Ritas Blaževičas personālizstāde “Laika zīmes”

“Aizejošais laiks mēdz atstāt savas zīmes ne tikai cilvēku sejās, jūtās, bet arī atmiņās, atziņās un pieredzē. Šīs zīmes, savā ziņā, ir īsts bagātinājums laika secībā, par kuru esam pateicīgi,” saka Rita Blaževiča. Izstādē “Laika zīmes” māksliniece piedāvā apskatīt un iepazīt dažādos laikos tapušās klusās dabas un Latvijas ainavas akvareļa un akrila tehnikās.

Māksliniece savu darbošanos ar akvareli sāka uzreiz pēc Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas absolvēšanas pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās. Aizrāvusi šīs tehnikas smalkums un nianšu bagātība, bet mīļās tēmas vienmēr bijušas klusās dabas ar senatnīgiem priekšmetiem un, protams, ziedi. “Iedvesmas netrūka, biju biežs viesis vietējā antikvariātā, kur uz gleznošanas laiku aizlienēju kādu senu priekšmetu, kuru skārušas laika zīmes. Tad gleznošana izveidojās par sava veida meditāciju, domās apcerēju laiku un cilvēkus, kam tie kalpojuši, kuru rokas aiztikušas šos traukus, vāzes, pulksteņus. Gleznojot ziedus un klusās dabas, sāku ilgoties arī pēc kaut kā jauna: ainavām un akrila tehnikas,” stāsta māksliniece.

Iedvesma avotu akrila tehnikas darbiem Rita Blaževiča meklē un atrod dabā, kas ir tik mainīga un saistoša visos gadalaikos. No reāla dabas atainojumiem māksliniece pamazām nonāca pie transformācijas: “Ar šo tehniku varu īpaši izcelt krāsu līnijas, laukumu mijiedarbību, kolorīta daudzveidību un toņu saskaņu savā starpā, kas ainavai piešķir sava veida dekoratīvismu un vienreizīgumu.” Māksliniece atzīst, ka pa šiem daudzajiem gadiem mainījies viņas rokraksts gan tēmas, gan tehnikas ziņā. Jo laiks ir atstājis savas zīmes.

Ritas Blaževičas personālizstāde “Laika zīmes” būs skatāma līdz decembra beigām.

Foto: Oskars Jūra / Ventspils hronika