmes līdzekļus, radošā komanda ļāvusies drosmei piedzīvot jaunus apvāršņus un aicina skatītājus kopīgi nosapņot ļoti gribēto un vajadzīgo rītdienu.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

Dirty Deal Teatro izrāde “Konklāvs”

Kinga etīde jauniešiem
Autori: Klāvs Kristaps Košins, Diāna Kondraša

Virs Vatikāna paceļas balti dūmi – konklāvs ir ievēlējis pāvestu. Tikmēr Rīgā, Baznīcas ielā 9/11 piestāj policijas busiņš.
Lēmums par speciālās izmeklēšanas darbības – speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanu neatliekamā kārtībā:
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī 2020. gada 14. janvārī tika uzsākts kriminālprocess ar lietas Nr.5248542527 par to, ka 2020. gada 14. janvārī tika iegūtas ziņas par narkotisko vielu nelikumīgu realizāciju Rīgas reģiona teritorijā. Liecinieks savās liecībās norāda, ka pazīst vīrieti ar segvārdu “Konklāvs”, kurš nodarbojas ar narkotisko vielu-marihuānas realizāciju. Šā brīža pirmstiesas procesa stadijā ir radušies izmeklēšanai labvēlīgi apstākļi, kas ļauj nekavējoties veikt kriminālprocesuālās darbības narkotisko vielu nelegālas aprites apkarošanai, vienlaicīgi pārtraucot personu noziedzīgās darbības.

Izrāde “Konklāvs” ir krimināls detektīvs, kas balstīts Klāva Kristapa Košina personiskajā, dokumentālajā stāstā par atkarībām šī vārda visplašākajā nozīmē. Izrāde ir Klāva diplomdarbs, absolvējot Latvijas Kultūras akadēmijas “Dramatiskā teātra režijas mākslas” kursu.

Izrāde 2021. gadā saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu par nebijušu atkailinātu patiesības pakāpi, par galvenā varoņa pašatklāsmes ceļu, kurā no izmisuma dzīlēm piedzimst viņa laikabiedriem noderīgas atziņas.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

Rēzeknes teātra “Joriks” izrāde “Mans kaimiņš ebrejs”

Muzikāli dokumentāla izrāde latviešu un krievu valodā.

Izrāde ir par ebreju kopienas dzīvi dažādu laikmetu griezumā un valstu ietvaros Latgales teritorijā, par tradīcijām, kultūru un vēstures notikumiem. Saikne no pagātnes līdz pat šodienai.

Komponists: Jēkabs Nīmanis
Režisors: Mārtiņš Eihe
Dramaturģija: Krista Burāne
Scenogrāfija: Pamela Butāne
Vēstures konsultants: Kaspars Strods
Dziesmu tekstu autors: Kirils Vilhelms Ēcis

Lomās: Inese Pudža, Rūta Holendere, Karīna Lučiņina, Sandija Dovgāne, Jana Ļisova, Artūrs Čukurs, Kristīne Klimanova, Larisa Beilo, Tatjana Suhiņina – Pecka, Jekaterina Garfunkele, Nadežda Voronova, Larisa Ščukina, Aivars Pecka, Kārlis Tols, Vladimirs Petrovs, Genādijs Voronovs.

“Teātra festivāla Nr. 1” izrāžu un publisko pasākumu programma  ŠEIT

“Teātra festivālu Nr. 1” rīko teātra nams “Jūras vārti”, Dirty Deal Teatro, Ģertrūdes ielas teātris un Rēzeknes teātris “Joriks”.
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvostas pārvalde, British Council Latvija, Gētes institūts Rīgā, IETM.

Muzikāla Ziemassvētku pasaka bērniem “Sniegbaltītes skola”

Izrādes režisors – Jānis Mūrnieks
Horeogrāfe – Sanita Misika
Producents – Juris Millers
Lomās: Laima Miltiņa, Jānis Jarāns, Raimonda Vazdika, Jānis Skanis, Juris Millers, Dace Makovska, Jānis Mūrnieks, Sandis Bergholds, Kārlis Tols, u.c.
Izrādē piedalīsies arī bērnu tautas deju ansambļa “Dzintariņš” dejotāji

Leģendārā pasaka “Sniegbaltītes skola” ir kļuvusi par vienu no mīļākajam bērnības pasakām jau daudzām paaudzēm. Šogad Latvijas Jaunatnes teātris saviem skatītājiem piedāvās jaunu un krāšņu šīs muzikālās bērnu pasakas iestudējumu, kurā darbosies visiem labi zināmie pasakas tēli – Sniegbaltīte, Salatēvs, zaķēni, vilcēns un citi meža zvēri.

Izrāde paredzēta pirmsskolas vecuma skatītājiem un jaunāko klašu skolēniem. Biļete uz pasākumu ir jāiegādājas ikvienam pasākuma apmeklētājam.

Informējam, ka pasākuma laikā var tikt veikta pasākuma un tā apmeklētāju video un foto fiksēšana ar mērķi šos ierakstus padarīt publiski pieejamus.

Organizē SIA “Producents.lv”

Jubilejas koncerts “IGO 60”

Leģendārais dziedātājs, mūziķis un daudzpusīgais mākslinieks Igo, kura vārds ir kā latviešu mūzikas kvalitātes zīmols, šogad 29.jūnijā atzīmēs savu 60 gadu jubileju, ko nolēmis krāšņi nosvinēt ar koncertiem un izstādēm visā Latvijā –  Ventspilī mūziķis ar koncertu viesosies 1.oktobrī plkst. 16:00 teātra namā “Jūras vārti”. Koncertā kopā ar Igo uz skatuves kāps gan mūziķi, ar kuriem jubilārs savas karjeras laikā sadarbojies, gan komponisti, kas rakstījuši dziesmas tieši Igo balsij.

Koncertā skanēs Igo zelta repertuārs – dziesmas no grupām “Līvi”, “Remix” un “Liepājas brāļi”, kā arī fragmenti no Zigmara Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis”, operas “Parīzes Dievmātes katedrāle” u.c. darbiem.

“Šie būs koncerti, kur būs dzirdami skaņdarbi, kurus klausītāji vienmēr grib dzirdēt un gaida, kuri ikvienam raisa emocijas, atmiņas, kuriem var dziedāt līdzi. Kompozīcijas, kuras pārdzīvojušas laika pārbaudi un joprojām klausās vairākās paaudzēs,” saka Igo.

Igo ir aktīvs vēljoprojām un rada skaņdarbus arī pēdējos gados, kuri guvuši lielu popularitāti šodien. Līdzās šīm dziesmām koncertā skanēs arī agrāk radītie Igo izpildītie hiti, kuru autori ir Raimonds Pauls, Zigmars Liepiņš, Ēriks Ķiģelis, Jānis Strazds, Jānis Lūsēns, Mārtiņš Brauns, Uldis Marhilevičs, Aivars Hermanis, Valts Pūce un arī pats Igo. Programmā iekļautas kompozīcijas: “Brīva diena”, “Vējš sola lapai debesis”, “Redzēj puisis, redzēj meita”, “Nojausma”, “Mālos pelēkos”, “Ieelpots”, “Bet dzīvē viss ir savādāk”, “Nepiesauc, nepasauc mani vēl”, “Kā senā dziesmā”, “Laika dziesmiņa”, “Meitenei kafejnīcā”, “Pilnmēness naktī”, “Zīlīte” un citas zināmas kompozīcijas. Katrā koncertā repertuārs un īpašo viesu sastāvs būs atšķirīgs.

Pēdējos 10 gadus Igo aktīvi pievērsies arī vizuālajai mākslai. Top grafikas, paša dizainēti priekšmeti un trauku sērijas. Katru gadu Igo darbi redzami izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām. Paralēli tam Igo attīsta mūzikas un mākslas centru “Ceplis”, kur vada ekskursijas un meistarklases.

Igo dizaina priekšmetus, mūzikas albumus, trauku eksemplārus un grāmatas būs iespējams iegādāties pēc jubilejas koncerta. Tāpat pēc koncerta ikvienam, kurš vēlēsies, būs iespēja nofotografēties un saņemt autogrāfu.

Organizē Art Management Group, SIA

RAXTU RAXTI jubilejas koncerts

Muzikālā apvienība “Raxtu Raxti” šogad svin 10 gadu jubileju un aicina uz saviem jubilejas koncertiem un jaunā albuma “Vidū Saule” prezentācijas pasākumiem visā Latvijā. Koncertā skanēs “Raxtu Raxtu” zināmākās kompozīcijas, kuras klausītāji iemīļojuši kopš grupas darbības pirmsākumiem, kā arī pavisam jauni skaņdarbi no grupas jaunā albuma “Vidū Saule”.

Muzikālo darbību “Raxtu Raxti” aizsāka ar I. Kalniņa mūziku, ko izspēlēja tautas mūzikai pietuvinātā skanējumā, bet darbību turpināja, radot aranžējumus latviešu tautas mūzikai, kā arī radot jaunas oriģinālkompozīcijas, saglabājot latvisko kodu un mūzikas interpretāciju.

Koncertā piedalīsies:
Kristīne Kārkle-Kalniņa (balss, vijoles, kokle);
Marts Kristiāns Kalniņš (balss, harmonium, klavieres, stabules, oboja);
Edgars Kārklis (balss, akordeons, dūdas, stabules);
Armands Treilihs (elektriskais bass);
Artis Orubs (sitamie instrumenti);
Ilze Grunte (ģitāras, arfa, mandolīna).

Organizē Art Management Group, SIA

PRIME Orchestra Simfo šovs “Pasaules hiti”

Biļetes, kuras iegādātas uz sāktonēji plānoto PRIME ORCHESTRA Simfo šovu ‘PASAULES HITI’ VENTSPILĪ  09.04.2020. un vēlāk pārceltajiem datumiem, derīgas pasākuma apmeklējumam.

“PRIME orchestra” nosvinēs savu piekto gadadienu ar grandiozu jubilejas turneju un 10. decembrī ar svētku koncertu uzstāsies Ventspilī teātra namā “Jūras vārti”. Svētku programmā no cikla “Pasaules hiti” būs iekļautas labākās un skatītāju iemīļotākās kompozīcijas, kuras orķestris nospēlējis 5 gadu laikā, atjauninātā versijā, kā arī jaunas pārsteidzošas versijas hitiem, kurus orķestris vēl nav izpildījis! “PRIME Orchestra” iepriecinās fanus ar vēl vērienīgāku un izteiksmīgāku šovu, modernām skaņu tehnoloģijām, unikāliem aranžējumiem, sev raksturīgu spēcīgu dzīvo skaņu, kā arī humoru, harizmātiskiem vokāliem, specefektiem un, protams, emociju viesuli!

“PRIME Orchestra” – unikāla parādība uz pasaules mūzikas skatuves! Šis ir moderns simfoniskais jauktais orķestris – inovāciju un tradīciju, dabiskā talanta un progresīvo tehnoloģiju simbioze! “PRIME Orchestra” simfoniskais šovs vienmēr ir profesionāls, kvalitatīvs, spēcīgs, spilgts un aizraujošs. Katrā programmā ir iekļauti labākie pasaules roka, popa, elektroniskās un tagad arī repa mūzikas hiti oriģinālā simfoniskajā interpretācijā. Papildus tradicionālajiem orķestra mūziķiem „PRIME Orchestra” sastāvā ir rokgrupa, izcili vokālisti, koris un pat dīdžejs!

Organizē SIA “YOU ARE events” (Tālrunis informācijai +371 25777778)

Tikšanās ar mākslinieku Elmāru Orniņu

Svētdien, 1. maijā plkst. 13.00 teātra nama Lielajā izstažu telpā notiks tikšanās ar mākslinieku, arhitektu Elmāru Orniņu – izstādes “Ar skatu no šķūņaugšas” autoru.

Teātra nama “Jūras vārti” lielajā izstāžu telpā skatāma arhitekta un gleznotāja Elmāra Orniņa personālizstāde “Ar skatu no šķūņaugšas” – koša, izteiksmīga un pārsteigumu pilna, kas aicināt aicina apskatīt to vēl un vēl. Mākslas darbos starp šķietami abstraktiem laukumiem un krāsu triepieniem pavīd ainavu un pilsētvides atveidi, kas pirmajā acu mirklī iespējams nav manāmi. Tos caurstrāvo brīvība un patiess gleznošanas prieks. Apgalvojums, ka šajās gleznās it viss ir savās vietās, nebūt nav pārsteidzīgs. Kompozīcija un kolorīts lieliski sader un papildina viens otru.

