Ritas Blaževičas jubilejas personālizstāde
“Fragmenti”
Fragmenti un tikai fragmenti ir tie, ko atceramies no kādreiz izjustā un redzētā, jo nespējam un nevaram saglabāt atmiņā pilnīgi visu, ne arī redzēto ietvert vienā acu skatā . Mēs paturam savā atmiņā to svarīgāko un nozīmīgāko priekš mums. Tie tomēr ir tikai fragmenti. Tā tas ir, arī esot dabā, lai cik plašu ainavu mēs skatītu, tā ir tikai daļa no apkārtnes.
Savā jubilejas izstādē vēlos padalīties ar redzēto, ko esmu nolūkojusi dabā. Esmu vērojusi neaizmirstamus saulrietus ar krāšņām un tik krāsainām debesīm, ka nejauši ir gribējies iesaukties: ,, no kurienes tas viss’’. Jābrīnās, kā gan daba spēj radīt tik lielu pārsteiguma momentu. Tādas ainavas gleznoju vairākkārt, bet zināms fakts, ka ar dabu sacensties nespēj neviens meistars. Esmu vērojusi kā smilgas vējā lokas un veido savus ritmus, kā pavasaris pārņem visu dzīvo dabu, kā rudens rītos migla lēni nolaižas uz zemi, kā rudzu laukos saziedušas rudzupuķes, kā mans iemīļotais skvēriņš mainās gadalaikos, kā meža nostūrī sazieduši virši un daudz ko citu no pārsteidzošām ainavām un dabas motīviem.
Bezgala daudz ir tādu fragmentu, kas mani nav atstājuši vienaldzīgu un tieši ar tiem un par tiem būs mana izstāde.