“Pateicoties laimīgām nejaušībām, 59 gadu vecumā Elmārs Orniņš atsāka gleznot. Viņš un vēl divi Talsu gleznotāji Andris Vītols un Andris Biezbārdis 1970. gadu beigās bija asistenti (krāsu jaucēji, gruntētāji, lakotāji, mantu nesēji) tolaik modīgajai gleznotājai Lidijai Auzai (1914 – 1989), kad viņa kombināta “Māksla” uzdevumā dekorēja Talsu pašvaldības ēku ar dižizmēra triptihu “Kurzeme”. Tagad visi trīs puiši veido Talsu Krūmu mākslas grupas ekspresionistu-abstrakcionistu kodolu. Elmāra pārsteidzoši sekmīgā ienākšana Talsu mākslinieku vidē ir gluži kā meteorīta lidojums, tikai virzienā uz augšu: ja jāsaka godīgi, sākums nemaz neliecināja, ka viņš tik ātri, jauneklīgi un veiksmīgi atradīs savu gleznošanas piegājienu – atraktīvu, brīvu formā un patīkamu krāsu pielietojumā… Viņš ir mūsu jaunais talants!” — Guna Millersone, māksliniece, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos un izstāžu kuratore.

“Arhitektūra ir viena no senākajam mākslas formām. Tāpēc arhitekta Elmāra Orniņa pievēršanās glezniecībai nav pārsteigums, drīzāk pat likumsakarība. Arhitektūrā dominē precizitāte un līnija, savukārt glezniecība sniedz iespēju māksliniekam savu pasaules redzējumu izteikt citā formveidē. Kad arhitekta senāko sabiedroto – zīmuli – aizstāj ota un špaktele, tad rezultāts uz audekla patīkami pārsteidz. Laba krāsu izjūta un to ekspresīvā saspēle uz audekla rada abstraktus, bet tai paša laikā saprotamus darbus. Rezumējot, mākslinieka darbi ir ekspresīvi un vienlaikus harmoniski, savā krāsu gammā dzīvespriecīgi.” — Uldis Jaunzems-Pētersons, mākslas zinātnieks un kurators, Talsu novada muzeja direktors.

Šobrīd viens no E.Orniņa darbiem skatāms konkursa “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” izstādē, Rīgā, Sv. Pētera baznīcā, kas ticis nominēts galvenajai balvai.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Elmārs Orniņš. Personālizstāde “Ar skatu no šķūņaugšas”

Teātra nama “Jūras vārti” lielajā izstāžu telpā skatāma arhitekta un gleznotāja Elmāra Orniņa personālizstāde “Ar skatu no šķūņaugšas” – koša, izteiksmīga un pārsteigumu pilna, kas aicināt aicina apskatīt to vēl un vēl. Mākslas darbos starp šķietami abstraktiem laukumiem un krāsu triepieniem pavīd ainavu un pilsētvides atveidi, kas pirmajā acu mirklī iespējams nav manāmi. Tos  caurstrāvo brīvība un patiess gleznošanas prieks. Apgalvojums, ka šajās gleznās it viss ir savās vietās, nebūt nav pārsteidzīgs. Kompozīcija un kolorīts lieliski sader un papildina viens otru.

“Pateicoties laimīgām nejaušībām, 59 gadu vecumā Elmārs Orniņš atsāka gleznot. Viņš un vēl divi Talsu gleznotāji Andris Vītols un Andris Biezbārdis 1970. gadu beigās bija asistenti (krāsu jaucēji, gruntētāji, lakotāji, mantu nesēji) tolaik modīgajai gleznotājai Lidijai Auzai (1914 – 1989), kad viņa kombināta “Māksla” uzdevumā dekorēja Talsu pašvaldības ēku ar dižizmēra triptihu “Kurzeme”. Tagad visi trīs puiši veido Talsu Krūmu mākslas grupas ekspresionistu-abstrakcionistu kodolu. Elmāra pārsteidzoši sekmīgā ienākšana Talsu mākslinieku vidē ir gluži kā meteorīta lidojums, tikai virzienā uz augšu: ja jāsaka godīgi, sākums nemaz neliecināja, ka viņš tik ātri, jauneklīgi un veiksmīgi atradīs savu gleznošanas piegājienu – atraktīvu, brīvu formā un patīkamu krāsu pielietojumā… Viņš ir mūsu jaunais talants!” — Guna Millersone, māksliniece, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos un izstāžu kuratore.

“Arhitektūra ir viena no senākajam mākslas formām. Tāpēc arhitekta Elmāra Orniņa pievēršanās glezniecībai nav pārsteigums, drīzāk pat likumsakarība. Arhitektūrā dominē precizitāte un līnija, savukārt glezniecība sniedz iespēju māksliniekam savu pasaules redzējumu izteikt citā formveidē. Kad arhitekta senāko sabiedroto – zīmuli – aizstāj ota un špaktele, tad rezultāts uz audekla patīkami pārsteidz. Laba krāsu izjūta un to ekspresīvā saspēle uz audekla rada abstraktus, bet tai paša laikā saprotamus darbus. Rezumējot, mākslinieka darbi ir ekspresīvi un vienlaikus harmoniski, savā krāsu gammā dzīvespriecīgi.” — Uldis Jaunzems-Pētersons, mākslas zinātnieks un kurators, Talsu novada muzeja direktors.

Šobrīd viens no E.Orniņa darbiem skatāms konkursa “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” izstādē, Rīgā, Sv. Pētera baznīcā, kas ticis nominēts galvenajai balvai.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Anna Baklāne. Glezniecība

Izstādē skatāmas Annas Baklānes gleznas, kas aptver aptuveni septiņus-astoņus mākslinieces daiļrades gadus. Tādēļ izstādei izvēlēts visaptverošs un neierobežojošs nosaukums “Glezniecība”.

Sirreāli reālajā īstenības atspoguļojumā – cilvēku portretos, dzīvo radību tēlojumos, ainavās un augos klusajās dabās – virmo teiksmaina noslēpumainība, un ir jūtama pasakaini sapņaina noskaņa. Ātri vien top skaidrs, ka aiz smalkā, nevainojamā gleznojuma slēpjas kas vairāk. “Simboliem ir liela nozīme mākslinieces izteiksmē. Tie var spēlēt noteiktu lomu viņas personīgajā pasaulē un prātā, bet skatītājiem ir atļauta brīva vaļa tos interpretēt. No darbiem dveš dziļums, kas liek aizdomāties. Tie galīgi nav tikai ārēji krāšņi un iekšēji tukši, jo vizuālais sniegums līdzsvarojas ar darbu psiholoģisko saturu. Gleznu izmēri ir dažādi, vairumā tiek gleznots uz audekla ar eļļu, bet smalkā un profesionālā gleznošanas tehnika ir vienādi perfekta neatkarīgi no darbu lieluma.” Linda Treija

Anna Baklāne (1982) izstādēs piedalās kopš 2000. gadu sākuma. Lielākās personālizstādes: „Nomoda sapņi” galerijā „Daugava” 2009. gadā un „Sociālais tīkliņš” Agijas Sūnas mākslas galerijā 2010. gadā. 2009. gadā ieguvusi Gada gleznas balvu par gleznu Nomoda sapnis jeb Kukas parādes portrets. Piedalījusies kopizstādēs gan Latvijā, gan Eiropā, kā arī starptautiskajā vizuālās māk­slas izstādē NordArt 2015. un 2018. gadā Vācijā, kas ir viena no lielākajām žūrētajām laikmetīgās mākslas izstādēm Eiropā.

Tikšanās ar mākslinieci Annu Baklāni notiks 15. maijā plkst.11.00-13.00 teātra namā “Jūras vārti”.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Valmieras drāmas teātra izrāde “Ilgu tramvajs”

Drāma 2 daļās

Autors – Tenesijs Viljamss
Režisors – Edmunds Freibergs
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš
Ineses Mičules tulkojums Ievas Strukas redakcijā

Lomās: Ieva Puķe, Inese Pudža, Tom J. Benedict, Rihards Jakovels, Kārlis Freimanis, Ģirts Rāviņš, Aigars Vilims, Uldis Sniķers, Māra Vīgante.

Trauslā un aizlauztā sapņotāja, netveramā Blānša, dzīvē zaudējusi visu, vēl cer atrast  patvērumu pie savas māsas Stellas kā pie pēdējā glābiņa. Tenesijs Viljamss lugas rakstīšanas laikā, attiecinot to uz sevi un arī uz Blānšu, ir teicis: “Šķiet, ka nejauši paziņas vai svešinieki parasti bijuši pret mani laipnāki nekā draugi. Mani pazīt nenozīmē mani mīlēt.”

Blānša, iespējams, ir aktrises lielākā dāvana. Valmieras teātra iestudējumā Blānšas loma ir režisora Edmunda Freiberga veltījums vienai no savas paaudzes labākajām aktrisēm – Ievai Puķei, kura par sev uzticēto galveno lomu saka: “Viņa ir noausta no sāpēm un nelaimīgas mīlestības. Viņas balsī skan ilgas un spīts. Viņu plosa meli un kaislība. Sekss un vardarbība. Neizskaidrojamais citādais. Dubļi un asinis. No tā visa viņa ir noausta. Un tomēr – tīra. Viena no visskaistākajām lomām, kas jelkad uzrakstīta.”

Par amerikāņu dramaturga un rakstnieka Tenesija Viljamsa 1947. gadā sarakstīto lugu “Ilgu tramvajs” fakti runā paši par sevi – pēc pirmizrādes ASV, Ņūheivenā, tajā pašā gadā tā kļuva par hitu, iekarojot skatītāju atzinību visos Amerikas teātros, kur vien tā tika iestudēta, 1948. gadā saņemot prestižo Pulicera prēmiju, bet pasaules slavu tai atnes Elijas Kazana 1951. gada filma ar Vivienu Lī un Marlonu Brando tās centrā.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Maģisko burbuļu triku izrāde “Misterybubbles”

Burbuļu iluzionists, lāzeršovs, neona istaba, dūmu specefekti, burbuļu triki, animatori ar muzikālo priekšnesumu, vadītājs ar rotaļām un diskotēku noslēgumā! Beidzot arī Latvijā vēl neredzētā šovā vērosim pasaules klases burbuļu trikus iluzionista Robert Valdman izpildījumā. Gaismas un dūmu specefekti padarīs izrādi aizraujošu gan lieliem, gan maziem.

Pasākumā skatītāji varēs nofotografēties neona foto stendā, kas aprīkots ar UV gaismām.
Uz vietas būs pieejams burbuļu veikaliņš, kur iegādāties burbuļu dāvaniņas lielo burbuļu priekiem no www.ziepjuburbuli.lv.

Organizē SIA “Ticketpoint”

Tikšanās ar māksliniekiem:
gleznotāju Madaru Gulbis un fotogrāfu Raimo Lielbriedi

Svētdien, 27. martā plkst. 13.00 teātra namā “Jūras vārti” notiks tikšanās ar gleznotāju Madaru Gulbis un fotogrāfu Raimo Lielbriedi, kas vienlaikus būs abu mākslinieku izstādes svinīgs noslēgums.

Madaras Gulbis glezniecības izstāde “Jūra… un jūra” skatāma teātra nama “Jūras vārti” lielajā izstāžu telpā. Māksliniece demonstrē sev tik raksturīgo, ar dziļu pārliecību noturēto un izkopto abstrakto eļļas glezniecību. Caur spožām un dzirkstošām krāsām vijas dzīvas sajūtas. Starp tām brīžiem uzmirdz tik tikko jaušamas līdzības ar apkārtējo vidi un dabu. Lasīt vairāk

Savukārt mazajā izstāžu zālē skatāma Raimo Lielbrieža fotogrāfiju izstāde “Nospiedumi”. Izstādē skatāmie darbi izgatavoti gumiarābika* nospieduma (gum bichromate print, eng.) tehnoloģijā. Šis attēlu oriģinālu izgatavošanas veids ir bijis plaši pazīstams un lietots 19. gs. beigās. Raimo Lielbriedis (1962) ir fotogrāfs un fotogrāfijas pedagogs Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Autoritāte melnbaltās analogās fotogrāfijas tehnoloģijās, populārās grāmatas “Kā fotografēt?” (Neputns, 2008) autors. Publicējis rakstus mākslas periodikā par melnbaltās fotogrāfijas estētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem. Lasīt vairāk

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem līdz 17 gadu vecumam sertifikāts nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Vasarnieki”

Pēc Maksima Gorkija lugas motīviem

Režija: Andrejs Jarovojs
Aktieri: Ieva Aniņa, Sandija Dovgāne, Mārtiņš Gailis, Jurģis Spulenieks
Māksliniece: Marija Ulmane
Video: Anta Aizupe (Varvara), Tom J. Benedict (Basovs), Jana Čivžele (Olga), Kaspars Dumburs (Zamislovs), Gundars Grasbergs (Dudakovs), Aleksandrs Maļikovs (Rjumins), Varis Piņķis (Šaļimovs), Iveta Pole (Jūlija), Edgars Samītis (Suslovs), Inga Siliņa (Kalerija), Andis Strods (Divpunkts), Guna Zariņa (Marja), Rihards Zelezņevs (Vlass)
Operators-inscenētājs: Dāvids Smiltiņš
Operatora asistents: Edgars Ļaksa
Montāža: Jurģis Ločmelis
Gaismotāji: Krišs Apšenieks, Dina Beināre
Grims: Linda Kolkovska, Iluta Reinberga

“Kādēļ jāapsver… jāaprēķina! … kā mēs visi baidāmies dzīvot! Ko tas nozīmē, sakiet, ko tas nozīmē? Kā mēs visi saudzējam sevi! Es nezinu, ko es runāju… Varbūt tas nav labi un vajag citādi runāt… bet es… es nesaprotu… Es sitos, kā liela, muļķīga muša sitas pret rūti… vēlēdamās tikt brīvībā.” (Maksims Gorkijs “Vasarnieki”)

Mēs aplīpam ar ideāliem un priekšstatiem, kādai jābūt dzīvei un mums tajā, līdz pienāk brīdis, kad tiekam konfrontēti ar realitāti un piedzīvojam vilšanos – kādu mēs sevi, atverot acis, galu galā ieraugām. “Vasarnieki” rāda ilūziju ieskautus cilvēkus, kuri nepārtraukti attaisnojas, kāpēc nedzīvo tā, kā vēlētos. Nespēdami samierināties ar personīgo un pasaules neviennozīmību, viņi pavada laiku dzerot un runājot, ļoti daudz runājot.
Kad Gorkijs sarakstīja lugu “Vasarnieki”, tās centrā bija viņa līdzgaitnieki – pārtikušais vidusšķiras slānis pirmajā paaudzē, kurus vairs neskar vienkāršas izdzīvošanas grūtības. Līdzīgā situācijā šobrīd ir Latvijas sabiedrība. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kam pieder politiskais un sociālais kapitāls, ir četrdesmit–sešdesmitgadnieku paaudze, kas sasniegusi zināmu labklājības līmeni, taču vienlaikus nes sevī traumatisku pieredzi, kas saistīta ar krasajām izmaiņām cilvēku dzīvēs, sabrūkot Padomju Savienībai. Paaudze, kam paklausība ieaudzināta ar pērienu un stingro roku. Cilvēki, kas mazotnē izslāpuši pēc glāstiem un uzmanības un pieaugušā vecumā to alkatīgi mēģina aizlāpīt ar statusu sabiedrībā un nebeidzamiem centieniem nopelnīt mīlestību.
Izrādes veidotāji centrā izvirzījuši cilvēku – viņa alkas, smieklus, asaras, vainas apziņu, mīlestības meklējumus. Gorkija lugas varoņi parādās video projekcijā – vasarnieki, kas iesprostoti savās dzīvēs, nokļuvuši cilpā, no kuras neredz izeju. Skaņa ir izslēgta. Uz skatuves atrodas četri jauni aktieri, kuri savā balsī atkārto uz ekrāna notiekošās sarunas.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Dzimusi vakardien”

Režisore Ināra Slucka
Autors – Garsons Kanins
Tulkojums Ieva Struka
Scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece Marija Ulmane
Gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš
Muzikālais noformējums Gints Rutks
Video mākslinieks Toms Zeļģis
Producente Anna Vekmane

Lomās: Juris Hiršs; Inga Misāne-Grasberga; Kaspars Zvīgulis; Egils Melbārdis; Jānis Āmanis; Juris Lisners; Daiga Gaismiņa

Tam, kam ir nauda, ne vienmēr ir intelekts. Tam, kam ir intelekts,  ne vienmēr ir nauda. Par to arī šis mūžvecais stāsts, tikai autors uz šo pretrunu piedāvā palūkoties no komiskā skatupunkta. Amerikā šī luga savulaik trāpīja kā kulaks uz acs un piedzīvoja rekordilgu skatītāju atzinību. Notikumi ASV rāda, ka lugu varētu spēlēt atkal un atkal, jo vienmēr būs kāda biznesa haizivs ar skaistu, bet dumju mīļāko. Un vienmēr būs mīlestība, kuras vārdā ir vērts sākt domāt.

Izrāde “Dzimusi vakardien” iestudēta pēc vienošanās ar Concord Theatricals Samuel French, Inc. vārdā  www.concordtheatricals.com

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Raimo Lielbriedis “Nospiedumi”

“Jūras vārtu” mazajā izstāžu zālē izveidota Raimo Lielbrieža fotogrāfiju ekspozīcija “Nospiedumi”. Izstādē skatāmie darbi izgatavoti gumiarābika* nospieduma (gum bichromate print, eng.) tehnoloģijā. Šis attēlu oriģinālu izgatavošanas veids ir bijis plaši pazīstams un lietots 19. gs. beigās.

Raimo Lielbriedis (1962) ir fotogrāfs un fotogrāfijas pedagogs Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Autoritāte melnbaltās analogās fotogrāfijas tehnoloģijās, populārās grāmatas “Kā fotografēt?” (Neputns, 2008) autors. Publicējis rakstus mākslas periodikā par melnbaltās fotogrāfijas estētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem.

“Es ticu, ka māksla notiek starp darbu un skatītāju, un var lieliski iztikt bez lietošanas instrukcijas. Manos darbos nav nekādas koncepcijas. Nekādas. Vienīgā nozīmīgā manu darbu kvalitāte ir to izskats. Tāpēc es mēdzu izvēlēties dažādas tehnoloģijas oriģinālu izgatavošanai. Viena fotogrāfija var parādīties dažādos izskatos. Dažreiz tas pārsteidz mani pašu.

Es tā arī neesmu atradis nekādu saprotamu, paliekošu vai kaut kādā veidā vienojošu veidu, kā iedalīt fotogrāfiju kādā teorētiskā sistēmā. Es vairs neticu teorijām, neņemiet ļaunā. Vienīgais fakts, kas paliek nemainīgs ir tas, ka fotogrāfija ir vizuāls medijs.” (Raimo Lielbriedis)

_______
* Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem līdz 17 gadu vecumam sertifikāts nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Madara Gulbis “Jūra… un jūra”

Teātra nama “Jūras vārti” lielajā izstāžu telpā skatāma gleznotājas Madaras Gulbis personālizstāde “Jūra… un jūra”, kurā māksliniece demonstrē sev tik raksturīgo, ar dziļu pārliecību noturēto un izkopto abstrakto eļļas glezniecību. Caur spožām un dzirkstošām krāsām vijas dzīvas sajūtas. Starp tām brīžiem uzmirdz tik tikko jaušamas līdzības ar apkārtējo vidi un dabu.

Madara Gulbis izstādēs piedalās kopš 1993.gada. Savus darbus ir izstādījusi izstādēs Rīgā, Oslo, Helsinkos, Stokholmā, Hamburgā, Bonnā, Brēmenē, Frankfurtē, Štutgartē, Briselē, Lisabonā, Varšavā, Baku, Seulā, Venēcijā. Kopā jau ir bijušas 26 personālizstādes Latvijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā.

“Abstrakcija un abstrakts. Abstrahēt – tas nozīmē pievērst uzmanību būtiskajam un neņemt vērā nebūtisko. Norobežot un vispārināt atsevišķas iezīmes, skatīt tās šķirti no pārējām.

Abstraktā glezniecība ir sajūtu glezniecība. Tās priekšrocība – iespēja attēlot mirkli. Mirkli, kurš ir gana spēcīgs un svarīgs, mirkli, kurā notiek tik daudz kā būtiska. Mana glezniecība ir dabas atdarināšana, dabas imitēšana, bet ne kopēšana. Viss ir noskatīts, sajusts un saprasts dabā – kāda īpaša brīža, kāda skata, vienas sajūtas it kā fragments. Šeit es domāju dabu, vidi, visu to, kas ikdienā ir ap mums. Vidi, kurā notiek mūsu dzīves. Gleznā viss tiek pateikts tikai ar krāsu, arī kompozīcija veidota no krāsu laukumiem. Tie var būt brīvi plūstoši, viens otrā pārejoši, pārklājoši, tie var būt stingri atdalīti, norobežoti. Krāsa ir galvenā un tai skatītājā ir jāizraisa kāda sajūta, kāda doma. Protams, jāskatās un jādomā ir asociatīvi.” (Madara Gulbis)

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem līdz 17 gadu vecumam sertifikāts nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Dailes teātra izrāde “Esiet sveicinātas, skumjas”

Radošā komanda:
Režisors – Klāvs Mellis*
Kustību režisors – Rūdolfs Gediņš*
Scenogrāfija un kostīmi – Ance Strazda*, Andris Kaļiņins
Gaismu mākslinieks – Jānis Sniķers
Mūzikas režisors – Kārlis Tone*

* Teātra trupa KVADRIFRONS

Lomās: Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Andris Bulis, Niklāvs Kurpnieks, Katrīna Griga, Milēna Miškēviča

Izrādi veidojis jaunais jau atzinīgi novērtētais režisors Klāvs Mellis, cieši sadarbojoties ar šobrīd vienu no profesionāli interesantākajiem kustību režisoriem Rūdolfu Gediņu, iestudējumu bagātinot ar izteiksmīgu kustību valodu.

Režisors Klāvs Mellis: “Tolaik, kad romāns tika sarakstīts, tas bija visai skandalozs, jo runāja par samērā vaļīgu jaunu cilvēku seksuālām attiecībām un vieglprātīgo dzīvesveidu. Mēs izrādē akcentējam stāstu par pieaugšanu, kas tostarp nozīmē arī rīcības seku apzināšanos. Strādājot ciešā komandā, esam domājuši, lai scenogrāfija un kustība kļūtu par vēl vienu spēcīgu izteiksmes līdzekli izrādē.”

“Iestudējumā ikviena aktieru kustība, tāpat kā vārds, ir piederīga žanram – īstai melodrāmai”, saka kustību režisors Rūdolfs Gediņš.
“Esiet sveicinātas, skumjas” ir franču kulta rakstnieces Fransuāzas Sagānas pirmā un, iespējams, labākā grāmata, kas tapusi vien septiņu nedēļu laikā. Šī stāsta centrā atrodas septiņpadsmit gadus vecā Sesila, kas laiku pavada laiskojoties jūras krastā un baudot kokteiļus, ar savu dekadentisko tēvu un viņa mīļoto sievieti. Viss mainās dienā, kad viesos ierodas Sesilas mirušās mātes sena draudzene Anna. Annai rūp gan meitenes nākotne, gan arī viņas sirds nav vienaldzīga pret meitenes tēvu. Tantes centieni vest ģimeni pie prāta padsmitniecei Sesilai nebūt nepatīk. Viņa daudz labprātāk turpinātu baudīt pirmo mīlestību, sauli un izklaides, tāpēc savērpj tādas intrigas, no kurām atpakaļceļa vairs nav.

Annas lomas atveidotāja Ilze Ķuzule Skrastiņa: “Manis atveidotajai varonei rūp šie cilvēki, tie ir viņas dzīves svarīga sastāvdaļa. Aiz labas gribas viņa šiem cilvēkiem vēlas palīdzēt un, jā, arī mainīt attieksmi pret dzīvi un pienākumiem. Diemžēl viņas centieni tiek uztverti kā apdraudējums un ļaunas intrigas noved pie nepaciešamas vilšanās. Skumjas var būt dažādas, tās var būt nomācošas un iznīcinošas, bet tik pat labi noslēptas bezrūpīgā dzīvesveidā, taču skumjas, kas šajos dažādajos veidos ir klātesošas sājā stāstā, galu beigās vedina domāt par to, ka katrai rīcībai ir sekas.”

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem līdz 17 gadu vecumam sertifikāts nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Grupas “bet bet” 30 gadu jubilejas koncerts

Grupa “bet bet” savu 30 gadu jubileju sāka atzīmēt jau 2021. gadā, taču, pulcēšanās ierobežojumu dēļ, to neizdevās realizēt pilnvērtīgi, tāpēc 2022. gadā grupa nolēmusi turpināt jubilejas turneju un nosvinēt to skaļi un jaudīgi! Par godu jubilejai grupa ir sagatavojusi savu labāko un jaunāko skaņdarbu programmu. Programmas repertuārā iekļautas tādas dziesmas kā “Kāpēc man nav sarkans mersedess”, “Pieklauvē”, “Man vienalga viss”, “Diena”, “Es tevi nemīlu”, “Mana mīļā meitene”, “Vakara vējā” un citas, laika pārbaudi izturējušas dziesmas.

Dzirdēsiet arī dažus pirmatskaņojumus no, sadarbībā ar Holivudā pazīstamās komponistes un filmas “Dvēseļu putenis” mūzikas autores Lolitas Ritmanes, speciāli grupai radītā dziesmu cikla.  Koncerta norises vietā varēs iegādāties arī jauno grupas 60 dziesmu nošu un dziesmu vārdu grāmatu, kā arī labākos grupas CD albumus un Guntara Rača jaunāko, un šogad klajā nākušo dzejoļu grāmatu “365” 4. daļa. Dažus no dzejoļiem, kas tiks veltīti kādam no klausītājiem, autora izpildījumā dzirdēsiet arī koncertā. Pēc koncerta grupas dalībnieki – Zigfrīds Muktupāvels, Guntars Račs, Uģis Tirzītis un Andris Alviķis – sniegs autogrāfus.

Organizē: Art Management Group

Rūdolfa Kugrēna stāvizrāde “Tagad”

Ir laiks! Ir laiks smiekliem, komēdijas pilnam skatam uz pasauli, ir laiks neatlikt šī pasākuma apmeklējumu.

“Tagad” ir Rūdolfa Kugrēna septītā solo stāvizrāde. Viens no Latvijā zināmākajiem komiķiem un ražīgākais stāvizrāžu veidotājs pēc divu gadu pauzes atgriežas ar jaunu krājumu joku un vērojumu. ““Kaut kad” vai “vēlāk” laikam ir cilvēka ierastākie darbības režīmi. Lai ieliktu ātrumā “tagad”, vajag vai nu baigās nepatikšanas vai baigo jaudu. “Tagad” ir atgādinājums, ka kaut ko gaidot var gadīties nokavēt, bet īstais brīdis tāds joks vien ir. Šī ir izrāde par šo laikmetu, par cilvēkiem un norisēm šobrīd,” saka Rūdolfs.

Iesildītājs: komiķis Kalvis Troska.

Organizē: SIA “Comedy Latvia”

Izrāde “Karš vēl nav sācies”

14. martā plkst. 19.00 teātra nams “Jūras vārti” ventspilniekiem piedāvā noskatīties starptautiskas radošās komandas veidotu un Ļeras Surkovas režisētu izrādi “Karš vēl nav sācies”, kuras pamatā pazīstamā krievu dramaturga Mihaila Durņenkova luga “TWHYS”.

Režisore Ļera Surkova izrādi veidojusi kā trīs aktieru teātri, izvēloties dažādu teātra skolu un dažādu tautību aktierus – latvieti Gunu Zariņu, lietuvieti Giti Ivanausku un Rīgas Krievu teātra aktieri Aleksandru Maļikovu. Izrādē piedalās arī pianists Rihards Plešanovs.

“Karš vēl nav sācies” sastāv no 12 novelēm, kas sarakstītas kā skeči vai monologi. Katrai novelei ir savs sižets, taču kopā tās veido vienotu dramatisko līniju.

“Lugas varoņi ir tādi paši kā mēs – neatkarīgi no valsts vai pilsētas – tie ir vecāki un bērni, vīri un sievas. Problēmas, kas viņus uztrauc, uztrauc ikvienu no mums – bailes pazaudēt savus tuvākos un ģimenes saites, tehnoloģiju attīstība un bezpalīdzīgi vecīši dziļos laukos. Patērētāju sabiedrība, kas pieradusi izvēlēties labāko, bet aizmirsusi, ko nozīmē patiesas jūtas. Agresija, kas uzliesmo ielās un neskaitāmi veidi, kā aizbēgt no realitātes,” atklāj iestudējuma radošā komanda.

Savukārt viens no izrādes varoņiem – aktieris Aleksandrs Maļikovs – saka: “Luga nav par karu, šis darbs apvieno bezgala daudz problēmu, kas iemājo cilvēkā – fobijas, paranoju, bailes. Karš jau nav tikai ārējs, tas notiek pašā cilvēkā katru sekundi, kad viņš saskaras ar jauniem apstākļiem, jauniem cilvēkiem un problēmām.”

Kopā ar režisori un aktieriem iestudējuma radošo komandu veido scenogrāfe Māra Broka, gaismu mākslinieks Matīss Beķers, skaņu operatore Olga Krikova un producente Jevgēnija Šermeņeva, producentu kompānija KatlZ.

Ieteicamais vecums 18+
Izrāde krievu valodā ar titriem latviešu valodā.

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Organizē: SIA “R&B Club”

Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Tas notiek atkal”

Līdz 19. februārim teātra namā “Jūras vārti” skatāma Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Tas notiek atkal”.

Ventspilī izstādīto gleznu kopumu veido darbi no pēdējām Alvīnes Bautras solo izstādēm “Adaptācijas Mašīna” (Rīgā,2021) un “Transs and Dance” (Jūrmalā,2021). Vairākas gleznas publiski būs apskatāmas pirmo reizi. Izstādes nosaukums sevī ietver ideju par dažādos laikos tapušu gleznu apvienojumu vienā ekspozīcijā, kas uztverams kā atkārtojums, papildinājums vai turpinājums.

Alvīnes Bautras glezniecība ir pazīstama ar portretu gleznām, taču šī ir pirmā izstāde, kurā redzamas arī ainavas, veidojot atsevišķu izstādes sadaļu. Jūras tematikai veltītās ainavas, pretēji portretiem attēlo telpu ārpus cilvēka. Abas šīs saturiski atšķirīgās gleznu sērijas vieno glezniecības stilistika, kuras idejas pamatā ir neskaidrs attēls. Ainavās tas tiek veidots radot graudaina attēla iespaidu, kā arī caur kustības elementu. Gleznu kompozīcijas iemieso sajūtu par kustības palēninājumu, tādejādi norādot uz vienmēr mainīgo skatu punktu neizbēgamību un mūžīgajām pārmaiņām.

Mākslinieces gleznotās sejas ir nemitīgos starpstāvokļos. Tie ir acumirklīgi tvērumi starp to, kas bija un to, kas būs. Seju pietuvinājumi vai šķietami mierīgās figūras nekad nav sastingušas, jo miera stāvoklis ir utopisks. Alvīne uzskata, ka kustība ir metafora par cilvēka daudzslāņaino dabu, dažādību un arī nenoteiktību. Tā ir indivīda transformācija, kas ved nezināmajā.

Alvīne Bautra maģistra grādu glezniecībā ieguvusi Latvijas Mākslas Akadēmijā. Savas zināšanas papildinājusi Kunsthochschule Berlin Weissensee, Vācijā un Igaunijas Mākslas Akadēmijā . 2018. gadā piedalījusies „Royal Arts Prize V.Edition” izstādē Londonā. Tajā pat gadā ieguvusi Brederlo – von Sengbusch mākslas prēmiju. 2019. un 2020. gadā bijusi starp konkursa Young Painter Prize finālistiem. Alvīnes darbi iekļauti mākslas grāmatās “100 Artists of the Future” (2019) un “100 [HUNDRED] Photographize Best Selected 2020 Vol. 01”, bet 2021. gadā izvēlēti dalībai izstādē Nord Art, Vācijā.

Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Tas notiek atkal” teātra namā “Jūras vārti” aplūkojama bez ieejas maksas.

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros. Bērniem līdz 12 gadu vecumam tests nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība.

Olgas Rajeckas jubilejas koncerts “Mana svētku diena”

2022. gada 7. janvārī nozīmīgu jubileju svin lieliskā latviešu dziedātāja un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Olga Rajecka. Lai atzīmētu šo notikumu, māksliniece ieplānojusi vairākus lielus koncertus, kuros viņa aicinās piedalīties māksliniekus, ar kuriem krustojušies viņas radošie ceļi.

“Koncertos piedalīsies gan deju kolektīvi, kuros esmu dejojusi un joprojām dejoju, gan mani draugi mūziķi, ar kuriem kopā esmu uzstājusies beidzamajos desmit gados, gan komponisti, kuri man rakstījuši dziesmas. Daudzi mani draugi diemžēl jau muzicē uz citām skatuvēm, taču svētki ir jāsvin. Ļoti priecājos, ka esmu nodzīvojusi līdz 2022.gadam, un tas ir tik lieliski, ka vēl varu drusku dziedāt un varu vēl uzdancot. Tāpēc būšu ļoti priecīga par iespēju atkal uzstāties publikas priekšā,” saka dziedātāja, piebilstot – katra koncerta viesu sastāvs atšķirsies.

Īpašie viesi – “Eolika”, Uģis Roze, u.c.
Video šeit

Organizē: Art Management Group

Izrāžu apvienības “Panna” izrāde “Garāža”

Jaunajā gadā “Pannas Teātris” skatītājiem piedāvā PIRMIZRĀDI ar pazīstamo un iemīļoto aktieri Aināru Ančevski.

Izrādes radošajā sastāvā darbojas režisors Juris Rijnieks, scenogrāfs Ivars Noviks, bet autors Pannas Teātra skatītājiem jau zināms kā izrādes “Viņi melo labāk” dramaturgs un Spēlmaņu Nakts balvas par gada sasniegumu oriģināldramaturģijā ieguvējs – Artūrs Dīcis.

Kādi “instrumenti” tad glabājas autora Artūra Dīča “Garāžā”? Negaidīti pavērsieni, izjokošana, humors, intrigas, šantāža, meli, atriebība, kaislība un mīlestība. Ar visu šo instrumentu  palīdzību Aināram un Ivaram nāksies uzkonstruēt savu īsto, vienīgo un pareizo sievieti, kaut arī tādēļ nāktos izjaukt kāda kāzas vai pat pārtraukt izrādi.

Izrādē ir skaidrs risinājums kā to izdarīt. Un dažreiz tam var palīdzēt īsts veču humors.

Apmeklējot pasākumu, jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kurš apliecina, ka apmeklētājs ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19, pārslimojis Covid-19 pēdējo 6 mēnešu laikā. Izrāde nav paredzēta bērniem. Apmeklējot pasākumu, obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, personalizēta biļete un derīgs sertifikāts, kā arī jāievēro izrādes norises laikā un vietā noteiktos epidemioloģiskos noteikumus.

Organizē: Savstarpējo attiecību mācību centrs SAINS

Liepājas teātra izrāde “Jaunā līgava”

Andas Lāces performance “Pēc lēkmes”

Sestdien, 18. decembrī, plkst. 16.00 Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” notiks mākslinieces Andas Lāces performance “Pēc lēkmes”, kas skatītājiem tiks rādīta pirmo reizi.

Kad pret sienu sistā piere vēl asiņo, bet aizvien spēcīgāk pārņem viegls, saulains miers, tā performanci “Pēc lēkmes” raksturo idejas autore, māksliniece Anda Lāce.

Tas ir kinētiska sūkļu figūru objekta, gaismas un skaņas kopums. Uz skatuves Anda Lāce performēs kopā ar komponisti Oļesju Kozlovsku, kā arī ar mūziķiem Elīnu Saveļjevu (flauta) un Tomu Timofejevu (kontrabass). Tehnisko risinājumu autors ir Ansis Bergmanis.

Performances tapšana saistīta ar pieredzi, ko Anda Lāce guvusi “Sansusī” labklājības rezidenču programmā, ilgstoši strādājot Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Darbam iedvesmojusi arī kolumbiešu rakstnieka Gabriela Garsijas Markesa “Simts vientulības gados” pieminētā “vidējās istabas” ideja, kuru māksliniece uztver kā paplašinātās brīvības telpu starp normālību un galēju ārprātu (un nāvi). Darba pamatā ir arī personisko un pasaules “lēkmju” pieredzes atblāzma.

Anda Lāce (dz. 1982) ieguvusi maģistra grādu, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Figuratīvās glezniecības Meistardarbnīcu (2008). Apmaiņas programmā studējusi Mančesteras Metropolitēna universitātē (2005). Personālās un grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs piedalās kopš 2003. gada, savukārt kopš 2010.gada notiek Andas Lāces performances.

Māksliniece vairākkārt nominēta Purvīša balvai. 2017. gadā izvirzīta Purvīša balvas finālam ar performanci “Atindēšana”.

Sadarbībā ar komponisti Alisi Rancāni šogad tapusi instalācija “Valsi dejo tā!”. Līdzīgi kā radot performanci “Pēc lēkmes”, arī šim darbam ierosme gūta “Sansusī” labklājības rezidencē, tiekoties ar senioriem sociālās aprūpes centrā un iepazīstot drosmīgu, nedaudz neprātīgu, brīvu garu. Savukārt šī gada oktobrī Rīgā, Doma laukumā norisinājās Andas Lāces performance “Grūti nošķirt, vai tā ir orģijas apjoma liekulība vai patiesi visi te pēkšņi kļuvuši labāki”. Tā radīta, reflektējot par un konfrontējoties ar Austrijas avangarda klasiķa Hermaņa Niča personālizstādi “Orģiju un mistēriju teātris” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un procesiem Latvijas sabiedrībā.

Andas Lāces performance “Pēc lēkmes” ir bezmaksas pasākums.

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros. Bērniem līdz 12 gadu vecumam tests nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Alekseja Naumova personālizstādes “Pasaules ainavas un L’Esparrou pils” atklāšana

Sestdien, 4. decembrī, plkst. 12.00 Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” tiks atklāta Alekseja Naumova personālizstāde “Pasaules ainavas un Le chateau de l’Esparrou”, kurā daļa eksponēto darbu Latvijā skatāmi pirmoreiz.

Mākslinieka Alekseja Naumova košā un vērienīgā glezniecība Ventspilī eksponēta vairākkārt. Viņa īpašais mīlestības žanrs glezniecībā ir ainava un darbs plenērā. Turklāt, ne tikai siltajās Dienvideiropas zemēs, kur ciprešu tumšais zaļums kontrastē ar spilgto debesjumu, bet arī Latvijas skaudrajā ziemā, kad krāsa sabiezē kā agra tumsa un vienīgais dabas piedāvātais kontrasts ir audekla baltais sniegs.

“Jūras vārtos” skatāmajā izstādē dominē veldzējoši siltie Francijas dienvidi un lielformāta pasaules ainavas. Un tomēr, arī balto smilšu pludmales ainavās var ielauzties vientulības skumjas, plivinot šķietami nebūtisku un bāli zilu glābšanas stacijas karodziņu. Aleksejs Naumovs arī savos jaunākajos darbos, kas tapuši šovasar Francijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstītajā rezidencē (Les Amis de l’Espparrou) Esparū pilī, ir uzticīgs savam godprātīgajam plenērista tēlošanas veidam, piedāvājot skatītājam nevis vispārinātu un tipisku pasaules ainavu, bet tieši savu skatījumu uz šo mirkli un gaismu.

A.Naumovs beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās Glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā un radošo aspirantūru profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā. Bijis Francijas valdības stipendiāts (Sorbonne Art Plastiques, L’ Ecole Nationale des Beaux-Arts dе Paris), studējot glezniecību Parīzē. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas  rektors (2007-2017). Bijis iniciators, vadītājs, apmaiņas programmu un izstāžu kurators dažādos sadarbības projektos mākslā Itālijā, Sicīlijā, Francijā, Japānā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Spānijā, Grieķijā, Krievijā, ASV un citviet. Vairāk kā 60 personālizstāžu autors. A. Naumova ieguldījumu novērtējusi arī Latvijas valsts, piešķirot māksliniekam Latvijas Valsts Augstāko apbalvojumu – Atzinības Krusta komandiera Ordeni. 2016. gadā apbalvots ar Francijas Ordeni mākslā un literatūrā (Ordre des Arts et des Lettres).

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros. Bērniem līdz 12 gadu vecumam tests nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Alekseja Naumova personālizstāde “Pasaules ainavas un L’Esparrou pils”

Līdz 16. janvārim teātra namā “Jūras vārti” skatāma Alekseja Naumova personālizstāde “Pasaules ainavas un L’Esparrou pils”.

Mākslinieka Alekseja Naumova košā un vērienīgā glezniecība Ventspilī eksponēta vairākkārt. Viņa īpašais mīlestības žanrs glezniecībā ir ainava un darbs plenērā. Turklāt, ne tikai siltajās Dienvideiropas zemēs, kur ciprešu tumšais zaļums kontrastē ar spilgto debesjumu, bet arī Latvijas skaudrajā ziemā, kad krāsa sabiezē kā agra tumsa un vienīgais dabas piedāvātais kontrasts ir audekla baltais sniegs.

“Jūras vārtos” skatāmajā izstādē dominē veldzējoši siltie Francijas dienvidi un lielformāta pasaules ainavas. Un tomēr, arī balto smilšu pludmales ainavās var ielauzties vientulības skumjas, plivinot šķietami nebūtisku un bāli zilu glābšanas stacijas karodziņu. Aleksejs Naumovs arī savos jaunākajos darbos, kas tapuši šovasar Francijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstītajā rezidencē (Les Amis de l’Espparrou) Esparū pilī, ir uzticīgs savam godprātīgajam plenērista tēlošanas veidam, piedāvājot skatītājam nevis vispārinātu un tipisku pasaules ainavu, bet tieši savu skatījumu uz šo mirkli un gaismu.

A.Naumovs beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās Glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā un radošo aspirantūru profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā. Bijis Francijas valdības stipendiāts (Sorbonne Art Plastiques, L’ Ecole Nationale des Beaux-Arts dе Paris), studējot glezniecību Parīzē. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas  rektors (2007-2017). Bijis iniciators, vadītājs, apmaiņas programmu un izstāžu kurators dažādos sadarbības projektos mākslā Itālijā, Sicīlijā, Francijā, Japānā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Spānijā, Grieķijā, Krievijā, ASV un citviet. Vairāk kā 60 personālizstāžu autors. A. Naumova ieguldījumu novērtējusi arī Latvijas valsts, piešķirot māksliniekam Latvijas Valsts Augstāko apbalvojumu – Atzinības Krusta komandiera Ordeni. 2016. gadā apbalvots ar Francijas Ordeni mākslā un literatūrā (Ordre des Arts et des Lettres).

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros. Bērniem līdz 12 gadu vecumam tests nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku orķestra un Jūras spēku orķestra rokgrupas “Vairogs” koncerts

Programmā:
I daļa
Gustavs Holsts – Pirmā svīta Mi bemol mažorā militārajam orķestrim
Gustavs Holsts – Otrā svīta Fa mažorā militārajam orķestrim
Jans de Haans – Atklājumu fantāzija
Gilberts Timmers – Jautrais klarnetists. Solists Roberts Zonīs

II daļa
Rokgrupas “Vairogs” koncertprogramma, solists Atis Ieviņš

Diriģents – Zemessardzes orķestra koncertmeistars, Štāba virsseržants Kaspars Puikevics – Puikevski

Bezmaksas pasākums.
Ieejas kartes iespējams saņemt teātra nama “Jūras vārti” kasē.

Organizē Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs

Dailes teātra izrāde “Testosterons”

Vīriešu saruna, sievietēm klāt neesot.

Režisors: Oļegs Šapošņikovs
Scenogrāfs: Kristaps Skulte
Stila konsultants: Gatis Timofejevs
Gaismu mākslinieks: Edgars Brākmanis

Lomās: Ģirts Ķesteris, Artis Robežnieks, Aldis Siliņš, Dainis Gaidelis, Niklāvs Kurpnieks, Lauris Dzelzītis, Toms Veličko.

Izrāde “Testosterons” jeb vīriešu versija par attiecībām ir izklaidējoša, paradoksāla, seksistiska un reizē arī politnekorekta, vieglprātīga komēdija ar dramatisku sižetu. Kāzu saviesīgā daļa izvēršas ne tā, kā plānots iepriekš, jo līgava aizbēgusi, atstājot topošo vīru pie altāra vienu pašu. Taču, neskatoties uz to, tradīcijas nedrīkst lauzt un jāpaceļ glāzes par līgavaini. Viņu sauc Kornels. Kā bioloģijas fakultātes pasniedzējs, kurš specializējies ornitoloģijā, Kornels zina – jo augstāks testosterona līmenis gaiļa asinīs, jo lielāka un spilgtāka ir viņa sekste un bārda. Un tā, meklējot līdzības ar dzīvnieku pasauli, sanākušie vīriešu pārrunā, kas atšķir sieviešu un vīriešu vērtību sistēmas. Līgavainis un kāzu viesi nolemj ātri atriebt notikušo, sadodot iedomātajam vaininiekam pēc nopelniem.

Teātra kritiķe Līga Ulberte uzskata, ka “Testosterons” ir viena no asprātīgākajām komēdijām, kāda līdz šim iestudēta Latvijas teātros: “Farsam līdzīgas situācijas ik pa brīdim pārtrauc intelektuālas refleksijas un psiholoģiski paradoksi. Dramaturgs mikrobiologa Tārpeļa un ornitologa Kornela mutē ieliek virkni interesantu, no dabas pasaules aizgūtu atziņu par dzīvnieku pārošanās paradumiem, kuru konfrontācija ar cilvēku pieredzi ir negaidīta un tāpēc vien komiska.” Pēc Līgas Ulbertes sacītā, aktieru gaumes un humora izjūta, pašironija un dabiskā, precīzā reakcija uz notikumiem, kas pašiem varoņiem patiesībā ir eksistenciāli svarīgi, ne tikai raisa publikā skaļus smieklus, bet arī ik pa brīdim pārrauj tos ar nopietniem kontrapunktiem.

Vecuma ierobežojums 14+
Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”.
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Valmieras drāmas teātra izrāde “Smieklu sasaukšanās”

24. novembrī plkst. 18.00 teātra nams “Jūras vārti” aicina mazos skatītājus un viņu vecākus apmeklēt režisores Ineses Mičules izrādi “Smieklu sasaukšanās”, kurā kopā ar Valmieras drāmas teātra aktieriem uz skatuves kāps arī iestudējuma mūzikas autors Renārs Kaupers.

 Mūziķa Renāra Kaupera un literātes Ineses Zanderes kopdarbs – izrāde “Smieklu sasaukšanās”, kas pelnīti ieguvusi dažādu paaudžu skatītāju atzinību, izdzēš robežu starp bērnu un pieaugušo pasauli, lai lielo un mazo smiekli saplūstu vienā veselumā, lai bērni sajustos lielāki un nopietnāki, bet pieaugušie atļautos būt mazi.

“Pēc “Prāta Vētras” pieredzes zinu, ka mazajiem patīk tādas pašas dziesmas kā pieaugušajiem, un tāpēc, manuprāt, viņi nav pelnījuši kaut kādu īpašu “uti-puti” attieksmi, bet gan tādu pašu mūziku, kādu klausās viņu tēti un mammas,” atklāj  Renārs Kaupers.

Savukārt izrādes režisore Inese Mičule par paveikto saka: “Tagad jau varu teikt, ka mums ir izdevušies piedzīvojumi spogulī un sapnī, apēstas konfektes, daudzstāvu nama kāpnes un Kreica kungs, Elzas gaidīšana, ejampanti, lecampanti, sedzampanti, redzampanti. Sarunas un prātošana – dziedot, lecot, spēlējot.”

“Smieklu sasaukšanās” radošo komandu veido režisore – Inese Mičule, māksliniece – Ieva Kauliņa, horeogrāfe – Liene Stepena, gaismu mākslinieks – Aleksandrs Rjazancevs (Sanktpēterburga). Lomās – Renārs Kaupers, Pauls Iklāvs vai Kārlis Dzintars Zahovskis, Ingus Kniploks, Mārtiņš Meiers, Inese Pudža vai Ieva Estere Barkāne, Klinta Reinholde, Uldis Sniķers, Baiba Valante.

Izrāde piemērota bērniem no 7 līdz 12 gadu vecumam.

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros. Bērniem līdz 12 gadu vecumam tests nav jāuzrāda.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Ellas Mežules gleznu izstāde “Piezīmes”

Līdz 25. novembrim teātra nama “Jūras vārti” Lielajā izstāžu telpā skatāmas Ellas Mežules gleznas jeb “Piezīmes”, kuru radīšanas procesu pati māksliniece raksturo kā pieredzē balstītu subjektivitāti.

Darbi, kas tapuši kopš 2018. gada līdz pat izstādes atvēršanas dienai, iemieso ikdienas telpu, kur selektīvā kompozīcijas izvēle rada kņudošu nenoturības nojausmu. Māksliniece caur pašas subjektīvo pieredzi aplūko atmiņu veidošanās procesu, vērojot cilvēka spēju aizmirst faktus, gadskaitļus, vārdus un nosaukumus, bet tajā pat laikā atcerēties tādas detaļas kā skaņu, smaržu, garšu, skatienu un, galvenokārt, sajūtas par to, kā notikušais mums licis justies, kam piešķiram labu vai sliktu vērtējumu.

Tikpat intuitīvi ir arī gleznojumos izmantotie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Ļaušanās nejaušībām un tehniski neprognozējamiem iznākumiem pietuvina reiz notvertajām sajūtām. Darbos tiek attēlota fragmentāra ikdienā piedzīvota telpa, kur pamazām izzūd racionālo pasauli konstruējoši lielumi, to aizpilda subjektīvi svarīgas detaļas. No notiekošā pāri palikusī atmiņa tiek destilēta līdz esencei, formējot katram unikālu notikuma atspiedumu.

Ella Mežule (1991) studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, iegūstot Humanitāro zinātņu Maģistra grādu mākslās. Zināšanas papildinājusi Īrijā (National College of Art and Design) un Itālijā (Accademia di Belle Arte di Napoli). Aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs. Galvenokārt eksperimentē ar dažādu tehniku kombinācijām. Pēdējos deviņus gadus darbojas kā gleznotāja un ilustratore.

Ieeja izstādē bez maksas. To var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, personu apliecinošu dokumentu, ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Ievas Nagliņas personālizstāde “SATURS”

Izstādē aplūkojamie darbi radīti dažādos laika periodos. Pats “vecākais” no tiem – kolāža “Pieteikšanās”, tapusi 1999. gadā un iezīmē turpmāko autores pievēršanos šai un citām mākslas tehnikām. Savukārt ideja par izstādes nosaukumu radusies, pateicoties citai 2019. gadā tapušai kolāžai “Saturs”. Abi minētie mākslas darbi tiek eksponēti pirmo reizi.

“Jūras vārtos” izvietoto ekspozīciju veido vairāki mākslas darbu cikli. Plenērā Mālpilī 2014. gada vasarā tapušā cikla “Kvadrātdialogs” kompozīcija galvenokārt būvēta no koka detaļām, dažviet reljefam spēcīgi izraujoties no darba plaknes. Cikls “Atmiņas par nākotni” radīts 2019. gadā izstādei “Vēstules no Latvijas” Vitebskas Mākslas muzejā, Baltkrievijā un kopā ar darbu “Home-B” iezīmē mākslinieces pievēršanos burzīta papīra estētikai. Izstādē apskatāmās grāmatiņas ir no divu personālizstāžu cikla “Latvietis praktiskais”. Katra no tām ir unikāls autordarbs vienā eksemplārā un vistuvāk atbilst “artist book” jeb mākslinieka grāmatas konceptam.

Izstādē redzamie jaunākie darbi – “Dzīve uz saburzītas papīra lapas”, “Cancel” un “No deadline” – radīti pandēmijas laika pārdomu ietekmē. Autore spēlējas ar dažādām materialitātēm, faktūru kontrastiem un krāsu attiecībām, strādā ar abstraktām formām, mākslas darbos, bet jo īpaši kolāžās, dažkārt izpildījuma tehnikas apvienojot ar ready-made. Darbu vēstījums ir pastarpināts vai netiešs.

Mākslinice Ieva Nagliņa (1981) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu. Strādā jauktos medijos. Ir veidojusi audiovizuālas performances. Strādā kā izstāžu kuratore Rīgas Porcelāna muzejā, darbojas biedrībā “Grafikas kamera” un vada raidījumu “Subjektīvie mērījumi” radio NABA.

Ieeja izstādē bez maksas. To var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, personu apliecinošu dokumentu, ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Maģisko burbuļu triku izrāde

PAR  BIĻETĒM:

Ja pasākuma norise ir atcelta, tad nauda par iegādātajām biļetēm to nominālvērtībā tiek atmaksāta pircējam. Naudas atmaksa notiek sekojoši:

• ja biļetes ir iegādātas interneta veikalā bilesuparadize.lv, tad nauda tiek ieskaitīta biļešu pircēja bankas kontā bez klienta pieprasījuma likumā noteiktajos termiņos pēc pasākuma organizatora rīkojuma saņemšanas.
• ja biļetes ir iegādātas Biļešu Paradīzes kasē, tad  naudu par iegādātajām biļetēm var saņemt līdz ar mirkli, kad tiks saņemts pasākuma organizatora rīkojums par atmaksas uzsākšanu, likumā noteiktajos naudas līdzekļu atmaksas termiņos jebkurā Biļešu Paradīzes kasē.

Organizē SIA “Ticketpoint” tālr. 28600213

Maģisko burbuļu triku izrāde

PAR  BIĻETĒM:

Ja pasākuma norise ir atcelta, tad nauda par iegādātajām biļetēm to nominālvērtībā tiek atmaksāta pircējam. Naudas atmaksa notiek sekojoši:

• ja biļetes ir iegādātas interneta veikalā bilesuparadize.lv, tad nauda tiek ieskaitīta biļešu pircēja bankas kontā bez klienta pieprasījuma likumā noteiktajos termiņos pēc pasākuma organizatora rīkojuma saņemšanas.
• ja biļetes ir iegādātas Biļešu Paradīzes kasē, tad  naudu par iegādātajām biļetēm var saņemt līdz ar mirkli, kad tiks saņemts pasākuma organizatora rīkojums par atmaksas uzsākšanu, likumā noteiktajos naudas līdzekļu atmaksas termiņos jebkurā Biļešu Paradīzes kasē.

Organizē SIA “Ticketpoint” tālr. 28600213

Valmieras drāmas teātra izrāde “Uz Akapulko, kundze!”

Īvs Žamiaks
Komēdija 2 daļās

Režisors – Edmunds Freibergs
Telpa – Aigars Ozoliņš
Kostīmi – Anna Heinrihsone
Gaisma – Toms Streilis
Lomās – Ieva Puķe, Imants Strads vai Tālivaldis Lasmanis, Māra Mennika, Krišjānis Salmiņš, Emīls Krūmiņš

Nata ir 20 gadus laimīgi precējusies, viņai ir uzticams vīrs, viņa ir māte mīlošam pusaudzim, viņas māsa, kura dzīvo pie viņas, beidzot precēsies. No malas raugoties, ideāla ģimene. Pēkšņi vienu rītu Natai piezvana kāds noslēpumains svešinieks ar piedāvājumu doties uz Akapulko, un tas viņai liek paskatīties uz sevi un savu dzīvi no malas.

Franču dramaturga Īva Žamiaka (Yves Jamiaque, 1918 – 1987) luga “Uz Akapulko, kundze!” (“Acapulco Madame”) sarakstīta 1976. gadā un pieder pie bulvārkomēdijas žanra, kam raksturīgas salontipa lugas ar intelektuāliem, asprātīgiem dialogiem un komiski izspēlētiem pārpratumiem. Latvijā dramaturga lugas uzvestas vairākkārt. Kādreizējais Valmieras teātra aktieris un režisors Edmunds Freibergs lugu pirmo reizi iestudēja Nacionālajā teātrī 1989. gadā ar Astrīdu Kairišu un Uldi Dumpi galvenajās lomās.

Vecuma ierobežojums 12+
Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība  un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Jaunā Rīgas teātra izrāde “Vēstures izpētes komisija”

Režisors Alvis Hermanis: “Taisīt izrādi par “čekas maisu” lietu ir diezgan neiespējami, jo tur katra cilvēka gadījums ir pārāk atšķirīgs, un līdz ar to vispārinājumus veikt ir bezjēdzīgi. Par katru no viņiem tad būtu jātaisa atsevišķa izrāde. Mēs nekad neuzzināsim daudzu “čekas maisos” atrasto stāstus. Vai nu tāpēc, ka viņi ir miruši, vai tāpēc, ka daudzos gadījumos tie ir pārāk intīmi un personiski, lai ar tiem dalītos publiski. Gluži tāpat, dažādu iemeslu dēļ, mēs vairs neuzzināsim daudzu čekas ziņotāju upuru stāstus.
Publicētajos sarakstos es atradu daudzus desmitus cilvēku, kurus pazinu personīgi. Un par daudzu no viņiem privāto dzīvi es zinu pietiekami, lai iztēlotos, uz kāda pamata viņi tur nokļuvuši vai tikuši šantažēti. Samest viņus visus vienā kaudzē ir diezgan sātanisks plāns, un ar šo izrādi mēs negribētu tajā piedalīties. Tāpēc šī izrāde nav par Andri Slapiņu, kura vārds ir čekas maisos un kurš, atšķirībā no mums visiem, ir atdevis dzīvību par Latvijas brīvību. Jo novienkāršota vēstures leğenda par tumšajiem un gaišajiem spēkiem būtu gan nepatiesa, gan negodīga. Šī izrāde ir par to, kā iespējams manipulēt ar cilvēkiem un kā iespējams manipulēt ar vēsturi. Gan toreiz, gan tagad.”

Izrādes autori – Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Guna Zariņa, Jevgēnijs Isajevs, Inga Tropa-Fišere, Alvis Hermanis, Margarita Zieda
Režisors, scenogrāfs – Alvis Hermanis
Kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne
Izrādē piedalās – Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Guna Zariņa, Jevgēnijs Isajevs, Inga Tropa-Fišere

Skaņa, video – Gatis Builis
Gaisma – Lauris Johansons
Fotokolāžas – Guntis Konstants
Grims un parūkas – Sarmīte Balode

2018./2019. gada teātra sezonas Spēlmaņu nakts balva Gada aktieris otrā plāna lomā (Vilis Daudziņš), Spēlmaņu nakts nominācijas Gada lielās formas izrāde, Gada režisors, Gada aktieris (Kaspars Znotiņš), Gada aktrise otrā plāna lomā (Guna Zariņa).
Latvjas sabiedrisko mediju gada balva “Kilograms Kultūra 2019” kategorijā “Teātris”.

Vecuma ierobežojums 12+
Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Elīnas Titānes laikmetīgās keramikas un grafikas izstādes “Vertikālais horizonts” atklāšana

2. septembrī plkst. 18.00  teātra namā “Jūras vārti”, klātesot autorei, tiks atklāta Elīnas Titānes laikmetīgās keramikas un grafikas izstāde “Vertikālais horizonts”.

Izstādē eksponētie zīmējumi un skulptūras tapušas pēdējo trīspadsmit gadu laikā dažādu mākslas darbu kolekciju, rezidenču un projektu ietvaros. Ekspozīcija veidota kontekstā ar asociatīvu izjūtu par vietu, laiku un telpu. Vertikālais virziens ir kā tiekšanās un augšanas izjūta, bet horizonts – kā plašums un vienlaikus aptveramā realitāte.

Skulpturālajiem objektiem un zīmējumiem piemīt vieglums, trauslums un plastiskums, ko caurvij Elīnai raksturīgais estētiski un tehniski filigrānais rokraksts. Mākslas darbos, to formās un faktūrā jaušama dabas klātbūtne, tomēr tiem nepiemīt tiešas norādes uz konkrēto. Elīna Titāne strādā ar visiem keramikas materiāliem: akmens masu, mālu, porcelānu, šamotu, veidojot gan lielformāta skulptūras, gan miniatūras.

“Man māksla nav ideja vai koncepcija, bet izpausme – iedvesmas materiālā. Mālā, porcelānā, uz papīra vai audekla. Necenšos definēt vai formulēt, bet atklāt tēlu pasauli. Paralēles starp  materiālu, tā izpausmi, intuitīvu uztveri un garīgām atskārsmēm ir mans prieks un motivācija darbam,” stāsta māksliniece.

Elīna Titāne ir viena no zināmākajām Latvijas mūsdienu keramiķēm, kurai ir bijušas vairāk kā divdesmit personālizstādes gan Latvijā, gan ārzemēs. Zināšanas un prasmes māksliniece papildinājusi rezidencēs, simpozijos un meistardarbnīcās Igaunijā, Zviedrijā, Korejā, Honkongā, Itālijā, Dānijā, Vācijā, Baltkrievijā, Moldovā, Turcijā, Polijā, Tunisijā, Ēģiptē, Somijā, Krievijā, Ķīnā, Ziemeļkiprā, Moldovā, Horvātijā.

Ieeja izstādē bez maksas. To var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu.

Savukārt izstādes atklāšanu 2. septembrī var apmeklēt tikai vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas (attiecas arī uz visu vecumu bērniem/ jauniešiem). Ierodoties uz pasākumu,  jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts un personu apliecinošs dokuments.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība un VKKF

Elīnas Titānes laikmetīgās keramikas un grafikas izstāde “Vertikālais horizonts”

No 2. septembra līdz 3. oktobrim teātra namā “Jūras vārti” skatāma Elīnas Titānes laikmetīgās keramikas un grafikas izstāde “Vertikālais horizonts”.

Izstādē eksponētie zīmējumi un skulptūras tapušas pēdējo trīspadsmit gadu laikā dažādu mākslas darbu kolekciju, rezidenču un projektu ietvaros. Ekspozīcija veidota kontekstā ar asociatīvu izjūtu par vietu, laiku un telpu. Vertikālais virziens ir kā tiekšanās un augšanas izjūta, bet horizonts – kā plašums un vienlaikus aptveramā realitāte.

Skulpturālajiem objektiem un zīmējumiem piemīt vieglums, trauslums un plastiskums, ko caurvij Elīnai raksturīgais estētiski un tehniski filigrānais rokraksts. Mākslas darbos, to formās un faktūrā jaušama dabas klātbūtne, tomēr tiem nepiemīt tiešas norādes uz konkrēto. Elīna Titāne strādā ar visiem keramikas materiāliem: akmens masu, mālu, porcelānu, šamotu, veidojot gan lielformāta skulptūras, gan miniatūras.

“Man māksla nav ideja vai koncepcija, bet izpausme – iedvesmas materiālā. Mālā, porcelānā, uz papīra vai audekla. Necenšos definēt vai formulēt, bet atklāt tēlu pasauli. Paralēles starp  materiālu, tā izpausmi, intuitīvu uztveri un garīgām atskārsmēm ir mans prieks un motivācija darbam,” stāsta māksliniece.

Elīna Titāne ir viena no zināmākajām Latvijas mūsdienu keramiķēm, kurai ir bijušas vairāk kā divdesmit personālizstādes gan Latvijā, gan ārzemēs. Zināšanas un prasmes māksliniece papildinājusi rezidencēs, simpozijos un meistardarbnīcās Igaunijā, Zviedrijā, Korejā, Honkongā, Itālijā, Dānijā, Vācijā, Baltkrievijā, Moldovā, Turcijā, Polijā, Tunisijā, Ēģiptē, Somijā, Krievijā, Ķīnā, Ziemeļkiprā, Moldovā, Horvātijā.

Ieeja izstādē bez maksas. To var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstpilsētas pašvaldība un VKKF

Liepājas teātra muzikālā izrāde “Laternu stundā”

Liepājas teātra muzikālā izrāde ir  veltījums Maestro Raimondam Paulam – komponistam, kura radītā mūzika dzirdama gan pašu liepājnieku, gan arī citu Latvijas teātru  iestudējumos.  “Laternu stundā” izskanēs melodijas no izrādēm “Dāmu paradīze”, “Jauko māņu diena”, “Meža gulbji”, “Māsa Kerija” un citām.
Piedalās: Inese Kučinska, Karīna Tatarinova, Everita Pjata, Anete Berķe, Edgars Pujāts, Viktors Ellers, Armands Kaušelis, Rolands Beķeris, Mārtiņš Kalita, Kaspars Gods, Leons Leščinskis, Normunds Kalniņš, Māris Zīlmanis, Miks Akots, Raitis Eleris.

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām (attiecas arī uz visu vecumu bērniem/ jauniešiem). Ierodoties uz izrādi,  apmeklētājam jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, personu apliecinošs dokuments un personalizēta ieejas biļete.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Latvijas Leļļu teātra izrāde “Arturs un Apaļā galda bruņinieki”

Režisors: Edgars Niklasons
Scenogrāfe, leļļu māksliniece: Evita Bēta
Kostīmu mākslinieks: Edgars Niklasons
Mūzikas autori: Mārtiņš Miļevskis, Kaspars Bārbals
Video mākslinieks: Uldis Andersons

Lomās: Artūrs Putniņš, Dace Vītola, Lienīte Osipova, Elīna Bojarkina, Anrijs Sirmais, Matīss Millers, Rihards Zelezņevs.

“GIDA BALSS. Kā vēsta nostāsti, senatnē dzīvojuši daudzi jo daudzi karaļi, tomēr tikai daži no tiem spējuši iemantot tādu slavu kā drosmīgais Karalis Arturs, Logres valdnieka Utera Pendragona dēls. (..)

ANSELS. (Ķēmodamies.) Kur mājo diženu bruņinieku dvēseles… B-o-o-o-ring! (Ansels fotografē “selfiju” ar Karaļa Artura menekenu, kurš atrodas aiz vitrīnas. Piepeši manekens sakustas un Ansels salecas,) Eu, jūs redzējāt?!

Tā aizsākas stāsts par četriem 6.b klases skolēniem, kuri dodoties ekskursijā uz viduslaiku mūra pils muzeju aiz pārlieku lielas garlaicības iekļūst piedzīvojumos, kas uz visiem laikiem izmaina viņu dzīves un aizsāk galvu reibinošu cīņu par izkļūšanu no muzeja un savām baiļu sienām.

Kā noticēt sev un kļūt par varoni? Kā atšķiras varoņi un varonība leģendā par Karali Arturu un Apaļā galda bruņiniekiem un mūsdienās? Izrādes veidotāji atdzīvinās leģendu par bruņinieku laikmetu, izmantojot leļļu un objektu teātra paņēmienus, bet dramaturģiju balstīs šobrīd visā pasaulē populāro “izlaušanās istabu” jeb “escape room” noteikumos, kad, lai izkļūtu no slēgtas telpas, spēles dalībniekiem ir jāatrisina noteikts skaits uzdevumu.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Finlandizācija”

Juha Jokela
Gudra komēdija divās daļās

Neliels somu medicīnas iekārtu uzņēmums ir radījis ierīci, kas spēj ļoti precīzi analizēt smadzeņu darbību un tās traucējumus. Tā ir izcila iekārta, tomēr tā ir ļoti dārga, un ne visas slimnīcas to spēj atļauties. Patiesībā to nevar atļauties pat neviena Somijas slimnīca. Taču pateicoties Ārvalstu tirdzniecības ministrijas atbalstam, izdodas atrast partnerus Krievijā. Lugas darbība notiek no 2013. līdz 2015. gadam. Krimas okupācija notiek 2014. gadā.

Režisors: Valters Sīlis
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks: Uģis Bērziņš
Gaismu māksliniece: Krista Erdmane
Komponists: Edgars Raginskis

Lomās; Gundars Grasbergs, Ivars Kļavinskis, Uldis Anže, Daiga Gaismiņa, Jana Ļisova, Voldemārs Šoriņš, Zane Jančevska, Agnese Budovska.

“Spēlmaņu nakts 2019/ 2020” balvas:
Gada režisors – Valters Sīlis

“Spēlmaņu nakts 2019/ 2020” nominācijas:
Gada mazās formas izrāde.
Gada aktrise otrā plāna lomā – Jana Ļisova
Gada muzikālās partitūras autors – Edgars Raginskis

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām (attiecas arī uz visu vecumu bērniem/ jauniešiem). Ierodoties uz izrādi,  apmeklētājam jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, personu apliecinošs dokuments un personalizēta ieejas biļete.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība  un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Ir dzirdēts, ka smiekli pagarina mūžu, kas principā nozīmē, ka apmeklējot Comedy Latvia tūri jūs iespējams dzīvosiet mūžīgi (nenesam atbildību par šo apgalvojumu). Lai gan tas nav garantēts, tas ko varam apsolīt, ir krāsaina kompānija ar Latvijas labākajiem komiķiem un stand-up komēdijas scēnas celmlaužiem.

Skatītājus priecēs  – Rūdolfs Kugrēns, Jānis Kreičmanis, Aleksandrs Guzenko, Kalvis Troska un Jack Everitt – jeb, īsāk sakot, vesels bars komiķu.

Organizē Comedy Latvia SIA

Ģertrūdes ielas teātra izrāde “Malkas ceļi”

Radošā komanda: Andrejs Jarovojs, Rūdolfs Gediņš, Edgars Samītis un Rūdolfs Bekičs.

Pētot teātra izteiksmes līdzekļus, režisors Andrejs Jarovojs īpašu uzmanību pievērš tēlainai skatuves valodai, dažādu zīmju saspēlei un personiskai komunikācijai ar skatītāju. Katra izrāde tiek radīta kā īpašs mikrokosmoss ar saviem noteikumiem, radot satikšanās vietu mākslinieka un publikas iztēlei.
Iestudējumā “Malkas ceļi” Andrejs Jarovojs atgriežas pie teātra, kas nav balstīts tekstā. Fiziska un vizuāla izrāde, kur, spēlējoties ar koksnes materialitāti, simetriju un asimetriju, radošā komanda poētiskā veidā runā par cilvēku un kultūru, pētot vecā un jaunā līdzāspastāvēšanas noteikumus, savstarpējās attiecības un attīstības potenciālu. Izrāde-mandala par cilvēka nebeidzamajiem centieniem sakārtot pasauli un – īslaicīgajām uzvarām šajā procesā.

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām (attiecas arī uz visu vecumu bērniem/ jauniešiem). Ierodoties uz izrādi,  apmeklētājam jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, personu apliecinošs dokuments un personalizēta ieejas biļete.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība, Ventspils Brīvosta un Valsts Kultūrkapitāla fonds

TUTAS koncerts “Vasaras ceļojums”

TUTAS KONCERTS “Vasaras ceļojums”, uz kuru mazos skatītājus un klausītājus aicina bērnu iemīļotā seriāla “Tutas lietas” varoņi – burvīgā Tuta un viņas draugi Lapsa un Feneks.

Šovasar Tutai patīk ceļot! Tuta pošas pirmajā lielajā koncerttūrnejā pa Latviju, lai priekpilnā muzikālā vasaras ceļojumā dotos kopā ar visiem mazajiem koncerta apmeklētājiem, kas noteikti varēs dziedāt un dejot līdzi sev zināmajām dziesmām. Koncertā skanēs oriģināldziesmas no seriāla “Tutas lietas”, kas vedīs gan uz jūru, gan mežu, gan vecmāmiņas dārzu, gan Čučumuižu. Koncertā Tutai pievienosies arī viņas draugi – lielā Lapsa, Feneks, mūziķu grupa, kā arī Tutas dziesmu autore – Amsterdamā dzīvojošā latviešu komponiste, dziedātāja un pianiste Laura Polence.
Koncerts ilgs 45 minūtes un ir piemērots arī vismazākajiem skatītājiem. Pēc koncerta būs iespējams nofotografēties ar lielo Lapsu un Feneku, kā arī iegādāties “Tutas lietu” rotaļlietas, grāmatas, mūzikas albumus.

Informācija koncerta apmeklētājiem:
Koncerts notiks, ievērojot valstī spēkā esošos noteikumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai. Koncertu varēs apmeklēt cilvēki, kuri:
– ir vakcinējušies pret Covid-19;
– ir pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19;
– pēdējo 48 stundu laikā ir veikuši Covid-19 testu un tas ir negatīvs;
– pēdējo 6 stundu laikā ir veikuši Covid-19 ātro antigēna testu un tas ir negatīvs.
Pasākumu kopā ar vecākiem varēs arī apmeklēt bērni līdz 12 gadu vecumam (kas nav vakcinēti, pārslimojuši, un viņiem nebūs jāveic Covid-19 tests).
Apmeklējot koncertu, pie ieejas būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, Covid-19 sertifikāts vai analīžu rezultāti.

Biļete jāiegādājas katram neatkarīgi no vecuma.

Organizē SIA “Ausma Media”

TUTAS koncerts “Vasaras ceļojums”

TUTAS KONCERTS “Vasaras ceļojums”, uz kuru mazos skatītājus un klausītājus aicina bērnu iemīļotā seriāla “Tutas lietas” varoņi – burvīgā Tuta un viņas draugi Lapsa un Feneks.

Šovasar Tutai patīk ceļot! Tuta pošas pirmajā lielajā koncerttūrnejā pa Latviju, lai priekpilnā muzikālā vasaras ceļojumā dotos kopā ar visiem mazajiem koncerta apmeklētājiem, kas noteikti varēs dziedāt un dejot līdzi sev zināmajām dziesmām. Koncertā skanēs oriģināldziesmas no seriāla “Tutas lietas”, kas vedīs gan uz jūru, gan mežu, gan vecmāmiņas dārzu, gan Čučumuižu. Koncertā Tutai pievienosies arī viņas draugi – lielā Lapsa, Feneks, mūziķu grupa, kā arī Tutas dziesmu autore – Amsterdamā dzīvojošā latviešu komponiste, dziedātāja un pianiste Laura Polence.
Koncerts ilgs 45 minūtes un ir piemērots arī vismazākajiem skatītājiem. Pēc koncerta būs iespējams nofotografēties ar lielo Lapsu un Feneku, kā arī iegādāties “Tutas lietu” rotaļlietas, grāmatas, mūzikas albumus.

Informācija koncerta apmeklētājiem:
Koncerts notiks, ievērojot valstī spēkā esošos noteikumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai. Koncertu varēs apmeklēt cilvēki, kuri:
– ir vakcinējušies pret Covid-19;
– ir pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19;
– pēdējo 48 stundu laikā ir veikuši Covid-19 testu un tas ir negatīvs;
– pēdējo 6 stundu laikā ir veikuši Covid-19 ātro antigēna testu un tas ir negatīvs.
Pasākumu kopā ar vecākiem varēs arī apmeklēt bērni līdz 12 gadu vecumam (kas nav vakcinēti, pārslimojuši, un viņiem nebūs jāveic Covid-19 tests).
Apmeklējot koncertu, pie ieejas būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, Covid-19 sertifikāts vai analīžu rezultāti.

Biļete jāiegādājas katram neatkarīgi no vecuma.

Organizē SIA “Ausma Media”

Dailes teātra izrāde “Elpa”

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām (attiecas arī uz visu vecumu bērniem/ jauniešiem). Ierodoties uz izrādi,  apmeklētājam jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, personu apliecinošs dokuments un personalizēta ieejas biļete.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām (attiecas arī uz visu vecumu bērniem/ jauniešiem). Ierodoties uz izrādi,  apmeklētājam jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, personu apliecinošs dokuments un personalizēta ieejas biļete.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Ivo Fomina jaunais mūzikas albums koncerttūrē “Cilvēks” (vakcinētiem, pārslimojušiem)

2021.gada sākumā nāks klajā jauns rokmūziķa Ivo Fomina albums “Cilvēks”, 2021.gadā ar jaunā ieraksta prezentāciju dodoties Latvijas koncerttūrē.

Līdz šim Fomins izdevis piecus soloalbumus, no kuriem pēdējais “Nekas jau nebeidzas” iznācis 2015.gadā. Jaunais albums “Cilvēks” ieguvis savu nosaukumu, pateicoties klausītāju sirdis un Muzikālās Bankas topus nopietni iekarojušai dziesmai “Cilvēks”. Tāpat albumā tiks iekļauta augustā klajā nākusī dziesma “Lai jau deg” (mūzikas autors Ivo Fomins, vārdu autors Guntars Račs), kas jau vairākas nedēļas klausāma “Muzikālā Banka” topa virsotnē un bijusi arī Radio SWH Top 1. Lielākā daļa albuma dziesmu ar Fomina mūziku un Rača vārdiem būs pilnīgi nedzirdētas.

Nu jau vairāku gadu garumā Fomins savu muzikālo karjeru veiksmīgi turpina kopā ar mūziķiem Robertu Dinteru (ģitāra), Kristapu Eihvaldu (ģitāra) un Ēriku Hanzovski (bungas), ar kuriem kopā izskanēs arī Latvijas koncerttūre 2021.gada pirmajā pusgadā.

Apmeklējot pasākumu, obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, personalizēta biļete un atbilstošs digitālais Covid-19 sertifikāts.

Organizē SIA “Ivo Fomina menedžments”

Ivo Fomina jaunais mūzikas albums koncerttūrē “Cilvēks” (vakcinētiem, pārslimojušiem)

2021.gada sākumā nāks klajā jauns rokmūziķa Ivo Fomina albums “Cilvēks”, 2021.gadā ar jaunā ieraksta prezentāciju dodoties Latvijas koncerttūrē.

Līdz šim Fomins izdevis piecus soloalbumus, no kuriem pēdējais “Nekas jau nebeidzas” iznācis 2015.gadā. Jaunais albums “Cilvēks” ieguvis savu nosaukumu, pateicoties klausītāju sirdis un Muzikālās Bankas topus nopietni iekarojušai dziesmai “Cilvēks”. Tāpat albumā tiks iekļauta augustā klajā nākusī dziesma “Lai jau deg” (mūzikas autors Ivo Fomins, vārdu autors Guntars Račs), kas jau vairākas nedēļas klausāma “Muzikālā Banka” topa virsotnē un bijusi arī Radio SWH Top 1. Lielākā daļa albuma dziesmu ar Fomina mūziku un Rača vārdiem būs pilnīgi nedzirdētas.

Nu jau vairāku gadu garumā Fomins savu muzikālo karjeru veiksmīgi turpina kopā ar mūziķiem Robertu Dinteru (ģitāra), Kristapu Eihvaldu (ģitāra) un Ēriku Hanzovski (bungas), ar kuriem kopā izskanēs arī Latvijas koncerttūre 2021.gada pirmajā pusgadā.

Apmeklējot pasākumu, obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, personalizēta biļete un atbilstošs digitālais Covid-19 sertifikāts.

Organizē SIA “Ivo Fomina menedžments”

Klāva Upaciera personālizstāde “Atkārtošana un atkārtošanās”

Izstādē apkopoti darbi no dažādiem cikliem. Lai gan tehniski, kā arī izpildījuma ziņā tie ir atšķirīgi, darbus vieno sistemātiskums, dažādo formu un līniju abstraktais kopums. Klāva zīmējumi radīti ar zīmuļu, gēla pildspalvu, marķieru un citu rakstāmpiederumu palīdzību. Daži no tiem tapuši uz izdevniecībā apdrukātām loksnēm, kas iepriekš izmantotas ikdienas piezīmēm, un tikai vēlāk pārtapušas mākslas darbā.

Kā atklāj pats mākslinieks: “Zīmēšanā man nesagādā grūtības ilgstoši atkārtot vienu un to pašu darbību. Laikam tāpēc, ka esmu atklājis – tas ir kas līdzīgs fraktāļiem (cik nu es saprotu no matemātikas). Tu tik liec un liec klāt un beigās no tās it kā vienveidīgās masas rodas kaut kas jauns. (…) Beigās pašam vienmēr ir pārsteigums, un tas ir interesantākais.”

Ekspozīcijā iekļauti arī vairāki mākslas objekti, kuru tapšanā par vienu no galvenajiem darba rīkiem izmantota līmlente. Tā, piemēram, par mākslas darbu pārtapušas tukšās gēla pildspalvu čaulītes, kas radošā procesa rezultātā ieguvušas jaunu formu un pielietojumu.

Klāvs Upacieris dzimis Rīgā, mācījies Rīgas 1.ģimnāzijā. Vēlāk Ventspils Augstskolā studējis ekonomiku. Pārceļoties atpakaļ uz Rīgu, apguvis zīmēšanu pie mākslinieka Arnolda Plauža, un, viņa pamudināts, iestājies Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, ko absolvējis 2011. gadā. Veidojis vairākas personālizstādes, kā arī piedalījies grupu izstādēs.

Ieeja izstādē bez maksas. To var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils pilsētas dome un VKKF

Ventspils fotokluba KAKTUSS izstādes “Zeme, vai Tev sāp?” atklāšana

21. jūlijā plkst. 19.00 Ventspils fotoklubs “Kaktuss” aicina uz divu gadu jubilejas izstādes “Zeme, vai Tev sāp?” atklāšanu, kas notiks pie teātra nama “Jūras vārti” galvenās ieejas.

“Zeme, vai Tev sāp?” ir Ventspils fotokluba “Kaktuss” divu gadu jubilejas izstāde. Izstādē piedalās pieci fotomākslinieki – Agnese Pastare, Krists Kūla, Gints Dreifogels, Ilze Ozola un Artūrs Orbidāns, kuri, pilnveidojot patstāvīgu ideju un interpretējot galveno tēmu, izveidojuši katrs savu darbu sēriju. Autori atspoguļojuši savu redzējumu tādās apakštēmās kā “Neredzami redzamais”, “atKritums”, “Daba. Putni. Cilvēks. Atbildība”, “Atgriešanās”, “Kad būs gana?”.

Pēc divu gadu aktīvas darbības fotopasaulē, autori ir nonākuši pie secinājuma, ka fotografēšana ir ne tikai aizraušanās, bet arī spēcīgs veids, kas ļauj saskatīt, parādīt un pastāstīt. Tā ir informācijas, emociju un sajūtu plūsmas atspoguļojums. Tā ir bezgalīgs un visaptverošs stāsts, kura vidi un varoņus veido gan fotogrāfijā attēlotais, gan viss apkārt esošais.

“Izstāde “Zeme, vai Tev sāp?” ir turpat divu gadu ilgs fotoprojekts par mums visiem, par cilvēkiem, Dabu un mūsu savstarpējo mijiedarbību. Par dzīvo, kā arī nedzīvo. Īsto, neīsto un iedomāto. Šis ir piecu fotomākslinieku stāsts par it kā apkārt neredzamo, nebeidzamo Zemes piesārņojumu, pastāvošo pārprodukciju, mūsu atstātajām pēdām. Par visatļautību,” stāsta izstādes autori.

Ieeja izstādē bez maksas. To var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu

Organizē Ventspils fotoklubs “Kaktuss” sadarbībā ar  SIA “Kurzemes filharmonija”

Ventspils fotokluba KAKTUSS izstāde “Zeme, vai Tev sāp?”

“Zeme, vai Tev sāp?” ir Ventspils fotokluba KAKTUSS divu gadu jubilejas izstāde, kurā piedalās pieci fotomākslinieki – Agnese Pastare, Krists Kūla, Gints Dreifogels, Ilze Ozola un Artūrs Orbidāns. Pilnveidojot patstāvīgu ideju un interpretējot galveno tēmu, autori izveidojuši katrs savu darbu sēriju, atspoguļojot savu redzējumu tādās apakštēmās kā “Neredzami redzamais”, “atKritums”, “Daba. Putni. Cilvēks. Atbildība”, “Atgriešanās”, “Kad būs gana?”.

Pēc divu gadu aktīvas darbības fotopasaulē, autori ir nonākuši pie secinājuma, ka fotografēšana ir ne tikai aizraušanās, bet arī spēcīgs veids, kas ļauj saskatīt, parādīt un pastāstīt. Tā ir informācijas, emociju un sajūtu plūsmas atspoguļojums. Tā ir bezgalīgs un visaptverošs stāsts, kura vidi un varoņus veido gan fotogrāfijā attēlotais, gan viss apkārt esošais.

“Izstāde “Zeme, vai Tev sāp?” ir turpat divu gadu ilgs fotoprojekts par mums visiem, par cilvēkiem, Dabu un mūsu savstarpējo mijiedarbību. Par dzīvo, kā arī nedzīvo. Īsto, neīsto un iedomāto. Šis ir piecu fotomākslinieku stāsts par it kā apkārt neredzamo, nebeidzamo Zemes piesārņojumu, pastāvošo pārprodukciju, mūsu atstātajām pēdām. Par visatļautību,” atklāj izstādes autori.

Izstādi var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu.

Izstādes atklāšana 21. jūlijā plkst. 19.00 pie teātra nama “Jūras vārti” galvenās ieejas.

Organizē Ventspils fotoklubs “Kaktuss” sadarbībā ar  SIA “Kurzemes filharmonija”

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils pilsētas dome un VKKF

No 17. jūnija līdz 18. jūlijam  teātra nama “Jūras vārti” telpās būs skatāmas divu mākslinieču – Laimdotas Malles un Kristīnes Krauzes-Sluckas – personālizstādes ar vienotu nosaukumu “ooze  / -ums”. Izstādes atklāšana 17. jūnijā plkst. 18:00

“ooze  / -ums” ir divu mākslinieču izstāžu pārklāšanās, divkārša meditācija par ķermeniskuma robežām telpā un laikā. Tie ir abu mākslinieču psihoģeogrāfiski kartējumi, kuros satiekas drūmums ar gaismu, smagums ar vieglumu. Īsie apzīmētāji ooze un –ums kalpo kā transformējoši pavedieni, kas tiecas atraisīt prombūtnes pieredzi caur zīmējumu, gaismu un fotogrāfiju.

Laimdota Malle ir maģistrantūras programmas absolvente Manchester School of Art Fine Art nodaļā Lielbritānijā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Piedalās izstādēs no 2012. gada, tostarp ar personālizstādēm “Kāds savāds, garš milzis” mākslas centrā “Noass” (2019) un “Irt”, kā arī izstādē “Savvaļa/Savage” ar darbu grupu “SEDIMENTS” (2021), Drustos. Laimdotas Malles instalācijas un darbu grupas sastāv no multimediālām vienībām, kas ietver niansētus, metaforiskus stāstus, netieši skarot jautājumus par kolektīvās un personiskās bezapziņas veidojumu nozīmi.

Kristīne Krauze-Slucka absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Latvijā izstādēs piedalās kopš 2017.gada, ieskaitot “Latvijas Mākslas akadēmijas gadsimta izstādi” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “ARSENĀLS” (2019) ar darbu “Pakļāvīgs pieskāriens”.  Kristīne Krauze-Slucka saņēmusi gleznotāja Valdemāra Tones fonda stipendiju un Ziemeļvalstu un Baltijas jauno mākslinieku Grand Prix balvu 2020 par savu darbu “Orgatopija”. Savā praksē pēta cilvēka un dabas attiecību pārmaiņu tēmu, pievēršot uzmanību adaptācijas un hibridizācijas norisēm, priekšplānā bieži vien izvirzot izvēlētā medija materialitātes aspektus.

Izstāde apskatāma līdz 18. jūlijam.

Izstādes var apmeklēt individuāli (1 persona vai 1 mājsaimniecība), ievērojot 2 m distanci un lietojot mutes-deguna aizsegu.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils pilsētas dome un VKKF

Ventspils mākslinieku darbu izstāde

Līdz 13. jūnijam  teātra nama “Jūras vārti” izstāžu telpās iekārtota Ventspils mākslinieku grupas izstāde.

Šogad izstādē piedalās – Jeļena Baranovska, Anita Birzgale, Rita Blaževiča, Sarmīte Caune, Reinis Gailītis, Vladimirs Iļibajevs Laimdota Junkara, Mārīte Kluša, Ingvilda Knāviņa, Gunta Krastiņa, Edvīns Krūmiņš, Jānis Kupčs, Janeta Liepājniece, Boriss Moisejevs, Andris Norītis, Anna Orniņa, Līva Ozoliņa, Malda Porniece, Ieva Rupenheite, Pauls Spridzāns un Sandra Vingre, kā arī Ventspils fotokluba “Kaktuss” pārstāvji – Santa Atte, Gints Dreifogels, Krists Kūla, Artūrs Orbidāns, Ilze Ozola, Agnese Pastare un Irina Popova.

Izstādē apskatāmie mākslas darbi aptver dažādus mākslas veidus – glezniecību, grafiku, keramiku, fotogrāfiju un  lietišķo mākslu. Tematiskā ziņā tie nav saistīti. Domu un ideju lidojums notverts ainavā, sadzīvē, fantāzijās un iztēles labirintos. Nemainīgi ir vien autoriem raksturīgie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi.

Organizē SIA “Kurzemes filharmonija”
Atbalsta Ventspils pilsētas dome

Ulda Marhileviča kino un teātra mūzikas autorkoncerts

SIA “Art Management Group” informē, ka neprognozējamās epidemioloģiskās situācijas un ierobežojumu dēļ tiek atcelts Ulda Marhileviča kino un teātra mūzikas koncerts.
Ja biļetes iegādātas elektroniski, nauda tiks atgriezta maksātāja kontā.
Ja biļetes iegādātas kasē, naudu iespējams atgūt jebkurā “Biļešu paradīzes” kasē.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!